Atzinums

Likumprojekta 3.pantā:
Paredzēts Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likuma (turpmāk APIL) 4.panta 3.daļu izteikt jaunā redakcijā: Apdrošināšanas aģents ir tiesīgs nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu vairāk nekā viena apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles vārdā un interesēs, ja izplatāmā apdrošināšana neparedz savstarpēji konkurējošu apdrošināšanas produktu izplatīšanu.

LABA viedoklis:
LABA iebilst piedāvātajiem grozījumiem APIL 4.panta 3.daļā.

Grozījumi APIL 4.panta 3.daļā jaunajā redakcijā vispār izslēdz esošo pamatregulējumu, kas nosaka, ka apdrošināšanas aģents ir tiesīgs nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu tikai viena apdrošināšanas komersanta vai viena ārvalsts apdrošinātāja filiāļu vārdā un interesēs, bet tikai izņēmuma gadījumos ir tiesīgs nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu vairāku apdrošināšanas komersantu vai ārvalsts apdrošinātāja filiāļu vārdā un interesēs. Tādejādi piedāvātā jaunā grozījumu APIL 4.panta 3.daļā redakcija vispār vairs neparedz šo pamatregulējumu, kas neapšaubāmi rada neskaidru un divdomīgu situāciju. Šādu situāciju ieinteresētās personas (apdrošinātāji, apdrošināšanas aģenti) var mēģināt iztulkot kā pamatregulējuma atcelšanu, kas ļauj apdrošināšanas aģentiem vispār bez ierobežojumiem nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu vairāku apdrošināšanas komersantu vai ārvalsts apdrošinātāja filiāļu vārdā un interesēs, jo iepriekšējais ierobežojums taču ir atcelts, bet jauns tāds pats nav noteikts. Jaunā grozījumu APIL 4.panta 3.daļā redakcija nav saprotama kā ierobežojums apdrošināšanas aģentiem citos gadījumos nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu tikai viena apdrošināšanas komersanta vai viena ārvalsts apdrošinātāja filiāļu vārdā un interesēs.

LABA iebilst vispār pret ierosinājumu izslēgt ierobežojumu, ka apdrošināšanas aģenti vairāku apdrošinātāju savstarpēji nekonkurējošus piedāvājumus var izplatīt tikai tad, ja apdrošināšanas komersanti ietilpst vienā komercsabiedrību grupā, izņemot šā panta ceturtajā daļā minēto gadījumu. Tas faktiski paredz pilnībā bez ierobežojumiem apdrošināšanas aģentiem darboties kā multiaģentiem, izplatot savstarpēji nekonkurējošus dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas produktus. Tas tiek pamatots ar it kā pastāvošajām vienas aģentu grupas priekšrocībām, taču netiek ņemta vērā vēsturiskā šīs normas izcelsme. Kad sākotnēji tika ierosināta šī norma, LABA jau norādīja, ka nekontrolēta un neierobežota multiaģentu darbības pieļaušana novedīs pie būtiska kaitējuma klientu interesēm un klientu interešu aizsardzības būtiskas samazināšanās. Respektīvi, tas pavērs iespēju viena biroja ietvaros un pat vienā telpā vienlaikus darboties vairākiem multiaģentiem, no kuriem katrs šķietami izplatīs savstarpēji nekonkurējošus apdrošināšanas produktus, bet patiesībā klientam tiks piedāvāts izvēlēties no vairākiem savstarpēji konkurējošiem apdrošināšanas produktiem, neveicot piedāvājumu vispusīgu analīzi, bet nekontrolēti un, apdrošināšanas aģentiem nepiemītot nepieciešamajām zināšanām, prasmēm un kompetencei, dodot klientam padomu, kuru piedāvājumu izvēlēties. Tieši tādēļ, lai novērstu šādu klientu interešu kaitējumu, APIL tika noteikts, ka multiaģenti (izņemot vienīgi komercbankas, kurām ir īpašs regulējums) var izplatīt savstarpēji nekonkurējošus dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas produktus, tikai, ja apdrošināšanas komersanti ietilpst vienā komercsabiedrību grupā. Ja tiek saskatīts, ka nav atbalstāma esošo multiaģentu darbība esošo APIL noteikumu ietvaros, tad ir jāatgriežas pie iepriekšējās diskusijas un jāatceļ šī norma vispār, neatļaujot nevienam (izņemot komercbankas) būt par multiaģentu, nevis tā vietā jāatceļ ierobežojumi, kas aizsargā klientu intereses. Primārām vienmēr ir jābūt klienta interesēm. Šos iebildumus LABA jau izteica iepriekš, taču tie nav ne ņemti vērā, ne arī jebkādā veidā komentēti no Likumprojekta izstrādātāju puses.

