Projekta ID
24-TA-348Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
20.03.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
"2.1 pants. Biroja risku analīzes informācijas sistēma
(1) Biroja risku analīzes informācijas sistēma (turpmāk – BRAIS) un tās programmnodrošinājums ir valsts informācijas sistēma, kuras uzturēšanu un attīstību finansē no valsts pamatbudžeta.
(2) BRAIS izmantošanas mērķis ir nodrošināt Biroja datubāzēs esošās informācijas analīzi, integrāciju, aktuālu un vēsturisku datu uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti, kā arī no citām valsts institūcijām un reģistriem saņemtas informācijas analīzi, integrāciju, uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti par šā panta trešajā daļā minētajām personām nolūkā identificēt likumsakarības, kas norāda uz saikni:
1) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā un noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju;
2) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumu;
3) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem priekšvēlēšanu aģitācijā.
(3) BRAIS pārzinis un turētājs ir Birojs, kas organizē un vada informācijas sistēmas darbību atbilstoši šā panta otrajā daļā paredzētajam izmantošanas mērķim, kā arī veic datu apstrādi:
1) par valsts amatpersonām likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Krimināllikuma izpratnē, to radiniekiem un darījumu partneriem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, kā arī par politiski nozīmīgām personām, to ģimenes locekļiem un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē;
2) par valsts amatpersonām, kuras minētas likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 25.panta piektajā daļā, arī divus gadus pēc tam, kad šīs valsts amatpersonas beigušas pildīt attiecīgā valsts amatpersonas amata pienākumus;
3) par Krimināllikuma 326.2 un 326.3 pantā minētajiem valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekiem, kuri nav valsts amatpersonas, vai valsts institūciju pilnvarotām tādām pašām personām, kuras saistītas ar prettiesisku labumu pieprasīšanu, pieņemšanu un došanu, šo personu radiniekiem un darījumu partneriem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, kā arī politiski nozīmīgu personu ģimenes locekļiem un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē;
4) par personām, kuras iesaistītas politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanā un priekšvēlēšanu aģitācijā;
5) par komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem, kuros amatpersona, īpašnieks vai patiesais labuma guvējs ir kāda no 1., 2., 3. un 4. punktā minētajām personām.
(4) BRAIS netiek veikta datu apstrāde par Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām un darbiniekiem, valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, karavīriem, zemessargiem, militārajās vienībās un Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošajos objektos strādājošajiem civilajiem darbiniekiem un ierēdņiem un Biroja amatpersonām un darbiniekiem.
(5) BRAIS tiek apstrādāta informācija par personām, faktiem un notikumiem šajā likumā Birojam noteikto funkciju izpildei.
(6) BRAIS tiek apstrādātas šā panta trešās daļas 1. – 4. punktā minēto fizisko personu šādas datu kategorijas:
1) identifikācijas dati;
2) dati par amatiem un dati, kas norāda uz piederību valsts amatpersonas statusam;
3) dati par ienākumiem un mantisko stāvokli;
4) finanšu un darījumu informācija;
5) dati par saimniecisko darbību;
6) dati par patiesajiem labuma guvējiem.
(7) Lai identificētu personas, par kurām atbilstoši KNAB kompetencei būtu uzsākama resoriskā pārbaude, BRAIS tiek veikta profilēšana, pamatojoties uz šā panta sestajā daļā minētajām datu kategorijām.
(8) Fiziskas personas datu apstrāde BRAIS tiek veikta, datu subjektu par to neinformējot. Fiziskai personai ir tiesības saņemt no Biroja apstiprinājumu par to, ka tiek vai netiek apstrādāti uz viņu attiecināmi personas dati, un apstiprinājuma gadījumā saņemt informāciju par saviem apstrādātajiem personas datiem. Fiziskai personai nav tiesību saņemt informāciju, vai pēc profilēšanas veikta papildus manuāla datu apstrāde un pieņemts lēmums par resoriskās pārbaudes uzsākšanu līdz brīdim, kamēr nav pabeigta resoriskā pārbaude.
