Projekta ID
22-TA-1080Atzinuma sniedzējs
Latvijas Pašvaldību savienība
Atzinums iesniegts
13.03.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
9. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Pašvaldība, kuras teritorijā ir deklarētā personas dzīvesvieta, nodrošina sociālo darbu, plāno resursus un veido tādu vidi, lai nodrošinātu personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.";
papildināt pantu ar 1.1 ,1.2 un 1.3 daļu šādā redakcijā:
“(11) Pašvaldībai ir pienākums nodrošināt šādus sociālos pakalpojumus šādām personu grupām:
1) aprūpes mājās pakalpojumu – personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
2) krīzes centra pakalpojumu – krīzes situācijā nonākušām personām;
3) grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu – personām ar garīga rakstura traucējumiem;
4) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā – pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz brīdim, kad bērns var atgriezties vecāku ģimenē, vai, ja tas nav iespējams, līdz aizbildnības nodibināšanai bērnam, bērna ievietošanai audžuģimenē vai adopcijai;
5) patversmes vai naktspatversmes pakalpojumu – personām bez noteiktas dzīvesvietas un krīzes situācijā nonākušām personām;
6) dienas aprūpes centra pakalpojumu – personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
7) atelpas brīža pakalpojumu – bērniem ar invaliditāti, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, personām ar I grupas invaliditāti un personām ar garīga rakstura traucējumiem ar I vai II grupas invaliditāti;
8) specializētās darbnīcas pakalpojumu – personām ar garīga rakstura traucējumiem;
9) ģimenes asistenta pakalpojumu – ģimenēm ar bērniem, personām ar garīga rakstura traucējumiem, pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās;
10) sociālās rehabilitācijas pakalpojumu – bērniem ar uzvedības vai atkarības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem, ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī šā likuma 12. panta septītajā un astotajā daļā minētajām personām.
(12) Pašvaldībai par saviem līdzekļiem ir tiesības nodrošināt papildus šā panta 1.1 daļā noteiktajiem arī citus sociālos pakalpojumus, kā arī ir tiesības šā panta 1.1 daļā noteiktos sociālos pakalpojumus nodrošināt citām personu grupām. Pašvaldība sociālos pakalpojumus un personu grupas nosaka saistošajos noteikumos.
(13) Pašvaldība šā panta 1.1 un 1.2 daļā minētos sociālos pakalpojumus nodrošina apjomā, kas atbilst pašvaldības gadskārtējā budžeta ietvaros pieejamiem līdzekļiem."
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Pašvaldība, kuras teritorijā ir deklarētā personas dzīvesvieta, nodrošina sociālo darbu, plāno resursus un veido tādu vidi, lai nodrošinātu personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.";
papildināt pantu ar 1.1 ,1.2 un 1.3 daļu šādā redakcijā:
“(11) Pašvaldībai ir pienākums nodrošināt šādus sociālos pakalpojumus šādām personu grupām:
1) aprūpes mājās pakalpojumu – personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
2) krīzes centra pakalpojumu – krīzes situācijā nonākušām personām;
3) grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu – personām ar garīga rakstura traucējumiem;
4) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā – pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz brīdim, kad bērns var atgriezties vecāku ģimenē, vai, ja tas nav iespējams, līdz aizbildnības nodibināšanai bērnam, bērna ievietošanai audžuģimenē vai adopcijai;
5) patversmes vai naktspatversmes pakalpojumu – personām bez noteiktas dzīvesvietas un krīzes situācijā nonākušām personām;
6) dienas aprūpes centra pakalpojumu – personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
7) atelpas brīža pakalpojumu – bērniem ar invaliditāti, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, personām ar I grupas invaliditāti un personām ar garīga rakstura traucējumiem ar I vai II grupas invaliditāti;
8) specializētās darbnīcas pakalpojumu – personām ar garīga rakstura traucējumiem;
9) ģimenes asistenta pakalpojumu – ģimenēm ar bērniem, personām ar garīga rakstura traucējumiem, pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās;
10) sociālās rehabilitācijas pakalpojumu – bērniem ar uzvedības vai atkarības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem, ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī šā likuma 12. panta septītajā un astotajā daļā minētajām personām.
