Atzinums

Iebildums: Svītrot likuma 26.³ panta trešo daļu, kas paredz, ka, veicot mediju tirgus koncentrāciju novērtējumu, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir pienākums sadarboties ar Konkurences padomi un citām kompetentajām institūcijām, jo iestāžu sadarbības pamatnoteikumi jau izriet no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54. panta un Administratīvā procesa likuma 53. panta. Turklāt nav skaidrs, kādēļ likumprojektā uzsvērta sadarbība tieši ar Konkurences padomi, jo Konkurences padome tirgus dalībnieku koncentrācijas (apvienošanās) novērtē atbilstoši Konkurences likumā noteiktajai kompetencei, savukārt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes veiktais mediju tirgus koncentrāciju novērtējums paredzēts kā no Konkurences padomes procesa juridiski nošķirts novērtējums, kā to nosaka arī Eiropas Mediju brīvības akta 22. panta pirmā daļa.

Priekšlikumi: Izvērtējot likuma 26.² un 26.³ pantus, kā arī likumprojekta anotāciju, Konkurences padome konstatē, ka no tiem neizriet, kāds juridiskais statuss būs Nacionālās elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes veiktajam novērtējumam, t.i., vai tas būs juridiski nesaistošs atzinums vai lēmums (administratīvais akts), ko darījuma dalībnieki būs tiesīgi pārsūdzēt tiesā. Skaidrības nodrošināšanai Konkurences padome izsaka priekšlikumu papildināt anotāciju, sniedzot skaidrojumu par novērtējuma juridisko dabu, sekām, kādas var iestāties darījuma dalībniekiem negatīva novērtējuma gadījumā un to tiesībām aizstāvēt savas tiesiskās intereses šādā gadījumā.
Vienlaikus gadījumā, ja novērtējums tiks pieņemts lēmuma (administratīvā akta veidā), likumprojektā nosakāma arī pārsūdzības kārtība.
Konkurences padome konstatē, ka likumprojekts paredz Nacionālās elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes tiesības novērtēt mediju tirgus koncentrāciju pēc savas iniciatīvas, taču likumprojektā nav noteikti kritēriji, kuriem izpildoties, iestāde īstenos šīs tiesības, kā arī termiņi (piemēram, noteiktā laika periodā pēc darījuma īstenošanas). Tāpat likumprojekts paredz pienākumu mediju pakalpojumu sniedzējiem un citām mediju koncentrācijā iesaistītajām personām paziņot Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei par darījumu vai darījumiem, kuru rezultātā būtiski var tikt ietekmēts mediju plurālisms un mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālā neatkarība, taču no likumprojekta nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem tiek noteikta normā minētā būtiskā ietekme, un darījumā iesaistītajām pusēm var radīt neskaidrību, vai darījums ir paziņojams.
Vienlaikus no likumprojekta arī neizriet tiesiskās sekas, kādas var iestāties, ja par darījumu noteiktajā termiņā netiek paziņots vai ja puses nesniedz iestādes pieprasīto informāciju (piemēram, administratīvā atbildība par nepaziņotu darījumu un informācijas nesniegšanu pēc iestādes pieprasījuma noteiktajā apjomā un termiņā). Minētais var radīt novērtējuma procesu neefektīvu.
Tāpat no likumprojekta nav skaidra paziņošanas kārtība, darījuma dalībnieka sniedzamā informācija un procesuālā kārtība, kādā iestāde izskatīs šo ziņojumu un sniegs novērtējumu. Piemēram, attiecībā uz apvienošanās darījumiem, kas paziņojami Konkurences padomei, Konkurences likuma 15. panta piektā daļa nosaka deleģējumu Ministru kabinetam izdod noteikumus par kārtību, kādā iesniedzams un izskatāms pilnais un saīsinātais ziņojums (Ministru kabineta 29.09.2008.  noteikumi Nr. 800). Savukārt Konkurences likuma 16. pants paredz kārtību, kādā izskatāmi ziņojumi par tirgus dalībnieku apvienošanos.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka Konkurences padomes kompetencē neietilpst ne Eiropas Mediju brīvības akta piemērošana, ne mediju tirgus dalībnieku koncentrācijas novērtēšana, kas ir nošķirta no konkurences tiesību piemērošanas, Konkurences padome šos priekšlikumus nesniedz ar precīziem redakcionāliem piedāvājumiem. Katrai iestādei novērtējuma process un tiesiskās sekas var būt atšķirīgas, ņemot vērā to juridisko nošķirtību, un tā noteikšana ir tiesību politikas jautājums, ņemot vērā arī ar Eiropas Mediju brīvības akta sasniedzamos mērķus un efektīvu tā piemērošanu.

-