Atzinums

Ņemot vērā to, ka MK noteikumu projekta 14. un 15.punktā netiek definēti konkrēti sadarbības partneri, turklāt 15.punktā teikts, ka var piesaistīt pakalpojuma sniedzējus, lūdzam izvērtēt, vai minētajos punktos plānotā iespējamā partnerība nav pakalpojuma sniegšana publisko iepirkumu regulējuma izpratnē.

-

Lūdzam izvērtēt, kādā statusā projekta īstenošanā būs sadarbības partnera Valsts izglītības centra plānotā partnerība ar nacionālā līmeņa zinātnes, izglītības un kultūras institūciju - zinātnes universitāti, un vai tā nav pakalpojuma sniegšana publisko iepirkumu regulējuma izpratnē.

-

Tā kā precizētajā MK noteikumu projekta versijā ir pārdefinēts 22.1.1.apakšpunkts, norādot tajā sadarbības partnerus, kas minēti noteikumu projekta 12.punktā, tad lūdzam attiecīgi precizēt, uz kuros punktos minētajiem sadarbības partneriem ir attiecināmas 22.1.2.apakšpunktā minētās personāla izmaksas, kā arī lūdzam pārskatīt, uz kuru darbību īstenošanu tās tiek attiecinātas.
Vienlaikus, atkārtoti lūdzam nodrošināt vienotu un vienlīdzīgu pieeju personāla izmaksu segšanai, jo no esošās redakcijas saprotams, ka ir paredzēts tikai atsevišķiem sadarbības partneriem personāla īstenošanas izmaksas segt ar vienkāršotajām izmaksām, nevis visiem sadarbības partneriem. Vēršam uzmanību, ka nav pieļaujama situācija, ka vienas un tās pašas izmaksu kategorijas tiek attiecinātas gan pēc vienkāršoto izmaksu, gan pēc faktisko izmaksu metodes.

-

Uzturam izziņas 17.punktā iekļauto iepriekš izteiktā iebilduma daļu, kurā tika lūgts izvērtēt un anotācijā detalizēti pamatot, kādam mērķim un kuram personālam ir nepieciešami ārvalstu komandējumi. Vienlaikus lūdzam 22.2.4.apakšpunktā norādīt konkrētas 20.punkta apakšpunktos minētās darbības, kuru ietvaros atbalstāmi ārvalstu komandējumi.

-

No MK noteikumu projekta 22.2.5.apakšpunkta un anotācijā sniegtā skaidrojuma nav skaidras juridiskās attiecības starp finansējuma saņēmēju un zinātnisko institūciju konsorcijiem, jo iztrūkst sasaistes ar 20.7.apakšpunktā minētās darbības īstenošanu, kā arī nav saprotams, vai stipendija tiek maksāta par pētniecības darbu vai datu analītiķa darba pienākumu veikšanu pašvaldībā. Lūdzam attiecīgi papildināt MK noteikumu projektu un informāciju anotācijā.

-

Aicinām izvērtēt 22.2.14.apakšpunkta nepieciešamību, ņemot vērā to, ka finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla un īstenošanas personāla, kā arī sadarbības personāla izmaksas ir jau paredzētas 22.1.apakšpunktā, savukārt mācību, konferenču u.c. pasākumu organizēšanas un īstenošanas pakalpojumu izmaksas ir jau paredzētas 22.2.10. un 22.2.11.apakšpunktā.

-

MK noteikumu projekta 38.punktā lūdzam norādīt ilgtspējas nodrošināšanas ilgumu (gados) un noteikt, kuriem tieši ieguldījumiem ir jānodrošina ilgtspēja (piemēram, jaunajiem IKMS rīkiem), savukārt anotācjiu lūdzam papildināt ar skaidrojumu, ko pasākuma ietvaros nozīmē Ilgtspējas nodrošināšana un kādas ir iesaistīto iestāžu funkcijas ilgtspējas nodrošināšanā un uzraudzībā.