(12) Pašvaldībai par saviem līdzekļiem ir tiesības nodrošināt papildus šā panta 1.1 daļā noteiktajiem arī citus sociālos pakalpojumus, kā arī ir tiesības šā panta 1.1 daļā noteiktos sociālos pakalpojumus nodrošināt citām personu grupām. Pašvaldība sociālos pakalpojumus un personu grupas nosaka saistošajos noteikumos.
(13) Pašvaldība šā panta 1.1 un 1.2 daļā minētos sociālos pakalpojumus nodrošina apjomā, kas atbilst pašvaldības gadskārtējā budžeta ietvaros pieejamiem līdzekļiem."
Iebildums
Latvijas Pašvaldību savienība neatbalsta tālāku likumprojekta virzību, ja likumprojektā netiek noteikts, ka valsts piedalās ar līdzfinansējumu t.s. minimālā sociālo pakalpojumu groza nodrošināšanā
Likumprojektā paredzēts iekļaut normu, ka "pašvaldība, kuras teritorijā ir deklarētā personas dzīvesvieta, nodrošina sociālo darbu, plāno resursus un veido tādu vidi, lai nodrošinātu personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību". Vienlaikus paredzēts, ka pašvaldība šā panta 1.1 un 1.2 daļā minētos sociālos pakalpojumus nodrošina apjomā, kas atbilst pašvaldības gadskārtējā budžeta ietvaros pieejamiem līdzekļiem
Identificēts, ka pakalpojumu pieejamība ir nepietiekama, pārklājums nevienmērīgs. Minimālā sociālo pakalpojumu groza ieviešanas mērķis ir, lai noteiktie pakalpojumi būtu vienmērīgi pieejami visā valstī. Taču, ņemot vērā atšķirīgo situāciju pašvaldību pamatieņēmumos, budžeta līdzekļu nepietiekamību, nav iespējams sasniegt šo mērķi bez valsts budžeta līdzfinansējuma. Pašvaldības jau šobrīd pakalpojumus nodrošina apjomā, kas atbilst pašvaldības gadskārtējā budžeta ietvaros pieejamiem līdzekļiem.
Principa, ka pašvaldības sociālo pakalpojumu nodrošināšanā seko valsts līdzfinansējums, īstenošana praksē ir saistīta ar pakalpojumu vienmērīgu attīstību un pieejamību, jo vairākumā pašvaldību sociālie pakalpojumi neattīstās, ja nav ārējais līdzfinansējums. Šis princips, no vietas puses, demonstrē noteiktu sociālo tiesību nodrošināšanu visiem Latvijas iedzīvotājiem kā nacionālu prioritāti, no otras puses, rada pamatu pašvaldības vietējo politisko prioritāšu harmonizēšanai ar valsts sociālo politiku. Līdzīgas problēmas nodrošināt sociālo pakalpojumu turpināšanu ir apstākļos, kad ārējais līdzfinansējums vairs neseko (piemēram, pēc Eiropas struktūrfondu finansējuma izbeigšanās). Ir jāuzsver, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka, ka primāri klienta un viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, tomēr realitātē sociālo pakalpojumu klientu un viņu apgādnieku maksātspēja lielākajā daļā gadījumu ir zema, līdz ar to lielākā daļa sociālo pakalpojumu tiek finansēti no publiskajiem līdzekļiem.
Aicinām noteikt, ka valsts līdzfinansē 1.1 daļā minētos sociālos pakalpojumus.
Likumprojektā paredzēts iekļaut normu, ka "pašvaldība, kuras teritorijā ir deklarētā personas dzīvesvieta, nodrošina sociālo darbu, plāno resursus un veido tādu vidi, lai nodrošinātu personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību". Vienlaikus paredzēts, ka pašvaldība šā panta 1.1 un 1.2 daļā minētos sociālos pakalpojumus nodrošina apjomā, kas atbilst pašvaldības gadskārtējā budžeta ietvaros pieejamiem līdzekļiem
Identificēts, ka pakalpojumu pieejamība ir nepietiekama, pārklājums nevienmērīgs. Minimālā sociālo pakalpojumu groza ieviešanas mērķis ir, lai noteiktie pakalpojumi būtu vienmērīgi pieejami visā valstī. Taču, ņemot vērā atšķirīgo situāciju pašvaldību pamatieņēmumos, budžeta līdzekļu nepietiekamību, nav iespējams sasniegt šo mērķi bez valsts budžeta līdzfinansējuma. Pašvaldības jau šobrīd pakalpojumus nodrošina apjomā, kas atbilst pašvaldības gadskārtējā budžeta ietvaros pieejamiem līdzekļiem.
