Atzinums

Kontekstā ar likumprojekta mērķi nav skaidrs minētās tiesību normas slodze un nozīme. Vēršam uzmanību, ka tiesību nostiprināšanas process tiek regulēts Zemesgrāmatu likumā, vienlaikus ņemot vērā, ka citos likumos var tikt noteikti speciāli noteikumi. Ievērojot minēto, šajā likumprojektā var tikt noteikti speciāli noteikumi, kuri ņemami vērā tiesību nostiprināšanas procesā. Līdz ar to, minētā panta daļa ir svītrojama. 

Svītrot minēto panta daļu. 

Likumprojekta 5. panta otrajā daļā nepieciešams aizstāt vārdus "dzīvokļa īpašuma" ar vārdu "dzīvokļa", jo, iespējams, ka ne vienmēr būs izveidots dzīvokļa īpašums.

-

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 2. panta 2. punktam domājamā daļa ir dzīvokļa īpašuma neatņemama sastāvdaļa. Attiecīgi vārdus "un to domājamās daļas" nepieciešams izslēgt likumprojekta 5. panta trešajā daļā.
Ja likumprojekta 5. panta trešajā daļā lieto vārdus "dzīvokļu īpašumi", tas nozīmē, ka ir jābūt izveidotiem dzīvokļa īpašumiem, taču ne vienmēr tādi būs izveidoti, līdz ar to lūdzam precizēt normu.

-

Atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 787 "Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība" dzīvokļa reģistrācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - Kadastra informācijas sistēma) ir maksas pakalpojums. Attiecīgi arī anotācijā lūdzam ietvert informāciju, kā tiks finansēta dzīvokļa īpašumu reģistrācija, kadastrālā uzmērīšana, ja tāda būs nepieciešama.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 3. panta 1. punktu dzīvokļa īpašuma reģistrācijai ir nepieciešama Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta telpu grupa. Ja šis nosacījums neizpildās, tad būs nepieciešama telpu grupas reģistrācija, t.sk., būves vai telpu grupas kadastrālā uzmērīšana.

-

No tiesību normas un anotācijas neizriet, kādā kārtībā tiks veikta zemesgrāmatas nodevu apmaksa, līdz ar to, tiesību norma precizējama, nosakot, ka tās sedz privatizācijas komisija. 
Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 57. panta noteikumiem, nostiprinājumu var lūgt tikai nekustamo īpašumu īpašnieki un personas, kuru labā vai pret kurām taisāms nostiprinājums, tāpat arī likumā paredzētajos gadījumos – tiesu un citas valsts iestādes vai amatpersonas. Līdz ar to atzīstams, ka obligāts priekšnosacījums, lai privatizēto objektu, kas nav ierakstīta zemesgrāmatā, nostiprinātu uz privātpersonas vārda, kura to ir privatizējusi, speciāla likumā ir jābūt ietvertam nosacījumam, ka valsts nostiprinājuma lūgumu tiesā iesniedz privātpersonas vārdā.

-

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 3. panta 1. punktu dzīvokļa īpašuma reģistrācijai ir nepieciešama Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta telpu grupa. Ja šis nosacījums neizpildās, tad būs nepieciešama telpu grupas reģistrācija, t.sk. būves vai telpu grupas kadastrālā uzmērīšana.

-

No tiesību normas un anotācijas neizriet, kādā kārtībā tiks veikta zemesgrāmatas nodevu apmaksa, līdz ar to, tiesību norma precizējama, nosakot, ka tās sedz privatizācijas komisija. 
Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 57. panta noteikumiem, nostiprinājumu var lūgt tikai nekustamo īpašumu īpašnieki un personas, kuru labā vai pret kurām taisāms nostiprinājums, tāpat arī likumā paredzētajos gadījumos – tiesu un citas valsts iestādes vai amatpersonas. Līdz ar to atzīstams, ka obligāts priekšnosacījums, lai privatizēto objektu, kas nav ierakstīta zemesgrāmatā, nostiprinātu uz privātpersonas vārda, kura to ir privatizējusi, speciāla likumā ir jābūt ietvertam nosacījumam, ka valsts nostiprinājuma lūgumu tiesā iesniedz privātpersonas vārdā.