(9) Informācijas sistēmā dati tiek iegūti no Komercreģistra, Biedrību un nodibinājumu reģistra, Politisko partiju reģistra, Mantojumu reģistra, Gaisa kuģu reģistra, Latvijas Kuģu reģistra, VID Datu noliktavas sistēmas, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas, VID Politiski nozīmīgu personu reģistra, VID publiskojamo datu bāzes, Fizisko personu reģistra, Traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvās sistēmas, CSDD Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra, Transportlīdzekļu tirdzniecības reģistra, sistēmas “Valsts vienotā datorizētā Zemesgrāmata”, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas, Būvniecības informācijas sistēmas, Elektronisko iepirkumu sistēmas (vai IUB Publikāciju vadības sistēmas), Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vienotās informācijas sistēmas un Biroja Elektronisko datu ievades sistēmas.
(10) Ministru kabinets nosaka Biroja risku analīzes informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību, iekļaujamās informācijas apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu glabāšanas nosacījumus un kārtību. "
(1) Biroja risku analīzes informācijas sistēma (turpmāk – BRAIS) un tās programmnodrošinājums ir valsts informācijas sistēma, kuras uzturēšanu un attīstību finansē no valsts pamatbudžeta.
(2) BRAIS izmantošanas mērķis ir nodrošināt Biroja datubāzēs esošās informācijas analīzi, integrāciju, aktuālu un vēsturisku datu uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti, kā arī no citām valsts institūcijām un reģistriem saņemtas informācijas analīzi, integrāciju, uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti par šā panta trešajā daļā minētajām personām nolūkā identificēt likumsakarības, kas norāda uz saikni:
1) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā un noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju;
2) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumu;
3) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem priekšvēlēšanu aģitācijā.
(3) BRAIS pārzinis un turētājs ir Birojs, kas organizē un vada informācijas sistēmas darbību atbilstoši šā panta otrajā daļā paredzētajam izmantošanas mērķim, kā arī veic datu apstrādi:
1) par valsts amatpersonām likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Krimināllikuma izpratnē, to radiniekiem un darījumu partneriem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, kā arī par politiski nozīmīgām personām, to ģimenes locekļiem un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē;
2) par valsts amatpersonām, kuras minētas likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 25.panta piektajā daļā, arī divus gadus pēc tam, kad šīs valsts amatpersonas beigušas pildīt attiecīgā valsts amatpersonas amata pienākumus;
3) par Krimināllikuma 326.2 un 326.3 pantā minētajiem valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekiem, kuri nav valsts amatpersonas, vai valsts institūciju pilnvarotām tādām pašām personām, kuras saistītas ar prettiesisku labumu pieprasīšanu, pieņemšanu un došanu, šo personu radiniekiem un darījumu partneriem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, kā arī politiski nozīmīgu personu ģimenes locekļiem un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē;
4) par personām, kuras iesaistītas politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanā un priekšvēlēšanu aģitācijā;
5) par komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem, kuros amatpersona, īpašnieks vai patiesais labuma guvējs ir kāda no 1., 2., 3. un 4. punktā minētajām personām.
(4) BRAIS netiek veikta datu apstrāde par Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām un darbiniekiem, valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, karavīriem, zemessargiem, militārajās vienībās un Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošajos objektos strādājošajiem civilajiem darbiniekiem un ierēdņiem un Biroja amatpersonām un darbiniekiem.
(5) BRAIS tiek apstrādāta informācija par personām, faktiem un notikumiem šajā likumā Birojam noteikto funkciju izpildei.
(6) BRAIS tiek apstrādātas šā panta trešās daļas 1. – 4. punktā minēto fizisko personu šādas datu kategorijas:
1) identifikācijas dati;
2) dati par amatiem un dati, kas norāda uz piederību valsts amatpersonas statusam;
3) dati par ienākumiem un mantisko stāvokli;
4) finanšu un darījumu informācija;
5) dati par saimniecisko darbību;
6) dati par patiesajiem labuma guvējiem.
(7) Lai identificētu personas, par kurām atbilstoši KNAB kompetencei būtu uzsākama resoriskā pārbaude, BRAIS tiek veikta profilēšana, pamatojoties uz šā panta sestajā daļā minētajām datu kategorijām.
