Atzinums

Plašas diskusijas par publiskā finansējuma daļu ir bijis ļoti aktuāls jautājums jau ilgstoši. Uz finansējuma trūkumu norāda arī starptautiskās organizācijas, par ko liecina arī augstie pacientu līdzmaksājumi [1]. Veselības aprūpes vīzija un sasniedzamie mērķi šobrīd ir iekļauti Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (turpmāk- pamatnostādnes). Atbilstoši pamatnostādnēm veselības aprūpes budžetam 2027.gadā būtu jāsasniedz 6% no IKP. BRAL biedru ieskatā veselība ir ļoti nozīmīgs valsts drošības aspekts. Ja arī turpmāk Latvijā finansējums veselības aprūpei būs krietni zemāks gan kā kaimiņvalstīs, gan Eiropas valstīs kopumā, mūsu iedzīvotāju veselības rādītāji un arī pakalpojumu pieejamības nevienlīdzība pieaugs un radīs arī papildu slogu uz sociālo budžetu. Lūdzam pārskatīt likumprojekta 4.panta otro daļu, nosakot, ka finansējuma apjoms līdz 2027.gadam jāsasniedz 6% no IKP apmērā, kā to paredz Sabiedrības veselības pamatnostādnes.


[1] Latvija. Valsts veselības profils 2023 https://health.ec.europa.eu/system/files/2024-01/2023_chp_lv_latvian.pdf
 

Aizstāt vārdus "vismaz četrus procentus" ar vārdiem "vismaz sešus procentus", izsakot 4.panta otro daļu šādā redakcijā: 
"Veselības aprūpes vispārējās valdības sektora [Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulas (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (Dokuments attiecas uz EEZ) A pielikuma 2.113. punkta izpratnē] finansējums veido vismaz sešus procentus no iekšzemes kopprodukta. Finansējums nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā, izņemot to finansējumu, kas piešķirts uz noteiktu laiku specifiskam mērķim."

Lūdzam precizēt, ko nozīmē pirmsslimnīcas etaps.

-

Likumprojekts paredz, ka Fonda darbības administratīvajām izmaksām kalendārajā gada drīkst izlietot ne vairāk kā 1 procentu no šī panta pirmajā daļā noteiktajiem līdzekļiem saskaņā ar Fonda budžetu kārtējam budžeta gadam. Aicinām izsvērt, vai šis būtu tik strikti atrunājams likumprojektā.

-

Pašreizējā redakcijā Fonda padomi veido puses, kas ikdienā ir iesaistītas lēmumu pieņemšanā, piemēram, Ministru kabineta locekļi. Atbilstoši likumprojekta 12.pantam, Veselības ministrijas pienākums jau ir izstrādāt veselības aprūpes finansēšanas un valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas politiku, kā arī uzraudzīt tās īstenošanu. Mūsu ieskatā pienākumi kaut kādā ziņā varētu pārklāties un, piemēram, Veselības ministram būtu jāpieņem lēmumi atbilstoši Fonda padomes nolikumam un arī vienlaikus jāuzrauga to ieviešana. Papildus izpratnei būtu svarīgi aprakstīt Metodiskās vadības institūciju lomu lēmumu pieņemšanā [1].

[1] 2024. gada 13. augusta Ministru kabineta noteikumi nr. 543  
 

-

Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda (turpmāk- Fonds) stratēģiskā vīzija ir nodrošināt ilgtermiņā valsts budžetam ilgtspējīgu un pacientiem veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu pieejamības un apmaksas plānošanu. Viens Fonda mērķiem ir mazināt būtisko ikgadējo administratīvo slogu esošo un jauno pakalpojumu un medikamentu līgumu noslēgšanai un uzturēšanai. Ierosinām papildināt anotāciju, ka, lai to panāktu- Fondam būtu pienākums plānot valsts budžeta ietvarā piešķirt finansējumu atbilstoši aprēķinātam pacientu skaitam un izstrādāt skaidru uzņemto saistību administrēšanas modeli: 1) definēt paredzamus un proporcionālus riska dalīšanas principus un 2) piešķirt atbilstošu finansējumu atbilstoši faktiskajam pacientu skaitam, tādējādi izbeidzot esošās un neuzņemoties jaunas līgumu saistības.

-