Atzinums

Lūdzam papildināt Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1080 "Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi"" (turpmāk – projekts) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (turpmāk – anotācija) 1.2. apakšsadaļā ietverto informāciju, norādot pamatojumu, kādēļ projektā paredzētie nosacījumi attiecībā uz velosipēdu, velorikšu un elektroskrejriteņu reģistrāciju stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.
Vienlaikus lūdzam papildināt anotācijas 1.2. apakšsadaļā ietverto informāciju atbilstoši projektā paredzētajā Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1080 "Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi" (turpmāk – noteikumi) 93. punktā ietvertajam regulējumam.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju atbilstoši projektā paredzētajā noteikumu 9.¹⁷ punktā noteiktajam regulējumam.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka no projektā paredzētajā noteikumu 9.¹⁷ punktā ietvertā regulējuma nav skaidrs, vai Satiksmes ministrijas lēmumu varēs pārsūdzēt tiesā.
Ievērojot minēto, lūdzam papildināt anotācijas 1.3. apakšsadaļu ar atbilstošu informāciju, kā arī nepieciešamības gadījumā precizēt projektā paredzētajā noteikumu 9.¹⁷ punktā ietverto regulējumu.
 

-

No anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietvertās informācijas izriet, ka valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk — direkcija) valsts reģistrācijas numuru izvēles tiesību piedāvāšana izsolē nav uzskatāma par pakalpojumu, kas sniegts deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros, un tā nav maksas pakalpojums atbilstoši likumā "Par budžetu un finanšu vadību" noteiktajam.
Vēršam uzmanību uz to, ka direkcija ir privātpersona, kurai deleģēti Ceļu satiksmes likuma 4. panta piektajā daļā minētie valsts pārvaldes uzdevumi. Līdz ar to direkcija kā iestāde var rīkoties tikai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43.¹ panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam pakalpojumus, veicot valsts pārvaldes uzdevumus, privātpersona sniedz saimnieciskās darbības veidā par atlīdzību, kuru privātpersona izmanto savas darbības nodrošināšanai un attiecīgā valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai, ja normatīvajos aktos nodokļu un nodevu jomā nav noteikts citādi. Latvijas Republikas valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros privātpersonu sniegto pakalpojumu maksas apmēru vai tā noteikšanas un apstiprināšanas kārtību, kā arī atbrīvojumus nosaka Ministru kabinets.
Ne no Ceļu satiksmes likumā, ne no Valsts pārvaldes iekārtas likumā minētā neizriet, ka, piemēram, Ministru kabinets varētu regulēt privātpersonas darbību, kas tiek veikta privāttiesību jomā (proti, sniedzot maksas pakalpojumus ārpus deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem), tādēļ nav skaidrs, kādēļ projekts paredz attiecīgo regulējumu noteikumos.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju un attiecīgi precizēt to.
 

-

Ievērojot, ka precizētajā projektā nav paredzēts regulējums par ierobežotas pieejamības informācijas statusu informācijai par izsoles dalībniekiem, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju.

-

Projektā paredzētajā norādē, uz kādu likumu pamata projekts sagatavots, cita starpā minēta Ceļu satiksmes likuma 10.² panta ceturtā daļa. Vēršam uzmanību uz to, ka atbilstoši 2023. gada 22. jūnijā pieņemtā likuma "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā minētajam" 8. panta ceturtajā daļā paredzētajiem grozījumiem Ceļu satiksmes likuma 10.² panta ceturtā daļa tiek papildināta pēc vārda "velosipēdu" ar vārdu "velorikšu". Savukārt projekts neparedz attiecīgu grozījumu noteikumu 1.4. apakšpunktā. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt projektu ar attiecīgu grozījumu noteikumu 1.4. apakšpunktā, kā arī precizēt projektā paredzēto noteikumu 92. punktu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.3. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzēto noteikumu 7. punkta ceturto un piekto teikumu, nedublējot tajos ietverto regulējumu.
 

