Atzinums

Neatbalstām piedāvātos grozījumus 6.¹ daļā, kas paredz neuzsākt nodokļu parādu piedziņu, ja piedzenamā parāda kopsumma “ir mazāka par nodokļu administrācijas izmaksām, kas saistītas ar lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanu un piedziņas uzsākšanu” sekojošu apsvērumu dēļ:

1.    ņemot vērā, ka nekustamā īpašuma nodokļa (turpmāk – NĪN) administratīvo izmaksu apmērs pret NĪN ieņēmumu apmēru dažādās pašvaldībās ir atšķirīgs, kas saistīts ar būtiskajām nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību atšķirībām dažādos reģionos, piedāvātais grozījums ietekmēs NĪN parādu piedziņas iespējamību tieši pašvaldībās ar zemām īpašumu kadastrālajām vērtībām un palielinās dzēšamo parādu apjomu, samazinot pašvaldību budžetu NĪN ieņēmumus;
2.    jāuzsver arī, ka mazo parādu automātiska dzēšana neveicinās nodokļa maksātāju disciplīnu un uzlikto pienākumu veikt NĪN maksājumus pašvaldībai;
3.    dokumentu sagatavošana NĪN piedziņas procesā ir daļēji automatizēta un nelieli parādi ir piedzenami, vēršot piedziņu uz personas naudas līdzekļiem kredītiestādē;
4.    pašvaldībām nav vienotas finanšu un grāmatvedības uzskaites sistēmas un darba organizācija attiecībā uz NĪN administrēšanu, līdz ar ko nav vienotas metodoloģijas noteiktu administrēšanas izmaksu izdalīšanā no visiem pašvaldības procesiem, kas ir iesaistīti NĪN administrēšanā; savukārt, šādas metodoloģijas izveide, lai to varētu piemērot visas pašvaldības, radīs papildu administratīvo slogu;
5.    pašvaldībās lielākoties nav atsevišķi izdalītas nodokļa piedziņas struktūrvienība, un šīs darbības nodrošina nodokļa administrēšanas darbinieki, kuru amata pienākumos parādu piedziņa ir tikai daļa no citām veicamajām darbībām (piemēram: nodokļu samaksas termiņu pagarinājumu, labprātīgās nomaksas grafiku iesniegumu izskatīšana,  attiecīgu lēmumu projektu, grafiku sagatavošana, utml.), līdz ar to nav iespējams precīzi noteikt nodokļa parāda piedziņas procesa izmaksas, jo tās ir atkarīgas no darbību veikšanas izpildes laika, bet tas ir vesels darbību kopums laika periodā.
6.    saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 5.punktu nodokļu administrācija ir Valsts ieņēmumu dienests un tā izveidotas institūcijas, pašvaldības domes ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes, kā arī citas valsts institūcijas, ja tās paredzētas konkrētos likumos. Ņemot vērā, ka Latvijā ir 43 pašvaldības, atbilstoši likumprojekta redakcijai, teorētiski katra no tām var noteikt savu nokavēto nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu piedziņas uzsākšanas slieksni. 
7.    šāds risinājums ir nemotivējošs (jo lielākas parāda administrēšanas izmaksas, jo mazāka motivācija maksāt mazākas nodokļu summas) un nodokļa maksātājam nepārskatāms, jo informācija par parāda piedziņas procesu meklējama dažādu institūciju mājaslapās. Turklāt paredzams, ka tas palielinās gan nodokļu administrāciju, gan zvērinātu tiesu izpildītāju administratīvo slogu. 
8.    lai nodrošinātu vienlīdzību un pārredzamību parāda piedziņas procesos, ir jābūt vienotai pieejai un noteiktai parāda summai, no kuras tiek uzsākts piedziņas process.
9.     likums “Par nekustamā īpašuma nodokli” jau šobrīd dod iespēju pašvaldībām izvērtēt parāda piedziņas iespējamību un neveikt piedziņas procesu, ja parādniekam nav mantas un ienākumu, uz kuriem vērst piedziņu (9.¹ pants).

Balstoties uz iepriekš minēto, nav pamata mainīt šobrīd likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto piedzenamā parāda summas apmēru attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli.

Priekšlikums:  izteikt Likumprojekta 12.panta otro daļu šādā redakcijā :

izteikt 6.¹ daļu šādā redakcijā: 
“(6¹) Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, izņemot muitas nodokli un citus līdzvērtīgus maksājumus, neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma ir mazāka par nodokļu administrācijas izmaksām, kas saistītas ar lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanu un piedziņas uzsākšanu. Attiecībā uz nokavētajiem nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 euro.”
 

-