Atzinums

Projektā nav iekļauts būtiski nepieciešams regulējums, kas paredzētu kārtību, kad viena institūcija, kas nav Latvijas Nacionālais arhīvs un nav likvidācijas procesā, nodod glabāšanā vai lietošanā dokumentus citai institūcijai, tāpēc lūdzam papildināt projektu ar punktu, kas nosaka kārtību, kādā institūcija un privātpersona nodod dokumentus citai institūcijai, lai:
1. sasniegtu Arhīvu likumā noteikto mērķi, nodrošināt nacionālā dokumentārā mantojuma saglabāšanu, pieejamību un izmantošanu, īstenojot atbilstošu dokumentu un arhīvu pārvaldību;
2. nodrošinātu normatīvo regulējumu situācijām, kad viena institūcija savu funkciju nodrošināšanai uz nodošanas pieņemšanas akta pamata pieņēmusi dokumentus glabāšanā vai lietošanā, kuri, piemēram, nav aprakstīti un sakārtoti, no otras institūcijas, un šī otra institūcija ir likvidējusies, kā rezultātā institūcijai, kas ir pieņēmusi glabāšanā vai lietošanā dokumentus, nav likumīga pamatojuma aprakstīt un sakārtot citas iestādes dokumentus, jo tā nav šo dokumentu fondradis.
3. nodrošinātu Arhīvu likumā noteiktās pieejamības un izmantošanas prasības izpildi, jo Latvijas Nacionālais arhīvs līdz šim institūcijas dokumentu nodošanu citai institūcijai, izņemot likvidācijas procesa gadījumus, nekontrolē.

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība"  9.1. apakšpunktu, izvērtējot projekta sākotnējo ietekmi, vērtē projekta izstrādes mērķi un nepieciešamību, tai skaitā vērtējot iespējamās alternatīvas, kas paredz zemāka līmeņa vai cita veida tiesiskā regulējuma izstrādi vai neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi, kā arī vērtējot tiesiskā regulējuma vienkāršošanas iespējas. Vēršam uzmanību, ka projektā paredzētais regulējums ir ļoti sīkumains un ir vērtējams, vai attiecīgo situāciju ir iespējams atrisināt citādā veidā (piemēram, priekšroku dodot, piemēram, skaidrojošiem materiāliem (metodiskiem norādījumiem, vadlīnijām u. tml.)). Līdz ar to aicinām izvērtēt, vai projektu nebūtu iespējams izstrādāt ne tik detalizētu, saglabājot būtiskās lietas projektā un detalizāciju atstājot, piemēram, Latvijas Nacionālā arhīva izstrādātajos metodiskajos materiālos (atspoguļojot arī piemērus).

-

Kaut arī Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumi Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" noteikumu 131. punkts pieļauj atsauču iekļaušanu Ministru kabineta noteikumos uz citiem tāda paša vai augstāka juridiska spēka normatīvajiem aktiem, no šādu atsauču iekļaušanas normatīvajā aktā pēc iespējas jāizvairās. Lūdzam projektā veidot atsauces, kas norāda uz normatīvo aktu noteiktajā jomā. Šādas atsauces lietošana nesaista, ja gadījumā likums vai Ministru kabineta noteikumi, uz kuriem būtu jāatsaucas, zaudētu spēku vai tie tiktu grozīti.

-

Elektronisko dokumentu likuma 6.panta piektā daļa paredz, ka elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu, saglabāšanas kārtību un termiņu, kādā tie nododami Latvijas Nacionālajam arhīvam glabāšanā, reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Lūdzam atbilstoši pilnvarojošai normai precizēt projekta 1.punktu.

-

Arhīvu likuma 8.panta otrā daļa paredz arī, ka personas darba vai dienesta gaitu apliecinošus dokumentus, kā arī izglītojamās personas, tai skaitā studējošā, lietā esošos dokumentus, kuriem ir arhīviska vērtība, nosaka Ministru kabinets. Projekta 1.2.apakšpunkts neparedz šādu kārtību. Lūdzam precizēt projektu atbilstoši pilnvarojošai normai vai papildināt anotāciju, kāpēc Arhīvu likuma 8.panta otrās daļas otrajā teikumā paredzētais netiek ietverts šajā projektā.