(8) Fiziskas personas datu apstrāde BRAIS tiek veikta, datu subjektu par to neinformējot. Fiziskai personai ir tiesības saņemt no Biroja apstiprinājumu par to, ka tiek vai netiek apstrādāti uz viņu attiecināmi personas dati, un apstiprinājuma gadījumā saņemt informāciju par saviem apstrādātajiem personas datiem. Fiziskai personai nav tiesību saņemt informāciju, vai pēc profilēšanas veikta papildus manuāla datu apstrāde un pieņemts lēmums par resoriskās pārbaudes uzsākšanu līdz brīdim, kamēr nav pabeigta resoriskā pārbaude.
(9) Informācijas sistēmā dati tiek iegūti no Komercreģistra, Biedrību un nodibinājumu reģistra, Politisko partiju reģistra, Mantojumu reģistra, Gaisa kuģu reģistra, Latvijas Kuģu reģistra, VID Datu noliktavas sistēmas, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas, VID Politiski nozīmīgu personu reģistra, VID publiskojamo datu bāzes, Fizisko personu reģistra, Traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvās sistēmas, CSDD Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra, Transportlīdzekļu tirdzniecības reģistra, sistēmas “Valsts vienotā datorizētā Zemesgrāmata”, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas, Būvniecības informācijas sistēmas, Elektronisko iepirkumu sistēmas (vai IUB Publikāciju vadības sistēmas), Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vienotās informācijas sistēmas un Biroja Elektronisko datu ievades sistēmas.
(10) Ministru kabinets nosaka Biroja risku analīzes informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību, iekļaujamās informācijas apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu glabāšanas nosacījumus un kārtību. "
Iebildums
Tieslietu ministrija pievienojas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra izteiktajiem iebildumiem.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
"2.1 pants. Biroja risku analīzes informācijas sistēma
(1) Biroja risku analīzes informācijas sistēma (turpmāk – BRAIS) un tās programmnodrošinājums ir valsts informācijas sistēma, kuras uzturēšanu un attīstību finansē no valsts pamatbudžeta.
(2) BRAIS izmantošanas mērķis ir nodrošināt Biroja datubāzēs esošās informācijas analīzi, integrāciju, aktuālu un vēsturisku datu uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti, kā arī no citām valsts institūcijām un reģistriem saņemtas informācijas analīzi, integrāciju, uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti par šā panta trešajā daļā minētajām personām nolūkā identificēt likumsakarības, kas norāda uz saikni:
1) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā un noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju;
2) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumu;
3) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem priekšvēlēšanu aģitācijā.
(3) BRAIS pārzinis un turētājs ir Birojs, kas organizē un vada informācijas sistēmas darbību atbilstoši šā panta otrajā daļā paredzētajam izmantošanas mērķim, kā arī veic datu apstrādi:
1) par valsts amatpersonām likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Krimināllikuma izpratnē, to radiniekiem un darījumu partneriem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, kā arī par politiski nozīmīgām personām, to ģimenes locekļiem un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē;
2) par valsts amatpersonām, kuras minētas likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 25.panta piektajā daļā, arī divus gadus pēc tam, kad šīs valsts amatpersonas beigušas pildīt attiecīgā valsts amatpersonas amata pienākumus;
3) par Krimināllikuma 326.2 un 326.3 pantā minētajiem valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekiem, kuri nav valsts amatpersonas, vai valsts institūciju pilnvarotām tādām pašām personām, kuras saistītas ar prettiesisku labumu pieprasīšanu, pieņemšanu un došanu, šo personu radiniekiem un darījumu partneriem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, kā arī politiski nozīmīgu personu ģimenes locekļiem un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē;
4) par personām, kuras iesaistītas politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanā un priekšvēlēšanu aģitācijā;
5) par komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem, kuros amatpersona, īpašnieks vai patiesais labuma guvējs ir kāda no 1., 2., 3. un 4. punktā minētajām personām.
(4) BRAIS netiek veikta datu apstrāde par Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām un darbiniekiem, valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, karavīriem, zemessargiem, militārajās vienībās un Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošajos objektos strādājošajiem civilajiem darbiniekiem un ierēdņiem un Biroja amatpersonām un darbiniekiem.
(5) BRAIS tiek apstrādāta informācija par personām, faktiem un notikumiem šajā likumā Birojam noteikto funkciju izpildei.
