Atzinums

Nepieciešams papildināt noteikumu projektu un anotāciju  ar mērķi lai :
1) dzīvesvietas skaidojums būtu nepārprotams - vai ar to ir saprotama deklarētā, faktiskā u.c. dzīvesvieta
2) dzīvesvietas formulējuma izpratne šajos noteikumos būtu atbilstoša  un saskaņota ar pārējo normatīvo regulējumu šajā jomā

-

Nepilngadīgajam kriminālprocesā tiek piešķirts īpaši aizsargājamā cietušā statuss.
Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989.gada 20.novembra Bērnu tiesību konvencijas 12.panta 1.punkts noteic, ka dalībvalstis nodrošina bērnam, kas spējīgs formulēt savus uzskatus, tiesības brīvi paust šos uzskatus visos jautājumos, kas skar bērnu, pie tam bērna uzskatiem tiek veltīta pienācīga uzmanība atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei. Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 20.panta trešajā daļā noteikts, ka bērnam tiek dota iespēja tikt uzklausītam jebkādās ar viņu saistītās administratīvās procedūrās vai nu tieši, vai ar sava likumīgā pārstāvja vai attiecīgas institūcijas starpniecību.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.1037 “Bāriņtiesas darbības noteikumi” 42. punktā noteiktajam, bērnu un to personu viedokli, kurām ar tiesas spriedumu ierobežota rīcībspēja, izskatāmajā lietā bāriņtiesa noskaidro šo personu ierastajā vidē vai citā drošā vidē. Bāriņtiesā šo personu viedokli var noskaidrot, ja šīs personas pašas izteikušas vēlmi ierasties bāriņtiesā. Šo personu izteikto viedokli bāriņtiesa noformē rakstiski.

-

1) Kā un kāda veidā formā (mutiski, rakstiski) bērnam sniegs informāciju par pieejamiem atbalsta pakalpojumiem.
2) Kāda statusā un uz kāda pamata minēta informācija sniedzama bērna nevardarbīgiem tuviniekiem / uzticības personām – ņemot vērā personas datu aizsardzību, atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likumam un izmeklēšanas noslēpuma neizpaušanu atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām.
 Bērnu tiesību aizsardzības likums regulē aizliegumu izplatīt informāciju par bērnu.

-

Sadarbības princips ir iekļauts Bāriņtiesu likumā,
1) Pamatojoties uz Bāriņtiesu likuma 17.panta 4.punktu, kas noteic, ka bāriņtiesa sadarbojas ar citām bāriņtiesām, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, veselības aprūpes un izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem, policijas iestādēm, Valsts probācijas dienestu un tiesu izpildītājiem, lai nodrošinātu bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizsardzību, 53.panta pirmo daļu, kas noteic, ka bāriņtiesas sadarbojas, lai veiktu savus uzdevumus
2) https://www.at.gov.lv Tiesvedību ilgumu izvērtēšanas darba grupas , 17.09.2020. atzinumā, norādīts,” Ilgo tiesvedību cēloņi lielākoties ir saistīti ar procesā iesaistīto personu rīcību un savstarpējo sadarbību, mazāk ar tiesiska rakstura ierobežojumiem, tāpēc risinājumi galvenokārt ir tādi, kas nav saistīti ar normatīvo aktu grozījumu veikšanu, bet gan ar darba organizācijas pilnveidi.

Bāriņtiesa ir iestāde, kurai ir uzticēta valsts funkcija ļoti sensitīvā tiesību aizsardzības jomā – bērnu tiesību un interešu aizsardzībā. Bāriņtiesas kompetence neietver darbību veikšanu, kas būtu pēc iespējas atbilstoši bērna nevardarbīgo tuvinieku vajadzībām

Bāiņtiesu likuma 17.panta 1.punktā noteikts, ka bāriņtiesa aizstāv bērna vai aizgādnībā esošās personas personiskās un mantiskās intereses un tiesības.

.
 

-

Dažreiz bērnu likumisko pārstāvju (vecāku rīcība kriminālprocesa ietvaros ir pasīva, dažkārt pat ir nevēlēšanās iesaistīties, kas var būtiski ietekmēt bērnu tiesību un likumisko interešu aizstāvību.
 

-

Gadījumā, ja  iegūtā informācija liecina par iespējamo vērsto vardarbību pret bērnu, bāriņtiesa, pamatojoties uz Bērnu tiesību aizsardzības likuma 51.panta trešo daļu, kas noteic, ka katrai personai ir pienākums ziņot policijai vai citai kompetentai iestādei par vardarbību vai citu pret bērnu vērstu noziedzīgu nodarījumu. Par neziņošanu vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības, un saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas Bērnu tiesību deklarāciju un Bērnu tiesību konvenciju, Krimināllikumu, Kriminālprocesa likumu, Administratīvās atbildības likumu un Bērnu tiesību aizsardzības likuma normām, lūdz policiju veikt iepriekš minēto faktu pārbaudi un rīkoties savas kompetences ietvaros, par ko paziņot bāriņtiesai.