-

Ņemot vērā noteikumu projekta 38.punktā paredzēto, ka finansējuma saņēmējs pēc projekta īstenošanas beigām nodrošina ieguldījumu ilgtspēju, kā arī anotācijas 3.sadaļas apakšsadaļā "Cita informācija" sniegto informāciju - ņemot vērā projektā plānoto finansējumu, nepieciešamais valsts budžeta finansējums pēc projekta īstenošanas beigām indikatīvi veido 300 000 euro gadā - lūdzam papildināt šo sadaļu ar pamatojumu uzrādītajam finansējuma apmēram, kā arī sniegt informāciju par finansējuma avotu, no kura attiecīgais finansējums tiks nodrošināts.

-

Atkārtoti norādām, ka anotācijas 3.sadaļā "Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem" 1.-5.punktā un 6.punktā "Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)" norādītā finansējuma kopsumma neatbilst noteikumu projekta 8.punktā ietvertajam. Līdz ar to, lūdzam novērst neatbilstības.

-

Ņemot vērā, ka 4.2.2.4.pasākuma īstenošanai tiek pārdalīts finansējums no 4.2.3.2.pasākuma un saistībā ar šo finansējuma pārdali ir ierosināti grozījumi ES kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam attiecībā uz 4.2.3.2.pasākuma uzraudzības rādītājiem un kuri vēl nav līdz galam saskaņoti ar Eiropas Komisiju, lūdzam izvērtēt Programmas grozījumu potenciālo ietekmi uz pasākuma īstenošanu un papildināt MK protokollēmuma projektu ar punktu par atbildīgās iestādes rīcību gadījumā, ja Eiropas Komisija neatbalsta rādītāju samazinājumu 4.2.3.2.pasākumā un tam ir ietekme uz iespējamību pārdalīt finansējumu uz 4.2.2.4.pasākumu plānotajā apmērā.
 

-

Atkārtoti norādām, ka 2018. gada 17. jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" 24.2. apakšpunkts paredz, ka no 80.00.00. programmas līdzekļus izņēmuma kārtā pirms Eiropas Savienības fondu projektu iesnieguma apstiprināšanas sadarbības iestādē, ja Ministru kabinets, pamatojoties uz iesniegto argumentāciju un risku analīzi, ir pieņēmis lēmumu par konkrētā plānotā projekta izdevumu priekšfinansēšanu noteiktā apjomā un izdevumu pozīcijām atbilstoši projektā izvirzītajam mērķim. Norādām, ka šobrīd anotācijā nav sniegti aprēķini, kas pamato protokollēmuma projektā norādīto finansējumu līdz vienošanās noslēgšanai par projekta īstenošanu. Līdz ar to, lūdzam papildināt anotāciju ar aprēķiniem.

-

Lūdzam aizstāt vārdu “plānoto” ar vārdu “pieejamo”, ņemot vērā, ka pasākumā vairs netiek plānots elastības finansējums.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 8.punktā, ka šis ir pasākuma ietvaros pieejamais kopējais finansējums, ņemot vērā, ka pasākuma ietvaros vairs netiek paredzēta elastības finansējuma rezerve.

-

Ņemot vērā, ka nav pieļaujama nenoteiktība valsts budžeta līdzfinansējuma plānošanā, lūdzam aizstāt vārdus "nav lielāka par" un "nav mazāks par" ar vārdu "ir".

-

Pateicamies par veiktajiem precizējumiem noteikumu projekta 20.10. apakšpunktā. Vienlaikus, lai nodrošinātu pilnvērtīgu atbilstību Eiropas Savienības fondus regulējošajos normatīvajos aktos un praksē lietotajai terminoloģijai "komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas nosacījumi", atkārtoti lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 20.10. apakšpunktu, proti, papildinot aiz vārda "komunikācijas" ar vārdiem "un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas".
Lūdzam atbilstoši precizēt arī noteikumu projekta 22.2.9. punktu.

20.10. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu.

Lūdzam izvērtēt noteikumu projekta 22.2.4. punkta otrā teikuma nepieciešamību, attiecīgo informāciju pārceļot uz anotāciju, ņemot vērā tostarp to, ka norāde, ka atbalstāmās darbības noteiktas noteikumu projekta 20. punktā un ka to īstenošanai noteikumu projekta 21. punktā noteiktas attiecināmo izmaksu pozīcijas, ir deklaratīva.

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt 22.2.8.apakšpunktu, jo esošajā precizētajā redakcijā darba vietas aprīkojuma izmaksas 12.punktā minēto sadarbības partneru (VISC, IKVD) īstenošanas personālam attiecas tikai uz personālu, kas ir nodarbināts projektā uz darba līguma pamata un izslēdz personālu, kas pieņemts projektā uz rīkojuma pamata (ierēdņus).

