Atzinums

Lūdzam precizēt 35.panta redakciju, ņemot vērā faktisko situāciju, ka Klimata pārmaiņu finanšu instrmenta (turpmāk - KPFI) projektu īstenošana nenotiek, jo tā ir noslēgusies 2015.gada 31.decembrī, kā tas minēts arī anotācijas 1.sadaļas 1.3.punktā, attiecīgi nav aktuāli noteikt regulējumu attiecībā uz budžeta programmas izpildītāju, īstenoto projektu uzraudzību gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM), gan SIA "Vides investīciju fonds" ietvaros, informatīvo ziņojumu par KPFI darbību iepriekšējā gadā sagatavošanu. Attiecīgi uzskatām, ka šajā pantā nosakāms regulējums tikai par KPFI finansējuma atlikuma izmantošanu un projekta rezultātu monitoringu, turklāt ņemot vērā anotācijā minēto, ka projektu rezultātu monitorings notiek 5 gadus pēc projekta beigām un ka ir tikai atsevišķi projekti, kuriem ir pagarināts monitoringa termiņš par 3 gadiem, lūdzam arī anotācijā skaidrot, cik projektiem rezultātu monitorings tiek nodrošināts ar pagarināto termiņu, norādot attiecīgo laika posmu.
 

-

36.panta septītajā daļā ir noteikts, kam izmanto Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk - EKII) finansējumu, attiecīgi lūdzam pārskatīt un precizēt 35.panta otro daļu, lai ir skaidri noteikts, kas ir uzskatāms par KPFI finansējuma atlikumu un ka to novirza izmantošanai EKII ietvaros un var izmantot atbilstoši likuma 36. panta (7) daļā noteiktajam, vienlaikus anotācijā skaidrojot, vai šāda rīcība ar KPFI finansējuma atlikumu ir atbilstoša līgumos par Kioto vienību tirdzniecību noteiktajam.
 

-

Lūdzam precizēt 36.panta piekto daļu paredzot, ka finansējumu VARAM budžeta programmā (apakšprogrammā) plāno atbilstoši EKII ietvaros faktiski apstiprināto projektu naudas plūsmu prognozēm un nepieciešamajiem administratīvajiem izdevumiem.

Valsts pamatbudžetā un ilgtermiņa saistībās kārtējam gadam un turpmākajiem gadiem finansējumu šā panta (4) daļā minētajai budžeta programmai paredz kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem atsevišķā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmā (apakšprogrammā) atbilstoši Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros apstiprināto projektu naudas plūsmu prognozēm un nepieciešamajiem Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administratīvajiem izdevumiem, ņemot vērā iepriekšējos gados iegūto un neizlietoto šī panta (2) daļā minēto finanšu līdzekļu apmēru.

36.panta otrajā daļā jau ir noteikts nosacījums par finanšu līdzekļu veidošanos, attiecīgi lūdzam pārskatīt 36.panta sestajā daļā noteikto un nepieciešamības gadījumā abas minētās panta daļas izteikt vienotā 36.panta daļā.

-

Lūdzam 37.panta trešo daļu papildināt, ka Modernizācijas fonda finansējumu plāno atbilstoši projektu īstenošanas nosacījumiem, to apstiprināšanas kārtībai un īstenošanas laika grafikiem.

Valsts pamatbudžetā un ilgtermiņa saistībās kārtējam gadam un turpmākajiem gadiem finansējumu šā panta ​(7) daļā minētajiem izmantošanas virzieniem paredz kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem atsevišķā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmā (apakšprogrammā) atbilstoši projektu īstenošanas nosacījumiem, to apstiprināšanas kārtībai un īstenošanas laika grafikiem.

Lūdzam izvērtēt, vai 37.panta piektajā un sestajā daļā noteiktā nepieciešamība pēc Ministru kabineta regulējuma savstarpēji nepārklājas un nav izsakāma kā vienota šī panta daļa.
 

-

Lūdzam izvērtēt, vai 37.panta piektajā un sestajā daļā noteiktā nepieciešamība pēc Ministru kabineta regulējuma savstarpēji nepārklājas un nav izsakāma kā vienota šī panta daļa.
 