-

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka projekts paredz papildināt noteikumus ar jaunu regulējumu, kas noteic direkcijas tiesības organizēt valsts reģistrācijas numuru izvēles izsoli, kas cita starpā ietver regulējumu par direkcijas tiesībām izdot izsoles noteikumus, regulējumu par valsts reģistrācijas numura izvēles izsoles sākumcenu, valsts reģistrācijas numura izvēles izsoles dalības maksu, valsts reģistrācijas numura izvēles izsoles soļa apmēru, regulējumu par to, kādos gadījumos netiek atmaksāta izsoles dalības maksa un nosolītā maksa, kā arī regulējumu, kas ierobežo privātpersonas tiesības noteiktu laika periodu piedalīties valsts reģistrācijas numuru izvēles izsolēs.
Savukārt no Ceļu satiksmes likuma 10. panta 1.⁴ daļā, 10.² panta ceturtajā daļā un 21. panta otrajā daļā ietvertā pilnvarojuma Ministru kabinetam neizriet Ministru kabineta tiesības paredzēt šādu regulējumu noteikumos.

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabinets ārējo normatīvo aktu var izdot tikai tādā gadījumā, ja likumdevējs likumā formulējis pilnvarojumu šāda akta izdošanai un noteicis pilnvarojuma robežas (skat. Satversmes tiesas 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 16. punktu). Turklāt Ministru kabineta noteikumu saturam jāatbilst likumdevēja noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam.
Jēdziens "kārtība" nozīmē norises īstenošanas veidu vai darbības organizāciju (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2012. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2011-17-03 13.3. apakšpunktu). Atsevišķos gadījumos Ministru kabineta noteikumu saturu var veidot arī materiālās normas, taču tām jābūt pieņemtām, pamatojoties uz nepārprotamu likumdevēja pilnvarojumu (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-33-03 14. punktu).

Papildus vēršam uzmanību uz to, ka Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2 1. § 2.1. apakšpunktā ir norādīts, ka, izstrādājot jaunu pilnvarojumu, savlaicīgi izsvērt nākotnes regulējuma saturu un gadījumā, ja uz pilnvarojuma pamata būs jāizdod arī materiāla rakstura tiesību normas, – izvairīties pilnvarojumā lietot vārdu "kārtība" vai papildināt pilnvarojumu ar vārdiem atbilstoši pilnvarojuma mērķim (piemēram, "Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus [..]", lai neradītu šaubas par pilnvarojuma apjomu.

Atbilstoši Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2 1. § 2.2. apakšpunktam pilnvarojošā norma – "noteikt kārtību" – neizslēdz Ministru kabinetam tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ja tās atbilst likuma mērķim un citiem Latvijas Republikas Satversmes un demokrātiskas valsts pamatprincipiem un neveido jaunas, pilnvarojumā neparedzētas tiesiskās attiecības. Vienlaicīgi nepieciešams gūt pārliecību (no tiesību akta anotācijas, Latvijas Republikas Saeimas sēžu stenogrammas, Latvijas Republikas Saeimas komisiju protokoliem, priekšlikumu vēstulēm vai citiem materiāliem), ka likumdevējs, pilnvarojot Ministru kabinetu "noteikt kārtību", ir vēlējies uzdot izstrādāt ne tikai procesuāla rakstura normas.

Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam izvērtēt projektā paredzētā regulējuma atbilstību Ceļu satiksmes likuma 10. panta 1.⁴ daļā, 10.² panta ceturtajā daļā un 21. panta otrajā daļā ietvertajam pilnvarojumam Ministru kabinetam un attiecīgi precizēt projektu vai papildināt anotāciju ar izvērstu skaidrojumu, no kuras Ceļu satiksmes likuma normas izriet Ministru kabineta tiesības paredzēt šādu regulējumu.

