Projekta ID
24-TA-2288Atzinuma sniedzējs
SIA "Rīgas ūdens"
Atzinums iesniegts
17.02.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Par 14.2 panta 4. daļu: "(3) Pie būvprojekta saskaņošanas izvērtē tehnisko un īpašo noteikumu ievērošanu būvprojektā.":
Vēršam uzmanību, ka nav saprotams, ko likumprojekts plāno pēc būtības atrisināt ar regulējumu “Pie būvprojekta saskaņošanas izvērtē tehnisko un īpašo noteikumu ievērošanu būvprojektā.”, jo līdz šim būvprojekti tika iesniegti saskaņošanai, kuras ietvaros arī tika izvērtēti.
Tajā paša laikā nevienā normatīvajā aktā nav noteikts, ka būvniecības ierosinātājām tehnisko un īpašo noteikumu prasību ievērošana ir obligāta nevis brīvprātīga.
Par 14.2 panta 4. daļu: "(4) Tehnisko noteikumu derīguma termiņš nevar būt īsāks par normatīvajos aktos noteikto maksimālo termiņu būvprojekta izstrādei. Inženierbūvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji nav tiesīgi grozīt tehniskos noteikumus, izņemot, ja ir uzsākta inženierbūves pārbūve vai atjaunošana. Grozītos tehniskos noteikumus inženierbūvju īpašnieks vai tiesiskais valdītāju pēc savas iniciatīvas izsniedz ne vēlāk kā viena mēneša laikā no būvatļaujas izdošanas vai paskaidrojuma raksta akceptēšanas inženierbūves pārbūvei vai atjaunošanai.":
11.02.2025. izziņā Nr. 24-TA-2288 (turpmāk – Izziņa), tiek uzskaitīts, uz ko likumprojekts attiecas, kādā veidā likumprojekts pilnveidots, par garantijas naudas pieprasīšanas tiesībām, tomēr tas neskar iesniegto iebildumu argumentācijas būtību.
Atkārtoti vēršam uzmanību tam, ka SIA “Rīgas ūdens” (turpmāk – Sabiedrība) iebilst likumprojekta (grozījumos) paredzētajai 14.2 panta 4. daļas redakcijai, kura nosaka, ka “Tehnisko noteikumu derīguma termiņš nevar būt īsāks par normatīvajos aktos noteikto maksimālo termiņu būvprojekta izstrādei. Inženierbūvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji nav tiesīgi grozīt tehniskos noteikumus, izņemot, ja ir uzsākta inženierbūves pārbūve vai atjaunošana.”, pamatojoties uz sekojošiem argumentiem:
Sabiedrība nenosaka tehnisko noteikumu derīguma termiņu garāku par vienu/diviem gadiem sekojošo iemeslu dēļ:
- situācija ar būvniecības attīstību Rīgā ir ļoti dinamiska, jo pilsēta nepārtraukti attīstās, un arī viena gada laikā tā var būtiski mainīties (t.sk. centralizētas ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas tīklu izvietojums), realizējot daudzās būvniecības ieceres;
- tāpat attīstās tehnoloģijas, un var mainīties Sabiedrības tehniskās prasības attiecībā uz piemērojamiem tehniskiem risinājumiem;
līdz ar ko, arī tehnisko noteikumu (turpmāk – TN) prasības un tajos papildus sniedzama informācija, kas būtu nepieciešama, veicot projektēšanu, var būtiski mainīties.
Saglabājot likumprojekta grozījumos paredzēto redakciju pieaugs būvvalžu noslodze savstarpēji pretrunīgu vai faktiskajai situācijai neatbilstošu būvprojektu skaņošanas procesā. Savukārt pretrunu un neatbilstību novēršanas atstāšana uz būvprojektu grozījumu sadaļu nav atbalstāma, jo šāda darbība rada tiešu ietekmi uz būvdarbu tempu un nesamērīgi pagarinās būvdarbu termiņus, kas veidos negatīvu sabiedrības attieksmi un lieku sabiedrisko spriedzi. Kā arī pieaugs finansiālie riski būvprojektu pasūtītājiem, saņemot būvvaldes atteikumu, saskaņot būvprojektu, noslēguma stadijā, kad faktiski jau ir veiktas sagataves darbības būvdarbu veikšanai. Proti, Pasūtītājs jau ir veicis cenu aptaujas būvdarbu veicēju kā arī nepieciešamo speciālistu piesaistei, specifisku būvniecības materiālu iepirkumu, sastādījis būvdarbu laika grafiku un veicis darbības naudas plūsmas jeb finanšu līdzekļu piesaistei no kredītiestādes.