-

Likumprojekta 15.pants nosaka, ka par siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) atļaujas izsniegšanu un pārskatīšanu maksājama valsts nodeva. Kā izriet no anotācijā iekļautās informācijas, likumprojekta 15.pantā ir ietverta jauna norma attiecībā uz SEG atļaujām – tiek noteikts, ka par SEG atļaujas izsniegšanu un pārskatīšanu ir maksājama valsts nodeva, līdzīgi kā tas ir ar A un B kategorijas piesārņojošo darbību atļaujām. Paredzēts, ka detalizētāku kārtību un nodevas apmēru noteiks Ministru kabinets. Šai jaunajai valsts nodevai maksātāju loks ir iekārtas, kuras aptver ETS, jo gaisa kuģu operatoriem nav nepieciešama SEG atļauja, lai veiktu ETS darbības saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK.
Vēršam uzmanību, lai Finanšu ministrija varētu izvērtēt jauno paredzamo valsts nodevu atbilstību, ir jāizprot veicamās darbības/sniegtais nodrošinājums, par ko maksājama valsts nodeva, ar kādu mērķi tās darbības tiek veiktas un ko nepieciešams panākt, nosakot par konkrētām darbībām valsts nodevu (kāds ir valsts nodevas mērķis), kāds ir sasniedzamais rezultāts, kāpēc valsts nodeva par konkrēto darbību tiek noteiktas šobrīd, proti, kādas izmaiņas ir notikušas, līdz ar ko konkrētais pakalpojums atbilst valsts nodevas objektam. Lūdzam visus šos norādītos aspektus detalizēti atspoguļot likumprojekta anotācijā, jo šobrīd sagatavotā anotācija saistībā ar nosakāmo nodevu nesniedz priekšstatu ne par vienu no norādītajiem jautājumiem. Tāpat lūdzam korekti norādīt, kas būs valsts nodevas maksātāji (norādītais, ka maksātājs būs iekārtas, nav korekts), kā arī valsts nodevas administrējošā iestāde.
Vēršam uzmanību, ka iepriekš Finanšu ministrijas ieteiktā informācija, kas būtu iekļaujama anotācijā, tā arī nav tikusi iekļauta, tādēļ atkārtoti lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar informāciju par valsts nodevu turpmāko konceptu, proti, detalizēti atspoguļot informāciju par nākotnes valsts nodevu noteikšanas konceptu šajā jomā (vienuviet) (ņemot vērā, ka likums "Par piesārņojumu" tiek pārstrādāts, izdalot atsevišķas jomas un vietā izstrādājot vairākus likumprojektus), proti, uzskaitīt vienuviet visas maksājamās valsts nodevas (valsts nodevu objektus, veidus) par piesārņojuma atļaujām, katrai norādīt nodevu noteikšanas mērķus, kā arī to mijiedarbību (vai ir gadījumi, kad maksājamas vairākas valsts nodevas reizē par darbībām saistībā ar vienām un tām pašām iekārtām).


 

-

Lūdzam 1.sadaļas 1.3.apakšpunktā sniegt skaidrojumu, vai likumprojekta 42.pantā paredzētā klimata finansējuma izsekojamība ir plānota kā ikviena finanšu avota uzskaite, kas var atstāt ietekmi uz SEG emisiju izmaiņām un veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, un tās apkopošana pārskatāmā formātā.
 

-

Lūdzam 1.sadaļas 1.3.apakšpunktu papildināt ar informāciju, kādā izstrādes stadijā ir Modernizācijas fonda daudzgadu programmas darbības noteikumi, ņemot vērā, ka Ministru kabinets 2021.gada 14.janvāra sēdē ir lēmis, ka tiem jābūt izstrādātiem līdz 2021.gada 1.jūlijam.

 

-

Lūdzam 1.sadaļas 1.3.apakšpunktā attiecībā uz KPFI monitoringu skaidrot, cik projektiem rezultātu monitorings tiek nodrošināts ar pagarināto termiņu, norādot attiecīgo laika posmu.

-

Lūdzam 1.sadaļas 1.3.apakšpunktā attiecībā uz KPFI finansējuma atlikumu skaidrot, vai šāda rīcība ir atbilstoša līgumos par Kioto vienību tirdzniecību noteiktajam.
 

-

Lūdzam aizpildīt 3.sadaļu, ņemot vērā, ka likumprojekts paredz normas attiecībā uz finanšu instrumentu ieviešanas nodrošināšanu, kā arī normas, kas šobrīd spēkā esošajā normatīvajā regulējumā nav paredzētas – valsts nodeva par SEG atļaujas izsniegšanu un pārskatīšanu, administratīvā atbildība.

-