LABA uzskata, ka APIL 4.panta 3.daļa ir saglabājama esošajā APIL redakcijā.

Likumprojekta 6.pantā:
Paredzēts APIL 8.pantu izteikt jaunā redakcijā, tā 6. un 7.daļā paredzot, ka Latvijas Bankai (turpmāk – LB) ir tiesības uzaicināt uz pārrunām apdrošināšanas brokera atbildīgo personu un neatļaut tai pildīt atbildīgās personas pienākumus, ja šo pārrunu rezultātā LB nevar pārliecināties par tās atbilstību šā likuma prasībām.

LABA viedoklis:
LABA iebilst piedāvātajiem grozījumiem, kas paredz LB atļaujas izsniegšanu apdrošināšanas brokera atbildīgai personai, pamatojoties uz subjektīvām, nezināma un neizprotama satura pārrunām ar LB amatpersonām. APIL nedrīkst paredzēt tādus absolūti subjektīvus, nevienam iepriekš nezināmus atbildīgās personas kvalifikācijas novērtēšanas kritērijus, kā uzaicināšana uz pārrunām LB. Atbildīgās personas kvalifikācijas atbilstības vērtējums nedrīkst būt viena vai vairāku Latvijas Bankas darbinieku subjektīvs viedoklis, kā viņiem liekas, vai atbildīgā persona ir atbilstoši kvalificēta vai nē, vai pat patika vai nepatika pret konkrēto personu, jo tas jau robežotos ar patvaļu, faktiski padarītu bezjēdzīgu iepriekš veikto atbildīgās personas kvalifikācijas pārbaudi, par ko tā ir iesniegusi atbilstošu dokumentu, kā arī izraisītu iespējamus paaugstinātus korupcijas riskus. Jebkurai kvalifikācijas atbilstības novērtēšanai ir jābūt stingri noteiktiem, objektīviem, iepriekš visām ieinteresētajām personām zināmiem kritērijiem, atbilstību kuriem jāapliecina objektīvi pārbaudāmā veidā. Šādi kritēriji jau ir noteikti APIL 23.panta 4. un 8.daļā, 25. un 26.pantā. Subjektīvas, nezināma un neizprotama satura pārrunas, lai objektīvi pārbaudītu atbildīgās personas zināšanas kvalifikācijas pārbaudei ir nederīgs un nepieļaujams formāts, jo īpaši tādēļ, ka tas jau dublē APIL 23.panta 4. un 8.daļā, 25. un 26.pantā noteikto LB kontrolēto objektīvas kvalifikācijas pārbaudes kārtību, kuras rezultātā izdoto kvalifikācijas pārbaudes un atzīšanas dokumentu atbildīgā persona jau būs iesniegusi LB. Lai nodrošinātu objektīvu, saprotamu un pārskatāmu atbildībās personas pārbaudes kārtību, LB pārbaudei, kuras rezultātā LB izsniedz atļautu atbildīgajai personai pildīt atbildīgās personas pienākumus, būtu jāaprobežojas ar APIL noteiktajā kārtībā izsniegta kvalifikācijas atzinuma īstuma pārbaudi un atbildīgās personas atbilstības APIL 16.panta 1.daļas, 19.panta un 21.panta 1.daļas prasībām pārbaudi, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, nevis kādas LB amatpersonas subjektīvu viedokli vai attieksmi.

