Atzinums

Projekta ID
24-TA-89
Atzinuma sniedzējs
Veselības ministrija
Atzinums iesniegts
22.01.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
MK vēstules projekts
Priekšlikums
Vēstulē minētie grozījumi Izglītības likumā, nosakot, ka izglītības iestādei ir tiesības no ārstniecības iestādes, sociālā dienesta vai iepriekšējās izglītības iestādes, kurā mācījies izglītojamais, saņemt informāciju par izglītojamā veselību, uzvedību un citiem apstākļiem, kuriem ir nozīme izglītības procesā, kā arī grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumos Nr. 545 “Noteikumi par institūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā” nav detalizēti izstrādāti un pārrunāti ar iesaistītajām institūcijām, kā arī nav skaidra, detalizēta tam sekojoša risinājuma (piemēram, vai paredzēta elektroniska informācijas apmaiņa, kāds informācijas apjoms kādā veidā tiks nodots u.tml.) un rīcības algoritma.
Ņemot vērā minēto aicinām Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju savlaicīgi organizēt diskusijas ar visām iesaistītajām pusēm par šādas iniciatīvas realizēšanai nepieciešamajiem risinājumiem visu iesaistīto pušu vienotai rīcībai mērķa sasniegšanai.
Piedāvātā redakcija
-
2.
MK vēstules projekts
Priekšlikums
Lūgums labot vēstules rindkopu "1. Grozījumi Izglītības likumā, ka katrai izglītības iestādei ir jāievieš kāda no vardarbības mazināšanas/novēršanas programmām (no nacionālā līmenī apstiprināta saraksta) vai ir jāizstrādā sava vardarbības mazināšanas programma, kā arī katrā izglītības iestādē speciāla drošības komanda. Turklāt normatīvajos aktos ir jānosaka, ka izglītības iestādes dibinātājam ir jāsniedz atbalsts vardarbības mazināšanas programmas iedzīvināšanai/īstenošanai, kā arī jāparedz, ka izglītības iestādei ir tiesības pieprasīt iesaisti un saņemt nepieciešamo atbalstu vardarbības novēršanai no pašvaldības, Valsts policijas vai pašvaldības policijas un citām institūcijām. Papildus jānosaka, ka, iesaistot institūcijas, izglītības pārvaldes uzņemas koordinējošu lomu un ir atbildīgas par pozitīva rezultāta sasniegšanu. Šādi tiktu nodrošināts, ka katram bērnam/jaunietim ir pieejams atbalsts atbilstoši vardarbības mazināšanas programmā paredzētajam rīcības modelim. Atbildīgais – Izglītības un zinātnes ministrija. Termiņš 2025.gada 31.decembris." piedāvātā redakcijā
Piedāvātā redakcija

1. Grozījumi Izglītības likumā, ka katrai izglītības iestādei ir jāievieš kāda no vardarbības mazināšanas/novēršanas programmām (no nacionālā līmenī apstiprināta saraksta) vai ir jāizstrādā sava vardarbības mazināšanas programma, kā arī katrā izglītības iestādē tiek izveidota speciāla drošības komanda. Izglītības iestādes var izvēlēties arī īstenot Veselības ministrijas izstrādātās vadlīnijas ņirgāšanās izplatības mazināšanai izglītības vidē. Papildus tam normatīvajos aktos ir jānosaka, ka izglītības iestādes dibinātājam ir jāsniedz atbalsts vardarbības mazināšanas vadlīniju vai programmas iedzīvināšanai/īstenošanai, kā arī jāparedz, ka izglītības iestādei ir tiesības pieprasīt iesaisti un saņemt nepieciešamo atbalstu vardarbības novēršanai no pašvaldības, Valsts policijas vai pašvaldības policijas un citām institūcijām. Papildus jānosaka, ka, iesaistot institūcijas, izglītības pārvaldes uzņemas koordinējošu lomu un ir atbildīgas par pozitīva rezultāta sasniegšanu. Šādi tiktu nodrošināts, ka katram bērnam/jaunietim ir pieejams atbalsts atbilstoši vardarbības mazināšanas programmā paredzētajam rīcības modelim. Atbildīgais – Izglītības un zinātnes ministrija. Termiņš 2025.gada 31.decembris.

3.
MK vēstules projekts
Priekšlikums
Lūgums labot vēstules rindkopu "2023.gadā Veselības ministrija ir izstrādājusi un publiskojusi vadlīnijas ņirgāšanās mazināšanai pedagogiem un izglītības iestāžu atbalsta personālam, kā arī rekomendācijas vecākiem.[3]" piedāvātā redakcijā.
Piedāvātā redakcija

2023.gadā Veselības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju ir izstrādājusi un aprobējusi vadlīnijas ņirgāšanās izplatības mazināšanai pedagogiem un izglītības iestāžu atbalsta personālam divām vecuma grupām, kā arī rekomendācijas vecākiem. [3] Vadlīnijās iekļauta teorētiskā informācija par ņirgāšanos, tās veidiem, izpausmēm un sekām, kā arī informācija un metodiskie norādījumi par ņirgāšanās profilaksi izglītības iestādē un novēršanu trīs līmeņos. Vadlīnijas ir balstītas uz citu valstu pieredzi, pieejamajiem pētījumiem un ņirgāšanās novēršanas programmām. Vadlīnijas ir saskaņojusi Izglītības un zinātnes ministrija un Psihologu sertifikācijas padome, to saturs ir piemērots Latvijas izglītības videi un ir pielāgots izglītības iestādēm, kurās apgūst speciālās izglītības programmas. 

Vienlaikus, lai pilnveidot vecāku, likumisko pārstāvju, audžuvecāku un citu audzināšanā iesaistīto personu zināšanas un prasmes par ņirgāšanos izglītības vidē, izstrādātas rekomendācijas "Kā pasargāt bērnu no ņirgāšanās". Rekomendācijas paredzētas visiem bērna vecumposmiem un ir veidotas saskaņā ar izstrādātajām vadlīnijām.