Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Klimata un enerģētikas ministrijas precizētais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par atļaujām jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus. 
Projekta 1. punktu nepieciešams izteikt precīzi atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma (turpmāk – likums) 22. panta otrajā daļā noteiktajam pilnvarojumam, ņemot vērā likuma 22. panta pirmajā daļā noteikto regulējumu, atbilstoši likuma pārejas noteikumu 105. punktam, kas paredz šīs normas spēkā stāšanos no 2024. gada 1. janvāra. Tieslietu ministrija piedāvā likuma pilnvarojumu projekta 1. punktā izteikt šādi.

 

1. Noteikumi nosaka prasības Būvniecības valsts kontroles biroja (turpmāk – birojs) atļaujas saņemšanai ražošanas jaudu palielināšanai, atjaunošanai un jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai, ja elektroenerģijas ražošanas iekārtu ar jaudu, kas ir vienāda vai pārsniedz 500 kilovatus paredzēts pievienot pārvades sistēmai vai sadales sistēmai (turpmāk – atļauja), kā arī atļaujas izsniegšanas, pārreģistrēšanas, atcelšanas un derīguma termiņa pagarināšanas kārtību, valsts kontā iemaksājamās drošības naudas apmēru, tās samaksas un atmaksas kārtību un kritērijus atļaujas izsniegšanas atteikšanai.

Projekta 2. punktu nepieciešams precizēt atbilstoši projekta 1. punktā esošajam saīsinājumam “atļauja”, proti, projekta 2. punktā nav jāpārraksta atļaujas izsniegšanas nosacījumi. Turklāt projektā nav lietderīgi veidot saīsinājumu “iesniegums atļaujas saņemšanai”, jo šāds iesniegumu identificējošs apzīmējums būtu jāveido, ja projektā būtu regulējums par dažāda veida būtiskiem iesniegumiem. Ņemot vērā, ka projektā nav daudzi un dažādi iesniegumi, regulējums tajā būs pārskatāmāks, ja tiks izmantots vārds “iesniegums”, bet citu iesniegumu apzīmēšanai izmantot tos identificējošas pazīmes. Tādējādi piedāvājam precizēt visu projekta tekstu un vārdus “iesniegums atļaujas saņemšanai” aizstāt ar vārdu “iesniegums” (attiecīgā locījumā).

 

“2. Iesniedzējs atļaujas saņemšanai aizpilda iesniegumu (1. pielikums) un iesniedz to birojā. Iesniegumam pievieno:”

Projekta 6. punktu nepieciešams precizēt atbilstoši projekta 1. punktā esošajam saīsinājumam “atļauja”, proti, regulējums jāveido par nosacījumiem atļaujas saņemšanai, nevis iekārtu uzstādīšanu, piemēram, “Ja plānots saņemt atļauju darbam Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā vai Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, … ”.
 

-

Projekta 8. punktā, kā arī 14., 20. un 21. punktā paredzēto biroja pienākumu informēt sistēmas operatoru par administratīvā procesa ietvaros pieņemto lēmumu nepieciešams redakcionāli precizēt. Vēršam uzmanību, ka administratīvā akta izdošana un citu personu informēšana par to ir divi dažādi uzvedības noteikumi, kas ir jānodala atsevišķos punktos vai vismaz ar atsevišķiem teikumiem. Projektā regulējums jāveido tādējādi, lai iestādes rīcība lēmuma paziņošanā (noteikta ar Paziņošanas likumu) un citu personu informēšanā būtu izteikta nepārprotami.
 

-

Projekta 9. punktu nepieciešams svītrot, jo šāda norma dublē Administratīvā procesa likuma 56.panta 1.¹ daļu. Ministru kabineta noteikumos nevar dublēt vai atšķirīgi izteikt likumā noteiktu regulējumu.
 

-

Projekta 11. punkta otro teikumu par grozījumu izdarīšanas ierobežojumu nepieciešams svītrot. Vēršam uzmanību, ka demokrātiskā un tiesiskā valstī šāda veida formāls valsts pārvaldes principiem un administratīvā procesa principiem neatbilstošs personas tiesību ierobežojums nav pieļaujams. Turklāt šāda veida iesniegums ir jāskata saskaņā ar Administratīvā procesa likumu un ierobežojumus tam nevar noteikt ar Ministru kabineta noteikumiem. Papildus norādām, ka arī grozījumu izdarīšanai būtu nepieciešama nekustamā īpašuma īpašnieka vai turētāja piekrišana, ja atļaujas turētājs tāds nav.
 

-

Projekta 12. punktā un turpmāk projektā nepieciešams izvērtēt vārda “apliecinājums” izmantošanu. Vēršam uzmanību, ka šobrīd projekta 12. un 15. punktu var interpretēt tādējādi, ka tie ir dažādi apliecinājumi. Vienlaikus normatīvajā aktā nav pieļaujams vienu apzīmējumu izmantot dažādu procesu skaidrojumam. Ievērojot minēto, piedāvājam redakcionāli precizēt un savstarpēji saskaņot projekta 12. un 15. punktu, kā arī turpmākās projekta normas, kurās ir minēts apliecinājums, lai šīs normas būtu nepārprotamas.
 