LABA uzskata, ka Likumprojektā ir jāizslēdz ierosinātā APIL 8.panta 6.daļa un no 8.panta 7.daļas jāizslēdz pēdējā teksta daļa: “vai Latvijas Banka nevar pārliecināties par tās atbilstību šā likuma prasībām”.
 

Likumprojekta 8.pantā:
APIL 11.panta 2.daļā paredzēts apdrošināšanas aģentiem, kas arī ir apdrošināšanas izplatītāji, tiek plānots atcelt pilnīgi visas prasības attiecībā uz iesniedzamiem dokumentiem un procedūrām. Tā vietā plānota vispārīga, nekonkrēta un objektīvi nepārbaudāma prasība, ka jāiesniedz: cita informācija un dokumenti, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šā likuma, uz šā likuma pamata izdoto normatīvo aktu vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas jomā izpildi.

LABA viedoklis:
LABA iebilst piedāvātajiem grozījumiem. Nekonkrētu, abstraktu prasību izvirzīšana apdrošināšanas izplatīšanas darbības uzsākšanā novedīs tikai pie nekādu prasību neievērošanas. Bez tam, ar šo kopsakarā ar APIL 24.panta 2.daļas izsvītrošanu ir paredzēts ne tikai apdrošināšanas aģentu reģistrāciju, bet arī apdrošināšanas aģentu darbības uzraudzību pilnībā deleģēt apdrošinātājiem. Taču tas, pirmkārt, nav atļauts ne APIL, ne direktīvā. Otrkārt, ar šādu pieeju rastos nepamatota nevienlīdzīga attieksme un nevienlīdzīga administratīvā nasta pret diviem apdrošināšanas izplatītāju veidiem, kas abi saskaņā ar direktīvu un APIL jāuzrauga Latvijas Bankai.

Likumprojekta 8.pantā:
Paredzēts APIL 11.pantu izteikt jaunā redakcijā, 3.daļu izsakot šādi: (3) Apdrošināšanas komersantam vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei ir tiesības paļauties, ka apdrošināšanas aģenta atbilstoši šā panta otrajai daļai iesniegtie dokumenti un informācija ir patiesa un ticama.

Paredzēts APIL 13.pantu izteikt jaunā redakcijā, 3.daļu izsakot šādi: (3) Apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei, apdrošināšanas brokerim, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiālei ir tiesības paļauties, ka apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka atbilstoši šī panta otrajai daļai iesniegtie dokumenti un informācija ir patiesa un ticama.

LABA viedoklis:
Piedāvātajā APIL 11.panta 2.daļas redakcijā noteikts, ka apdrošināšanas aģents un papildpakalpojuma starpnieks iesniedz gan ziņas par akcionāriem/dalībniekiem, personas, ar kurām ir ciešas attiecības, apliecinājumu, ka būtiskā līdzdalība un ciešās attiecības neierobežo LB iespējas veikt uzraudzības funkcijas, citu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šā likuma, uz šā likuma pamata izdoto normatīvo aktu vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas jomā izpildi. APIL 11.panta 3.daļa faktiski atbrīvo apdrošināšanas komersantu un apdrošināšanas brokeri no jebkādas apdrošināšanas aģenta un papildpakalpojuma starpnieka sniegtās informācijas patiesuma un ticamības pārbaudes, bet LB šo informāciju nepārbauda vispār. LABA ieskatā nav pieļaujams radīt situāciju, kurā apdrošināšanas aģenti un papildpakalpojuma starpnieki var iesniegt nepatiesu un neticamu informāciju, t.sk. kas attiecas uz tiesību aktu prasību apdrošināšanas izplatīšanas jomā izpildi, un nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu, bet nevienam nav noteikts pienākums to pārbaudīt. Tas faktiski nozīmē, ka Latvija ne tikai nenodrošinās apdrošināšanas aģentu un papildpakalpojuma starpnieku veiktās apdrošināšanas izplatīšanas tiesiskuma uzraudzību, bet arī neizpildīs savas starptautiskās saistības kaut vai, piemēram, sankciju ievērošanas uzraudzības jomā. Faktiski šāds noteikums rada pretrunu ar citur APIL noteikto, ka apdrošināšanas komersants ir atbildīgs par apdrošināšanas aģentu un papildpakalpojuma starpnieku reģistrā ierakstīto ziņu patiesumu un apdrošināšanas brokeris ir atbildīgs par papildpakalpojuma starpnieku reģistrā ierakstīto ziņu patiesumu.

