Atzinums

Izziņā pie LM iebilduma (Nr.p.k. 5) par 8.1. punkta redakciju ir norādīts, ka iebildums ir ņemts vērā, taču jaunās redakcijas noteikumu 8.1.1. apakšpunktā tas nav atspoguļots. Uzturam spēkā iepriekš izteikto iebildumu. 
Ņemot vērā ka Labklājības ministrijas valdījumā esošajās ēkās, kurās plānots īstenot energoefektivitātes pasākumus tiek sniegti ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, bērniem invalīdiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem,  un pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, nodrošinot pakalpojumu nepārtraukti visu diennakti (24/7), atšķiras no biroja ēkām un ēkām, kurās pakalpojums netiek sniegts visu diennakti, Labklājības ministrija uztur iepriekš izteikto iebildumu, nosakot, ka sasniedzamais rādītājs – 30% primārās enerģijas ietaupījumu nosaka ievērojot to, kā ir iesniegts projekts (skat 17. punktu).
Proti sasniedzamais rādītājs – 30 % primārās enerģijas ietaupījums ir vidējais sasniedzamais rādītājs pasākumu ietvaros atbalstītās kopējas ēku grupas, kas atrodas vienā adresē, vai ēku grupas, kas atrodas dažādās adresēs, ja tās ir funkcionāli saistītas, vai vienas iestādes vairākām filiālēm.
 

8.1.1. līdz 2029. gada 31. decembrim pasākumu ietvaros sasniedzamais rezultāta nacionālais rādītājs – vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu no attiecīgās pasākumu ietvaros atbalstītās ēkas vai kopējas ēku grupas, kas atrodas vienā adresē, vai ēku grupas, kas atrodas dažādās adresēs, ja tās ir funkcionāli saistītas, vai vienas iestādes vairākām filiālēm, atbilstoši tam, kā finansējuma saņēmējs ir iesniedzis projektu, primārās enerģijas patēriņa pirms projekta uzsākšanas;

Noteikumu projekta aktuālajā redakcijā noteikts, ka inženiertehniskās sistēmas var atjaunot nevis pārbūvēt un ierīkot. Nereti būs situācijas, kur ēkas energosertifikāta pielikums par priekšlikumiem energoefektivitātes uzlabošanai paredzēs arī apkures, ventilācijas, dzesēšanas un ūdensapgādes sistēmu pārbūvi vai ierīkošanu. Tas pēc būtības atbilst energoefektivtātes principiem. Piemēram, ja kādā daļā nav apkure vai karstā ūdens sagatavošana un tas līdz šim tiek veikts ar elektroenerģijas palīdzību, tad lietderīgi un efektīvi, veicot ēkas rekonstrukciju, izbūvēt jaunas sistēmas vai to daļas. Tāpat ventilācijas sistēmas ierīkošana var palielināt ēkas energoefektivitāte un ilgtspēju.
Pēc 21.3. punkta redakcijas var secināt, ka atbalstāmas ir tikai atjaunošanas darbības, pat ja energosertifikāts paredz ierīkošanu.
Ja ar šo punktu ir domāts paplašināt atbalstāmās darbības, proti, veikt inženiersistēmu atjaunošanu, pat ja tas nav paredzēts energosertifikātā, tad tas būtiski paplašina atbalstāmo darbību loku, izejot ārpus energoeffektivitātes rāmjiem. Tāpat būtu skaidrāk jādefinē termins “neatbilst normatīvo aktu prasībām” . Vismaz, kurš ir tiesīgs veikt izvērtējumu, ka kāda no inženiersistēmām neatbilst normatīvo aktu prasībām, jo tas var nebūt energoauditora kompetencē. 

-

Nav saprotams kāpēc atbalstāmā darbība ir tikai aukstuma apgādes sistēmas atjaunošana, pārbūve vai ierīkošana, bet ne ventilācijas sistēmas. Šis jautājums ir kontekstā ar 21.3. punktā norādīto iebildumu. 

"ventilācijas un aukstuma apgādes sistēmas atjaunošana, pārbūve vai ierīkošana"

Piedāvājam 21.7. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā

“pieslēguma izveidošana centralizētajai siltumapgādes sistēmai un siltummezgla izveide, tai skaitā karstā ūdens apgādes sistēmas izbūve un pieslēgšana centralizētajai siltumapgādes sistēmai”

Piedāvājam 21.8. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā

"21.8. energoefektīva apgaismojuma ierīkošana vai esošā apgaismojuma pārbūve"

Ierosinām veikt precizējumus 29. punkta redakcijā līdzvērtīgi 30. punktā noteiktajam, vienlaikus ievērojot izziņas 5. punktā norādīto, ka tiek ņemts vērā Labklājības ministrijas 2024. gada 1. oktobra iebildums.

-