Attiecībā uz izmaiņām iepriekš izvirzītām tehniskām prasībām – tās tiek mainītas atbilstoši būvniecības ierosinātāju sniegtai informācijai par izmaiņām būvniecības iecerē, t.sk. plānotajos tehniskajos risinājumos, vai arī:
- ja ir būtiskas izmaiņas topogrāfiskajā informācijā, ņemot vērā, ka atbilstoši Rīgas domes 2013. gada 23. jūlija saistošie noteikumi Nr. 6 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas aprites saistošie noteikumi" 14. punkta prasībām topogrāfiskā plāna derīguma termiņš ir divi gadi, bet inženiertīklu situācijas plāna derīguma termiņš ir viens gads.
- gadījumos, kad saistošo būvniecības ieceru realizācija virzās ātrāk, salīdzinot ar pieteikto;
- gadījumos, kad būvniecības ierosinātājiem mainās kādas nianses attiecībā uz būvniecības ieceri un viņi lūdz TN grozījumus.
Savukārt likumprojekta papildinājumā noteiktais: “Grozītos tehniskos noteikumus inženierbūvju īpašnieks vai tiesiskais valdītāju pēc savas iniciatīvas izsniedz ne vēlāk kā viena mēneša laikā no būvatļaujas izdošanas vai paskaidrojuma raksta akceptēšanas inženierbūves pārbūvei vai atjaunošanai.” veidos nesamērīgo papildus administratīvo slogu, jo paredz veidot daudzu Rīgas pilsētas būvniecības procesu gaitas kontroli, izsniedzot TN arī tajos gadījumos, kad tie vairs nav nepieciešami.
Attiecīgi tas var negatīvi ietekmēt ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus, kas nav LR iedzīvotāju interesēs.
No savas puses esam gatavi noteikt TN derīguma termiņu 2 gadi, izņemot gadījumus, kad tehniskie noteikumi tiek izsniegti ielu inženiertīklu izbūvei sarkano līniju robežās.
Vēršam uzmanību, ka nav saprotams, ko likumprojekts plāno pēc būtības atrisināt ar regulējumu “Pie būvprojekta saskaņošanas izvērtē tehnisko un īpašo noteikumu ievērošanu būvprojektā.”, jo līdz šim būvprojekti tika iesniegti saskaņošanai, kuras ietvaros arī tika izvērtēti.
Tajā paša laikā nevienā normatīvajā aktā nav noteikts, ka būvniecības ierosinātājām tehnisko un īpašo noteikumu prasību ievērošana ir obligāta nevis brīvprātīga.
Par 14.2 panta 4. daļu: "(4) Tehnisko noteikumu derīguma termiņš nevar būt īsāks par normatīvajos aktos noteikto maksimālo termiņu būvprojekta izstrādei. Inženierbūvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji nav tiesīgi grozīt tehniskos noteikumus, izņemot, ja ir uzsākta inženierbūves pārbūve vai atjaunošana. Grozītos tehniskos noteikumus inženierbūvju īpašnieks vai tiesiskais valdītāju pēc savas iniciatīvas izsniedz ne vēlāk kā viena mēneša laikā no būvatļaujas izdošanas vai paskaidrojuma raksta akceptēšanas inženierbūves pārbūvei vai atjaunošanai.":
11.02.2025. izziņā Nr. 24-TA-2288 (turpmāk – Izziņa), tiek uzskaitīts, uz ko likumprojekts attiecas, kādā veidā likumprojekts pilnveidots, par garantijas naudas pieprasīšanas tiesībām, tomēr tas neskar iesniegto iebildumu argumentācijas būtību.
Atkārtoti vēršam uzmanību tam, ka SIA “Rīgas ūdens” (turpmāk – Sabiedrība) iebilst likumprojekta (grozījumos) paredzētajai 14.2 panta 4. daļas redakcijai, kura nosaka, ka “Tehnisko noteikumu derīguma termiņš nevar būt īsāks par normatīvajos aktos noteikto maksimālo termiņu būvprojekta izstrādei. Inženierbūvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji nav tiesīgi grozīt tehniskos noteikumus, izņemot, ja ir uzsākta inženierbūves pārbūve vai atjaunošana.”, pamatojoties uz sekojošiem argumentiem:
Sabiedrība nenosaka tehnisko noteikumu derīguma termiņu garāku par vienu/diviem gadiem sekojošo iemeslu dēļ:
- situācija ar būvniecības attīstību Rīgā ir ļoti dinamiska, jo pilsēta nepārtraukti attīstās, un arī viena gada laikā tā var būtiski mainīties (t.sk. centralizētas ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas tīklu izvietojums), realizējot daudzās būvniecības ieceres;
- tāpat attīstās tehnoloģijas, un var mainīties Sabiedrības tehniskās prasības attiecībā uz piemērojamiem tehniskiem risinājumiem;
līdz ar ko, arī tehnisko noteikumu (turpmāk – TN) prasības un tajos papildus sniedzama informācija, kas būtu nepieciešama, veicot projektēšanu, var būtiski mainīties.
