Atzinums

Lūdzam izslēgt atsauci uz Klimata un enerģētikas ministrijas nolikumu, ņemot vērā, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām normatīvajos aktos neizdara atsauces uz zemāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam izvērtēt un konkretizēt, uz kādiem politikas plānošanas dokumentiem un normatīvo aktu projektiem konkrētās prasības varētu attiekties, vai likumprojekta anotācijā skaidrot pamatojumu minēto prasību attiecināšanai uz visiem minētajiem dokumentiem un normatīvo aktu projektiem. Papildus lūdzam izvērtēt un skaidrot, kādi rezultatīvie rādītāji ir norādāmi, tostarp kādos tiesību aktos šie rādītāji ir norādīti, nepieciešamības gadījumā precizējot likumprojekta 2. panta trešo daļu.

-

Lūdzam precizēt atsauci uz Eiropas Komisijas 2013. gada 2. maija regulas (ES) Nr. 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr. 280/2004/EK un lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas regulu Nr. 920/2010 un regulu Nr. 1193/2011, 3. panta 6. punktu, ievērojot, ka attiecīgajā regulas vienībā izdarīta atsauce uz Eiropas Savienības lēmumā, kas adresēts dalībvalstīm, noteikto (turklāt arī zaudējis spēku). Norādām, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pantu lēmumi, kuros ir norādīti konkrēti adresāti, ir saistoši tikai šiem adresātiem. Ja lēmumu adresāts ir dalībvalstis un ir nepieciešams to normas padarīt saistošas privātpersonām, tad lēmumi ir jāpārņem valsts tiesību sistēmā līdzīgi kā direktīvas.

-

Lūdzam izslēgt vai precizēt likumprojekta 11. panta pirmo daļu, nedublējot Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Regulas (ES) 2023/955, ar ko izveido Sociālo klimata fondu un groza Regulu (ES) 2021/1060, 3. pantu. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.panta otro daļu "regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs.” Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Regulu pārņemšanas aizliegums ir noteikts Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā Nr. 39/72 Komisija pret Itāliju, kur tiesa noteica, ka regula automātiski ir nacionālās tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka dalībvalstij ir pienākums nodrošināt tādu normatīvo bāzi, lai regulas būtu iespējams tieši piemērot. Tātad, dalībvalsts izstrādā tiesību aktus regulas piemērošanai tikai gadījumos, ja regulā ir tieši paredzēts dalībvalstij kāds konkrēts pienākums, piemēram, jānosaka kompetentā vai atbildīgā iestāde, jāparedz sankcijas vai sods par regulas normu pārkāpumu vai nepildīšanu, jānosaka administratīvā procedūra regulā noteikto pasākumu īstenošanai u.tml.
Līdzīgi lūdzam precizēt arī likumprojekta 11. panta otro daļu, neskaidrojot minētās regulas 4. pantā noteikto, kas turklāt attiecināms uz visām dalībvalstīm, ne vien Latviju.
 

-

Pamatojoties uz Valsts sekretāru sanāksmes 2020. gada 9. janvāra sēdē Tieslietu ministrijai doto uzdevumu (prot. Nr. 2 14. § 2. punkts[¹]), lūdzam izvērtēt likumprojekta 11. panta trešajā daļā ietvertā pilnvarojuma atbilstību tiesību akta saturam, kuru paredzēts izdot uz šā pilnvarojuma pamata. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punktu, pilnvarojot Ministru kabinetu izdot noteikumus, pilnvarojumā jānorāda tā satura galvenie virzieni. Pilnvarojuma saturam ir jābūt tik skaidram, lai atklātu pilnvarojuma būtību un jēgu.[²] Nav pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana, atsaucoties uz neskaidru vai pārprotamu likumdevēja pilnvarojumu.[³]
Tai skaitā vēršam uzmanību, ka minētais pilnvarojums paredz noteikt “ Latvijas sociālā klimata plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību ”. Skaidrojam, ka pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.[⁴] Ja tiesību normā jēdziens "kārtība" nav izmantots, tad pilnvarojums ir atšķirīgs un aptver ne tikai tiesības regulēt darbību procesuālo aspektu.[⁵] Šajā sakarā vēršam uzmanību uz Administratīvā procesa likuma 11. pantā minēto, ka Ministru kabineta noteikumi var būt par pamatu privātpersonai nelabvēlīgam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja likumā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt vai papildināt likumprojektā ietverto minēto pilnvarojumu. Līdzīgi lūdzam izvērtēt likumprojekta 11. panta ceturtajā daļā ietverto pilnvarojumu.