-

Lūdzam precizēt projekta 1.6.apakšpunktu atbilstoši pilnvarojošai normai. Vēršam uzmanību, ka Arhīvu likuma 5.panta otrā daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt  kārtību, kādā privātie dokumenti ar arhīvisko vērtību nododami Latvijas Nacionālajā arhīvā juridiskās personas likvidācijas gadījumā. Tāpat minētā likuma 6.panta sestā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā institūcijas nodod dokumentus un uzziņu sistēmas pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā šajā pantā minētajos termiņos, kā arī gadījumos, kad dokumenti tiek nodoti pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā pirms beidzies tiem noteiktais glabāšanas termiņš institūcijas arhīvā.

-

Vēršam uzmanību, ka nav saprotams, kas ir domāts ar vārdiem "vai, ja ekspertu komisijas kompetencē nav attiecīgais uzdevums". Līdz ar to projekts ir precizējams, lai tas būtu skaidrs un saprotams, vai papildināma anotācija ar attiecīgu skaidrojumu.

-

Lūdzam precizēt projekta 14.punktā paredzēto, kas attiecas uz 1.pielikumu atbilstoši Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2019. gada 14. novembra sanāksmes protokola Nr. 3 2. §. paredzētajam, ka tiesību akta projektā tiek ietverts tikai veidlapā iekļaujamās informācijas saturs un apjoms, savukārt veidlapas dizains un forma kā ilustratīvs materiāls tiek publicēts institūcijas tīmekļvietnē vai informācijas sistēmā, ņemot par piemēru Komerclikumā ietverto regulējumu attiecībā uz Uzņēmumu reģistra veidlapām.
Minētais attiecināms arī uz pārējiem projekta pielikumiem.

-

Vēršam uzmanību, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Datu regula) 4.panta pirmās daļas 2.punktā ir sniegta definīcija vārdam "apstrāde", līdz ar to nav nepieciešams dublēt atsevišķas apstrādes darbības, bet lietderīgāk būtu atsaukties uz Datu regulu kopumā (skat. piedāvāto redakciju).

-

1. Ievērojot 18.3.apakšpuntā veiktos labojumus, Datu regulas nosaukumu var rakstīt atbilstoši norādītajam saīsinājumam, proti, "Datu regula". Gadījumā, ja projekta 18.3. apakšpunktā izteiktais iebildums netiks ņemts vērā, lūdzam lietot korektu atsauci uz Datu regulu, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).
2. Ierosinām pārskatīt un svītrot teikuma pēdējo daļu "tai skaitā  personu datu apstrādi veic vienīgi tādā apmērā, kādā tas nepieciešams institūcijas funkciju nodrošināšanai", jo minētā frāze faktiski dublē Datu regulā ietvertā minimizēšanas principa prasības.

-

Nav saprotams, par kādiem dokumentu pārvaldības un arhīva jomu reglamentējošajiem normatīviem aktiem ir runa, ja tiek izstrādāts jauns projekts. Līdz ar to punkta redakcija ir precizējama.

-

Nav saprotams, kas atbilstoši 18.8. apakšpunktam jānodrošina attiecībā uz tiešsaistes datu pārraidi, proti, nav saprotams, vai ir pietiekami ar interneta pieejamību, vai nepieciešams kas vairāk. Lūdzam rast iespēju precizēt projektu, lai minētais būtu saprotams.

-

Lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu, kādi varētu būt "citi gadījumi".

-

Vēršam uzmanību, ka no attiecīgā projekta punkta nav saprotams, kas ir domāts ar institūcijas dienesta atzīmēm. Lūdzam precizēt projektu vai skaidrot to anotācijā.

-

Projekta 30. punktā nav noteikts auditācijas pierakstu glabāšanas ilgums. Lūdzam papildināt projektu, norādot auditācijas pierakstu glabāšanas ilgumu (t.sk., ņemot vērā, ka tie satur personas datus).