Saglabājot likumprojekta grozījumos paredzēto redakciju pieaugs būvvalžu noslodze savstarpēji pretrunīgu vai faktiskajai situācijai neatbilstošu būvprojektu skaņošanas procesā. Savukārt pretrunu un neatbilstību novēršanas atstāšana uz būvprojektu grozījumu sadaļu nav atbalstāma, jo šāda darbība rada tiešu ietekmi uz būvdarbu tempu un nesamērīgi pagarinās būvdarbu termiņus, kas veidos negatīvu sabiedrības attieksmi un lieku sabiedrisko spriedzi. Kā arī pieaugs finansiālie riski būvprojektu pasūtītājiem, saņemot būvvaldes atteikumu, saskaņot būvprojektu, noslēguma stadijā, kad faktiski jau ir veiktas sagataves darbības būvdarbu veikšanai. Proti, Pasūtītājs jau ir veicis cenu aptaujas būvdarbu veicēju kā arī nepieciešamo speciālistu piesaistei, specifisku būvniecības materiālu iepirkumu, sastādījis būvdarbu laika grafiku un veicis darbības naudas plūsmas jeb finanšu līdzekļu piesaistei no kredītiestādes.
Attiecībā uz izmaiņām iepriekš izvirzītām tehniskām prasībām – tās tiek mainītas atbilstoši būvniecības ierosinātāju sniegtai informācijai par izmaiņām būvniecības iecerē, t.sk. plānotajos tehniskajos risinājumos, vai arī:
- ja ir būtiskas izmaiņas topogrāfiskajā informācijā, ņemot vērā, ka atbilstoši Rīgas domes 2013. gada 23. jūlija saistošie noteikumi Nr. 6 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas aprites saistošie noteikumi" 14. punkta prasībām topogrāfiskā plāna derīguma termiņš ir divi gadi, bet inženiertīklu situācijas plāna derīguma termiņš ir viens gads.
- gadījumos, kad saistošo būvniecības ieceru realizācija virzās ātrāk, salīdzinot ar pieteikto;
- gadījumos, kad būvniecības ierosinātājiem mainās kādas nianses attiecībā uz būvniecības ieceri un viņi lūdz TN grozījumus.
Savukārt likumprojekta papildinājumā noteiktais: “Grozītos tehniskos noteikumus inženierbūvju īpašnieks vai tiesiskais valdītāju pēc savas iniciatīvas izsniedz ne vēlāk kā viena mēneša laikā no būvatļaujas izdošanas vai paskaidrojuma raksta akceptēšanas inženierbūves pārbūvei vai atjaunošanai.” veidos nesamērīgo papildus administratīvo slogu, jo paredz veidot daudzu Rīgas pilsētas būvniecības procesu gaitas kontroli, izsniedzot TN arī tajos gadījumos, kad tie vairs nav nepieciešami.
Attiecīgi tas var negatīvi ietekmēt ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus, kas nav LR iedzīvotāju interesēs.
No savas puses esam gatavi noteikt TN derīguma termiņu 2 gadi, izņemot gadījumus, kad tehniskie noteikumi tiek izsniegti ielu inženiertīklu izbūvei sarkano līniju robežās.
Piedāvātā redakcija
14.2 pants. Tehniskie un īpašie noteikumi
(3) - Atstāt esošo regulējumu, to papildinot ar:
Saņemto tehnisko un īpašo noteikumu ievērošana ir obligāta pie projektēšanas nosacījumu izpildes.
14.2 pants. Tehniskie un īpašie noteikumi
(4) Tehnisko noteikumu derīguma termiņš nevar būt īsāks par 2 gadiem, izņemot gadījumus, kad tehniskie noteikumi tiek izsniegti ielu inženiertīklu izbūvei sarkano līniju robežās.
Attiecībā uz pārējo likumprojekta 14.2 panta 4. daļā noteikto – esošo regulējumu atstāt bez izmaiņām.
(3) - Atstāt esošo regulējumu, to papildinot ar:
Saņemto tehnisko un īpašo noteikumu ievērošana ir obligāta pie projektēšanas nosacījumu izpildes.
