Atzinums

Vēršam uzmanību, ka Tieslietu ministrijas 2025.gada 4. decembra atzinumā minētais iebildums nav ņemts vērā pēc būtības. 

Neskarot norādītajā atzinumā minēto, iebilstam pret anotācijas 1.2. apakšsadaļā ietverto papildinājumu. Proti, tajā ir noteikts, ka "pārkāpumu punkti nav atsevišķs soda veids, taču rada papildu sekas izdarītam administratīvajam pārkāpumam vai noziedzīgajam nodarījumam". Jautājums ir tieši par šādu "papildu seku" raksturu, proti, vai tās pašas par sevi vai kopsakarā ar piemēroto sodu neatbilst soda pazīmēm. Vērtējumā izmantojami t. s. Engel kritēriji. Projekta anotācijā minētais apgalvojums nav pamatots un neatklāj soda punktu būtību.
Vienlaikus atkārtoti lūdzam izvērtēt īpašu Ministru kabineta noteikumu izdošanas nepieciešamību. Šobrīd soda punktu pamatregulējums jau ir ietverts regulās, kuru prasības pamatā ir tieši piemērojamas. Papildus iesakām apsvērt iespēju izdarīt attiecīgus grozījumus Zvejniecības likumā vai citā nozares normatīvajā tiesību aktā.
 

-

Projekts neizveido pamatotu un privātpersonai paredzamu soda punktu piemērošanas sistēmu.

1. Projektā paredzēts, ka soda punkti piemērojami ar datumu, kad stājas spēkā galīgais nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā vai krimināllietā. Ir pašsaprotams, ka soda punktus nevarētu piemērot pirms vēl ir konstatēts to pamatā esošais pārkāpums. Līdz ar to šis varētu būt agrākais iespējamais soda punktu piemērošanas brīdis. Vienlaikus Tieslietu ministrija iepriekšējā atzinumā aicināja pārliecināties, vai no regulās iekļautā regulējuma jau nav secināms, kurā mirklī ir piešķirami soda punkti. Ne anotācijā, ne izziņā nav iekļauta informācija par šo jautājumu.

2. Projekta 5. punktā paredzēts, ka "par soda punktu reģistrāciju amatpersona atsevišķu lēmumu nepieņem". Varētu atbalstīt pieeju, ka par soda punktu piemērošanu nepieņem atsevišķu rakstveida lēmumu. Tomēr būtībā nav iespējama soda punktu piemērošana bez lēmuma kā tāda (piemēram, lēmums var būt arī konkludentu darbību formā). Līdz ar to projektā ietvertais regulējums nav precīzs.

3. Projekta 5. punktā paredzēts, ka Valsts vides dienests triju darbdienu laikā pēc galīgā nolēmuma spēkā stāšanās reģistrē soda punktus informācijas sistēmā un par to paziņo zvejas kuģa licences turētājam, zvejas kuģa kapteinim un Zemkopības ministrijai. Nav atbalstāma pieeja, ka soda punkti tiek piemēroti vēl pirms tie ir reģistrēti un paziņoti privātpersonai. Apšaubāms, ka arī šajā laikposmā līdz reģistrācijai un paziņošanai privātpersonai valsts pārvalde varētu tiesiskajās attiecībās izmantot soda punktu esību, pat ja būtu pieejama informācija par tiem.

4. Projekts neatklāj, kādā veidā un apjomā Valsts vides dienests iegūst informāciju par nolēmuma stāšanos spēkā. Projekta anotācijā ir norādīts, ka "Valsts vides dienests kontrolē pieņemto lēmumu administratīvo pārkāpumu lietās izpildi, tāpēc, kad lēmums kļūst nepārsūdzams un ir stājies spēkā, dati par piešķirtajiem soda punktiem tiek ievadīti informācijas sistēmā". Tomēr tas, ka Valsts vides dienests organizē un kontrolē nolēmuma par sodu izpildi administratīvā pārkāpuma procesā, nenozīmē, ka iestāde šos datus automātiski var izmantot citiem mērķiem, kas nav saistīti ar nolēmuma izpildi. Savukārt, piemēram, lai iegūtu ziņas no Sodu reģistra, normatīvajā aktā nepieciešams noteikt ziņu iegūšanas pamatu un apjomu (Sodu reģistra likuma 19. panta pirmās daļas 4. punkts).

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši korespondējošajai regulas normai dalībvalstij valsts reģistrā jāievada tostarp visus pieņemtos lēmumus un tiem piemērotās sankcijas un piešķirto punktu skaitu, tātad, ne tikai soda punktus, tādēļ lūdzam attiecīgi precizēt projekta 5. punktu.

-

Aicinām pārskatīt projekta 13. punktu. 

Vēršam uzmanību, ka anotācijā joprojām ir ietverti vārdi  "pastiprināti kontrolē". Pieļaujam, ka tā ir tehniska kļūda. Lūdzam attiecīgi precizēt anotāciju.   
Papildus vēršam uzmanību, ka projekta anotācijā nav ietverts pilnvērtīgs pamatojums, ka "īpaša kontrole" ir soda punktu piešķiršanas obligātas tiesiskās sekas. Norādām, ka no regulas neizriet pienākums obligāti paredzēt īpašo kontroli.  Nevērtējot, vai vispārīgi ir pieļaujams pārkāpumu esību, soda punktu esību vai tamlīdzīgus apstākļus izmantot kā pamatu kontroles pasākumiem, kontrole kā tāda nav šajos noteikumos regulējams jautājums.
Lūdzam izvērtēt, vai īpaša kontrole pēc būtības neietver arī sodīšanu, attiecīgā gadījumā to novēršot. Skaidrojam, ka sodīšanas un kontroles funkcijām jābūt strikti nošķirtām, tādēļ anotācijā nepieciešams ietvert skaidrojumu, ka "īpaša kontrole"  nav sodīšana vai sodīšanai pielīdzinātas darbības. 
 

