Atzinums

Datu valsts inspekcija vērš uzmanību, ka likumprojekta 18.³ panta jaunā redakcija var radīt neskaidrības par personas datu aizsardzības tiesību īstenošanu.
Atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 21. pantam personai ir tiesības iebilst pret viņas personas datu apstrādi. No šīs normas izriet, ka nacionālais regulējums nedrīkst sašaurināt personai piešķirtās tiesības iebilst pret apstrādi, tai skaitā gadījumos, kad patiesais labuma guvējs uzskata, ka publiska informācijas pieejamība rada apdraudējumu viņa vai viņa ģimenes locekļu drošībai.
Likumprojekta redakcijā lietotais formulējums par “pierādījumiem, kas apstiprina pieteikumā ietverto informāciju”, var tikt interpretēts krimināltiesiskā aspektā, proti, kā pienākums iesniedzējam pievienot policijas atzinumu vai citus dokumentus, kurus persona pati objektīvi nevar iegūt. Tas var novest pie situācijas, ka tiesības iebilst pret apstrādi praksē tiek nepamatoti sašaurinātas vai padarītas grūti īstenojamas.
Vienlaikus ir saprotams, ka pieprasījums par informācijas ierobežošanu ir jāpamato, lai novērstu nepamatotu tiesību izmantošanu. Tomēr pienākumam iesniegt pierādījumus būtu jāattiecas tikai uz gadījumiem, kad šādi pierādījumi personai jau ir pieejami, nevis jāuzliek pienākums tos īpaši iegūt, piemēram, no tiesībaizsardzības iestādēm. Ja pastāv reāli draudi, persona vienlaikus var vērsties policijā, taču tas nevar būt par priekšnoteikumu tiesību iebilst pret datu apstrādi izmantošanai Uzņēmumu reģistrā.

Ņemot vērā minēto, Datu valsts inspekcija iesaka pārskatīt normatīvo redakciju, precizējot, ka pieprasījumam par ierobežotas pieejamības statusu jāpievieno pamatojums, un, ja personai ir pieejami attiecīgi pierādījumi, tos var pievienot, bet tas nav obligāts priekšnoteikums tiesību iebilst īstenošanai.

-