Atzinums

Ņemot vērā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas viedokli, ka datiem, kas eksistē Būvniecības informācijas sistēmā  un pēc būtības ir dati, kuri tiek reģistrēti Kadastra informācijas sistēmā par būvēm, būtu jānonāk un būtu jābūt aktualizētiem kadastra informācijas sistēmā automatizēti, bez personu iesaistes, lūdzam precizēt 18.pantu šādā redakcijā.

Vienlaikus informējam, ka gadījumā, ja kādu apstākļu dēļ (piemēram, papildu izvērtējuma dēļ, redakcijas labākā veida meklējumiem) TM vēlētos šādu rosinājumu iesniegt uz likumprojekta 2.lasījumu, tad LPS piekrīt, ka attiecīgi tiek papildināts MK sēdes protokollēmuma projekts ar šādu jaunu punktu:
"Tieslietu ministrei iesniegt priekšlikumu uz likumprojekta 2.lasījumu Saeimā, nodrošinot, ka visi dati, kas eksistē Būvniecības informācijas sistēmā  un pēc būtības ir tādi dati, kuri tiek reģistrēti Kadastra informācijas sistēmā par būvēm, nonāks un tiks aktualizēti kadastra informācijas sistēmā automatizēti, bez personu iesaistes."

18. pantā
Izteikt 1.punktu šādā redakcijā:
"noteikšanas ierosināšana, ja dati nav saņemti no citām valsts informācijas sistēmām, kā arī no valsts informācijas sistēmām saņemto datu reģistrācija vai aktualizācija Kadastra informācijas sistēmā bez ierosināšanas;"

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:
"3) kadastrālā uzmērīšana, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem kadastra jomā to var neveikt;".

paldies par veikto precizējumu 57.³ pantā, tomēr joprojām nav pieņemami, ka likumā  tiktu paredzēts, ka normatīvie akti var paredzēt nepieciešamību aktualizēt kadastra datus, bet tie netiks aktualizēti, ja to aktualizācijai papildus ir nepieciešams iegūt datus no kadastra subjekta. Šādos gadījumos normatīvajā aktā, kurš rada nepieciešamību aktualizēt kadastra datus arī jānosaka arī kārtība kādā tie tiks aktualizēti, t.sk. kā kadastra subjekti tos sniedz. Nav pieļaujam situācija, kad normatīvie akti pēc būtības nosaka nepieciešamību aktualizēt kadastra datus, bet tie ilgstoši netiktu aktualizēti.

Vēršam uzmanību, ka neviens normatīvo aktu projekts netiek izskatīts Ministru kabinetā bez Tieslietu ministrijas atzinuma, tādejādi tieši Tieslietu ministrijas kompetencē ir nodrošināt, ka jebkura normatīvā akta grozījumu projektā, kas radīs nepieciešamību aktualizēt Kadastra informācijas sistēmas datus un kuru aktualizācija nav iespējama bez īpašnieku iesaistes, tiktu pieprasīts arī paredzēt atbilstošas normas, kas nodrošinās, ka saprātīgā laika posmā dati tiek arī aktualizēti

Papildināt likumu ar 57.³ pantu šādā redakcijā:
"57.³ pants. Valsts zemes dienests aktualizē kadastra datus atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos, ja tās rada nepieciešamību aktualizēt Kadastra informācijas sistēmas datus vai to struktūru un ja datu aktualizācijai papildus nav nepieciešams iegūt kadastra objektu raksturojošos datus no šā likuma 84. pantā minētajam personām. Kadastra datus aktualizē normatīvajā aktā noteiktajā termiņā vai, ja tāds nav noteikts, – ne vēlāk kā gada laikā no normatīvā akta spēkā stāšanās."

