Atzinums

Nodibinājums “Fonds “Iespēju tilts” ir iepazinies ar informatīvo ziņojumu “Par Sabiedrības integrācijas fonda darbības uzlabojumu priekšlikumiem” un stingri iebilst pret Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4. punktā paredzēto Sabiedrības integrācijas fonda administrēto programmu sadalīšanu starp dažādiem resoriem.
Piedāvātais risinājums pēc būtības virza SIF uz faktisku likvidāciju un ir pretrunā ar neatkarīga audita un starpinstitūciju darba grupas secinājumiem, kas par optimālāko risinājumu atzina SIF saglabāšanu un nostiprināšanu kā pārresorisku, centralizētu finansējuma administrēšanas mehānismu. Programmu sadalīšana palielinātu administratīvās izmaksas un slogu, radītu atšķirīgas finansējuma piešķiršanas un uzraudzības prasības, vājinātu kopējo pārskatāmību un apdraudētu SIF uzkrātās kompetences saglabāšanu. Tas īpaši negatīvi ietekmētu mazas, jaunas un reģionālas NVO.
Neatkarīgais audits nav identificējis būtiskus trūkumus SIF finansējuma administrēšanā. Auditā konstatētās problēmas ir novēršamas, pilnveidojot SIF pārvaldību, precizējot tā mandātu un nodalot finansējuma administrēšanu no tiešas projektu īstenošanas.
SIF ir būtisks atbalsts Nodibinājumam “Fonds “Iespēju tilts” darbības pilnveidei un atbalstam tās mērķa grupām. Fonda “Iespēju tilts” pieredze rāda, ka SIF atbalsts caur projektu programmām ir būtisks instruments pilsoniskās sabiedrības attīstībai un sociālās iekļaušanas veicināšanai arī ārpus lielajiem Latvijas centriem. SIF projektu iespējas mums ir devušas iespēju ne tikai īstenot atsevišķas aktivitātes, bet pakāpeniski veidot iekļaujošāku, aktīvāku un savstarpēji saliedētāku Vaidavas kopienu. Īpaši nozīmīgi tas ir tādēļ, ka Vaidava ir neliela teritorija, kur ikviena organizācija un ikviens aktīvs cilvēks var būtiski ietekmēt kopienas dzīvi.
Mūsu darbā SIF atbalsts ir ļāvis savienot vairākus ļoti būtiskus virzienus – pilsonisko līdzdalību, diskriminācijas mazināšanu, izpratnes veidošanu, dažādības pieņemšanu, paaudžu sadarbību un cilvēku ar dažādām vajadzībām iesaisti kopienas dzīvē. Mūsu pieredze rāda, ka šādu darbu nav iespējams pilnvērtīgi aizstāt tikai ar sociālo pakalpojumu finansējumu vai pašvaldības pamatbudžetu. Sociālie pakalpojumi nodrošina cilvēka ikdienas vajadzības, bet pilsoniskās līdzdalības un sabiedrības integrācijas projekti rada iespēju cilvēkam iziet ārpus pakalpojuma robežām un kļūt par pilnvērtīgu sabiedrības dzīves dalībnieku.
Tieši SIF projektu programmas ļauj organizācijām eksperimentēt, veidot jaunas pieejas, iesaistīt kopienu, sadarboties ar skolām, pašvaldību un citām organizācijām un risināt problēmas, kurām nereti nav cita finansējuma avota. Tādēļ SIF nepieciešamība mūsu skatījumā ir daudz plašāka par finansējuma piešķiršanu. SIF ir instruments, kas palīdz īstenot valsts politiku praksē – veidot saliedētu, pilsoniski aktīvu, iekļaujošu un diskrimināciju nepieļaujošu sabiedrību arī mazās Latvijas kopienās. Un tieši administrēšanas funkciju nodošanas kontekstā Fonds “Iespēju tilts” uzsver: SIF ir uzkrājis specifisku kompetenci pilsoniskās sabiedrības, integrācijas un sabiedrības saliedētības jautājumos. Šīs zināšanas ir ļoti būtiskas, lai projektu finansēšana nebūtu tikai tehniska naudas sadale, bet lai tiktu saglabāta izpratne par to, kāpēc šādi projekti valstij un sabiedrībai ir vajadzīgi un kādu ilgtermiņa pārmaiņu tie rada. Valmieras novada - Vaidavas piemērs to ļoti labi parāda: no viena projekta rodas nākamā iniciatīva, no vienas kopīgas aktivitātes – jaunas attiecības, no tikšanās – lielāka izpratne, bet no iespējas piedalīties – sajūta, ka “arī es piederu šai kopienai un arī mana balss ir svarīga”.
Tādēļ Fonds “Iespēju tilts” aicina pilnībā svītrot protokollēmuma projekta 4. punktu un precizēt 2. punktu, nosakot, ka SIF turpmākā attīstība balstāma scenārijā, kas saglabā un nostiprina SIF kā vienotu, neatkarīgu un pārresorisku publiskā finansējuma administrēšanas mehānismu, vienlaikus rodot risinājumus auditā konstatētajām nepilnībām.