Principa, ka pašvaldības sociālo pakalpojumu nodrošināšanā seko valsts līdzfinansējums, īstenošana praksē ir saistīta ar pakalpojumu vienmērīgu attīstību un pieejamību, jo vairākumā pašvaldību sociālie pakalpojumi neattīstās, ja nav ārējais līdzfinansējums. Šis princips, no vietas puses, demonstrē noteiktu sociālo tiesību nodrošināšanu visiem Latvijas iedzīvotājiem kā nacionālu prioritāti, no otras puses, rada pamatu pašvaldības vietējo politisko prioritāšu harmonizēšanai ar valsts sociālo politiku. Līdzīgas problēmas nodrošināt sociālo pakalpojumu turpināšanu ir apstākļos, kad ārējais līdzfinansējums vairs neseko (piemēram, pēc Eiropas struktūrfondu finansējuma izbeigšanās). Ir jāuzsver, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka, ka primāri klienta un viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, tomēr realitātē sociālo pakalpojumu klientu un viņu apgādnieku maksātspēja lielākajā daļā gadījumu ir zema, līdz ar to lielākā daļa sociālo pakalpojumu tiek finansēti no publiskajiem līdzekļiem.
Aicinām noteikt, ka valsts līdzfinansē 1.1 daļā minētos sociālos pakalpojumus.
Piedāvātā redakcija
(13) Pašvaldība šā panta un 1.2 daļā minētos sociālos pakalpojumus nodrošina apjomā, kas atbilst pašvaldības gadskārtējā budžeta ietvaros pieejamiem līdzekļiem, bet 1.1 daļā minētos sociālos pakalpojumus pašvaldība nodrošina apjomā, kas atbilst pašvaldības un valsts gadskārtējā budžeta ietvaros pieejamiem līdzekļiem."
2.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Likumprojekta anotācijā 1.6.punktā Cita informācija norādīts, ka valsts līdzfinansējums sociālo pakalpojumu grozā esošajiem pakalpojumiem ir paredzēts likuma 13. panta ceturtajā, piektajā, sestajā un vienpadsmitajā daļā minētajiem pakalpojumiem (dienas aprūpes centri, grupu dzīvokļi, personas uzturēšanās grupu dzīvoklī).
Apgalvojums, ka tiek nodrošināts valsts budžeta līdzfinansējums dienas aprūpes centra, grupu dzīvokļa pakalpojumam, nav korekts, jo šis atbalsts ir terminēts nevis konstants, kā arī finansējums, ko saņem pašvaldības par personām, kas atstājušas VSAC, nav pārskatīts un neatbilst faktiskajām izmaksām par pakalpojumiem šiem cilvēkiem.
Terminētu līdzfinansējumu var tikai daļēji uzskatīt par valsts līdzfinansējumu pakalpojumu nodrošināšanā. Likumprojekta anotācijā, lai gan saskaņošanas sanāksmē tika sniegta šāda informācija, nav norādīts, ka Labklājības ministrija plāno noteiktos termiņos pārskatīt minēto līdzfinansējumu apmēru. Lūdzam papildināt un precizēt anotāciju
Apgalvojums, ka tiek nodrošināts valsts budžeta līdzfinansējums dienas aprūpes centra, grupu dzīvokļa pakalpojumam, nav korekts, jo šis atbalsts ir terminēts nevis konstants, kā arī finansējums, ko saņem pašvaldības par personām, kas atstājušas VSAC, nav pārskatīts un neatbilst faktiskajām izmaksām par pakalpojumiem šiem cilvēkiem.
Terminētu līdzfinansējumu var tikai daļēji uzskatīt par valsts līdzfinansējumu pakalpojumu nodrošināšanā. Likumprojekta anotācijā, lai gan saskaņošanas sanāksmē tika sniegta šāda informācija, nav norādīts, ka Labklājības ministrija plāno noteiktos termiņos pārskatīt minēto līdzfinansējumu apmēru. Lūdzam papildināt un precizēt anotāciju
Piedāvātā redakcija
-