LABA uzskata, ka APIL 11.panta 2.daļā apdrošināšanas aģentiem ir jānosaka tādas pašas reģistrācijas prasības, t.sk. iesniedzamo dokumentu apjoms, kāds tas apdrošināšanas brokeriem noteikts APIL 8.panta 1.daļā, jo apdrošināšanas aģentu radītie riski apdrošinātājiem un klientiem ne ar ko neatšķiras no apdrošināšanas brokeru radītiem riskiem.

LABA uzskata, ka APIL 11.panta 3.daļa ir jāizsaka šādā redakcijā: (3) Apdrošināšanas komersantam vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei ir pienākums pārbaudīt, vai apdrošināšanas aģenta atbilstoši šā panta otrajai daļai iesniegtie dokumenti un informācija ir patiesa un ticama un atbilst normatīvo aktu prasībām.

Likumprojekta 9.pantā:
APIL 15.pants izteikts jaunā redakcijā, atļaujot apdrošināšanas brokera darbību apvienot jebkuru citu komercdarbību, izvirzot nekonkrētus un abstraktus kritērijus šai cita veida komercdarbībai.

LABA viedoklis:
Apdrošināšanas brokeru darbības apvienošana ar citiem komercdarbības veidiem līdz šim nebija atļauta, izņemot vienīgi ar ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju darbību. Atļaujot apvienot apdrošināšanas brokeru darbību ar jebkuru citu komercdarbību, tiek nopietni apdraudētas gan klientu intereses, gan apdrošinātāju intereses, gan arī apdrošināšanas brokeru nozares reputācija. Lielākā daļa apdrošināšanas brokeru iekasē apdrošināšanas prēmijas, kas faktiski pieder apdrošinātājam, bet kuras apdrošinātāji ir pilnvarojuši apdrošināšanas brokerus iekasēt. Tādēļ apdrošināšanas brokeru atsevišķajos prēmiju kontos ikdienā glabājas miljoniem EUR, kas nepieder apdrošināšanas brokerim, bet nākošā mēneša sākumā jāpārskaita apdrošinātājam. Jau iepriekš pēc globālās ekonomiskās krīzes, kad atsevišķām negodprātīgām ar dažām apdrošināšanas brokeru sabiedrībām saistītām personām radās personiskas finansiālas grūtības, tika konstatēta šo finansiālo grūtību risināšana prettiesiski “aizņemoties” apdrošināšanas brokera speciālajā kontā esošo naudu. Ar piedāvāto risinājumu tiks būtiski palielināti riski, ka radīsies uzņēmumi, kuri savas esošās finanšu problēmas nolems risināt, kļūstot par apdrošināšanas brokeriem, lai šādā veidā no iekasētajām apdrošināšanas prēmijām bez maksas kreditētu savu pamatbiznesu. Agrāk vai vēlāk tas atkal novestu pie nespējas norēķināties ar apdrošinātājiem. No šādu uzņēmumu, kuru pamatdarbība nebūs apdrošināšanas brokera darbība, nespējas izpildīt saistības pret apdrošinātājiem, iespējamas maksātnespējas, iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem attiecībā uz iekasētajām prēmijām u.tml. būtiski cietīs ne tikai apdrošināšanas brokeru nozares un LB kā nozares uzrauga reputācija, bet arī finansiāli cietīs apdrošinātāji un netiešā veidā arī klientu intereses. Mēģinājumi visus šādus darbību apvienošanas gadījumus uzraudzīt radīs LB būtisku administratīvo slogu, kura izdevumus būs jāsedz visiem tirgus dalībniekiem. Tiem apdrošināšanas brokeriem, kuriem šobrīd rodas vajadzība apvienot apdrošināšanas brokera darbību ar citu darbību, jau šobrīd pastāv iespēja nodibināt atsevišķu juridisku personu šīs citas darbības veikšanai. Tam nav nepieciešams padarīt regulējamu un uzraugāmu apdrošināšanas brokeru darbību par brīvi pieejamu papildnodarbi ikvienam neregulētā un neuzraudzīta tirgus interesentam, pakļaujot būtiskiem riskiem gan apdrošināšanas brokeru nozares reputāciju, gan apdrošinātājus, gan netieši klientus. Likumprojektā piedāvātie kontroles mehānismi ir neizpildāmi un bezzobaini. Pirmkārt, nav skaidri noteikts, ko nozīmē “pasliktināt izplatīšanu”, “pasliktināt brokera finansiālo stāvokli”, “netraucē uzraudzīt”. Tas atkal ir atstāts kādas LB amatpersonas subjektīvam viedoklim, turklāt nenosakot, kas, cik bieži un kādā veidā to uzraudzīs. Otrkārt, tālāk noteiktais, ka LB var pieprasīt atsevišķas juridiskas personas dibināšanu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumu sniegšanai ir tikai deklaratīva norma, jo nekur APIL netiek noteikts, ka notiks tad, ja attiecīgā persona nedibinās atsevišķu uzņēmumu apdrošināšanas brokera darbībai.