^{[1] http://tap.mk.gov.lv/mk/vsssanaksmes/saraksts/protokols/?protokols=2020-01-09
[2] Satversmes tiesas 2015. gada 14. oktobra spriedums lietā Nr. 2015-05-03, 13.1. apakšpunkts.
[3] Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra spriedums lietā Nr. 2010-40-03, 10.1. apakšpunkts.
[4] Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts.
[5] Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedums lietā Nr. 2015-11-03, 23.3. apakšpunkts.}
 

-

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka: "ņemot vērā to, ka Klimata un enerģētikas ministrija kopā ar nozares ministrijām joprojām turpina starpinstitūciju darba grupā diskutēt par Sociālā klimata plānā (turpmāk - Plāns) iekļaujamo informāciju, tostarp, par Plāna īstenošanā iesaistītajām iestādēm un to funkcijām, tiesībām, pienākumiem, sadarbību, nacionālā līdzfinansējuma nodrošinājumu, kā arī pasākumiem un investīcijām un to īstenošanu, tad šobrīd par labāko un laika nogrieznī nepieciešamo risinājumu ir atzīta likumā ietverta tiesību norma, kas paredz definēt Sociālā klimata fonda mērķi, kā arī visaptverošs deleģējums Ministru kabinetam, lai pēc Plāna pabeigšanas un apstiprināšanas EK spēji virzītos pretim Plāna īstenošanai saskaņā ar izstrādātiem un apstiprinātiem Ministru kabineta noteikumiem par Plāna īstenošanu un uzraudzību. Minētais risinājums izvēlēts, pēc līdzības ievērojot ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – AF) plāna regulējuma deleģējumu un izstrādi, proti, secinot, ka AF plāna vispārīgs deleģējums likumā, uz kura pamata tiek izdota īstenošanas un uzraudzības kārtība pakārtoti un pēc nepieciešamības izstrādājot citus ministra kabineta noteikumus, piemēram, par konkrēto pasākumu un investīciju īstenošanu un uzraudzību.  Sociālā klimata fonda regulējums (Ministru kabineta izdošanas termiņš) ir 2026. gada 1. janvāris, ievērojot to, ka Plāns ir jāiesniedz EK līdz 2025. gada 30. jūnijam un ir nepieciešams saprātīgs starpposms starp Plāna iesniegšanu un regulējuma izstrādi." Saistībā ar minēto paužam bažas, ka Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ieviešanas kā parauga nekritiska izmantošana Sociālā klimata fonda ieviešanai nebūtu atbalstāma. Norādām, ka Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ieviešanā, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus, ir ticis konstatēts, ka likumdevēja pilnvarojums, iespējams, nav bijis pietiekams, tostarp konstatēta nepieciešamība izvērtēt esošā tiesiskā regulējuma par Eiropas Savienības fondu, tai skaitā Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, īstenošanas un uzraudzības kārtību pilnveidi, tai skaitā nepieciešamība noteikt likumā vienotus atbalsta saņēmēju izslēgšanas kritērijus (detalizētāk sk. Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumos Nr. 594 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.2.i. investīcijas "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē)" īstenošanas noteikumi"" izziņu (23-TA-2246)).
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un precizēt (pilnveidot) likumprojektu, nodrošinot pienācīgu Plāna ieviešanu. Kā arī lūdzam likumprojekta anotācijas 4. sadaļā detalizēti skaidrot attiecīgā pilnvarojuma būtību un nepieciešamību, aprakstot plānoto Ministru kabineta noteikumu saturisko ietvaru.

-

Lūdzam izslēgt vai precizēt likumprojekta 13. panta pirmās daļas "b" punktu, kā "a" punktā ietvertā regulējuma dublējošu.

-

Ņemot vērā, ka pārejas noteikumos Ministru kabineta noteikumu izdošanas termiņu, kas ir vēlāks nekā likuma spēkā stāšanās diena, būtu pieļaujams noteikt vienīgi izņēmuma gadījumos, lūdzam likumprojekta anotācijā skaidrot pamatojumu vēlāka Ministru kabineta noteikumu izdošanas termiņa noteikšanai vai izslēgt attiecīgās pārejas noteikumu normas. Norādām, ka likumprojektā jau izstrādes stadijā jāparedz saprātīga spēkā stāšanās kārtība deleģējošām likuma normām, ievērojot principu, ka likums var pilnvērtīgi darboties tikai vienlaikus ar tiesību aktiem, kuri likumā paredzēti. Turklāt, ja ar attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem paredzēts ieviest Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, tad nebūtu pieļaujams, ka Ministru kabineta noteikumu izdošanas termiņš pārsniedz minēto tiesību aktu ieviešanas termiņu.

