Atzinums

Ņemot vērā, ka tiesību akta projekta anotācijā tiek norādīts, ka Noteikumu projekta mērķis ir stiprināt kritiskās infrastruktūras noturību Latvijā, sekmējot tās noturību pret dažādiem apdraudējumiem un incidentiem, aicinām papildināt noteikumu projektu ar šādiem apakšpunktiem:
5. punktā ar
5.10. kritiskas infrastruktūras gatavības pasākumus un darbības principus valsts apdraudējuma gadījumā.

8. punktā ar
8.5. informāciju par riskiem kritiskajai infrastruktūrai valsts apdraudējuma gadījumā.

21. punktā ar
21.9. militāru apdraudējumu.

Norādām, ka Direktīvas prasības noteikt saskaņotus minimālos noteikumus, un tiesisko regulējumu dalībvalstis var pielāgot/paplašināt atbilstoši aktuālajai ģeopolitiskajai situācijai dalībvalstī, militāra apdraudējuma iespējamība ne visām dalībvalstīm būs noteicoša prioritāte, un vienlaikus, kā tas tiek norādīts arī noteikumu anotācijā, noteikumu projekta mērķis ir stiprināt kritiskās infrastruktūras noturību un pārņemt Direktīvas prasības.

Ņemot vērā iepriekš minēto, norādām, ka kritiskās infrastruktūras noturības stratēģijā, valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējumā un kritiskās infrastruktūras riska pašnovērtējumā būtu jāiekļauj  arī valsts apdraudējuma gadījums, kas tajā skaitā var izrietēt no jau noteikumu projektā minētā hibrīddraudu riska.

Priekšlikums papildināt anotāciju:
Ņemot vērā globālo un reģionālo drošības vidi, NATO[1] noturības rekomendācijas tās dalībvalstīm un Latvijas Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu, projektā ir ietvertas papildu speciāls regulējums atbilstoši Latvijas nacionālās drošības interesēm, nosakot nepieciešamību plānot saistītās darbības arī valsts apdraudējuma gadījumam.


[1] NATO Septiņas Noturības Vadlīnijas – noteiktas pamatojoties uz Ziemeļatlantijas līguma 3.pantu - https://www.nato.int/en/what-we-do/deterrence-and-defence/resilience-civil-preparedness-and-article-3

 

-

Aizsardzības ministrija uztur iepriekš sniegto lūgumu noteikumu projekta 33. punktu izteikt šādā redakcijā “…kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs izstrādā, iesaistot pašvaldību, ja darbības nepārtrauktības pasākumi aptver funkcijas, kas ir būtiskas, nodrošinot pašvaldību civilās aizsardzības plānos noteiktās darbības un iedzīvotāju pamatvajadzības militāra iebrukuma vai kara gadījumā, atbilstoši…”, ņemot vērā, ka daļa D kategorijā iekļauto komersantu nodrošina kritiskos komunālos pakalpojumus pašvaldības līmenī.

-

Priekšlikums vārdu “apstiprina” aizstāt  ar vārdu “saskaņo”

A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras riska pašnovērtējuma atbilstību šajā nodaļā noteiktajām prasībām izvērtē un saskaņo kompetentā valsts drošības iestāde atbilstoši kritiskās infrastruktūras kopumā noteiktajai kompetencei. 

Priekšlikums vārdu “apstiprina” aizstāt  ar vārdu “saskaņo”

D kategorijas kritiskās infrastruktūras riska pašnovērtējuma atbilstību šajā nodaļā noteiktajām prasībām izvērtē un atbilstoši kritiskās infrastruktūras kopumā noteiktajai kompetencei saskaņo atbildīgā nozares ministrija.

Priekšlikums vārdu “apstiprināšanai” aizstāt  ar vārdu “saskaņošanai”.

Kā arī nepieciešams paredzēt pārejas laiku VDI kritiskās infrastruktūras risku pašnovērtējumu atbilstības izvērtēšanai un kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju informēšanai.
Stājoties spēkā šiem noteikumiem valsts drošības iestādēm var rasties sarežģīti iekļauties norādītajā termiņā (viens mēnesis) gadījumā, ja kritiskās infrastruktūras kopumā esošās infrastruktūras vienlaicīgi vērtēšanai iesniegs savus risku pašnovērtējumus. Risku pašnovērtējuma vērtēšana ir gana laikietilpīgs darbs. Līdz ar ko būtu nepieciešams paredzēt pārejas laiku, lai pakāpeniski spētu izvērtēt visu kritisko infrastruktūru kopumā iekļauto infrastruktūru risku pašnovērtējumus. 
 

-

Aizsardzības ministrija uztur iepriekš sniegto lūgumu par D kategorijai saistošo nosacījumu izdalīšanu atsevišķā apakšnodaļā.  Šobrīd piedāvātajā noteikumu projekta redakcijā ir apgrūtināti saprast, kuri noteikumu punkti attiecināmi uz D kategorijas kritisko infrastruktūru jeb nozaru kritisko infrastruktūru, īpaši ņemot vērā noteikumu projekta 4. nodaļu .

