Atzinums

Atkārtoti uzturam iebildumu, ka nav ievērots administratīvā procesa prioritātes princips (likumprojekta 4. pants).

Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 29. aprīļa regulas (ES) 2021/782 par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (turpmāk – Regula) 35. panta 1. punkts nosaka, ka dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šiem noteikumiem un pasākumiem un nekavējoties ziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.
Regulas 50. apsvērumā norādīts, ka dalībvalstīm būtu jāparedz sankcijas, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina to piemērošana. Sankcijām, kas varētu ietvert kompensācijas maksāšanu attiecīgajai personai, vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un atturošām.
Lai īstenotu Regulā noteikto pienākumu par sankcijām, dalībvalsts var izmantot jebkāda veida sankcijas vai to kopumu (krimināltiesiskas, sodoša rakstura administratīvas sankcijas, nesodoša rakstura administratīvas sankcijas, civiltiesiskas sankcijas utt.). Attiecīgi katrai dalībvalstij, ņemot vērā nacionālo tiesību sistēmu, ir pienākums nodrošināt, lai Regula tiktu ievērota. Apstāklis, ka kāda cita valsts par Regulas pārkāpumiem paredz administratīvos naudas sodus nav arguments, lai Latvijas tiesību sistēmā automātiski paredzētu tādu pašu regulējumu. Latvijai ir jāparedz tāds regulējums, kas vislabāk atbilst Latvijas tiesību sistēmai un kas vislabāk sasniedz Regulas mērķus.

Precizētajā likumprojekta 4. pantā ir saglabāti tādi pārkāpumi, par kuriem bija panākta vienošanās, ka par tiem nebūtu paredzama administratīvā atbildība. Ja vilciena pienākšana vai atiešana kavējas ilgāk par 60 minūtēm un pasažierim netiek piedāvāta bezmaksas palīdzība, proti, maltīte un atspirdzinājums, nakšņošana, vai pārvadāšana uz citu sabiedriskā transportlīdzekļa punktu, administratīvais sods šādā gadījumā nenodrošina regulas 2021/782 50. apsvērumā iekļauto kompensācijas maksāšanu attiecīgajai personai. Personai no pārvadātājam piemērotās administratīvās atbildības naudas soda veidā nebūs absolūti nekāda labuma. Pārvadātājs tiks sodīts, bet pasažierim no tā nebūs nekādas kompensācijas, ja vien pasažieris, piemēram, par nekompensēto maltīti un atspirdzinājumu, neiesniegs civiltiesisku prasību. 

