Atzinums

Rīgas valstspilsētas pašvaldība norāda, ka pašvaldības iedzīvotājam pieejamie sociālie pakalpojumi ir daudzveidīgi, kā piemēram, individuālās sociālās programmas, kuru ietvaros pēc speciālista izvērtējuma un nepieciešamības var tikt nodrošinātas arī jurista konsultācijas.  Dubultā finansējuma riska izslēgšanai nepieciešams papildināt 4.2 apakšpunktu.

“4.2. individuālu konsultāciju  veidā – ne vairāk par kopskaitā desmit 45 minūtes ilgām psihologa, jurista vai sociālā darbinieka konsultācijām, kuras var saņemt tiešsaistes konsultācijas formātā vai arī krīzes centrā bez izmitināšanas (turpmāk – cietušo rehabilitācijas pakalpojums dzīvesvietā). Jurista konsultāciju nodrošina, ja persona nesaņem Juridiskās palīdzības administrācijas vai cita sociālā pakalpojuma ietvaros nodrošināto juridisko atbalstu;”

Nepieciešams precizēt, kura institūcija veiks uzraudzību attiecībā uz dzīvojamo telpu ekspluatācijas atbilstību noteiktajām prasībām. Tāpat nepieciešams precizēt, kura institūcija piešķir krīzes dzīvokli, ievērojot nosacījumu  - saglabāt anonimitāti.

-

Ņemot vērā, ka ne vienmēr būs pieejami reto valodu tulki, piemēram, tigriņu valoda, būtu nepieciešams noteikt, ka atsevišķos gadījumos ir izmantojami valodu zinātāji/pratēji saziņai un pakalpojumu nodrošināšanai.

 

Piedāvātā redakcija: 4.23. tulka vai valodas zinātāja pakalpojumu saziņai un pakalpojumu nodrošināšanai."

Efektīvai pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešams noteikt periodu, cik ilgā laikā pakalpojums ir izmantojams, t.sk. papildus piešķirtais stundu apjoms. Tāpat būtu nepieciešams noteikt, ka, mainot pakalpojuma veidu, persona saņem pilna apjoma izvēlēto pakalpojumu.

 

23.1 Cietušo rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas laikā sociālais dienests pēc klienta attiecīga iesnieguma un pamatota lēmuma pieņemšanas var mainīt pakalpojuma veidu, saņemot pilna apjoma pakalpojumu, aizstājot:”

Priekšlikums skaidrot terminu “tiešsaistes konsultācijas formātā [..]” No minētā izriet, ka pakalpojumu konsultāciju veidā varēs saņemt tikai tiešsaistes formātā (attālināti zoom vai citā līdzīgā veidā) vai krīzes centrā. Vai tas paredz, ka turpmāk konsultācijas klātienē būs iespējamas tikai krīzes centros?  
 

-

Precizēt, vai tiks noteiktas prasības uzticības personai, vai uzticības persona būs kā atsevišķs pakalpojums vai integrēts pakalpojums sociālās rehabilitācijas pakalpojumā no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām.

-

Izstrādāt vadlīnijas/kārtību, nosakot iesaistīto institūciju atbildības, piemēram, par īres līguma satura vērtēšanu, izīrēšanas tiesisko pamatojumu, vai izīrētājs ir reģistrējies kā mājokļa izīrētājs Valsts Ieņēmuma dienestā u.c. ar krīzes dzīvokļa pakalpojumu saistītajos jautājumos, t.sk. uzraudzību. Noteikt, kurā brīdī, pakalpojuma sniedzējs iesniedz atskaiti, vai tad, kad pakalpojums izbeigts vai pa mēnešiem.