Lai LPS varētu neuzturēt iepriekš izteiktos iebildumus likuma 69, 70 panta papildināšanai, lūdzam ņemt vērā šādu iebildumu par Anotāciju un izteikt šo sadaļu šādā redakcijā, lai anotācija nebūtu pretrunīga, kā arī lai anotācija nenonāktu pretrunā ar likuma 1.panta 9.punktā noteikto kadastrālās vērtības definīciju:

"Projekts paredz kadastrālās vērtības definīcijā noteikt, ka kadastrālā vērtība ir masveida vērtēšanas procesā noteikta vērtība, un ietvert kadastrālās vērtības nozīmīgumu saistībā pēc ekonomiskā labuma. Ekonomiskā labuma būtība ir izteikta ar kadastrālās vērtības definīciju - Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem nekustamajiem īpašumiem un tos veidojošajiem kadastra objektiem, kā arī zemes vienības daļām masveida vērtēšanas procesā noteikta vērtība naudas izteiksmē, kas norāda ekonomisko labumu, ko dod tiesības uz konkrēto objektu novērtēšanas datumā. Ekonomiskais labums tiek saprasts ar tiesību (īpašuma, lietošanas u.c.) iegādes vai izveides izmaksām, kā arī no turējuma izrietošiem ieguvumiem konkrētam objektam tā novērtēšanas datumā, ko akceptētu vairākums nekustamā īpašuma tirgus dalībnieki par līdzīgiem novietnes un lietderības ziņā nekustamajiem īpašumiem. Tas nozīmē, ka vērtība pēc vienotiem principiem nosakāma visa veida objektiem – ne tikai saimnieciskajā darbībā izmantotajiem. Lietojot vārdu salikumu “pēc ekonomiskā labuma”, tiek uzsvērts, ka kadastrālajā vērtēšanā, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi, jāpielieto ne tikai darījumu salīdzināšanas pieeja, kas balstās uz nekustamo īpašumu pārdevumu cenām, bet arī citas Latvijas vērtēšanas standartos noteiktās vērtēšanas pieejas – tas ir ienākumu kapitalizācijas pieeju, kas balstās uz nomas informāciju, un izmaksu pieeju, kuras pamatā ir būvniecības izmaksu informācija. Kadastrālā vērtēšana ir uz tirgus vērtības noteikšanas principiem balstīta masveida nekustamo īpašumu vērtēšana, tādēļ kadastrālo vērtību bāze ir pamatojama tikai ar objektīviem, pārbaudāmiem datiem – nekustamā īpašuma tirgus informāciju (pirkuma-pārdevuma darījumi, nomas dati un būvizmaksas), kā arī no turējuma izrietošiem ieguvumiem, ja tos nav iespējams pamatot ar  pirkuma-pārdevuma darījumu, nomas datiem, būvizmaksām tāpēc, ka šādi dati nav pieejami vai to pielietojums nesniedz objektīvu ekonomisko labumu, ko dod tiesības uz objektiem.. Līdz ar to kadastrālajā vērtēšanā nav pieļaujama subjektīvas informācijas izmantošana (personiski uzskati, viedokļi u.c.). Projektā lietotais jēdziens “ekonomiskais labums” ir tas pats, kas attiecīgā nekustamā īpašuma tirgus segmenta datu analīzes rezultāti noteiktā laika periodā, un tiesību (īpašuma, lietošanas u.c.) iegādes vai izveides izmaksas, kā arī no turējuma izrietošie ieguvumi, ko akceptētu vairākums nekustamā īpašuma tirgus dalībnieku,  kuri tiek izmantoti kadastrālo vērtību bāzes noteikšanā."

-

Atbilstoši starpministriju sanāksmē panāktajai vienošanās, lūdzam arī precizēt likumprojektu, ka iekštelpu plānojums nav ierobežotas pieejamības, ja to saņem pašvaldība savu funkciju veikšanai.
 

Papildināt likumu ar 86.² pantu šādā redakcijā:
"86.² pants. (1) Kadastra informācija ir vispārpieejama, izņemot normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
(2) Aktuālie kadastra dati par kadastra objekta īpašnieka, tiesiskā valdītāja, apbūves tiesīgā, lietotāja – fiziskas personas vārdu, uzvārdu, personas kodu ir pieejami jebkurai identificētai personai bez pamatojuma norādīšanas.
(3) Telpu grupas plāns, stāva plāns un inženierbūves plāns, kā arī citi dati un dokumenti, kas satur būves iekštelpu plānojumu grafisko attēlojumu, ir ierobežotas pieejamības informācija, izņemot, ja minētos plānus un dokumentus saņem pašvaldība savu funkciju veikšanai."