-

Valsts zemes dienests šobrīd izziņas neizsniedz un klientiem vēsturiski izsniegto izziņu par īpašuma tiesībām līdz dzīvojamās mājas privatizācijai dublikātus neuztur. Aktuālo informāciju no Kadastra informācijas sistēmas Valsts zemes dienests var izsniegt, to sagatavojot maksas pakalpojuma ietvaros, piemērojot Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 787 "Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība" noteikto samaksu par informācijas sagatavošanu.
 

-

Ja tiek saglabāts regulējums par divkāršu nodevas apmēra piemērošanu, vēršam uzmanību, ka kopš 2019.gada rajona (pilsētas) tiesas ir integrētas rajona (pilsētas) tiesā, zemesgrāmatu nodaļas likvidējot kā rajona (pilsētas) tiesas struktūrvienības. 

vārdi "zemesgrāmata (attiecīgās tiesas zemesgrāmatu nodaļa)" aizstājami ar "rajona (pilsētas) tiesa"

Likumprojekta 10. panta ceturtajā daļā nav  saprotams process, kas un kad piemēro samaksu. Lūdzam normā skaidrot, vai samaksu piemēro zemesgrāmata un saņēmējs ir Valsts zemes dienests.

-

Lūdzam izvērtēt šādas normas lietderību un attiecināmības pieļaujamību. Vēršam uzmanību, ka par dzīvokļa īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā maksājama zemesgrāmatas kancelejas nodeva 15 euro apmērā. Atbilstoši plānojam regulējumam, ja īpašuma ierakstīšana notiek uz komisijas iesniegta lūguma pamata, tad turpmākajā īpašuma atsavināšanā maksājama divkārša zemesgrāmatas kancelejas nodeva - 30 euro apmērā. Norādām, ka zemesgrāmatas kancelejas nodevas objekts ir tiesību nostiprināšana, ko maksā īpašuma tiesību ieguvējs kā par savu tiesību nostiprināšanu. Līdz ar to, praksē zemesgrāmatas kancelejas nodevu apmaksu veic tiesību ieguvējs. Šo iemeslu dēļ - norādām uz nepieciešamības izvērtēt, vai ir pamatoti un lietderīgi īpašuma tiesību ieguvējam noteikt pienākumu veikt nodevas apmaksu divkāršā apmērā, attiecīgu skaidrojumu sniedzot anotācijā. 

Vienlaikus norādām uz nepieciešamību izvērtēt, cik pamatoti ir noteikt tiesai, ņemot vērās tās funkcijas, pienākumu nodrošināt smagnēju nodevas administrēšanas procesu un vai patērētie resursi būs adekvāti sasniedzamam rezultātam. 
Kā izriet no anotācijas īpašuma tiesība nostiprināšanas, pamatojoties uz komisijas lūguma pamata, mērķis ir tiesiskās skaidrības nodrošināšana, līdz ar to, ar tiesību nostiprināšanu mērķis tiek sasniegts pēc būtības. 




 

-

11. panta pirmajā daļā paredzēts, ja dzīvokļu īpašumu īpašnieki nav pārņēmuši pilnībā vai daļēji privatizētas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, dzīvojamās mājas valdītājs saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 51. panta otro daļu līdz 2024. gada 1. jūlijam sasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulci [..].
Savukārt minētā panta trešā daļa noteic, ka pirms dzīvokļu īpašumu īpašniekiem tiek nodotas pilnībā vai daļēji privatizētas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības un/vai pēc šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa iestāšanās, dzīvojamās mājas valdītāja pilnvarotais attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldnieks no saņemtajiem maksājumiem par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumiem norēķinās ar attiecīgās dzīvojamās mājas komunālo pakalpojumu sniedzējiem par komunālo pakalpojumu maksājumu parādiem, bet atlikumu vai atlikušo parādu kopā ar prasījuma tiesībām pret dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu parādiem nodod dzīvokļu īpašumu īpašnieku kopības izvēlētajam pārvaldniekam turpmākai dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai.
No likumprojekta 2. panta izriet, ka tas attiecas gan uz valsts, gan pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanu.
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 51. panta otrā daļa noteic, ka valstij piederošā privatizējamā daudzdzīvokļu mājā dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc dzīvojamās mājas valdītājs, bet pašvaldībai piederošā privatizējamā daudzdzīvokļu mājā — pašvaldība [..].
Ņemot vērā minēto, lūdzam sniegt skaidrojumu, vai likumprojekta 11. panta pirmajā un trešajā daļā noteiktie dzīvojamās mājas valdītājam un tā pilnvarotajam pārvaldniekam noteiktie pienākumi nav nosakāmi arī pašvaldībai un tās pilnvarotajam dzīvojamās mājas pārvaldniekam, kā arī nepieciešamības gadījumā atbilstoši papildināt likumprojektu.