-

Nav saprotams, kāpēc šajā punktā ir atsauce uz projekta 30. punktā minētajiem dokumentiem un kādi dokumenti ar to domāti, jo projekta 30. punktā ir noteikts pienākums informācijas sistēmā nodrošināt auditācijas pierakstu ģenerēšanu.

-

Vēršam uzmanību, ka nav saprotams, kas ir domāts ar institūcijām un to grupām. Lūdzam precizēt noteikumu projektu vai sniegt skaidrojumu anotācijā.

-

No norādītā piemēra nav viennozīmīgi saprotams, vai minētie piemēri ir ilustratīvi, vai arī piemērā norādītā forma ir obligāta (skaitlis, defise, skaitlis, piemēram, 1-11). Lūdzam precizēt projektu, vai sniegt skaidrojumu anotācijā, vai obligāta ir tikai piemērā norādītā secība, vai arī forma. 
Lūdzam arī izvērtēt, vai piemērā norādītie vārdi “lietas indekss” ir korekti, un vai tur būtu jābūt norādītam “Sērijas apakšlīmeņa uzziņu kods”.

-

Valsts probācijas dienests izsaka iebildumu, jo šāda redakcija nav saprotama un no tās secināms, ka dokumentus, kuriem ierobežojums ir noteikts ar likumu, aprakstīs vienlaicīgi ar citiem noteiktā gada dokumentiem, bet tos dokumentus, kuriem ierobežojums noteikts līdz gadam, aprakstīs pēc ierobežojuma atcelšanas. Turklāt šāda lietas dokumentu dalīšana ir pretrunā ar projekta 20.punktu.  Lūdzam precizēt projektu.

-

Vēršam uzmanību, ka statuss (līdz vienam gadam) ir neskaidrs, jo ļoti daudziem dokumentiem, kuriem ir ierobežotas pieejamības statuss, šis statuss ir saglabājams vai nu pastāvīgi (piem., personas dati, komercnoslēpums) vai ilglaicīgi (piem., līdz lēmuma pieņemšanai, līdz kāda procesa beigām (piem., starptautiskā tiesvedība u.c.)). Nav saprotams, vai šāds regulējums nozīmē, ka iestādei katru gadu (jeb - kādā periodā) jāpārskata attiecīgie dokumenti un tie no lietas jāņem ārā, tādējādi sadrumstalojot šo lietu. Rezultātā - katru gadu būs arhīvā nodoti pāris dokumenti no attiecīgā gada lietas. Nav saprotams, kā tos varēs savākt kopā -  saprast, kurā gadā kurš dokuments ir nodots glabāšanai arhīvā. Lūdzam precizēt šo regulējumu, kā arī papildināt anotāciju.

-

Vēršam uzmanību, ka nav saprotams, kas ir domāts ar dokumenta sastāvu. Ierosinām precizēt projektu.

-

Vēršam uzmanību, ka nav saprotams, kas ir domāts ar dokumentu oriģinālu dublējošiem eksemplāriem, proti, vai ar tiem tiek domātas  dokumentu kopijas. Ja dokumentu kopijas, tad tās jau ir minētas. Lūdzam precizēt projektu vai skaidrot to anotācijā.
Tāpat ierosinām izvērtēt vārda "plastmasas" lietošanu, jo vāciņi var būt arī no cita materiāla (piemēram, papīra", kartona).

-

Vēršam uzmanību, ka nav saprotams, kas ir domāts ar SIARD. Saīsinājumā abreviatūras neizmanto. Saīsinājumā pieļaujams izmantot vispārzināmas abreviatūras. Lūdzam precizēt projektu.

-

Vēršam uzmanību, ka nav saprotams, kas ir domāts ar JSON. Saīsinājumā abreviatūras neizmanto. Saīsinājumā pieļaujams izmantot vispārzināmas abreviatūras. Lūdzam precizēt projektu.

-

Lūdzam izslēgt no projekta 72.3. apakšpunkta pienākumu iekļaut arī "vaicājumus" vai arī anotācijā paskaidrot un pamatot to iekļaušanas nepieciešamību.