Sanāksmē ar TM valsts sekretāru, valsts sekretārs atzina, ka nav pieņemama situācija pēc būtības, ja Zemesgrāmatu ieraksti rada maldīgu priekšstatu, ka nodalījumā minēta būve, kas  it kā eksistē dabā, ja citās valsts informācijas sistēmās- Kadastrā un Būvniecības informācijas sistēmā ir reģistrēts būves neesības fakts. Sanāksmē tāpat tika panākta kopīga izpratne, ka LPS iebildums nav par visa Zemes grāmatu nodalījuma dzēšanu, bet gan par korektas informācijas attēlošanu Zemesgrāmatā- ka nodalījumā ierakstītā būve neeksistē dabā. Tomēr projektā šī panāktā kopējā izpratne nav atspoguļota.

Lūdzam dzēst no 54.punkta vārdus "ja būve nav vienīgais zemesgrāmatā ierakstītais nekustamā īpašuma objekts".

54.punkts nerunā par ZGr nodalījumiem, bet gan par nostiprinājuma lūgumu Zemesgrāmatai, gadījumos, kad būvvalde ir apliecinājusi būves neesamību. lai nodrošinātu Zemes grāmatu publisko ticamību, nav pieļaujama situācija, kad Zemesgrāmatā nebūtu veikta atzīme, ka būve dabā neeksistē vai būve netiktu dzēsta no nodalījuma ierakstiem. Kā to labāk veikt Zemesgrāmatā, tas jau ir citu normatīvo aktu jautājums, bet kadastra likumā ir jāparedz, ka visos gadījumos šis nostiprinājuma lūgums - fiksēt arī Zemesgrāmatā būves neesības faktu, tiek sagatavots.

-

Tā kā šī zemāk iekopētā anotācijas sadaļa ir savstarpēji pretrunīga, kā arī pretrunā likumprojketā paredzētajai kadastrālās vērtēšanas definīcijai;

"Projekts paredz kadastrālās vērtības definīcijā noteikt, ka kadastrālā vērtība ir masveida vērtēšanas procesā noteikta vērtība, un ietvert kadastrālās vērtības nozīmīgumu saistībā pēc ekonomiskā labuma. Ekonomiskā labuma būtība ir izteikta ar kadastrālās vērtības definīciju - Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem nekustamajiem īpašumiem un tos veidojošajiem kadastra objektiem, kā arī zemes vienības daļām masveida vērtēšanas procesā noteikta vērtība naudas izteiksmē, kas norāda ekonomisko labumu, ko dod tiesības uz konkrēto objektu novērtēšanas datumā. Ekonomiskais labums tiek saprasts ar tiesību (īpašuma, lietošanas u.c.) iegādes vai izveides izmaksām, kā arī no turējuma izrietošiem ieguvumiem konkrētam objektam tā novērtēšanas datumā, ko akceptētu vairākums nekustamā īpašuma tirgus dalībnieki par līdzīgiem novietnes un lietderības ziņā nekustamajiem īpašumiem. Tas nozīmē, ka vērtība pēc vienotiem principiem nosakāma visa veida objektiem – ne tikai saimnieciskajā darbībā izmantotajiem. Lietojot vārdu salikumu “pēc ekonomiskā labuma”, tiek uzsvērts, ka kadastrālajā vērtēšanā, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi, jāpielieto ne tikai darījumu salīdzināšanas pieeja, kas balstās uz nekustamo īpašumu pārdevumu cenām, bet arī citas Latvijas vērtēšanas standartos noteiktās vērtēšanas pieejas – tas ir ienākumu kapitalizācijas pieeju, kas balstās uz nomas informāciju, un izmaksu pieeju, kuras pamatā ir būvniecības izmaksu informācija. Kadastrālā vērtēšana ir uz tirgus vērtības noteikšanas principiem balstīta masveida nekustamo īpašumu vērtēšana, tādēļ kadastrālo vērtību bāze ir pamatojama tikai ar objektīviem, pārbaudāmiem datiem – nekustamā īpašuma tirgus informāciju (pirkuma-pārdevuma darījumi, nomas dati un būvizmaksas). Līdz ar to kadastrālajā vērtēšanā nav pieļaujama subjektīvas informācijas izmantošana (personiski uzskati, viedokļi u.c.). Projektā lietotais jēdziens “ekonomiskais labums” ir tas pats, kas attiecīgā nekustamā īpašuma tirgus segmenta datu analīzes rezultāti noteiktā laika periodā, kuri tiek izmantoti kadastrālo vērtību bāzes noteikšanā." 