LABA uzskata, ka Likumprojektā ierosinātie grozījumi APIL 15.panta pirmajā daļā ir grozāmi, izslēdzot tekstu: “, kā arī ar cita veida komercdarbību, ja šī komercdarbība:
1) nepasliktina apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera veikto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu;
2) nepasliktina, neapdraud vai nerada risku klientu interesēm;
3) nepasliktina apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera finansiālo stabilitāti;
4) netraucē vai neapgrūtina Latvijas Bankas spēju uzraudzīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera darbības atbilstību šā likuma, uz šā likuma pamata izdoto normatīvo aktu, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas jomā prasībām;
5) nav apdrošināšanas izplatīšanas veikšana kā apdrošināšanas aģentam vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam.”.
LABA uzskata, ka ir izslēdzama Likumprojektā ierosinātā APIL 15.panta otrā daļa.

Likumprojekta 20.pantā:
Ierosināts APIL 28.panta 6.daļā izslēgt iespēju apdrošināšanas starpnieka PCTA polisē iekļaut pašrisku, ja apdrošināšanas starpnieks neatbilst APIL 28.panta 5.daļas prasībām.

LABA viedoklis:
LABA iebilst pret šiem grozījumiem, jo tie mākslīgi un bezjēdzīgi var izraisīt vairāku apdrošināšanas brokeru darbības izbeigšanu. Pašreiz APIL 28.panta 6.daļa paredz apdrošināšanas starpniekam tiesības iekļaut pašrisku arī neizpildot 5.daļas prasības, ja tas iesniedz LB dokumentus, kas apliecina LB noteikumos paredzēto šāda pašriska nodrošinājumu. Pašreizējā brīdī Latvijā ir vērojamas būtiskas grūtības apdrošināšanas brokeriem apdrošināt PCTA, jo Latvijas apdrošinātāji ir atteikušies šādu apdrošināšanu piedāvāt (tā tiek piedāvāta ar retiem izņēmumiem, pārsvarā kā īpaša personiska labvēlība). Rezultātā Latvijas apdrošināšanas brokeriem iespēja apdrošināt PCTA, bet kā nav pieļaujama tā darbība, ir jāmeklē ārvalstīs, kas arī tiek darīts. Arī LABA saviem biedriem ir atradusi iespēju palīdzēt saņemt PCTA apdrošināšanu pie Lloyd`s apdrošinātāja. Taču ārvalstu apdrošinātāji atsakās PCTA apdrošināt pilnībā bez pašriska. Piemēram, Lloyd`s apdrošinātājs prasa minimālo pašrisku vismaz 1`500 EUR. Tas nozīmē, ka tiem apdrošināšanas brokeriem, kuri neatbildīs APIL 28.panta piektajai daļai, faktiski būs jāizbeidz sava darbība, lai gan pašā darbībā nekādu pārkāpumu nebūs. Pie iepriekšminētajiem apstākļiem būtu jāturpina nodrošināt iespēja vismaz tiem apdrošināšanas brokeriem, kuri neatbilst likuma 28.panta piektās daļas 1.punktā noteiktajām prasībām, iekļaut CTA polisē pašrisku, izmantojot Latvijas Bankas akceptētu nodrošinājumu. Atruna par uzraudzības administratīvā sloga mazināšanu šajā gadījumā nebūs konsekventa, ņemto vērā šajos pašos likuma grozījumos ierosinātos citus grozījumus, kuros bez objektīvas nepieciešamības uzraudzības administratīvais slogs tiktu būtiski palielināts, piemēram, ierosinājums ļaut ar apdrošināšanas brokera darbību apvienot jebkuru citu komercdarbību.