-

Valsts probācijas dienests izsaka iebildumu par projektā lietotajiem jēdzieniem "liels"  un "neliels". Tie ir subjektīvi vērtējumi. Nepieciešams konkretizēt lietu skaitu sērijās vai apakšsērijās. 

-

Nodaļā "Personas paziņojumu par neprecīziem vai nepilnīgiem personas datiem pārvaldības kartība institūcijās” apskatīta īpaša paziņojumu reģistra veidošana. Nav saprotams, vai šādu reģistru veidošana iestādē ir obligāta. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk - Uzņēmumu reģistrs) klienti savus iebildumus par datiem iesniedz visdažādākajos veidos (piemēram, pasts, e-pasts) un līdz ar to attiecīgie gadījumi tiek fiksēti lietvedības sistēmā Doclogix vai IPPZ atkarībā no signāla saņemšanas veida dažādi. Nav arī saprotams, vai šo kārtību paredzēts attiecināt uz datu kļūdām vai tikai uz kļūdainiem vai neaktuāliem datiem dokumentos. Vēršam uzmanību, ka Uzņēmumu reģistrs glabāšanā Latvijas Nacionālajam arhīvam nodod un attiecīgi tu glabājas pastāvīgi glabājamās lietas, un personas, kuru dati iekļauti šajās lietās un tur esošajos dokumentos, nezina, ka Uzņēmumu reģistrs viņa kā subjekta lietu ir nodevis glabāšanā. 
Ņemot vērā minēto, līdzam precizēt attiecīgo regulējumu, lai tas būtu nepārprotamu skaidrs, un sniegt skaidrojumu anotācijā.
            Papildus paskaidrojam, ka atbilstoši likuma "par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"  3.1. pantam lai veicinātu ekonomiskās un tiesiskās vides drošību un stabilitāti, nodrošinātu Uzņēmumu reģistra vesto reģistru ierakstu publisku ticamību un pieejamību un dokumentu integritāti un nemainīgumu, personai nav tiesību uz Uzņēmumu reģistra vesto reģistru ierakstos, citās reģistros reģistrētajās ziņās, kā arī tiesību subjektu un juridisko faktu reģistrācijas lietā esošajos dokumentos iekļauto personas datu labošanu vai dzēšanu nevienā gadījumā tik ilgu laiku, kas atbilst laikam, kurā attiecīgās ziņas vai dokumenti glabājami Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros. 
Līdz ar to, lai arī saņemts klienta paziņojums, personas datus reģistru ierakstos un reģistrācijas lietās esošajos dokumentos atbilstoši minētā panta regulējumam nelabo.

-

Anotācijā ir sniegta informācija, ka tā kā saturiski pieteikums un projekta 18.3. apakšpunktā noteiktais apliecinājums Iestāžu portāla izmantošanai ir atbilstošs tam, kādi tie šobrīd ir starp Latvijas Nacionālo arhīvu un institūcijām noslēgtajos spēkā esošajos līgumos, tad tajos gadījumos, kamēr nenotiek izmaiņas lietotāju datos vai netiek anulētas lietotāja tiesības, institūcijas lietotāji, kam lietotāja tiesības piešķirtas saskaņā ar līgumu varēs turpināt izmantot Iestāžu portālu bez atkārtota pieteikuma un apliecinājuma iesniegšanas. Savukārt, gadījumos, kad institūcijai jāpiesaka jauni lietotāji, veicamas izmaiņas vai jāanulē pieeja Iestāžu portālam, institūcijai jāiesniedz pieteikums projekta 14.punktā noteiktajā kārtībā.
Lūdzam izvērtēt, vai attiecīgais nav paredzams projekta noslēguma jautājumos (pāreja no esošās kārtības uz jauno).