Kad iegūta informācija var liecināt par bērnu, kurš iespējams cietis no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī no Krimināllikuma 125. panta otrās daļas 9. punktā, 126. panta otrās daļas 7. punktā, 130. panta trešās daļas 6. punktā un 174. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, Bāriņtiesa nekavējoties sniedz informāciju policijai.

Tātad papildus bāriņtiesai jāsniedz informācija (lūgums izvērtēt situāciju) Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai.  Cik ilgā laika periodā jāsagatavo lūgumu inspekcijai?

Šis algoritms nav saprotams: inspekcija ir konstatējusi, ka  bērna situācijas pilnvērtīgai novērtēšanai ir jāiegūst informācija no bērna, bērnu slimnīcas. Kādēļ bērna dzīvesvietas pašvaldības sociālajam dienestam vai bāriņtiesai jāsniedz inspekcijai lūgumu veikt darbības bērna situācijas novērtēšanai?  Vai nebūtu loģiski, ja inspekcija, pamatojoties uz iegūto informāciju, lūdz sociālo dienestu vai bāriņtiesu veikt konkrētas darbības?
 

-

Nepieciešams precizēt, kura institūcija pieņem lēmumu par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu, ja pakalpojums tiek nodrošināts Bērna mājas ietvaros. Jo MK noteikumi Nr.1613 “Kārtība, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām” nosaka kārtību kādā par valsts budžeta līdzekļiem sniedz nepieciešamo palīdzību no vardarbības cietušiem bērniem. Minētajos noteikumos nav atrunāts, ka pakalpojumu piešķir Bērna māja.

-

Nepieciešams atrunāt, ka gadījumā, ja programmā Bērna māja paši nodrošina sociālo rehabilitāciju bērnam, tad viņi informē par to sociālo dienestu, lai novērstu pakalpojuma piešķiršanu dubultā, ja otrs bērna likumiskais pārstāvis to lūgs nodrošināt caur sociālo dienestu.
Jo praksē ir gadījumi, kad bērna likumiskie pārstāvji vienlaicīgi savas dzīvesvietas sociālajā dienestā pieprasa piešķirt vienu un to pašu pakalpojumu vai arī gadījumos, kad bērns saņem pakalpojumu pie vecāka privāti izvēlētā speciālista.

-

Izvērtējot normatīvā akta projektu, secinām ,ka ,lai gan projekta  33. punktā ir norāde, ka Inspekcija nodrošina iespēju pašvaldības sociālajiem dienestiem iesniegt inspekcijai šajos noteikumos minēto informāciju, izmantojot datu apmaiņas risinājumu starp pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu (turpmāk - lietojumprogramma SOPA) un inspekcijas uzturēto informācijas sistēmu tiešsaistes datu pārraides režīmā ar informācijas sistēmu sasaistes līdzekļu palīdzību, ietekmes uz valsts un pašvaldības budžetu nav ,savukārt Anotācijas sadaļā Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem saistībā ar datu integrāciju starp sistēmām  nav norādīta ietekme ne uz valsts, ne pašvaldību budžetu.

Nepieciešams veikt datu apmaiņas sistēmu integrācijas izmaksu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu un to iekļaut Anotācijā.

Papildus  lūdzam skaidrot, kādēļ datu apmaiņas risinājums paredzēts tikai ar programmu SOPA, lai gan informācijas apmaiņa plānota arī ar citām institūcijām, piemērm, bāriņtiesa, bērnu slimnīca u.c.
 

-

Nepieciešams papildināt anotāciju un norādīt, kādā termiņā ir plānots nodrošināt automatizēto datu apmaiņu, kā arī kāda ir ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu šī risinājuma ieviešanai (skat.iebildumu arī pie 33.punkta).

-

Priekšlikums papildināt institūciju sarakstu ar pašvaldības policiju un ārpusģimenes aprūpes iestādēm. Jo ikdienā šīs institūcijas arī tiek iesaistītas bērnu tiesību aizsardzībā un viņām var būt informācija, kas var nebūt citām institūcijām.

-

Izveidot vienota parauga veidlapas, lai sociālie darbinieki, sniedzot informāciju Bērna mājai, korekti sagatavotu pieprasīto informāciju. Darbiniekiem nodrošināt izglītojošus, metodiskus norādījumus un apmācības.