-

1. Nepieciešams precizēt: Ja 5.1. un 5.2.apakšpunkti netiek svītroti, tad  pakalpojuma saņemšanu institūcijā personai var pagarināt divas reizes - vienu reizi līdz 60 dienām (spēkā esošo noteikumu 5.1. punkts), savukārt, otro reizi (ja ir nepieciešams) vēl 150 dienas (grozījumu projekta 4.1 apakšpunkts). Tāpat individuālu konsultāciju  veidā – psihologa, jurista vai sociālā darbinieka konsultācijas var palielināts divas reizes - vienu reizi par 10  (grozījumu projekta 4.2. apkašpunkts) un otro reizi par 110 konsultācijām. Savukārt, anotācijā norādīts pakalpojuma sniegšanas ilgums institūcijā ar izmitināšanu vai krīzes dzīvoklī līdz sešiem mēnešiem vai 180 dienām (šobrīd maksimāli iespējamais pakalpojuma sniegšanas termiņš institūcijā ar izmitināšanu ir divi mēneši) vai speciālistu konsultāciju skaitu līdz 120 konsultācijām katra 45 minūšu ilga (šobrīd iespējams saņemt 20 konsultācijas katra 45 minūšu ilga). Tātad ņemot vērā, ka esošo noteikumu 4.1.apakšpunktā noteikts, ka cietušo rehabilitācijas pakalpojumu sniedz sociālās rehabilitācijas kursa veidā – līdz 30 dienām sociālās rehabilitācijas institūcijā ar izmitināšanu (turpmāk – cietušo rehabilitācijas pakalpojums institūcijā). Tātad 30dienas+60dienas (pagarinot)+150dienas, kopsummā ir 240 dienas. Savukārt, 4.2.apakšpunktā noteikto individuālo konsultāciju veidā – ne vairāk par desmit 45 minūtes ilgām psihologa, jurista vai sociālā darbinieka konsultācijām, kuras var saņemt arī krīzes centrā bez izmitināšanas (turpmāk – cietušo rehabilitācijas pakalpojums dzīvesvietā). Tātad 10+10 (pagarinot)+110 konsultācijas, kopsummā ir 120 konsultācijas.
2. Ņemot vērā, ka personas iesnieguma iesniegšana sociālajā dienestā situācijās, kad persona lūdz pagarināt vai palielināt pakalpojuma apjomu, palielina birokrātisko slogu, nepieciešams izvērtēt nepieciešamību atkārtoti personai vērsties ar iesniegumu par konkrētā pakalpojuma pagarinājumu/apjoma palielinājumu.
Priekšlikums: Noteikt, ka speciālista atzinums par pakalpojuma apjoma palielinājumu un pagarinājumu ir pamatojums un persona nevēršas atkārtoti sociālajā dienestā ar iesniegumu

-

Priekšlikums noteikt, ka pakalpojuma saņemšanas veidu (grupu nodarbības vai individuālās konsultācijas) vardarbību veikušām pilngadīgām personām koordinē pakalpojuma sniedzējs.
Komentārs: 13.09.2021. tikšanās laikā ar Rīgas sociālo dienestu un Labklājības ministriju vienojās, ka sociālais dienests lēmumos vairs nenorāda pakalpojuma saņemšanas veidu, pakalpojuma sniedzējs, kurš sniedz vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu (šobrīd SIA „Mācību centrs MKB”) koordinē pakalpojuma saņemšanas veidu.

-

Lūgums precizēt, kas tiek domāts ar prasību: pieredze vardarbības radīto seku novēršanā vai mazināšanā. Vai tā būs jāpierāda? Kas liecina, ka speciālistam ir atbilstoša pieredze, norādīto uzdevumu veikšanai.
Anotācijas 4. lp ir rakstīts:
“Pakalpojumu augsta vardarbības riska gadījumos var saņemt, ja šādu nepieciešamību identificējis pakalpojuma sniedzēja speciālists (psihologs vai sociālais darbinieks ar profesionālo pieredzi darbā ar vardarbībā cietušajām personām), kas sniedz personas veselībai un dzīvībai bīstamo faktoru novērtējumu (MK noteikumu Nr. 790 grozījumu projekta 3.pielikums), kurā konstatēts augsts vardarbības risks.”
Tātad, nav skaidrs, kas un kā tiks vērtēts, ka konkrētais darbinieks ir tiesīgs aizpildīt konkrētos dokumentus, un kas tiks ņemts vērā par atbilstošas pieredzes pierādījumu.

-

3.pielikumu noteikt kā obligātu prasību tikai, ja pieprasa papildus apjomu. Pie pamatkursa tiek pielietota speciālista atzinuma veidlapa kā šobrīd ir, piešķirot 10 konsultācijas dzīvesvietā vai 30 dienas institūcijā.

-

Noteikt kā prasību, ka sociālā pakalpojuma sniedzējam, pēc sociālā dienesta pieprasījuma, jāsniedz noslēguma ziņojums pēc papildus noteikto trīs konsultāciju saņemšanas.

-

Ieviesusies drukas kļūda pirmajā vārdā. Nomainīt uz “Cietušo..”
 

-

Nepieciešams precizēt: ja 5.1. un 5.2.apakšpunkti tiek svītroti, tad jāizņem apakšpunkti par papildus 10 konsultācijām un papildus 30 dienām.

-

Priekšlikums skaidrot izstrādā pielikuma aizpildīšanu (metodika).

-