-

Projekta 16. punktu par “jauna biroja atļaujas” saņemšanas nepieciešamību nepieciešams precizēt, proti, regulējumu nepieciešams izvērst, lai precīzi būtu saprotams tajā paredzētais personas tiesību ierobežojums. Vēlamies norādīt, ka administratīvo aktu nevar atcelt formālu apsvērumu dēļ. Administratīvā procesa likuma 70. panta trešā daļa paredz, ka administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. Ievērojot minēto, projektā nepieciešams veidot korektu regulējumu par daļēji izpildīta administratīvā akta tiesisko raksturu, tai skaitā par atļaujas pagarinājuma attiecināšanu uz šādu daļēji izpildītu atļauju.
 

-

Projekta 17. punktā esošā regulējuma mērķis nav saprotams. Ja tas ir saistīts ar projekta 16. punktā paredzēto rīcību, piedāvājam šīs normas apvienot un izteikt vienā punktā. Turklāt teikumu nepieciešams izteikt atbilstoši normas mērķim, kas ir atļaujas saņemšana, nevis iesnieguma iesniegšana, proti, vārdus “var iesniegt iesniegumu atļaujas saņemšanai” nepieciešams aizstāt ar vārdiem “var saņemt atļauju”. Vienlaikus Tieslietu ministrija vēlas norādīt, ka šāda jaunas atļaujas saņemšanas nepieciešamība iepriekš neizpildīto atļaujas nosacījumu dēļ ir formāla prasība, kas palielina administratīvo slogu privātpersonai. Piedāvājam izvērtēt iespēju projektā paredzēt personas tiesības noteiktu elektroenerģijas ražošanas apjomu ieviest vairākās kārtās arī ilgākā laika periodā.
 

-

Projekta 18. punktā paredzētos drošības naudas neatmaksāšanas gadījumus, kas ir privātpersonai nelabvēlīgs regulējums, nepieciešams izteikt precīzi, proti, iekšējās atsauces uz citiem projekta punktiem nepieciešams aizstāt ar korekti un viennozīmīgi definētām vārdiskām formām. Turklāt piedāvājam tās izteikt ar apakšpunktiem, lai negatīvā lēmumā varētu veidot korektas norādes.
 

-

Projekta 21. punktu par atļaujas pārreģistrāciju nepieciešams precizēt, ka personai, uz kuru iecerēts pārreģistrēt atļauju, ir saistošas visas projekta noteikumu normas, piemēram, visas prasības, kas paredzētas projekta 2. punkta apakšpunktos vai projekta 10. punktā. Vēršam uzmanību, ka ar šo projektu nevar paredzēt civiltiesisku vienošanos saistošu raksturu trešajām personām, tāpat arī nevar paredzēt darbības, ko varētu interpretēt kā atšķirīgu attieksmi. Tāpat arī projektā nepieciešams precīzs regulējums par drošības naudu, vai tā paliek personai, uz kuru iecerēts pārreģistrēt atļauju, vai tā tiek atmaksāta atļaujas turētājam (šobrīd to daļēji nosaka projekta 22. punkts) un persona to iemaksā atkārtoti. Vienlaikus šajā punktā nav pieļaujams nosacījums, ka atļauja var tikt pārreģistrēta vienu reizi, un šo teikumu nepieciešams svītrot. Demokrātiskā un tiesiskā valstī šāda veida formāls valsts pārvaldes principiem un administratīvā procesa principiem neatbilstošs personas tiesību ierobežojums nav pieļaujams.
 

-

Projekta 22. punktu nepieciešams precizēt un svītrot trešo teikumu, jo demokrātiskā un tiesiskā valstī šāda veida formāls valsts pārvaldes principiem un administratīvā procesa principiem neatbilstošs personas tiesību ierobežojums, ka atļauja var tikt pārreģistrēta vienu reizi, nav pieļaujams.
 

-

Projekta 23. punktu nepieciešams precizēt atbilstoši pārejas regulējumā iekļaujamajam tiesiskās paļāvības principam, proti, visas līdz projektā paredzēto noteikumu spēkā stāšanās brīdim izsniegtās atļaujas ir derīgas līdz to termiņa beigām un uz tām ir attiecināms viss projektā paredzētais personai labvēlīgais regulējums, nevis tikai atsevišķi punkti.
 

-

Projekta 24. un 25. punktu nepieciešams svītrot un vienlaikus projekta pēdējā punktā paredzēt, ka noteikumi stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī. Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta noteikumos esošs regulējums nevar stāties spēkā ātrāk kā likuma regulējums, uz kura pilnvarojuma pamata noteikumi tiks izdoti.
 

-

Projekta 2. pielikumu nepieciešams svītrot, jo tas neatbilst pielikumu veidošanas juridiskās tehnikas prasībām. Drošības naudas apmēru piedāvājam noteikt vienkārša teksta veidā kā atsevišķu projekta punktu. Nepieciešamības gadījumā to var veidot ar apakšpunktiem. Vienlaikus nepieciešams precizēt pielikumu numerāciju un iekšējās atsauces, kurās šobrīd ir minēti projekta pielikumi.
 

-