-

Lūdzam papildināt anotācijas 1.3. sadaļu ar informāciju, ka komunikācijas un vizuālas identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi tiks īstenoti gan saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. pantu un 50. pantu un normatīviem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, gan arī ievērojot Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

-

Lūdzam papildināt noteikumu projekta punktu ar atsauci uz konkrētu noteikumu projekta punktu un atbalstāmo darbību. Vienlaikus, anotācijā lūdzam pie ātrāk attiecināmajām izmaksām precizēt atsauci uz 19.1.apaškpunktu, ņemot vērā, ka atbalstāmās darbības minētas noteikumu projekta 20.punktā.

-

Lūdzam papildināt noteikumu projekta 37.punktu ar atsauci uz konkrētu atbalstāmo darbību (minot noteikumu projekta punktu), kuras īstenošanai nepieciešams līdz 31.12.2024. slēgt pakalpojuma līgumu.

-

Ņemot vērā, ka ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam paredz, ka "4.2.2.SAM paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena “Izglītība” īstenošanā, lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju vai pasākuma ir vai nav ietekme un ESSBJR, t.sk. norādot, vai investīcijām piemērojams Makroreģionālā un jūras baseinu stratēģija kods 03 - Baltijas jūras reģiona stratēģija.

-

Lūdzam papildināt informāciju attiecībā uz anotācijā minēto Izglītības kvalitātes padomi, vai tā ir noteikumu projekta 32.punktā minētā projekta uzraudzības padome, kā arī aprakstīt, vai Izglītības kvalitātes padomes funkcijas nepārklāsies ar citām izglītības jomā esošajām uzraudzības padomēm. Lūdzam aprakstīt, vai padomes darbībai plānots pasākuma finansējums.

-

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kā ES fondu Atbildīgā iestāde izziņā norādījusi, ka noteikumu projektā ESF līdzfinansētā projekta iesniedzējam netiek prasīts veikt projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, jo plānotā 4.2.2.4. pasākuma plānotā ietekme nav objektīvi nosakāma naudas izteiksmē. Vienlaikus IZM ir norādījusi, ka "izglītojamo mācību snieguma vērtējums ir viens no objektīviem mērījumiem, kas apliecina sniegtās izglītības kvalitāti, un ka izglītībai ir cieša korelācija ar cilvēka nodarbinātību un labklājību, kas ietekmē arī valsts labklājību un ekonomiku ilgtermiņā, jo augstāks izglītības līmenis veicina produktīvāku darbaspēku, uzņēmējdarbības attīstību un inovācijas, kā arī mazina sociālo atstumtību un kriminālās aktivitātes. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par 2022.gadā atalgojumu, zemāku atalgojumu par vidējo algu valstī, saņēma 86% darba ņēmēju ar sākumskolas, pamatskolas vai arodizglītību, 80% darba ņēmēju ar vidējo vispārējo vai profesionālo izglītību, 54% darba ņēmēju ar augstāko izglītību".  
Minētais apgāž izteikto apgalvojumu, ka 4.2.2.4. pasākuma plānotā ietekme nav objektīvi nosakāma naudas izteiksmē. IZM ir jābūt redzējumam, kādā apmērā un kādā termiņā izglītības līmenim ir jāpalielinās, lai mērītu sava darba efektivitāti, līdz ar to tikai viens no veidiem, kā noteikt 4.2.2.4. pasākuma provizorisko efektivitāti, ir konkrētu mērķu noteikšana minēto izglītības līmeņa paaugstināšanai, ko sniegs 4.2.2.4.pasākuma īstenošana. Zinot vidējo atalgojumu sadalījumā pa izglītības līmeņiem pirms projekta un pēc projekta īstenošanas (vai vismaz nosakot minimālo līmeni, kas obligāti jāsasniedz), var aprēķināt sabiedrības ieguvumus naudas izteiksmē.
Ņemot vērā minēto, aicinām IZM anotācijas ietvaros veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, lai pārliecinātos, ka ieguvumi no projekta ir lielāki par projekta īstenošanas un uzturēšanas izmaksām projekta dzīves cikla laikā.

-