Projekta ID
22-TA-3080Atzinuma sniedzējs
Ekonomikas ministrija
Atzinums iesniegts
14.11.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Informatīvā ziņojumā ir norādīts, ka:
1) atbilstoši MK noteikumiem Nr. 1354 praksē VID var pieņemt uzskaitē kā valstij piekritīgu mantu tikai tādu nekustamo īpašumu, kurš ir reģistrēts zemesgrāmatā un uz kuru nav pieteiktas kreditoru pretenzijas. Šobrīd VID rīcībā ir informācija par aptuveni 30 nekustamajiem īpašumiem, kuri ar zvērināta notāra aktu ir atzīti par bezmantinieka mantu, kuri nav ierakstīti zemesgrāmatā un kuriem nav pieteiktas kreditoru pretenzijas vai par kuriem būtu uzsākta tiesvedība attiecībā uz īpašumtiesību atzīšanu. VID šādus nekustamos īpašumus nevar pieņemt valsts uzskaitē un nodot tos atbildīgajiem valdītājiem, tādēļ tos nevar atgriezt civiltiesiskajā apritē. [5.lp.]
2) atbilstoši Civillikuma 994. panta pirmajā daļā noteiktajam par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās. Tādējādi atsavināšanas darījumam līdz tā korroborēšanai zemesgrāmatā ir vienīgi saistību tiesību raksturs, [13.lp.]
3) atsevišķos gadījumos ir ar tiesas spriedumu par bezīpašnieka mantu atzīts nekustamais īpašums, kas nav reģistrēts zemesgrāmatā [12.lp. pēdējais teikums].
Vēršam uzmanību, ka Civillikuma 1477.pantā ir noteikts, ka korroborācija nepieciešama tajos gadījumos, kad ar darījumu iegūst lietu tiesības uz nekustamu īpašumu, bet lietu tiesības, kas pastāv uz likuma pamata, ir spēkā arī bez ierakstīšanas zemes grāmatās, kā arī atbilstoši likuma "Par tiesu varu" 16.panta ceturtajai daļai tiesas spriedumiem ir likuma spēks.
Tādējādi apgalvojums par tiesiskajiem šķēršļiem, kas saistīti ar zemesgrāmatā neierakstīto nekustamo īpašumu ņemšanu valsts uzskaitē ir korekts tikai attiecībā uz tādiem nekustamajiem īpašumiem (bezmantinieku manta), uz kuriem mantojuma atstājējs ir ieguvis īpašuma tiesības darījuma rezultātā. Savukārt nekustamā īpašuma, kur īpašumtiesības ir tikušas nodibinātas uz likuma pamata, t.sk. ar tiesas spriedumu, ņemšanai valsts uzskaitē objektīvu tiesisku šķēršļu nav. Tiesisku šķēršļu noteikti nav ar tiesas spriedumu par bezīpašnieka mantu atzīta nekustamā īpašuma ņemšanai valsts uzskaitē!
Ņemot vērā minēto aicinām precizēt informatīvā ziņojuma attiecīgās rindkopas, lai skaidri nošķirtu tādus zemesgrāmatā neierakstītus nekustamos īpašumus, kur īpašumtiesības ir atzītas uz likuma pamata (ir informācija par tiesas spriedumu vai tml.) un tādus, kur noslēgts darījums par īpašumtiesību pāreju, vai nav informācijas par mantojuma atstājēja (likvidētas kapitālsabiedrības) tiesību uz nekustamo īpašumu iegūšanas pamatu.
1) atbilstoši MK noteikumiem Nr. 1354 praksē VID var pieņemt uzskaitē kā valstij piekritīgu mantu tikai tādu nekustamo īpašumu, kurš ir reģistrēts zemesgrāmatā un uz kuru nav pieteiktas kreditoru pretenzijas. Šobrīd VID rīcībā ir informācija par aptuveni 30 nekustamajiem īpašumiem, kuri ar zvērināta notāra aktu ir atzīti par bezmantinieka mantu, kuri nav ierakstīti zemesgrāmatā un kuriem nav pieteiktas kreditoru pretenzijas vai par kuriem būtu uzsākta tiesvedība attiecībā uz īpašumtiesību atzīšanu. VID šādus nekustamos īpašumus nevar pieņemt valsts uzskaitē un nodot tos atbildīgajiem valdītājiem, tādēļ tos nevar atgriezt civiltiesiskajā apritē. [5.lp.]
2) atbilstoši Civillikuma 994. panta pirmajā daļā noteiktajam par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās. Tādējādi atsavināšanas darījumam līdz tā korroborēšanai zemesgrāmatā ir vienīgi saistību tiesību raksturs, [13.lp.]
3) atsevišķos gadījumos ir ar tiesas spriedumu par bezīpašnieka mantu atzīts nekustamais īpašums, kas nav reģistrēts zemesgrāmatā [12.lp. pēdējais teikums].
Vēršam uzmanību, ka Civillikuma 1477.pantā ir noteikts, ka korroborācija nepieciešama tajos gadījumos, kad ar darījumu iegūst lietu tiesības uz nekustamu īpašumu, bet lietu tiesības, kas pastāv uz likuma pamata, ir spēkā arī bez ierakstīšanas zemes grāmatās, kā arī atbilstoši likuma "Par tiesu varu" 16.panta ceturtajai daļai tiesas spriedumiem ir likuma spēks.
Tādējādi apgalvojums par tiesiskajiem šķēršļiem, kas saistīti ar zemesgrāmatā neierakstīto nekustamo īpašumu ņemšanu valsts uzskaitē ir korekts tikai attiecībā uz tādiem nekustamajiem īpašumiem (bezmantinieku manta), uz kuriem mantojuma atstājējs ir ieguvis īpašuma tiesības darījuma rezultātā. Savukārt nekustamā īpašuma, kur īpašumtiesības ir tikušas nodibinātas uz likuma pamata, t.sk. ar tiesas spriedumu, ņemšanai valsts uzskaitē objektīvu tiesisku šķēršļu nav. Tiesisku šķēršļu noteikti nav ar tiesas spriedumu par bezīpašnieka mantu atzīta nekustamā īpašuma ņemšanai valsts uzskaitē!
Ņemot vērā minēto aicinām precizēt informatīvā ziņojuma attiecīgās rindkopas, lai skaidri nošķirtu tādus zemesgrāmatā neierakstītus nekustamos īpašumus, kur īpašumtiesības ir atzītas uz likuma pamata (ir informācija par tiesas spriedumu vai tml.) un tādus, kur noslēgts darījums par īpašumtiesību pāreju, vai nav informācijas par mantojuma atstājēja (likvidētas kapitālsabiedrības) tiesību uz nekustamo īpašumu iegūšanas pamatu.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
Aicinām apsvērt iespēju papildināt informatīvā ziņojuma 2.1. sadaļu Rīcība ar zemesgrāmatā neierakstītiem valstij piekritīgiem nekustamiem īpašumiem ar informāciju par piedāvāto alternatīvo risinājumu SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” priekšlikumu par zemesgrāmatā neierakstīto valstij piekritīgo nekustamo īpašumu nodošanu SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possesso” tālāko darbību veikšanai, izņemot atsevišķus gadījumus, kad jau kāda no nekustamā īpašuma daļām ir reģistrēta uz kādas ministrijas vārda, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk tomēr tika noraidīts.
Piedāvātā redakcija
-