 

-

Priekšlikums precizēt apakšpunktu un noteikt, ka minētās informācijas, tehnoloģisko iekārtu un pakalpojumu saraksts būtu jāsaskaņo ar kompetento valsts drošības iestādi.

-

Priekšlikums precizēt apakšpunktu to izsakot šādā redakcijā:
preventīvos, gatavības un reaģēšanas pasākumus incidentu iespējamību mazināšanai vai to nepieļaušanai, ņemot vērā katastrofu riska mazināšanu un piemērošanos klimata pārmaiņām

preventīvos, gatavības un reaģēšanas pasākumus incidentu iespējamību mazināšanai vai to nepieļaušanai, ņemot vērā katastrofu riska mazināšanu un piemērošanos klimata pārmaiņām

Priekšlikums izteikt apakšpunktu šādā redakcijā:
fiziskās drošības pasākumus, tostarp apsardzes nodrošināšanas kārtību, ārējā perimetra drošību, un caurlaižu režīmu

fiziskās drošības pasākumus, tostarp apsardzes nodrošināšanas kārtību, ārējā perimetra drošību, un caurlaižu režīmu

Priekšlikums izteikt apakšpunktu šādā redakcijā:
gatavības, reaģēšanas un incidentu seku novēršanas pasākumus, šo noteikumu 23. punktā minēto apdraudējumu situācijās”.

gatavības, reaģēšanas un incidentu seku novēršanas pasākumus, šo noteikumu 23. punktā minēto apdraudējumu situācijās”.

Priekšlikums precizēt noteikumu projekta punktu un noteikt laika periodu, kurā kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs sagatavo noturības plānu šo noteikumu 29. punktā noteikto pasākumu nodrošināšanai vai līdzvērtīgu dokumentu un saskaņo to ar atbildīgo nozares ministriju, pēc kritiskās infrastruktūras riska pašnovērtējuma atzinuma saņemšanas. 
Pašreizējā noteikumu projekta redakcijā kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam tiek noteikts īss laiks noturības plāna sagatavošanai, ja nav pareizi saprasti, novērtēti un apstiprināti riski attiecīgai kritiskai infrastruktūrai (pamatpakalpojumam). Nepareiza vai nepilnīga riska pašnovērtējuma rezultātā, noturības plāns var tikt sagatavots ar trūkumiem un veicinās birokrātisko slogu.

-

Priekšlikums papildināt punktu un izteikt jaunā redakcijā, ņemot vērā, ka ir gadījumi, kad kritiskās infrastruktūras, Eiropas kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu sniedzēji atrodas ģeogrāfiski blakus vai netālu, gan resursu un personāla optimālas izmantošanas, gan operacionālās situācijas efektīvas pārvaldīšanas nolūkos attiecīgo kritisko infrastruktūru īpašnieki vai tiesiskie valdītāji var rosināt NBS veidot kopēju (vienotu) vairāku institūciju vai uzņēmumu Zemessardzes apakšvienību. 
 

Lai efektīvi īstenotu drošības un aizsardzības pasākumus, kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kā arī kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējs var rosināt Nacionālo bruņoto spēku komandierim Latvijas Republikas Zemessardzes apakšvienības izveidi un izvietošanu kritiskajā infrastruktūrā, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritiskajā infrastruktūrā vai kritisko finanšu pakalpojumu sniedzošajā iestādē. Pēc lēmuma pieņemšanas par Zemessardzes apakšvienības izveidi un izvietošanu, starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju, kā arī kritisko finanšu pakalpojumu sniedzēju tiek slēgta vienošanās par sadarbību. Ja to ļauj konkrētais ģeogrāfiskais izvietojums, kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, kritisko finanšu pakalpojumu sniedzēji, var rosināt Nacionālo bruņoto spēku komandierim izvērtēt šajā punktā minēto apakšvienību apvienošanu. Pēc lēmuma pieņemšanas par atsevišķo apakšvienību apvienošanu tiek slēgta jauna vienošanās par sadarbību. 

 

Priekšlikums papildināt apakšpunktu, ka papildus noteikumu 50. punktā minētajām prasībām par A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras noturību atbildīgā persona var būt persona, kurai ir izglītība organizācijas drošības jomā vai iepriekšējā darba pieredze noturības, drošības un darbības nepārtrauktības pasākumu plānošanā vai īstenošanā.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka var pastāvēt problēmas ar atbildīgo personu kompetenci. 

