Atzinums

Nav nepieciešams definēt laišanu tirgū. Regulējumu nosaka likums Par atbilstības novērtēšanu - tā 1. panta (2) daļā dotās atsauces uz ES regulām. 

(1) Jebkura persona, kas laiž tirgū krāsas, lakas un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālus (turpmāk – krāsas un lakas) nodrošina, ka šajos produktos netiek pārsniegts noteiktais pieļaujamais gaistošo organisko savienojumu saturs.

Projekta anotācijā minēts, ka Latvijā nav pieprasījuma pēc šādiem sertifikātiem. Papildus jāatzīmē, ka apstiprinātājiestādes funkcijas, tostarp sertifikātu izsniegšanai, ņemot vērā nepieciešamās zināšanas un nodrošinājumu tehnikas jomā, nav nododamas nevienai valsts pārvaldes iestādei, turklāt šādas iestādes dibināšana būtu neefektīva, ņemot vērā zemo pieprasījumu vai pat tā neesamību. Turklāt, izvērtējot Regulā 2016/1628 noteiktās prasības secināms, ka ES tiesību akti attiecībā uz apstiprinātājiestādes kompetenci nenosaka prasību pēc obligātas akreditācijas nacionālajos akreditācijas institūcijās. Vienlaikus, likumprojekts paredz Apstiprinātājiestādi noteikt atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta desmitajai daļai un 40. panta pirmajai daļai, apstiprinātājiestādes funkcijas, tostarp sertifikātu izsniegšana, uz deleģējuma līguma pamata nododot privāto tiesību juridiskai personai.
Ņemot vērā augstāk minēto, lūdzam izvērtēt iespēju attiecībā uz apstiprinātājiestādi neizvirzīt prasību pēc obligātas akreditācijas, ievērojot to, ka obligāta akreditācija paredz papildus finanšu saistības un administratīvo slogu uz privāto tiesību juridiskajai personai. Papildus, likumprojektā būtu jāparedz kritēriji pēc kuriem KEM izvērtē un potenciālos apstiprinātājiestādes kandidātus, kā arī pēc kuriem pārbauda apstiprinātājiestādes darbību attiecīgā deleģējuma līguma darbības laikā.
Lūdzam attiecīgi precizēt arī informāciju anotācijā.

-

Ekonomikas ministrija iebilst pret likumprojekta 22.panta septītajā daļā PTAC piešķirto kompetenci, jo projekta izstrādes gaitā uzraudzības kompetences piešķīrums, uzraudzības tvērums un iespējamo kontroļu apjomi nav tikuši saskaņoti ar PTAC.

-

Var būt ne tikai aizliedzoši pasākumi, bet arī ierobežojoši, piemēram, iebraukšanas maksas noteikšana. 

 bezemisiju zona -  pilsētas teritorija, kas noteikta ar mērķi samazināt transporta radīto negatīvo ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi un kurā aizliegta vai ierobežota tādu transportlīdzekļu iebraukšana, kas rada gaisu piesārņojošo vielu emisijas;

Var būt arī ierobežojoši pasākumi, kas nav pilnīgs aizliegums.

zemo emisiju zona - pilsētas teritorija, kurā ierobežota vai aizliegta vai ierobežota tādu transportlīdzekļu iebraukšana, kas rada lielāko gaisa piesārņojumu, un kas noteikta ar mērķi samazināt transportlīdzekļu radīto negatīvo ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi. 

Būtiska loma gaisa piesārņojuma ierobežošanā ir valstspilsētu pašvaldībām.

Lai nodrošinātu gaisa piesārņojuma samazināšanos un normatīvajos aktos noteikto antropogēno emisiju samazināšanas un gaisa kvalitātes uzlabošanas mērķu izpildi, Klimata un enerģētikas ministrija organizē valsts līmeņa gaisa piesārņojuma samazināšanas plāna izstrādi un koordinē tā īstenošanu. Šo plānu izstrādā sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Veselības ministriju, valstpilsētu pašvaldībām kā arī citām iestādēm, ja to pieņemtajiem lēmumiem ir tieša vai pakārtota ietekme uz gaisu piesārņojošo vielu emisijām.

Lūdzam izvērtēt, vai redakciju nav nepieciešams precizēt - proti, pašvaldība nevar tiešā veidā sadarboties ar citu valsti, tas ir valsts līmeņa institūcijas uzdevums.

-

Lūdzam izvērtēt, vai šāds regulējums ir praksē īstenojams un nerada nepamatotu administratīvu slogu. Proti, nedrīkstētu rasties situācija, kad pantā minēto iemeslu dēļ teritoriju plānojumā tiek ierobežota atļautā zemes izmantošana privātpersonām. Lūgums arī izvērtēt, vai nav nepieciešams papildināt anotāciju detalizētāk paskaidrojot šo regulējumu. 

-

Var būt arī citi pasākumi problēmas novēršanā, piemēram, izmaiņas satiksmes organizācijā. 

Papildināt ar 3) punktu
3) Veic citus pasākumus, lai uzlabotu gaisa kvalitāti. 

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3. sadaļā iekļauto skaidrojumu par likumprojekta 8. pantu, norādot, ka LVĢMC,  valsts zinātniskais institūts "Fizikālās enerģētikas institūts", Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", sadarbojoties ne tikai ar Ekonomikas ministriju, Zemkopības ministriju, Satiksmes ministriju, bet arī ar Klimata un enerģētikas ministriju, kā tas ir noteikts likumprojekta 8. pantā.

-