Atzinums

Nevaram piekrist, kamēr nav līdz galam izstrādāts taisnīgs kompensāciju mehanisms meža zemju īpašniekiem par neiegūto labumu, kas atkarībā no īpašnieka vēlmes būtu orientēts, lai aizstāvētu zemes īpašnieku tiesības un sevī ietvertu, pēc īpašnieka vēlmes, gan ikgadējās kompensācijas, gan īpašumu atpirkšanu (ietverot arī nākotnes neiegūto labumu), gan maiņas iespējas pret vērtības ziņā adekvātu meža platību. Valsts nedrīkst ignorēt indivīda tiesības uz privātīpašumu. Katrs lauku iedzīvotājs ir valstij nepieciešams.Tās ir ģimenes, kas savu eksistenci un labklājību ir plānojuši ilgtermiņā, pieņemdami, ka likumdevējs nemainīs noteikumus. Šis likumprojekts, mainot Gaujas NP zonējumus un apsaimniekošanas noteikumus, nostāda meža īpašniekus vēl vairāk nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar meža īpašniekiem ārpus Gaujas nacionālā parka.

-

Nezinām cik šāds punkts ir aktuāls, jo praktiski jau visam ir jāprasa DAP atļauja.

-

Esošajos noteikumos ūdensputnus privātajās ūdens tilpnēs varēja AAZ un NZ. Domāju, ka jāatļauj mākslīgi veidotās ūdenstilpnēs visa GNP, jo pīles izplata dažādus parazītus un slimības, bet GNP ir divas valsts zivju audzētavas. (Kārļi un Brasla), bez tam daudz privātu dīķu.
 

-

Nepiekrītam šādam termiņam visā GNP. Esošajos noteikumos bija tikai dabas lieguma un kultūrvēturiskajā zonā.
 

Piedāvājam saglabāt pašreizējos  Gaujas NP  noteikumos spēkā esošo redakciju.

Nepiekrītu. Ja īpašnieks kopj un rūpējas, kāpēc jāaizliedz AAZ un NZ, ja pats DAP saka, ka jaunie noteikumi būs pretimnākoši ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā.
 

-

Vienmēr, jau izvedot kokmateriālus,ņem vērā reljefa apstākļis apstākļus un mitruma režīmu.
 

-

Nepiekrīkam! Jāsaglabā pašreizējos noteikumos esošie 10 saglabājamie koki, lai neradītu pārpratumus un netērētu Valsts administratīvos resursus kontrolei, kā arī neuzliktu papildus slogu meža īpašniekiem.

-

Kāpēc apzināta Valsts līdzekļu tērēšana (degviela, algas, utt.) ( katru cirsmu DAP pārbauda). Arī papildus slogs un izmaksas  meža īpašniekam.
 

-

Par šo zonu vispār nav komentāru !!! KOMPENSĀCIJAS, ĪPAŠUMU MAIŅA, ATPIRKŠANA. 
 

-

Jāaudzē tikai baltalksnis un regulāri jāizkopj? Baltalksnim nav cirtmeta. Kopjot būs jāizcērt  visi augstvērtīgie koki, lai dzīvo Baltalkšni  un Pīlādži! Vai šādi DAP domā palielināt dabas daudzveidību?!
 

-

Tagad būs jāprasa atļauja DAP par bebra jau appludinātu mežu? Bet ja DAP negrib?!
 

-

Absurds punkts: Privātīpašniekam aizliegt atjaunot savu mežu. 
 

-

Ja īpašnieks apsaimniekojis savus  mežus un tajos praktiski nav sauso un kritušo koku. Ko tad jāsaglabā?
 

-

Vai tas obligāti?
 

Vai nevajag pārfrazēt: teikumu sākot ar: ja kokus cērt galvenajā  cirtē……

Obligāti, piespiedu kārtā, jāveido kritalas?
 

-

Citādāk jau nevar cirst. Atļauts tikai izlases cirtē. 
 

-

Nepiekrītam Baltalkšņu tīraudzē saglabāt 25 kokus (baltalkšnus piem. 70-gadīgus)
Vai arī 4., 5.krafta klases kokus, kas pēc būtības nav augtspējīgi. 
 

Varbūt  formulēt: saglabā augtspējīgus kokus ar nākotnes potenciālu.

Nepieciešams Iekļaut punktu analoģisku, kā neitrālā zonā 63.punkts, attiecībā uz plantāciju mežu. Plantāciju mežus ierīko laksaimnieciskajās zemēs un tās ir daudz auglīgākas. Ja audzi apzināti kopj un savlaicīgi retina, brīdī kad audze sasniegs cirtmetu (piemēram: bērzs 71 gadu), tā jau būs pāraugusi un daļēji zaudējusi savu vērtību, Tāpēc, kā mežsaimnieks, uzskatu, ka arī ainavu zonā būtu pieļaujamas augstvērtīgas plantāciju audzes.
 

-

Kāpēc ne 0.2 ha, ja visā parkā 0.2 ha neuzskata par izcirtumu? (Punkts 21.)
 

Ja ainavu aizsardzības zonā, plānojot cirsmu galvenajā cirtē, vienā meža nogabalā paliek nenocirsts 0,2 hektārs vai mazāka platība, pieļaujama šīs platības iekļaušana cirsmā, neievērojot šo noteikumu 50. punktā minētos ierobežojumus.

Vai tas nozīmē, ka audze jāizretina tik tālu, lai varētu veidoties augtspējīga paauga?
 

-

Paaugstinātam ciršanas vecumam var piekrist, tikai, ja par to paredz kompensācijas.

Nevaram piekrist, kamēr nav līdz galam izstrādāts taisnīgs kompensāciju mehanisms meža zemju īpašniekiem par neiegūto labumu, kas atkarībā no īpašnieka vēlmes būtu orientēts, lai aizstāvētu zemes īpašnieku tiesības un sevī ietvertu, pēc īpašnieka vēlmes, gan ikgadējās kompensācijas, gan īpašumu atpirkšanu (ietverot arī nākotnes neiegūto labumu), gan maiņas iespējas pret vērtības ziņā adekvātu meža platību. Valsts nedrīkst ignorēt indivīda tiesības uz privātīpašumu. Katrs lauku iedzīvotājs ir valstij nepieciešams.Tās ir ģimenes, kas savu eksistenci un labklājību ir plānojuši ilgtermiņā, pieņemdami, ka likumdevējs nemainīs noteikumus. Šis likumprojekts, mainot Gaujas NP zonējumus un apsaimniekošanas noteikumus, nostāda meža īpašniekus vēl vairāk nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar meža īpašniekiem ārpus Gaujas parka.

-