NBS skatījumā pašreizējais LVA normatīvais regulējums nenosaka par kritiskās infrastruktūras drošību (šobrīd jau noturību) atbildīgai personai nepieciešamo izglītības, apmācības, ne īsti arī profesionālās pieredzes līmeni kritiskās infrastruktūras drošības, aizsardzības un noturības jomā, kas mūsdienu apdraudējuma vidē un situācijās, kad notiekošie incidenti pieprasa ātru, pārdomātu un profesionālu atbildīgo personu rīcību, var atstāt diezgan negatīvu ietekmi gan uz sekmīgu kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumu plānošanu un īstenošanu, gan uz paša incidenta pārvaldību. Līdz ar to, par kritiskās infrastruktūras noturību atbildīgajai personai ir un būs nepieciešama atbilstoša izglītība un kvalifikācija, zināšanas un pieredze visaptverošā kritiskās infrastruktūras drošības, aizsardzības, darbības nepārtrauktības un noturības pasākumu plānošanā un īstenošanā, kā arī  šo pasākumu kontrolē un uzraudzībā. Kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības un noturības pasākumu plānošana un īstenošana ir uzskatāma par daļu no kritiskās infrastruktūras drošības un aizsardzības pasākumu plānošanas un īstenošanas kopuma. Par noturību atbildīgajai personai ir un būs jāspēj pildīt savus pienākumus un uzdevumus, ne tikai miera laikā un krīzes situācijas pārvaldot dažādus antropogēno draudu radītos riskus, bet arī valsts apdraudējuma gadījumā, t.sk. izsludinātās ārkārtas situācijas vai izņēmuma stāvokļa gadījumā, kad valstī ievērojami paaugstināsies hibrīdo draudu ietvaros īstenotās ienaidnieka kinētiskās aktivitātes vai valsts saskarsies ar tiešiem vai netiešiem (attālināti radītiem) militāra rakstura draudiem. Par noturību atbildīgā persona, tāpat kā visi citi kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības un noturības nodrošināšanā iesaistītie darbinieki, militāro draudu eskalācijas gadījumā, nav pakļauta mobilizācijai, bet turpina veikt savus pienākumus un uzdevumus, lai nodrošinātu valsts un sabiedrības kontinuitātei nepieciešamo kritisko funkciju (pamatpakalpojumu) sniegšanu un kopējo atbalstu valsts apdraudējuma situācijas pārvarēšanai. Par noturību atbildīgās personas zināšanu un pieredzes trūkuma dēļ varētu arī nebūt pietiekami kvalitatīvi sagatavoti visi nepieciešamie preventīvie un gatavības pasākumu plāni un reaģēšanas pasākumi – rīcības algoritmi iespējamo incidentu gadījumos, lai efektīvi aizsargātu kritisko infrastruktūru, kā arī apmācīti fiziskās drošības pasākumu īstenošanā iesaistītie darbinieki.

Tādējādi NBS piedāvā sekojošus variantus:
 -izveidot un virzīt uz apstiprināšanu jaunu profesijas standartu “Kritiskās infrastruktūras aizsardzības virsnieks” un to iekļaut profesiju klasifikatorā;
izstrādāt un apstiprināt atsevišķu apmācību programmu, kuras ietvaros plānotie kritiskās infrastruktūras aizsardzības virsnieki apgūst ar kritiskās infrastruktūras vai kritiskās vienības drošību, aizsardzību, darbības nepārtrauktību un noturību saistītas nepieciešamās teorētiskās un praktiskās zināšanas un iegūst kvalifikāciju “Kritiskās infrastruktūras aizsardzības virsnieks”,

kurus nepieciešams Iekšlietu ministrijai izvērtēt sadarbībā ar VDI, nepieciešamības gadījumā piesaistot atbildīgās institūcijas.

Papildus šo noteikumu 50. punktā minētajām prasībām par A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras noturību atbildīgā persona var būt persona, kurai ir izglītība organizācijas drošības jomā vai iepriekšējā darba pieredze noturības, drošības un darbības nepārtrauktības pasākumu plānošanā vai īstenošanā.

Priekšlikums vārdu “apstiprināt” aizstāt ar vārdiem “sniedz atzinumu”.

Valsts drošības iestādes atbilstoši to kompetencei mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas pārbauda un sniedz atzinumu par kritiskās infrastruktūras noturību atbildīgās personas kandidatūru.

Priekšlikums šo punktu pārcelt un iekļaut kā 5. nodaļas Incidentu paziņošana ievadpunktu.

-

Noteikumu projekta 2. pielikuma 3. punktu izteikt šādā redakcijā: “Ārējā perimetra aizsardzība (piemēram, žogi un to izvietojums, apgaismojums un tā izvietojums, videonovērošana, apsardzes signalizācija un citi materiāltehniskie līdzekļi, kas nodrošina ārējā perimetra aizsardzību)”.

Noteikumu projekta 2. pielikuma 7. un 8. punktu apvienot, to izsakot šādā redakcijā: “Kritiskās infrastruktūras apsardzes tehniskās sistēmas (līdzekļi), tostarp videonovērošanas, apsardzes signalizācijas, piekļuves kontroles sistēmas un to shēmas, paredzot personas datu aizsardzību, piekļuves tiesības un lietošanas noteikumus”.

Noteikumu projekta 2. pielikuma 12. punktu izteikt šādā redakcijā: “Apsardzes tehnisko sistēmu uzturēšana un atjaunošana”.

-

Noteikumu projekta 3. pielikuma 1.punktu izteikt šādā redakcijā: “Pamatnostādnes nosaka minimālās prasības un kārtību, kādā veic attālināti vadāmo ierīču radīto draudu novērtējumu kritiskajai infrastruktūrai un nosaka risku mazināšanai nepieciešamo tehnisko, organizatorisko un proceduāro pasākumu kopumu”.

-