-

Projekta anotācijā norādīts: "Savukārt krimināllietās piešķirtos soda punktus Valsts vides dienests informācijas sistēmā ievadīs pēc informācijas saņemšanas par spriedumu krimināllietā stāšanās spēkā."
Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka tiesas spriedums ir viens no diviem kriminālprocesā iespējamiem gala nolēmumiem, ar kuru personu var atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Proti, saskaņā ar Krimināllikuma 1. panta trešo daļu un Kriminālprocesa likuma 420. pantu krimināllietā atzīt personu par vainīgu un piemērot sodu var arī prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu. Tādēļ ir nepieciešams precizēt piedāvāto redakciju, aptverot arī prokurora priekšrakstus par sodu.
Tāpat vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar aktuālās projekta redakcijas 4. un 5. punktu Latvijā kompetentā iestāde, kas piešķir, reģistrē un dzēš soda punktus, kā arī īsteno citas soda punktu pārvaldības darbības, ir Valsts vides dienests. Tādējādi ar soda punktiem saistītie jautājumi ir Valsts vides dienesta, nevis tiesas vai prokurora kompetencē, kas pieņem gala nolēmumu krimināllietā - krimināllietā šie punkti netiek piešķirti.

Savukārt soda punktus, kas piešķirti saistībā ar gala nolēmumu krimināllietā, Valsts vides dienests informācijas sistēmā ievada pēc informācijas saņemšanas par gala nolēmuma stāšanos spēkā.

Projekta anotācijā norādīts, ka: "Praktiski personai piemēroto punktu skaits ir zināms no lietas materiāliem attiecīgā procesa ietvaros".
Tomēr vēršam uzmanību, ka saskaņā ar projekta 4. un 5. punktu Latvijā kompetentā iestāde, kas piešķir, reģistrē un dzēš soda punktus, kā arī īsteno citas soda punktu pārvaldības darbības, ir Valsts vides dienests. Tādējādi ar soda punktiem saistītie jautājumi ir Valsts vides dienesta, nevis tiesas vai prokurora kompetencē, kas pieņem gala nolēmumu krimināllietā - nav korekta norāde, ka "punktu skaits ir zināms no lietas materiāliem".
 

Personai piemērojamo punktu skaitu Valsts vides dienests nosaka, ņemot vērā informāciju par nolēmumu attiecīgajā procesā.

Projekta 5. punkts paredz, ka Valsts vides dienests triju darbdienu laikā pēc galīgā nolēmuma administratīvā pārkāpuma lietā vai krimināllietā spēkā stāšanās reģistrē soda punktus valsts informācijas sistēmā "Latvijas Zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma", par to paziņojot zvejas kuģa licences turētājam, zvejas kuģa kapteinim un Zemkopības ministrijai. Savukārt no  projekta anotācijas neizriet, vai paziņošana izpaužas kā reģistrēšana informācijas sistēmā un vai triju darbdienu termiņš attiecināms uz paziņošanu, tādēļ lūdzam precizēt minēto projekta punktu vai alternatīvi lūdzam sniegt atbilstošu skaidrojumu par minēto projekta anotācijā.

-

Aicinām tehniski precizēt, pēc vārda "citas" papildinot ar vārdu "dalībvalsts".

-

Aicinām precizēt projekta anotācijā ietverto teikumu: "Šo noteikumu mērķis nav noteikt papildu soda mērus tiem, kas jau ir paredzēti Zvejniecības likumā un Krimināllikumā." Vēršam uzmanību, ka soda veids un mērs no krimināltiesību viedokļa ir divi dažādi raksturlielumi, proti, soda mērs nosaka konkrētā soda veida apmēru. 

Šo noteikumu mērķis nav noteikt papildu sodus tiem, kas jau ir paredzēti Zvejniecības likumā un Krimināllikumā.

Projekta anotācijā norādīts, ka "Noteikumu projekta 17. punktā noteikts spēkā stāšanās termiņš – 2026. gada 10. janvāris. Tā kā regulas 2023/2842 7. panta 2. punktā noteikts, ka regulas Nr. 1224/2009 92. pantu piemēro no 2026. gada 10. janvāra, bet Īstenošanas regula 2025/2196 un Deleģētā regula 2025/1766, kurā noteikti sīki izstrādāti nosacījumi regulas Nr. 1224/2009 92. panta normu ieviešanai, tika publicēta tikai 2025. gada 12. novembrī, noteikumu projekts paredz konkrētu spēkā stāšanās datumu, lai iekļautos termiņā." Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka aktuālajā projekta redakcijā (4.0.) 17. punkts ir izslēgts un tajā vairs nav ietverta norāde uz noteikumu spēkā stāšanās datumu, tādēļ lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt anotācijā ietverto informāciju.
 

-

Atkārtoti lūdzam skaidrot arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 22. novembra Regulas (ES) 2023/2842, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un attiecībā uz zivsaimniecības kontroli groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 un (EK) Nr. 1005/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1139, (ES) 2017/2403 un (ES) 2019/473, 1. panta 75. punktā ietvertās grozītās regulas 89. panta 1. punkta, 89.a panta, 91. panta, 91.a panta, 93.a un 93.b panta, bet jo īpaši - 92. panta 9. punkta, 92. b panta 1. punkta ieviešanu.

-