14.2 pants. Tehniskie un īpašie noteikumi
(4) Tehnisko noteikumu derīguma termiņš nevar būt īsāks par 2 gadiem, izņemot gadījumus, kad tehniskie noteikumi tiek izsniegti ielu inženiertīklu izbūvei sarkano līniju robežās.
Attiecībā uz pārējo likumprojekta 14.2 panta 4. daļā noteikto – esošo regulējumu atstāt bez izmaiņām.
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Par 19.4 pants. "Atbildība par pazemes ārējiem inženiertīkliem
(1) Būvniecības procesa dalībnieki nenes atbildību pret pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju, ja būvdarbu laikā pazemes ārējām inženiertīklam ir nodarīti jebkādi bojājumi sakarā ar to, ka:
(3) Pienākums noskaidrot un uzmērīt pazemes ārējo inženiertīklu faktisko novietojumu dabā gulstas uz pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku un šādas darbības ir veicamas par pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieka vai valdītāja līdzekļiem.":
Vēršam uzmanību tam, ka ar šādu paredzamo grozījumu netiek ievērots tiesiskās paļāvības princips.
Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumos Nr. 281 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi" noteiktajām:
- Sertificēts mērnieks apakšzemes inženiertīklus uzmēra vienlaikus ar topogrāfisko uzmērīšanu vai atsevišķi, precizējot to novietojumu.
- Inženiertīklu skatrakumus atļauts ierīkot tikai pēc pasūtītāja pieprasījuma ar apakšzemes inženiertīklu turētāja atļauju tā pārstāvja klātbūtnē.
- Inženiertīklu turētājs pēc mērnieka pieprasījuma sniedz tam par savām inženierkomunikācijām visu pieejamo informāciju, kas nepieciešama topogrāfiskajai uzmērīšanai.
Par būvniecības procesa dalībnieku atbildību norādāms, ka no Būvniecības likuma tiesību normām izriet, ka katrs būvniecības procesa dalībnieks ir individuāli atbildīgs tikai par savu rīcību un nav arī pastarpināti atbildīgs par otra rīcību (skat. LR Senāta paplašinātajā sastāvā 04.10.2022. spriedums lietā Nr. SKC-8/2022).
Attiecīgi SIA “Rīgas ūdens” ir tiesības paļauties, ka atbildību par veiktajiem darbiem uzņemsies tas, kurš šos darbus ir paveicis.
Iesaistoties būvniecības ieceres realizācijā,
1) Būvprojekta vadītājam (būvniecības procesa dalībniekam) atbilstoši Projektēšanas uzdevumam un labai profesionālai praksei, izvērtējot riskus, pēc nepieciešamības konsultējoties ar inženiertīklu turētājiem par pieejamo datu ticamību, jāizvērtē konkrētajā situācijā skatrakumu veikšanas nepieciešamību datu ticamības nodrošināšanai un jāizstrādā attiecīgs uzdevums mērniecības darbu veikšanai – topogrāfiskai uzmērīšanai.
2) Secīgi sertificētam Mērniekam atbilstoši iepriekš minēta Būvprojekta vadītāja uzdevumam un labai profesionālai praksei kvalitatīvi jāveic inženiertīklu izvietojuma mērījumus, pēc nepieciešamības ierīkojot skatrakumus un veidojot attiecīgus topogrāfiskus datus.
Savukārt pārējiem būvniecības procesa dalībniekiem, piemēram, būvspeciālistam-projektētājam un būvdarbu vadītājam, kā arī inženiertīklu turētājiem ir tiesības uz šiem datiem paļauties.
Likumprojekts paredz šo tiesību nepamatotu ierobežošanu, un paredz pienākumu inženiertīklu turētājiem uzņemties atbildību par tiem darbiem, kurus nav veicis.
No savas puses esam gatavi uzņemties atbildību par tiem SIA “Rīgas ūdens” piederībā esošiem inženiertīkliem, kuri tika izbūvēti pēc tam, kad stājas spēkā Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumi Nr. 281 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi"
(1) Būvniecības procesa dalībnieki nenes atbildību pret pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju, ja būvdarbu laikā pazemes ārējām inženiertīklam ir nodarīti jebkādi bojājumi sakarā ar to, ka:
(3) Pienākums noskaidrot un uzmērīt pazemes ārējo inženiertīklu faktisko novietojumu dabā gulstas uz pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku un šādas darbības ir veicamas par pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieka vai valdītāja līdzekļiem.":
Vēršam uzmanību tam, ka ar šādu paredzamo grozījumu netiek ievērots tiesiskās paļāvības princips.
Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumos Nr. 281 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi" noteiktajām:
- Sertificēts mērnieks apakšzemes inženiertīklus uzmēra vienlaikus ar topogrāfisko uzmērīšanu vai atsevišķi, precizējot to novietojumu.
- Inženiertīklu skatrakumus atļauts ierīkot tikai pēc pasūtītāja pieprasījuma ar apakšzemes inženiertīklu turētāja atļauju tā pārstāvja klātbūtnē.
- Inženiertīklu turētājs pēc mērnieka pieprasījuma sniedz tam par savām inženierkomunikācijām visu pieejamo informāciju, kas nepieciešama topogrāfiskajai uzmērīšanai.
Par būvniecības procesa dalībnieku atbildību norādāms, ka no Būvniecības likuma tiesību normām izriet, ka katrs būvniecības procesa dalībnieks ir individuāli atbildīgs tikai par savu rīcību un nav arī pastarpināti atbildīgs par otra rīcību (skat. LR Senāta paplašinātajā sastāvā 04.10.2022. spriedums lietā Nr. SKC-8/2022).
Attiecīgi SIA “Rīgas ūdens” ir tiesības paļauties, ka atbildību par veiktajiem darbiem uzņemsies tas, kurš šos darbus ir paveicis.
Iesaistoties būvniecības ieceres realizācijā,
1) Būvprojekta vadītājam (būvniecības procesa dalībniekam) atbilstoši Projektēšanas uzdevumam un labai profesionālai praksei, izvērtējot riskus, pēc nepieciešamības konsultējoties ar inženiertīklu turētājiem par pieejamo datu ticamību, jāizvērtē konkrētajā situācijā skatrakumu veikšanas nepieciešamību datu ticamības nodrošināšanai un jāizstrādā attiecīgs uzdevums mērniecības darbu veikšanai – topogrāfiskai uzmērīšanai.
2) Secīgi sertificētam Mērniekam atbilstoši iepriekš minēta Būvprojekta vadītāja uzdevumam un labai profesionālai praksei kvalitatīvi jāveic inženiertīklu izvietojuma mērījumus, pēc nepieciešamības ierīkojot skatrakumus un veidojot attiecīgus topogrāfiskus datus.
Savukārt pārējiem būvniecības procesa dalībniekiem, piemēram, būvspeciālistam-projektētājam un būvdarbu vadītājam, kā arī inženiertīklu turētājiem ir tiesības uz šiem datiem paļauties.
Likumprojekts paredz šo tiesību nepamatotu ierobežošanu, un paredz pienākumu inženiertīklu turētājiem uzņemties atbildību par tiem darbiem, kurus nav veicis.
No savas puses esam gatavi uzņemties atbildību par tiem SIA “Rīgas ūdens” piederībā esošiem inženiertīkliem, kuri tika izbūvēti pēc tam, kad stājas spēkā Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumi Nr. 281 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi"
Piedāvātā redakcija
19.4 pants. Atbildība par pazemes ārējiem inženiertīkliem
(1) Būvniecības procesa dalībnieki nenes atbildību pret pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju, ja būvdarbu laikā pazemes ārējām inženiertīklam ir nodarīti jebkādi bojājumi sakarā ar to, ka:
(3) Pienākums noskaidrot un uzmērīt to pazemes ārējo inženiertīklu faktisko novietojumu dabā, kas tika izbūvēti pēc tam, kad stājas spēkā Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumi Nr. 281 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi", gulstas uz pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku un šādas darbības ir veicamas par pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieka vai valdītāja līdzekļiem.
Ierosinām izvērtēt papildus regulējuma nepieciešamību, lai nodrošinātu:
- pietiekamu Būvprojekta vadītāju un Mērnieku paveikta darba kontroli, kā arī
- attiecīgo iepriekšminēto speciālistu atbildību par nekvalitatīvi paveikta darba sekām.
(1) Būvniecības procesa dalībnieki nenes atbildību pret pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju, ja būvdarbu laikā pazemes ārējām inženiertīklam ir nodarīti jebkādi bojājumi sakarā ar to, ka:
(3) Pienākums noskaidrot un uzmērīt to pazemes ārējo inženiertīklu faktisko novietojumu dabā, kas tika izbūvēti pēc tam, kad stājas spēkā Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumi Nr. 281 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi", gulstas uz pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku un šādas darbības ir veicamas par pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieka vai valdītāja līdzekļiem.
Ierosinām izvērtēt papildus regulējuma nepieciešamību, lai nodrošinātu:
- pietiekamu Būvprojekta vadītāju un Mērnieku paveikta darba kontroli, kā arī
- attiecīgo iepriekšminēto speciālistu atbildību par nekvalitatīvi paveikta darba sekām.