-

 Ņemot vērā, ka dokumentu glabāšanu un nodošanu e-lietas ietvaros nosaka Ministru kabineta 2022.gada 6.decembra noteikumi Nr.766 "E-lietas datu arhivēšanas noteikumi", Ieslodzījuma vietu pārvalde iesaka norādīt anotācijā, ka noteikumu projekts neattiecas uz dokumentu glabāšanu un nodošanu e-lietas ietvaros, tādējādi arī izvairoties no nepareizā normatīvā akta piemērošanas.

-

Vēršam uzmanību, ka anotācijas 1.3. apakšpunktā nav sniegts detalizēts pamatojums par visām projektā paredzētajām izmaiņām un to nepieciešamību, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo  tiesisko regulējumu. Papildus anotācijā ir iekļauts tikai situācijas apraksts par projektā paredzēto regulējumu, bet nav sniegts skaidrojums šāda regulējuma nepieciešamībai (mērķis un būtība). Līdz ar to lūdzam papildināt anotāciju, ņemot vērā arī atzinumā lūgtos skaidrojumus.

-

Anotācijā ir sniegta informācija, ka  dokumentu klasifikācijas shēmas saskaņošanas periods ar Latvijas Nacionālo arhīvu tiek pagarināts no trīs līdz pieciem gadiem un, ja ir nozares vai dokumentu veidu klasifikācijas shēma – no pieciem līdz astoņiem gadiem (projekta 46.punkts). Lūdzam anotācijā sniegt pamatojumu, kāpēc šādas izmaiņas tiek veiktas.

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Datu regula) preambulas (50), (52), (53), (62), (65), (73) (154), (156) un (158) apsvērumu un Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5.panta 1.punkta e) apakšpunktu, 9.panta 2.punkta g) un j) apakšpunktu, 11.pantu, 14.panta 5.punkta b) apakšpunktu, 15.pantu, 17.panta 3.punkta d) apakšpunktu un 89.panta 1.punktu dalībvalstīm paredzētas tiesības noteikt īpašus nosacījumus attiecībā uz datu apstrādi arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, paredzot atbilstošas garantijas personu datu aizsardzībai un pēc iespējas minimizējot datus, kā arī iespēju noteikt izņēmumus attiecībā uz arhīviski vērtīgajos dokumentos esošo personas datu apstrādi un personas piekļuves tiesībām saviem datiem, ja dati apstrādāti arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs.
Fizisko personu datu apstrādes likuma 30.panta pirmajā daļā noteikts, ja datus apstrādā arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, lai veidotu, uzkrātu, izvērtētu, saglabātu un izmantotu nacionālo dokumentāro mantojumu, Datu regulas 15. un 16.pantā noteiktās tiesības datu subjekts īsteno atbilstoši arhīva jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem. 

Savukārt ar 25.03.2021. grozījumiem Arhīvu likumā (papildinot to ar 131. pantu) tika noteiktas personas tiesības attiecībā uz arhīva dokumentos esošo personas datu labošanu vai papildināšanu, respektīvi Datu regulā paredzētas tiesības noteikt īpašus nosacījumus attiecībā uz datu apstrādi arhivēšanas nolūkos, tika izmantotas un šis prasības tika iestrādātas Arhīvu likuma 131. pantā (skat. Anotācijas 1. tabulu “Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem”, kur ir iekļauta tabula ar attiecīgajiem Datu regulas pārņemtajiem/ieviestajiem pantiem).

Jāpiemin, ka Ministru kabinets ārējos normatīvos aktus var izdot tikai tādā gadījumā, ja likumdevējs likumā ir formulējis speciālu deleģējumu šāda akta izdošanai, strikti nosakot izpildvaras kompetences robežas. Vēršam uzmanību, ka Arhīvu likuma 131. pantā ir noteikts precīzs deleģējums- noteikt kārtību, kādā institūcijas reģistrē un glabā datu subjektu paziņojumus un kā tiks nodrošināta sasaiste ar Latvijas Nacionālajam arhīva un institūciju arhīvos glabātajiem dokumentiem.