-

Valsts zemes dienests kadastra objektu reģistrāciju, kadastra datu aktualizāciju veic, ja veikta samaksa.
No likumprojekta 12. panta pirmās daļas nav skaidra procedūra, kā tas notiks, vai atbilstoši anotācijā minētajam jāsaprot, ka pašvaldība maksā par datu reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā, un pēc tam izdevumus piedzīs no dzīvokļa īpašniekiem. Lūdzam precizēt iepriekš minēto.

-

Lūdzam anotācijā detalizēti skaidrot likumprojekta 10. panta ceturtajā daļā noteikto procedūru un samaksas veikšanu Valsts zemes dienestam par dzīvokļa īpašuma izveidošanu un kadastrālo uzmērīšanu.

-

Lūdzam papildināt anotācijas 7. sadaļu, ka arī Valsts zemes dienests ir likumprojekta izpildē iesaistītā institūcija.

-

Lūdzam visā tekstā saīsināt vārdus "Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma" attiecīgajā locījumā ar vārdiem "Kadastra informācijas sistēma" attiecīgajā locījumā.

-

Likumprojekta 5. panta otrajā daļā noteikts, ja tiesas nolēmums par dzīvojamās mājas, tās domājamās daļas vai dzīvokļa īpašuma, kas tiek izīrēts vai kur dzīvojošās personas tur iemitinātas tiesiski, atzīšanu par bezīpašnieka mantu stājies spēkā līdz 2024. gada 1. jūlijam, lēmumu par īpašuma nodošanu privatizācijai var pieņemt sešu mēnešu laikā pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas. Savukārt 6. panta otrajā daļā paredzēts, ja līdz 2025. gada 1. jūlijam tiesā ir iesniegts pieteikums, kas ietekmē vai var ietekmēt lēmumu par attiecīgās dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu tiek pieņemts četru mēnešu laikā pēc tiesas nolēmuma attiecīgajā tiesvedībā spēkā stāšanās.
Lai likumprojekta anotācijā būtu norādīta pilnīga informācija par likumprojektā ietvertā regulējuma apsvērumiem, lūdzam apsvērt nepieciešamību sniegt pamatojumu izvēlētajiem lēmuma pieņemšanas termiņiem katrā no minētajiem gadījumiem.
Papildus tam lūdzam sniegt skaidrojumu anotācijā par 6. panta otrajā daļā minētajiem pieteikumiem, kas var ietekmēt lēmumu par attiecīgās dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu – kādi pieteikumi tie varētu būt un kādā procesā (civilprocesā, administratīvajā procesā).
Tāpat, ņemot vērā, ka tiesā iesniegts pieteikums pats par sevi nevar ietekmēt lēmumu par attiecīgās dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu (jo tas pat par sevi neizraisa juridiskas sekas), lūdzam labot minētās tiesību normas (6. panta otrā daļa) formulējumu. 
 

-

Anotācijas problēmas aprakstā piektās rindkopas pēdējā teikumā rakstīts, ka "Daudzas šādas mājas nav pat uzmērītas dzīvokļos, nav zināms pat dzīvokļa tiesiskais valdītājs." Lūdzam precizēt iepriekš minēto teikumu, jo uzmēra telpu grupas.
Vairākkārt anotācijā uzsvērts "savulaik", kaut arī vēl joprojām šāds regulējums eksistē, piemēram, anotācijas risinājuma apraksta piektās rindkopas pēdējā teikumā rakstīts "Valsts zemes dienestā savulaik tika pielīdzināta ierakstam zemesgrāmatā". Lūdzam aizstāt terminu "savulaik".
 

-

Lūdzam papildināt anotācijas 2.3. punktu ar administratīvo izmaksu monetāro novērtējumu, jo informācijas pieprasīšana no Kadastra informācijas sistēmas, piemērojot Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 787 "Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība" noteikto samaksu par informācijas sagatavošanu, rada administratīvo slogu.

-