-

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.19. apakšpunktu, lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 5. sadaļu ar informāciju par:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Regulas (ES) Nr. 2023/955, ar ko izveido Sociālo klimata fondu un groza Regulu (ES) 2021/1060, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra regulas (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 525/2013, Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulas (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos SEG emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES, kā arī Komisijas 2020. gada 9. jūlija īstenošanas regulas (ES) 2020/1001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/87/EK piemērošanu Modernizācijas fonda darbībai, kura mērķis ir atbalstīt investīcijas energosistēmu modernizācijā un energoefektivitātes uzlabošanā atsevišķās dalībvalstīs, prasību ieviešanu ar likumprojektu;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija direktīvas 2023/958, ar ko direktīvu 2003/87/EK groza attiecībā uz aviācijas devumu Savienības visas tautsaimniecības mēroga emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā un globālā tirgus pasākuma pienācīgu īstenošanu, u.c. informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām minēto direktīvu prasību pārņemšanu likumprojektā detalizācijas pakāpē, kāda tika paredzēta likumprojekta "Klimata likums" (TAP Nr. 21-TA-62) anotācijā. Ja kādas no attiecīgajām direktīvām netiek pārņemtas ar likumprojektu, lūdzam attiecīgi precizēt informatīvajā atsaucē minēto.

-

Lūdzam izvērtēt, vai likumprojekta 1. pantu nav nepieciešams papildināt ar termina "Klimata pārmaiņu finanšu instruments" skaidrojumu, ievērojot, ka iepriekš likumprojekta "Klimata likums" (21-TA-62) attiecīgs skaidrojums ir bijis nepieciešams.

-

Lūdzam likumprojektā norādi "un (vai)" aizstāt ar saikli "un" vai saikli "vai", nodrošinot juridiskās tehnikas prasībām atbilstošu regulējumu.
 

-

Aicinām redakcionāli precizēt.

"(1) Likuma mērķis ir veicināt valsts ekonomikas ilgtspēju, sekmējot konkurētspēju un valsts virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti un nacionālos klimata mērķus saskaņā ar Eiropas Savienības un citām starptautiskajām saistībām, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk - Konvencija) un tās Parīzes nolīguma saistībām, ņemot vērā sociālos un vides aspektus."

Lūdzam tehniski precizēt, papildinot ar vārdu "Kad", pirms vārda "Ministru".

-

Aicinām izslēgt vārdus "šā likuma 7. pantā minēto" (arī cituviet likumprojektā), ņemot vērā iepriekš atrunāto saīsinājumu "attīstības plānošanas dokuments".

-

Aicinām izvērtēt, vai informācijas sistēmā ir plānots apstrādāt arī personas datus. Ja informācijas sistēmā apstrādās personas datus, lūdzam iekļaut likumprojektā atbilstošas tiesību normas, nosakot personas datu apstrādes nolūku un apjomu, kā arī  aizpildot anotācijas 8.1.13. apakšpunktu. 

-

Aicinām izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt, neskaidrojot ar Eiropas Savienības tiesību aktiem izveidotu institūciju darbību un noteiktu finansējuma piederību.

(2) Klimata un enerģētikas ministrija atbilstoši Modernizācijas fonda darbības periodam iesniedz Eiropas Investīciju bankai un Modernizācijas fonda Investīciju komitejai investīciju priekšlikumus atbilstoši šā likuma 17. panta pirmajā daļā minētajai Modernizācijas fonda daudzgadu darbības programmai, lai saņemtu Latvijai pieejamo Modernizācijas fonda finansējumu.

Lūdzam izvērtēt, vai, konkretizējot uz atjaunīgo energoresursu izmantošanu individuālajā siltumapgādē un aukstumapgādē un centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē, tiek pienācīgi pārņemts Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija direktīvas Nr. 2023/959, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814, 1. panta 17. punkta “b” apakšpunktā izteiktais grozītās direktīvas 10.d panta 2. punkts. Tostarp vai nepastāv vai laika gaitā nevar tikt ieviesti citi siltumapgādes un aukstumapgādes veidi (neskaitot individuālo un centralizēto).

-

Aicinām izvērtēt, vai ar attīstības plānošanas dokumentiem saprotami likumprojekta 7. pantā minētie dokumenti. Ja tā nav, lūdzam precizēt likumprojektu, piemēram, precizējot atrunāto saīsinājumu.

-

Vēršam uzmanību, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regulas (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza regulu (ES) Nr. 525/2013 un lēmumu Nr. 529/2013/ES 2. panta 2. punktā iekļautas  zemes ziņošanas kategorijas un sektori, tādēļ lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā attiecīgi papildināt likumprojekta pielikumu.

-

Lūdzam pārskatīt likumprojekta anotāciju un nodrošināt, ka tajā ietvertā informācija faktiski atspoguļo likumprojektā ietverto regulējumu, tostarp attiecībā uz likumprojekta 9. pantu.

-