Ņemot vērā, minēto, lūdzam izvērtēt 5.4.1. tabulas iekļaušanas nepieciešamību tiesību akta projekta anotācijā un dzēst to. Vienlaicīgi norādām, ka 5.4.1. tabulā paskaidrojošais teksts varētu būt iekļauts sadaļā 8.1.13. “Projekta tiesiskā regulējuma ietekme uz datu aizsardzību”.

-

Ierosinām precizēt informāciju pie "Cita informācija", jo tā nav attiecināma uz ietekmi uz budžetu.

-

Ja spēkā esoša tiesību akta atzīšana par spēku zaudējušu tiek paredzēta izstrādātajā tiesību akta projektā, tad to norāda nevis šajā sadaļā, bet gan anotācijas 1.sadaļā (sk.vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā).

-

Anotācijā ir sniegta informācija, ka projekts samazina administratīvo slogu institūcijām un Latvijas Nacionālajam arhīvam, jo tiek vienkāršotas dokumentu un arhīvu pārvaldības prasības un paredzēta elektroniska dokumentu aprites organizēšana. Ņemot vērā minēto, lūdzam aizpildīt anotācijas 7.2.apakšpunktu atbilstoši vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā, jo publiskai pārvaldei slogu rēķina sākot no 1 euro.

-

Maksātnespējas kontroles dienests lūdz precizēt Projekta 18.2. apakšpunktu, jo no šī brīža redakcijas nav saprotams - kas domāts ar “visas iespējamās darbības un pasākumus”.

-

Ierosinām svītrot vārdu "iespējamās", jo tas ir lieks.

-

Saistībā ar projekta 18.3. apakšpunktu – ierosinājums rast risinājumu Vienotās valsts informācijas sistēmas (turpmāk - sistēmas) lietošanas noteikumus iestrādāt sistēmā, lai lietotājs ir spiests iepazīties ar tiem un apliecināt iepazīšanos ar tiem elektroniski, pirms sistēmas lietošanas uzsākšanas, jo saskaņā ar šī brīža plānoto risinājumu, kad vairumā gadījumu nodarbinātie ikdienā strādā attālināti, iestādei ir vai nu jādrukā noteikumi un jādod parakstīt papīrā (vai jāsūta pa pastu) vai arī jāizdomā cits risinājums ar e-paraksta izmantošanu, bet, kas faktiski būtu atrisināms pašā sistēmā bez lieka administratīvā sloga iestādei. Turklāt nav skaidrs - kā iestāde (atbildīgais par iepazīstināšanu) pie šiem noteikumiem tiks? Tāpat ierosinājums paredzēt vienotas formas apliecinājumu (kā pielikumu noteikumiem).

-

Ja plānotas ilgstošas prombūtnes gadījumā ir plānots slēgt piekļuves tiesības, tad arī neplānotas ilgstošas prombūtnes gadījumā tas būtu jādara.

-

Projekta 18.10.5.punktā jāsvītro viss teksts aiz vārda “pienākumus”, jo tas pārējais jau ir ietverts 19. punktā.

-

Saistībā ar Projekta 18.10.5.punktu – no šī brīža redakcijas nav skaidrs, kā iestāde šajā punktā noteikto vispār var konstatēt, jo auditācijas pierakstus sistēmā iestāde pati neuzraudzīs/nemonitorēs, līdz ar to šis pienākums ir formāls un faktiski neizpildāms (izņemot gadījumus, kad sistēmas uzturētājs par to iestādi painformē).

-

Aicinājums izvērtēt, vai nav nepieciešams precizēt Projekta 19.6.5.punktu, jo ir intelektuālā īpašuma tiesības.

-

No Projekta 26. punkta nav saprotams – vai šīs darbības veicamas pilnīgi ar visiem norādītajiem dokumentiem (t.sk. īslaicīgi glabājamiem), līdz ar to priekšlikums precizēt redakciju.

-

Aicinājums precizēt/papildināt, jo no projekta 27. punkta nav saprotams – vai saskaņojums būs nepieciešamas arī šobrīd ikdienā lietotajai informācijas sistēmai; ja jā – cik ilgā laikā tas veicams; kas darāms (kādi ir alternatīvi risinājumi), ja nav līdzekļu, nav racionāli vai ir citas tehniskas problēmas šo savietojamību šobrīd nodrošināt; kā arī – cik būtiskas izmaiņas informācijas sistēmā ir turpmāk saskaņojamas ar Latvijas Nacionālo arhīvu.