 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka nav skaidrs, kas ir projektā paredzētajā noteikumu 18.³1. apakšpunktā, 85.⁵ punktā un 85.⁸3. apakšpunktā, kā arī noteikumu 18.³ punktā, 19.6. apakšpunktā, 30. un 47. punktā minētais sadarbības līgums. Proti, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 61. panta pirmajā daļā noteiktajam publiskas personas sadarbības līgumu slēdz, lai panāktu vismaz vienas līdzējas — publiskas personas kompetencē ietilpstoša pārvaldes uzdevuma efektīvāku veikšanu. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzētajā noteikumu 18.³1. apakšpunktā, 85.⁵ punktā un 85.⁸3. apakšpunktā, kā arī noteikumu 18.³ punktā, 19.6. apakšpunktā, 30. un 47. punktā minēto terminu "sadarbības līgums" (attiecīgā locījumā).

-

Ievērojot, ka projektā paredzētās noteikumu XV nodaļas nosaukums ir "Velosipēdu un velorikšu reģistrācijas un reģistrācijas anulēšanas kārtība", lūdzam papildināt projektu ar attiecīgu grozījumu noteikumu 82. punktā un 83. punkta ievaddaļā, 83.1.1. apakšpunktā, 83.2. apakšpunkta pirmajā teikumā, 84., 85.¹ un 85.² punktā, jo tajā minēti elektroskrejriteņi.

-

Ceļu satiksmes likuma 10.² panta 1.¹ daļa noteic, ka elektroskrejriteņu un velorikšu reģistrācija ir obligāta, un ceļu satiksmē atļauts piedalīties tikai ar reģistrētiem elektroskrejriteņiem un velorikšām. Savukārt Ceļu satiksmes likuma 10.² panta piektā daļa noteic, ka elektroskrejriteņiem un velorikšām pie to konstrukcijas ir pielīmēta viena valsts reģistrācijas uzlīme. Projektā paredzētajā noteikumu 10. pielikumā ir noteikts elektroskrejriteņa reģistrācijas uzlīmes paraugs, bet nav noteikts velorikšu reģistrācijas uzlīmes paraugs. Ievērojot minēto, lūdzam attiecīgi papildināt projektu vai anotācijā ietvert skaidrojumu, kādēļ nav nepieciešams noteikt velorikšu reģistrācijas uzlīmes paraugu.

-

Ievērojot, ka precizētā projekta 13. punkts neparedz grozījumu noteikumu 71.2. apakšpunktā, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju.
 

-

Ievērojot, ka precizētajā projektā nav noteikumu 9.¹⁸ punkta, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. un 1.6. apakšsadaļā ietverto informāciju.
 

-

Ievērojot, ka projektā paredzētajā noteikumu 9.⁷ punktā nav ietverts regulējums par to, kādos gadījumos netiek atmaksāta izsoles dalības maksa, un projektā paredzētajā noteikumu 9.¹⁶ punktā nav ietverts regulējums par to, kādos gadījumos netiek atmaksāta nosolītā maksa, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju.

-

Ievērojot, ka noteikumos nav 103. punkta un Ceļu satiksmes likumā nav 141. panta, atkārtoti lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju.

-

Ievērojot, ka Ministru kabineta 2022. gada 13. septembra noteikumi Nr. 569 "Grozījums Ministru kabineta 2013. gada 24. septembra noteikumos Nr. 1000 "Valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" publisko maksas pakalpojumu cenrādis"", kas cita starpā paredzēja vienādu maksu par attiecīgā dokumenta izsniegšanu neatkarīgi no tā, vai tas izsniegts nozaudēšanas vai citu apstākļu dēļ, stājās spēkā 2022. gada 16. septembrī, lūdzam anotācijas 1.3. apakšsadaļā norādīt korektu datumu, līdz kuram bija nepieciešama informācija par transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenta zādzības faktu vai reģistrācijas dokumenta bojāeju nepārvaramas varas dēļ.
 

-