(6) BRAIS tiek apstrādātas šā panta trešās daļas 1. – 4. punktā minēto fizisko personu šādas datu kategorijas:
1) identifikācijas dati;
2) dati par amatiem un dati, kas norāda uz piederību valsts amatpersonas statusam;
3) dati par ienākumiem un mantisko stāvokli;
4) finanšu un darījumu informācija;
5) dati par saimniecisko darbību;
6) dati par patiesajiem labuma guvējiem.
(7) Lai identificētu personas, par kurām atbilstoši KNAB kompetencei būtu uzsākama resoriskā pārbaude, BRAIS tiek veikta profilēšana, pamatojoties uz šā panta sestajā daļā minētajām datu kategorijām.
(8) Fiziskas personas datu apstrāde BRAIS tiek veikta, datu subjektu par to neinformējot. Fiziskai personai ir tiesības saņemt no Biroja apstiprinājumu par to, ka tiek vai netiek apstrādāti uz viņu attiecināmi personas dati, un apstiprinājuma gadījumā saņemt informāciju par saviem apstrādātajiem personas datiem. Fiziskai personai nav tiesību saņemt informāciju, vai pēc profilēšanas veikta papildus manuāla datu apstrāde un pieņemts lēmums par resoriskās pārbaudes uzsākšanu līdz brīdim, kamēr nav pabeigta resoriskā pārbaude.
(9) Informācijas sistēmā dati tiek iegūti no Komercreģistra, Biedrību un nodibinājumu reģistra, Politisko partiju reģistra, Mantojumu reģistra, Gaisa kuģu reģistra, Latvijas Kuģu reģistra, VID Datu noliktavas sistēmas, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas, VID Politiski nozīmīgu personu reģistra, VID publiskojamo datu bāzes, Fizisko personu reģistra, Traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvās sistēmas, CSDD Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra, Transportlīdzekļu tirdzniecības reģistra, sistēmas “Valsts vienotā datorizētā Zemesgrāmata”, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas, Būvniecības informācijas sistēmas, Elektronisko iepirkumu sistēmas (vai IUB Publikāciju vadības sistēmas), Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vienotās informācijas sistēmas un Biroja Elektronisko datu ievades sistēmas.
(10) Ministru kabinets nosaka Biroja risku analīzes informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību, iekļaujamās informācijas apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu glabāšanas nosacījumus un kārtību. "
(1) Biroja risku analīzes informācijas sistēma (turpmāk – BRAIS) un tās programmnodrošinājums ir valsts informācijas sistēma, kuras uzturēšanu un attīstību finansē no valsts pamatbudžeta.
(2) BRAIS izmantošanas mērķis ir nodrošināt Biroja datubāzēs esošās informācijas analīzi, integrāciju, aktuālu un vēsturisku datu uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti, kā arī no citām valsts institūcijām un reģistriem saņemtas informācijas analīzi, integrāciju, uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti par šā panta trešajā daļā minētajām personām nolūkā identificēt likumsakarības, kas norāda uz saikni:
1) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā un noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju;
2) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumu;
3) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem priekšvēlēšanu aģitācijā.
(3) BRAIS pārzinis un turētājs ir Birojs, kas organizē un vada informācijas sistēmas darbību atbilstoši šā panta otrajā daļā paredzētajam izmantošanas mērķim, kā arī veic datu apstrādi:
1) par valsts amatpersonām likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Krimināllikuma izpratnē, to radiniekiem un darījumu partneriem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, kā arī par politiski nozīmīgām personām, to ģimenes locekļiem un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē;
2) par valsts amatpersonām, kuras minētas likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 25.panta piektajā daļā, arī divus gadus pēc tam, kad šīs valsts amatpersonas beigušas pildīt attiecīgā valsts amatpersonas amata pienākumus;
3) par Krimināllikuma 326.2 un 326.3 pantā minētajiem valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekiem, kuri nav valsts amatpersonas, vai valsts institūciju pilnvarotām tādām pašām personām, kuras saistītas ar prettiesisku labumu pieprasīšanu, pieņemšanu un došanu, šo personu radiniekiem un darījumu partneriem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, kā arī politiski nozīmīgu personu ģimenes locekļiem un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē;
4) par personām, kuras iesaistītas politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanā un priekšvēlēšanu aģitācijā;
5) par komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem, kuros amatpersona, īpašnieks vai patiesais labuma guvējs ir kāda no 1., 2., 3. un 4. punktā minētajām personām.