ARGUMENTI
Esam apkopojuši būtiskākos argumentus no starpinstitucionālās SIF audita darba grupas ziņojuma par SIF darbības uzlabojumu priekšlikumiem. Apkopojumā ietverts skaidrojums, kas veica SIF auditu, no audita izrietošie secinājumi un priekšlikumi, starpinstitucionālās darba grupas vērtējums un ieteiktie darbības scenāriji.
Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) auditu veica profesionāla auditoru kompānija. SIA “PricewaterhouseCoopers” (turpmāk – PwC) veica audita ziņojumu “Sabiedrības integrācijas fonda funkciju, administrēto atbalsta programmu un izdevumu efektivitātes audita ziņojums”. PwC veica objektīvu un profesionālu, pierādījumos balstītu novērtējumu par:
SIF funkciju sasaisti ar administrētajām atbalsta programmām,
atbalsta programmu atbilstību SIF stratēģiskajiem mērķiem,
funkciju sadalījumu,
procesu struktūru,
resursu izlietojuma efektivitāti,
programmu savstarpējo mijiedarbību un iespējamās pārklāšanās vai dublēšanās pazīmes.
Plaša starpinstitucionāla darba grupa sniedza Kultūras ministrijai 4 SIF nākotnes scenārijus, balstoties uz auditu. Papildus auditā ietvertajai analīzei darba grupa identificēja katra scenārija priekšrocības, riskus un īstenošanas priekšnoteikumus, kā arī vērtēja to iespējamo ietekmi uz valsts pārvaldi un publiskā finansējuma administrēšanu.
SIF audita darba grupā bija pārstāvēts plašs loks. Darba grupā piedalījās Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Kultūras ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts kancelejas un Zemkopības ministrijas pārstāvji, kā arī Nevalstisko organizāciju un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes deleģēti nevalstisko organizāciju (turpmāk – NVO) pārstāvji.
1. scenārijs piedāvāja nostiprināt SIF statusu un darbību, nemainot SIF juridisko formu, bet atsakoties no projektu īstenotāja funkcijas. SIF likumā tiktu papildinātas jau noteiktās (sabiedrības integrācija un pilsoniskās sabiedrības attīstība) SIF kompetences jomas ar pilnvarojumu mediju atbalsta finansēšanā, ģimeņu atbalsta jomu un sociālekonomisko integrāciju un citās jomās. Ieguvumi būtu precīzi definēta SIF loma, saglabāta profesionāla projektu vērtēšana, līgumu uzraudzība un kontrole, izmantojot SIF uzkrāto kompetenci, un citi. Kopumā tiktu saglabāta vienota projektu administrēšana, kas ļauj salīdzināt programmu rezultātus un finansējuma sadalījumu. Risks – SIF vairs nevarētu piesaistīt ES finansējumu, kas mazinātu iespējas vietējām organizācijām, kā arī ES projektu īstenošana SIF līdz šim ļāva piesaistīt finansējumu un algot augsti kvalificētus darbiniekus. Būtiski samazinoties SIF darbinieku skaitam, samazinātos arī iestādes institucionālā kapacitāte.
2. scenārijs piedāvāja pārveidot SIF par kultūras ministra pārraudzītu specializētu aģentūru, kurai deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi finansējuma administrēšanas un projektu īstenošanas jomā, taču ar sašaurinātu programmu tvērumu, kas aptver vienīgi KM kompetencē esošās jomas (saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība, mediju atbalsts un ar to saistītās jomas). Ar šādu scenāriju palielinātos KM hierarhiskā atbildība, taču samazinātos SIF spēja administrēt starpnozaru programmas.
3. scenārijs piedāvāja SIF veidot kā pārresorisku un centralizētu finanšu atbalsta sniegšanas mehānismu NVO un medijiem. Viena informācijas publicēšanas platforma mazinātu neskaidrības atbalsta saņēmējiem un nodrošinātu profesionālu konkursu administrēšanu un uzraudzību. Savukārt, elastīgs kompetences regulējums ļautu pielāgot programmas mainīgajām politikas vajadzībām bez biežiem normatīvo aktu grozījumiem. Vienlaikus SIF pārtrauktu projektu īstenošanu. Šāds scenārijs būtu operacionāli sarežģītāks un būtu kritiski svarīgi nodrošināt, ka ministrijas saglabā saturisko atbildību pār programmām.
4. scenārijs piedāvāja SIF  darbības izbeigšanu, tā administrētās programmas sadalot pa atsevišķām nozaru ministrijām, kuras katra patstāvīgi administrē un īsteno tai piešķirtās programmas. Ieguvumi būtu ciešāka kontrole nozaru ministrijās, taču pastāv risks, ka finansējums tiktu sadrumstalots, būtu zaudētā uzkrātā SIF kompetence programmu administrēšanā un uzraudzībā. Tāpat palielinātos slogs konkursa pieteicējiem, jo katrā ministrijā būtu atšķirīga sistēma un prasības, un samazinātos finansējuma caurspīdīgums. Būtiski ­­– kopējie administratīvie izdevumi pieaugtu. NVO pārstāvji neatbalstīja šādu scenāriju. Šī scenārija īstenošana ietver visaugstākos riskus.