LABA uzskata, ka APIL 28.panta sestā daļa ir saglabājama esošajā APIL redakcijā: (6) Lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks, kurš neatbilst šā panta piektās daļas prasībām, iekļautu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā pašrisku līdz 10 000 euro, tam nepieciešama Latvijas Bankas atļauja. Lai saņemtu Latvijas Bankas atļauju pašriska iekļaušanai civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks iesniedz Latvijas Bankai dokumentus, kas apstiprina pašriska saistības izpildei nepieciešamo nodrošinājumu.

Likumprojekta 21.pantā:
Ierosināts APIL 30.pantā noteikt prasību, ka apdrošināšanas brokera pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par 15`000 EUR.

LABA viedoklis:
LABA iebilst pret šiem grozījumiem. Prasība nodrošināt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera pašu kapitāls nekad nav mazāks par 15`000 EUR ir nesamērīga, neloģiska, nevajadzīga un būtībā arī neizpildāma. Bez tam tā var nevajadzīgi radīt ievērojamu papildus administratīvo slogu gan apdrošināšanas brokeriem, gan LB. Būtiskākā ir atsevišķā kontā esošo naudas līdzekļu pietiekamības prasība saistību pret apdrošinātāju izpildei. Bet tas, vai no pamatkapitālā ieguldītajiem 15`000 EUR ikviens apdrošināšanas brokeris nepārtraukti un katru brīdi spēs gūt ieņēmumus, kas pilnībā sedz izdevumus, pamatlīdzekļu nolietojumu un rada peļņu, nav objektīvi nepieciešama likuma prasība. Jebkurai jaunai apdrošināšanas brokeru sabiedrībai, kura uzsāks savu darbību, pirmajā gadā peļņas gūšana būs milzīgs izaicinājums vai pat drīzāk neiespējams uzdevums. Kaut vai apskatot apdrošināšanas brokeru sabiedrības reģistrācijas procesu. Apdrošināšanas brokeru sabiedrība līdz reģistrācijai ieņēmumu gūt nevar, jo vēl nedrīkst nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu, taču no pamatkapitālā ieguldītajiem naudas līdzekļiem jau ir jāsāk segt izdevumi gan par darba algu atbildīgajai personai, gan nodokļiem, gan telpām, gan tīmekļvietnes izveidošanu un uzturēšanu, gan sakaru līdzekļiem, datoriem, gan galu galā LB veicamais maksājums par reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu un citi pašsaprotami izdevumi. Ir skaidrs, ka neviena apdrošināšanas brokeru sabiedrība jau reģistrācijas brīdī neatbildīs šai pašu kapitāla prasībai, jo ienākumi būs 0, bet izdevumi jau būs radījuši pašu kapitāla samazināšanos zem pamatkapitāla apmēra. Arī ikdienas darbībā apdrošināšanas brokerim var rasties gadījumi, kad rodas zaudējumi, piemēram, kāds nelaimes gadījums (ugunsgrēks, avārija, zādzība u.tml.), kāda atlīdzinājuma izmaksāšana klientam vai apdrošinātājam u.tml., kas attiecīgajā brīdī noved pie pašu kapitāla samazināšanās zem pamatkapitāla apmēra, taču ilgtermiņā neietekmē apdrošināšanas brokera darbību un finansiālo stabilitāti. Nevar atstāt bez ievērības arī to, ka ar šo tiks sagādāts jauns administratīvais slogs apdrošināšanas brokeriem un vienlaikus jaunas uzraudzības funkcijas LB, kas nevajadzīgi patērēt LB resursus, lai gan LB pati likumprojektu pasniedz kā orientētu uz nevajadzīgu uzraudzības funkciju samazināšanu vērstu.
 