-

Aicinām izvērtēt, vai norādītais datu apjoms ir izsmeļošs, piemēram, vai ir npeieciešams auditācijas pierakstos ietvert arī IP adresi.

-

Šajā punktā noteiktās prasības nav saprotamas, proti, nav saprotama iestāžu nepieciešamā rīcība. līdz ar to lūdzam sniegt skaidrojumu projekta anotācijā.

-

Šajā punktā noteiktās prasības nav saprotamas, proti, nav saprotama iestāžu nepieciešamā rīcība, līdz ar to lūdzam sniegt skaidrojumu projekta anotācijā.

-

Svītrot šajā apakšpunktā vārdus "lietas pieejamības ierobežojumus, to tiesisko pamatu un laiku", jo tas jau ir norādīts projekta 35.9. apakšpunktā kā obligāti norādāmā informācija.

-

Lūdzam pārskatīt punkta redakciju, izskatās, ka ir ieviesusies drukas kļūda vārdā "veidiem".

-

Lūdzam saskaņot projektā lietoto terminoloģiju, jo vienlaikus tiek lietots vārdu salikums "Latvijas Nacionālais arhīvs" un "Nacionālais arhīvs".

-

Aicinājums precizēt, jo no Projekta 48. punkta nav saprotams – cik būtiskām šīm izmaiņām attiecībā uz struktūru jābūt, lai par to informētu Latvijas Nacionālo arhīvu (piem., ja izveido jaunu nodaļu pie esoša departamenta – vai arī šādos gadījumos jāinformē). Tāpat no šī brīža redakcijas nav skaidrs, kādos termiņos, piem., par funkciju maiņu jāpaziņo (pirms veiktas izmaiņas dokumentu klasifikācijas shēmā, vienlaicīgi vai, veicot kārtējo dokumentu klasifikācijas shēmas saskaņošanu ar  Latvijas Nacionālo arhīvu).

-

Aicinājums papildināt otro teikumu, jo no Projekta 50.punkta nav saprotams, vai par nepieciešamo ilgāko termiņu saskaņošana jāveic, nepārkāpjot šo piecu gadu termiņu, vai to var veikt sestā gada laikā.

-

Par Projekta 102. punktu – lai arī ir izprotams, ka šāds punkts ( un nodaļa kopumā) iekļauts, lai nodrošinātu Vispārīgās datu aizsardzības regulas 19. panta izpildi, bet MKD ieskatā šis ir pārāk liels administratīvais slogs – veidot atsevišķu reģistru! Ja mainās dati iestādes nodarbinātajiem – šie iesniegumi jau tāpat tiek reģistrēti noteiktā nomenklatūrā, līdz ar to sanāk, ka vajadzēs reģistrēt dubultā, jo jau šobrīd iestāde ir ieviesusi (par maksu) digitālu risinājumu, kas ļauj nodarbinātajam pašam sagatavot iesniegumu par uzvārda, adreses vai citas informācijas maiņu, kuru tad attiecīgi atbildīgais nodarbinātais apstrādā – veic izmaiņas vai sagatavo rīkojumu, utt.. Aicinājums šo punktu tomēr izvērtēt un iekļaut iespēju izvēlēties – veidot atsevišķu reģistru vai izmantot esošos risinājumu, iekļaujot esošajos reģistrācijas ierakstos vienotus atlases kritērijus (piem., vārdus – personas datu maiņa). Turklāt nav skaidrs, kā šo būs iespējams decentralizēti risināt, kad valsts pārvaldē tiek virzīts milzīgs grāmatvedības un personālvadības centralizācijas projekts – vai valsts pārvaldē nav jādomā par vienotu un/vai vienāda veida risinājumu.

-

Lūdzam precizēt laikraksta numuru 2004.gadā, jo tas nav pareizs.

-