Izziņā par Tieslietu ministrijas pausto iebildumu ir minēts, ka regulējums, kas paredz izpildvaras institūcijai tiesības uzdot privātpersonai kompensācijas maksāšanas pienākumu citai privātpersonai, neatbilst Latvijas tiesību sistēmai, jo šī kompetence ir piešķirta civillietu tiesām. Šādam apgalvojam nevaram piekrist. Valsts pārvaldes iestādes nedrīkst ar administratīvu aktu saistoši izlemt privāttiesisku strīdu. Tā kā šāda darbība uzskatāma par tiesas spriešanas funkciju, tad tā, ievērojot varas dalīšanas principu, neietilpst izpildvaras kompetencē. Tomēr administratīvā procesa ietvaros pieņemti lēmumi Latvijas tiesību sistēmā visai bieži ietekmē privāttiesiskas attiecības, piemēram:
1) administratīvais akts, kas saskaņā ar tiesību normu nodibina, groza vai izbeidz privāttiesiskas attiecības. Piemēram, pašvaldība izmanto likumā noteiktās pirmpirkuma tiesības un jau noslēgtā pirkuma līgumā kļūst par pircēju, sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmums par tarifiem nosaka jaunu pakalpojuma cenu, bāriņtiesas lēmums par aprūpes tiesību atņemšanu vecākiem groza privāttiesiskas attiecības starp vecāku un bērnu;
2) valsts pārvaldes izdots administratīvais akts var būt kā viens no privāttiesiska prasījuma priekšnoteikumiem. Konstatējošs administratīvs akts ir tāds lēmums (atzinums), kas saistoši un nemainīgi nostiprina kādas tiesiskas attiecības vai faktisko situāciju, no kuras saskaņā ar tiesību normām izriet atsevišķas indivīda tiesības (pienākumi). Piemēram, Darba aizsardzības likuma 19. pants noteic, ka darba devēja pienākums ir izmaksāt nodarbinātajam atlīdzību, kas nav mazāka par sešu mēnešu vidējo izpeļņu pie noteiktiem nosacījumiem;
3) administratīvais akts, kas uzliek pienākumu nodibināt, grozīt vai izbeigt privāttiesiskas attiecības. Tipiski šādu administratīvo aktu piemēri ir administratīvie akti, ar kuru Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzdot grozīt vai turpmāk nepiemērot kādu ar patērētāju noslēgtajā līgumā ietvertu punktu vai arī uzdod grozīt turpmāk slēdzamos tipveida līgumus. Par šo administratīvo aktu neizpildi var piemērot piespiedu naudu. Administratīvā akta adresāts ir persona, kas privāttiesiskās attiecībās neievēro likumu - šāds administratīvais akts pats par sevi neietekmē privāttiesiskas attiecības saturu (skatīt Danovskis E. Publisko un privāto tiesību dalījuma nozīme un piemērošanas problēmas Latvijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2015, 127-131. lpp.).
Vēršam uzmanību, ka pieminētie piemēri, kad administratīvā procesa ietvaros pieņemts lēmums ietekmē privāttiesiskas attiecības, ir ilustratīvi un nav izsmeļoši. 

Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam neparedzēt administratīvo atbildību par tādiem pārkāpumiem, kurus var novērst ar administratīvi tiesiskiem vai citiem nesodoša rakstura līdzekļiem. 

-

Atkārtoti uzturam Tieslietu ministrijas 2025. gada 9. janvāra atzinumā ietverto iebildumu Nr. 6. 
1. Projekta anotācijā tikai daļēji ir izvērtēti administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriji, tādēļ atkārtoti lūdzam precizēt anotāciju atbilstoši Tieslietu ministrijas iebildumam par projektā paredzēto grozāmā likuma IX nodaļu. Aicinām kā piemēru skatīt Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma anotāciju.
Paskaidrojam, ka administratīvās atbildības kritēriji nav administratīvās atbildības sistēmas estētisks elements vai lieks apgrūtinājums normu izstrādātājiem un pieņēmējiem. To izvērtējums ir būtisks, lai nodrošinātu regulējuma atbilstību tiesiskās noteiktības principam. Ja likumdevējs reiz ir izveidojis vai akceptējis noteiktus administratīvās atbildības noteikšanas pamatprincipus, tad arī to konkretizējumam normatīvajos aktos un piemērošanas praksē jābūt konsekventam (sal. Danovskis E. Publisko un privāto tiesību dalījuma nozīme un piemērošanas problēmas Latvijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2015, 187. lpp.).

2. Projekta anotācijā iekļaujams pamatojums izvēlētajam soda veidam un apmēram atbilstoši Tieslietu ministrijas norādītajiem kritērijiem. Skaidrojums, ka soda apmērs noteikts kā samērīgs, ņemot vērā tirgus dalībnieku lielumu un soda mērķi,  ka tam jābūt atturošam, nepamato tā apmēru, tiklab par pārkāpumiem varētu piemērot arī naudas sodu 4000 naudas soda vienību apmērā.

-

Aicinām atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 71. punktam konkrēto vienību izteikt kā projekta 5. pantu, neveidojot atsevišķu projekta nodaļu.

-

Vēršam uzmanību, ka ar projektu, izslēdzot pārejas noteikumu 35. punktu, pirmšķietami varētu būt pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Direktīvas 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (pārstrādāta redakcija), prasības (sk. piem., direktīvas 29., 39. punktu), tādēļ lūdzam atbilstoši papildināt projekta anotācijas 5. sadaļu, jo īpaši 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu, skaidrojot šīs direktīvas prasību pārņemšanu projektā.

-