LABA uzskata, ka APIL 30.pants saglabājams esošajā redakcijā un Likumprojektā ierosinātā APIL 30.panta papildināšana ar 1.¹, 4. un 5.daļām ir izslēdzama no Likumprojekta.

Likumprojekta 25.pantā:
Ierosināts APIL 34.panta pirmo daļu papildināt ar 6.¹ punktu šādā redakcijā: “6¹) vai apdrošināšanas brokerim ir tiesības apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles vārdā par attiecīgo piedāvāto apdrošināšanas līgumu saņemt apdrošināšanas prēmiju;”.

LABA viedoklis:
Iepriekšējā Likumprojekta redakcijā esošais vārds “starpniekam” un aizstāts ar vārdu “brokerim”. LABA pret to iebilst. APIL 34.panta pirmā daļa nosaka pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas apdrošināšanas starpnieka pienākumu obligāti sniegt klientam noteiktu informāciju par savu darbību. Informācija par to, vai apdrošināšanas starpniekam ir tiesības apdrošinātāja vārdā saņemt apdrošināšanas prēmiju, ir klienta interešu nodrošināšanai ļoti svarīga. APIL 45.pantā ir noteikts, ka saskaņā ar apdrošināšanas līgumu klienta veiktais apdrošināšanas prēmijas maksājums apdrošināšanas starpniekam vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam jebkurā gadījumā uzskatāms par apdrošināšanas komersantam vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei veiktu maksājumu. Taču šī klienta interešu aizsardzība ir spēkā tikai tad, ja klients apdrošināšanas prēmijas maksājumu ir veicis tādam starpniekam, kuram apdrošinātājs ir piešķīris tiesības savā vārdā saņemt apdrošināšanas prēmijas. Tiesības apdrošinātāja vārdā saņemt apdrošināšanas prēmijas nerodas automātiski. Ja klients samaksās prēmiju apdrošināšanas starpniekam (apdrošināšanas aģentam vai apdrošināšanas papildpakalpojumu starpniekam), kuram nav tiesības apdrošinātāja vārdā saņemt apdrošināšanas prēmiju, bet ko šis apdrošināšanas starpnieks nebūs klientam pateicis, tad klients maldīgi uzskatīs, ka viņam ir nodrošināta APIL 45.pantā noteiktā aizsardzība, t.i. apdrošināšanas prēmija ir samaksāta, bet patiesībā tā nebūs samaksāta un apdrošināšanas līgums nebūs stājies spēkā tikmēr, kamēr apdrošināšanas starpnieks šo no klienta saņemto prēmiju nebūs pārskaitījis apdrošinātājam, kas parasti tiek darīts tikai vienreiz mēnesī.

Tādēļ LABA iebilst pret vārds “starpniekam” un aizstāšanu ar vārdu “brokerim” APIL 34.panta pirmās daļas 6.1 punktā un uzskata, ka minētajā daļā norādītā informācija klientam ir jāsniedz ikvienam apdrošināšanas starpniekam.
 

LABA uzskata, ka APIL 34.panta pirmo daļa papildināma ar 6.¹ punktu šādā redakcijā: “6¹) vai apdrošināšanas starpniekam ir tiesības apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles vārdā par attiecīgo piedāvāto apdrošināšanas līgumu saņemt apdrošināšanas prēmiju;”.

Likumprojekta 33.pantā:
Ierosināts APIL Pārejas noteikumus papildināt ar 15.punktu šādā redakcijā: 15. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris, kurš līdz šā likuma 30. panta 1.1 daļas spēkā stāšanās dienai ir reģistrēts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā un kura pašu kapitāls ir mazāks par 15 000 euro, nodrošina atbilstību šā likuma 30. panta 1.¹ daļā noteiktajai prasībai ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim.