Lūdzm to izteikt šādā redakcijā (pasvītrotais ir TM redakcija, kas nonāk pretrunā ar tālāko, kas labota un izcelta bold) :

Projekts paredz kadastrālās vērtības definīcijā noteikt, ka kadastrālā vērtība ir masveida vērtēšanas procesā noteikta vērtība, un ietvert kadastrālās vērtības nozīmīgumu saistībā pēc ekonomiskā labuma. Ekonomiskā labuma būtība ir izteikta ar kadastrālās vērtības definīciju - Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem nekustamajiem īpašumiem un tos veidojošajiem kadastra objektiem, kā arī zemes vienības daļām masveida vērtēšanas procesā noteikta vērtība naudas izteiksmē, kas norāda ekonomisko labumu, ko dod tiesības uz konkrēto objektu novērtēšanas datumā. Ekonomiskais labums tiek saprasts ar tiesību (īpašuma, lietošanas u.c.) iegādes vai izveides izmaksām, kā arī no turējuma izrietošiem ieguvumiem konkrētam objektam tā novērtēšanas datumā, ko akceptētu vairākums nekustamā īpašuma tirgus dalībnieki par līdzīgiem novietnes un lietderības ziņā nekustamajiem īpašumiem. Tas nozīmē, ka vērtība pēc vienotiem principiem nosakāma visa veida objektiem – ne tikai saimnieciskajā darbībā izmantotajiem. Lietojot vārdu salikumu “pēc ekonomiskā labuma”, tiek uzsvērts, ka kadastrālajā vērtēšanā, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi, jāpielieto ne tikai darījumu salīdzināšanas pieeja, kas balstās uz nekustamo īpašumu pārdevumu cenām, bet arī citas Latvijas vērtēšanas standartos noteiktās vērtēšanas pieejas – tas ir ienākumu kapitalizācijas pieeju, kas balstās uz nomas informāciju, un izmaksu pieeju, kuras pamatā ir būvniecības izmaksu informācija. Kadastrālā vērtēšana ir uz tirgus vērtības noteikšanas principiem balstīta masveida nekustamo īpašumu vērtēšana, tādēļ kadastrālo vērtību bāze ir pamatojama tikai ar objektīviem, pārbaudāmiem datiem – nekustamā īpašuma tirgus informāciju (pirkuma-pārdevuma darījumi, nomas dati un būvizmaksas), kā arī no turējuma izrietošiem ieguvumiem, ja tos nav iespējams pamatot ar  pirkuma-pārdevuma darījumu, nomas datiem, būvizmaksām tāpēc, ka šādi dati nav pieejami vai to pielietojums nesniedz objektīvu ekonomisko labumu, ko dod tiesības uz objektiem.. Līdz ar to kadastrālajā vērtēšanā nav pieļaujama subjektīvas informācijas izmantošana (personiski uzskati, viedokļi u.c.). Projektā lietotais jēdziens “ekonomiskais labums” ir tas pats, kas attiecīgā nekustamā īpašuma tirgus segmenta datu analīzes rezultāti noteiktā laika periodā, un tiesību (īpašuma, lietošanas u.c.) iegādes vai izveides izmaksas, kā arī no turējuma izrietošie ieguvumi, ko akceptētu vairākums nekustamā īpašuma tirgus dalībnieku,  kuri tiek izmantoti kadastrālo vērtību bāzes noteikšanā.

Atkārtoti izvērtējot un ņemot vērā 95.panta pirmās daļas precizēto redakciju, kas pēc būtības noteic, ka pašvaldībai grozītie dati tiks nodoti, informējam, ka iebildums 86.pantā ir ņemts vērā pēc būtības. Paldies!

-

LPS pateicas par iebilduma ņemšanu vērā pēc būtības! 93.¹ pantu papildinot ar izņēmumu attiecībā uz 93.pantā noteiktajiem gadījumiem.  Tādējādi netiks ierobežota kļūdu labošana, kas var būt radusies reģistrējot datus Kadastra informācijas sistēmā no dokumentiem, īpaši - zemes reformas aktīvākajos gados PALDIES!!  Bija jēga ilgajām starpinstitūiciju sanāksmēm, jo iebildums ir atrisināts pēc būtības.

-