Darba grupa secināja, ka par optimālāko risinājumu ir atzīstams 3. scenārijs, ņemot vērā tā potenciālu starpnozaru sadarbības veicināšanā un programmu īstenošanā. Vienlaikus Darba grupa norādīja, ka gadījumā, ja šī scenārija īstenošana nav iespējama, kā konceptuāli atbalstāms risinājums ir arī 1.scenārijs, kurš saglabā institucionālo stabilitāti un vienlaikus nodrošina, ka netiek mazinātas Latvijas iespējas piesaistīt ES un citu ārējo finanšu avotu finansējumu dažādās politikas jomās.
Audita ziņojumā aprakstītie scenāriji nav uzskatāmi par savstarpēji izslēdzošām alternatīvām vai vienīgajiem iespējamajiem risinājumiem. Līdz ar to Darba grupas dalībnieki norādīja, ka lietderīgāk būtu izstrādāt kombinētu risinājumu, kas saglabātu uzkrāto institucionālo kapacitāti un profesionālo pieredzi, vienlaikus pilnveidojot pārvaldības modeli, precizējot SIF mandātu un novēršot audita ziņojumā identificētās nepilnības. Vairākās diskusijās šāda pieeja tika raksturota kā iespējams "piektais scenārijs", kas apvienotu dažādu scenāriju priekšrocības, vienlaikus mazinot to radītos riskus.
PwC neidentificē būtiskus trūkumus SIF finansējuma administrēšanas izpildē. Tieši pretēji, vairākos audita scenārijos kā viena no SIF būtiskākajām priekšrocībām ir atzīta uzkrātā kompetence projektu konkursu administrēšanā, projektu uzraudzībā un vienotas finansējuma administrēšanas sistēmas nodrošināšanā. Tādējādi PwC identificētais izaicinājums ir nevis finansējuma administrēšanas kvalitāte, bet gan nepieciešamība nodrošināt, lai institucionālā kapacitāte arī turpmāk būtu samērīga ar mainīgo administrējamā finansējuma apjomu, programmu sarežģītību un normatīvo prasību pieaugumu.
Jēdziens "sabiedrības integrācija" laika gaitā praksē ir paplašinājies, un SIF jau ilgstoši īsteno arī citas horizontālas valsts politikas funkcijas, piemēram, bērnu un ģimenes politikas atbalsta pasākumus, Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta aktivitātes un citus valsts deleģētus uzdevumus. Darba grupa atzina, ka viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem turpmākai SIF darbības pilnveidei ir skaidrāka saliedētas sabiedrības politikas satura un tvēruma definēšana.
Darba grupā tika pausts viedoklis, ka nepieciešams skaidrāk definēt gadījumus, kuros SIF pats var īstenot projektus, un pilnveidot pārvaldības mehānismus, kas nodrošinātu caurskatāmu lēmumu pieņemšanu. Vienlaikus tika norādīts, ka SIF darbība pārsvarā notiek publisko pakalpojumu jomā, tādēļ klasiskie konkurences tiesību principi ne vienmēr ir tieši piemērojami.
Institucionālo pārmaiņu īstenošana jāveic pakāpeniski, nodrošinot detalizētu pārejas plānu un nepieļaujot programmu administrēšanas pārtraukumus. Darba grupas diskusijās tika norādīts, ka funkciju pārdale radītu nepieciešamību izvērtēt administratīvos resursus, informācijas tehnoloģiju risinājumus, personāla kapacitāti un finanšu ietekmi uz iesaistītajām institūcijām. Vienlaikus darba grupā tika uzsvērts, ka ministrijām būtu saglabājama iespēja izvērtēt, vai konkrētu programmu administrēšana arī turpmāk uzticama SIF vai citai institūcijai, ņemot vērā katras programmas specifiku.
SIF kapacitāte būs nepieciešama ES daudzgadu finanšu plānošanas periodā. Vairāki darba grupas dalībnieki norādīja, ka, gatavojoties nākamajam ES daudzgadu finanšu plānošanas periodam pēc 2028. gada, Latvijai būs nepieciešama spēcīga horizontāla institūcija ar pieredzi starptautiska finansējuma piesaistē, starpnozaru programmu administrēšanā un valsts prioritāšu īstenošanā. Šajā kontekstā tika pausts viedoklis, ka SIF kapacitāte būtu stiprināma, nevis samazināma.
Vēlamais SIF attīstības virziens - pārresorisks, centralizēts finansējuma administrēšanas modelis, kurā SIF saglabā īpašu publisko tiesību statusu, vienotu projektu konkursu vidi un neatkarīgu lēmumu pieņemšanas sistēmu. Šis modelis jāpapildina ar skaidru attīstības funkciju - tam jābūt arī pilsoniskās sabiedrības, saliedētas sabiedrības, kopienu noturības un sociālo inovāciju attīstības instrumentam.