LABA viedoklis:
Lai pēc APIL grozījumu stāšanās spēkā nodrošinātu pietiekamu laiku izpildīt jaunās prasības, ja tādas stāsies spēkā, un nebūtu jāpārtrauc apdrošināšanas brokeru darbība tiem, kam šobrīd nav 15`000 EUR pašu kapitāls, jaunās prasības izpildei būtu jānosaka vismaz līdz 2026.gada 31.decembrim. Tā kā likumprojekts ir apjomīgs, tikai tagad sākts saskaņot, par to ir izteikti iebildumi, paredzams, ka ātrāk par 2025.gada vidu vai pat rudeni tas nestāsies spēkā.
 

LABA uzskata, ka APIL Pārejas noteikumi papildināmi ar 15.punktu šādā redakcijā: 15. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris, kurš līdz šā likuma 30. panta 1.1 daļas spēkā stāšanās dienai ir reģistrēts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā un kura pašu kapitāls ir mazāks par 15 000 euro, nodrošina atbilstību šā likuma 30. panta 1.¹ daļā noteiktajai prasībai ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim.

Likumprojekta 22.pantā:
Iekļaujot APIL 31.panta 3. un 4.daļā atrunu par apdrošināšanas starpnieka saistību uzskaiti pret apdrošinātājiem par tiem apdrošinājuma un pārapdrošinājuma ņēmēju neveiktajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas prēmiju maksājumiem, par kuriem apdrošināšanas starpnieks ir uzņēmies atbildību, būtu pareizi beidzot papildināt APIL arī ar šādu apdrošināšanas brokera klienta vietā samaksāto summu likumisko cesiju un likumā noteiktās klienta atbildības par prēmijas nesamaksāšanu saglabāšanos. Tas nodrošinātu apdrošināšanas brokera finansiālo stabilitāti, t.i. atvieglotu iespējas piedzīt no negodprātīgā klienta viņa vietā samaksātās summas, kā arī stimulētu klientus savlaicīgi veikt prēmiju maksājumus un atturētu no vēlmes negodprātīgi izmantot šo pašreiz likumā nenoregulēto situāciju.

LABA ierosina papildināt APIL 31.pantu ar jaunu 9.daļu šādā redakcijā:
(9) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks ir veicis apdrošināšanas prēmijas maksājumu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāju filiālei, ārvalsts pārapdrošinātāju filiālei apdrošinājuma ņēmēja vietā, kurš noslēgtajā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju:
                1) Attiecīgais apdrošinājuma ņēmējs ir uzskatāms par tādu, kas nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju un viņam tiek piemērota visa likumā noteiktā atbildība, kāda apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošinātajiem paredzēta gadījumos, kad apdrošināšanas prēmija nav tikusi samaksāta, izņemot vienīgi apdrošināšanas un pārapdrošināšanas komersanta, ārvalsts apdrošinātāju filiāles, ārvalsts pārapdrošinātāju filiāles tiesības prasīt viņam samaksāt apdrošināšanas prēmiju;
                2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks iegūst tiesības prasīt apdrošinājuma ņēmējam atlīdzināt viņa vietā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka samaksāto apdrošināšanas prēmiju.

Likumprojekta 23.pantā:
Ierosināts APIL 32.pantu izteikt jautā redakcijā, t.sk. 2.daļā noteikt pienākumu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim savā tīmekļvietnē publicēt informāciju par katrā iepriekšējā kalendārajā gadā parakstīto apdrošināšanas prēmiju apmēru noteiktā sadalījumā.

 

Lai padarītu šo APIL 32.panta 2.daļā publicēto informāciju Latvijas mērogā pilnvērtīgi izmantojamu un pārskatāmu, LABA ierosina pienākumu publicēt minēto informāciju noteikt gan apdrošināšanas brokeriem, gan ārvalsts un citas dalībvalsts apdrošināšanas brokera filiālei, kas ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu nodarbojas Latvijā.