-

Nepieciešams pārformulēt šo punktu, jo šādā redakcijā rodas priekšstats, ka ja likumiskais pārstāvis ir arī vardarbības veicējs, tad viņu informē, ko darīs programmā.

Pieņemam, ka domāts ir, ja likumiskais pārstāvis ir bijis iespējamais vardarbības pret bērnu veicējs, tad šādā gadījumā informē citu bērna tuvinieku.

-

Priekšlikums šo punktu papildināt un izteikt šādā redakcijā: “16. Pēc bērnu slimnīcas, bērna dzīvesvietas pašvaldības sociālā dienesta, ārpusģimenes aprūpes iestādes vai bāriņtiesas iesniegtā lūguma izvērtēšanas, inspekcija:”

Gadījumā, ja bērns atrodas ārpusģimenes aprūpes iestādē, tad paredzēt iespēju arī ārpusģimenes aprūpes iestādēm vērsties Bērna mājā ar lūgumu.

-

20.1.2. par atbildīgo pašvaldības sociālā dienestu un sociālā gadījuma vadītāju;
Lūgums precizēt apakšpunkta redakciju. Nav saprotams, vai ir domāts atbildīgais pašvaldības sociālais dienests vai atbildīgais sociālā dienesta darbinieks?
 

-

Nav saprotams, kuras ir tās kompetentās iestādes, kuras vērtēs bērna riskus un vajadzību izvērtējumu. Vai šinī gadījumā tās ir sociālie dienesti un bāriņtiesas? Būtu jāņem vērā 13.06.2017. Ministru kabineta noteikumos “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” noteiktais, ka sociālais dienests 14.5. atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem kritērijiem veic riska novērtēšanu ģimenēs ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, aizpilda šo noteikumu 4. pielikumā minēto riska novērtējuma anketu par bērnu, bērna vecākiem un, ja nepieciešams, citām pilngadīgām personām, kas piedalās bērna ikdienas aprūpē vai arī veic daudzpakāpju izvērtēšanu ģimenēs ar bērniem. Daudzpakāpju izvērtēšanu veic sociālais darbinieks, kurš ir pilnveidojis savu profesionālo kompetenci, piedaloties Labklājības ministrijas mācībās un apgūstot uz ģimeni vērsta sociālā gadījuma vadīšanas modeli darbam ģimenēs ar bērniem.
Vai gadījumos, ja sociālie dienesti veic daudzpakāpju izvērtēšanu un neveic risku izvērtēšanu, tāda informācija tiks uzskatīta par derīgu, vai tomēr papildus tiks gaidīts šāds risku izvērtējums.

-

Priekšlikums papildināt ar 39.punktu, kurā atrunāt likumiskā nevardarbīgā pārstāvja pienākumus nodrošināt bērna dalību Bērna mājas programmā un arī rekomendāciju īstenošanā.

Lai novērstu gadījumus, kad otrs likumiskais pārstāvis neiesaistās sadarbībā un nenodrošina, piemēram, bērna aizvešanu uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā, jo ir līdzatkarīgs no vardarbības veicēja utt.

-

Priekšlikums papildināt institūciju klāstu, piemēram, iekļaujot arī sociālos dienestu, paredzot tiesības atteikt bērna likumiskajam pārstāvim vai tuviniekam sniegt informāciju par bērnu un programmas “Bērna māja” īstenošanu, ja šādas informācijas izpaušana var kaitēt bērna interesēm, ja šī informācija ir pieejama sociālajam dienestam.
Minētais nepieciešams, lai novērstu situācijas, kad Inspekcija atsaka bērna likumiskajam pārstāvim vai tuviniekam sniegt informāciju par bērnu un programmas “Bērna māja” īstenošanu, bet minētā informācija ir pieejama sociālajam dienestam un viņi vēršas un izprasa šo informāciju no sociālā dienesta.

-

Noteikumu projekta anotācijā norādīts: Respektīvi tas, ka bērns ir vai nav saņēmis sociālo rehabilitāciju programmā “Bērna māja”, neierobežo bērna tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērna dzīvesvietā, iestādē vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, par kura nodrošināšanu konkrētajam bērnam izlemj pašvaldības sociālais dienests saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem nr. 1613 “Kārtība, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām”. Pakalpojumi ir papildinoši un to nepieciešamība katra bērna gadījumā tiek individuāli izvērtēta.

Bērns ir nonācis “Bērna mājā” ar policijas atzinumu kriminālprocesa ietvaros un saņēmis sociālo rehabilitāciju. Vai pēc tam Bērna māja informē sociālo dienestu par saņemtajiem pakalpojumiem un rezultātiem?
Ja sociālais dienests nodrošina sociālo rehabilitāciju saskaņā ar MK nr..1613, tad būtu jāzina informācija par iepriekšējo rehabilitāciju.
 

-