(4) BRAIS netiek veikta datu apstrāde par Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām un darbiniekiem, valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, karavīriem, zemessargiem, militārajās vienībās un Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošajos objektos strādājošajiem civilajiem darbiniekiem un ierēdņiem un Biroja amatpersonām un darbiniekiem.
(5) BRAIS tiek apstrādāta informācija par personām, faktiem un notikumiem šajā likumā Birojam noteikto funkciju izpildei.
(6) BRAIS tiek apstrādātas šā panta trešās daļas 1. – 4. punktā minēto fizisko personu šādas datu kategorijas:
1) identifikācijas dati;
2) dati par amatiem un dati, kas norāda uz piederību valsts amatpersonas statusam;
3) dati par ienākumiem un mantisko stāvokli;
4) finanšu un darījumu informācija;
5) dati par saimniecisko darbību;
6) dati par patiesajiem labuma guvējiem.
(7) Lai identificētu personas, par kurām atbilstoši KNAB kompetencei būtu uzsākama resoriskā pārbaude, BRAIS tiek veikta profilēšana, pamatojoties uz šā panta sestajā daļā minētajām datu kategorijām.
(8) Fiziskas personas datu apstrāde BRAIS tiek veikta, datu subjektu par to neinformējot. Fiziskai personai ir tiesības saņemt no Biroja apstiprinājumu par to, ka tiek vai netiek apstrādāti uz viņu attiecināmi personas dati, un apstiprinājuma gadījumā saņemt informāciju par saviem apstrādātajiem personas datiem. Fiziskai personai nav tiesību saņemt informāciju, vai pēc profilēšanas veikta papildus manuāla datu apstrāde un pieņemts lēmums par resoriskās pārbaudes uzsākšanu līdz brīdim, kamēr nav pabeigta resoriskā pārbaude.
(9) Informācijas sistēmā dati tiek iegūti no Komercreģistra, Biedrību un nodibinājumu reģistra, Politisko partiju reģistra, Mantojumu reģistra, Gaisa kuģu reģistra, Latvijas Kuģu reģistra, VID Datu noliktavas sistēmas, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas, VID Politiski nozīmīgu personu reģistra, VID publiskojamo datu bāzes, Fizisko personu reģistra, Traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvās sistēmas, CSDD Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra, Transportlīdzekļu tirdzniecības reģistra, sistēmas “Valsts vienotā datorizētā Zemesgrāmata”, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas, Būvniecības informācijas sistēmas, Elektronisko iepirkumu sistēmas (vai IUB Publikāciju vadības sistēmas), Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vienotās informācijas sistēmas un Biroja Elektronisko datu ievades sistēmas.
(10) Ministru kabinets nosaka Biroja risku analīzes informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību, iekļaujamās informācijas apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu glabāšanas nosacījumus un kārtību. "
Iebildums
Lūdzam precizēt šā panta devītajā daļā iekļauto reģistru uzskatījumu, lai tas būtu izsmeļošs un atbilstošs šā panta trešās daļas 5.punktā iekļautajam uzskaitījumam. Īpaši aicinām vērtēt vai, piemēram, norādes iekļaušana uz politisko partiju reģistru un norādes uz uzņēmumu reģistra žurnālu neiekļaušana ir pamatota un atbilstoša normas mērķim. Uzņēmumu reģistra ieskatā regulējuma ietvaros būtu nodrošināms, lai reģistru uzskaitījums būtu atbilstošs subjektu uzskaitījumam, par ko ziņas plānots apstrādāt.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
"(3) Birojs resoriskās pārbaudes procesā nepieciešamo ziņu pieprasījumu kredītiestādei iesniedz rajona (pilsētas) tiesai pēc savas juridiskās adreses. Tiesnesis 72 stundu laikā izskata Biroja pieprasījumu un tam pievienotos dokumentus, kas pamato nepieciešamību saņemt pieprasītās ziņas, ja nepieciešams, uzklausa Biroja pārstāvjus, un lemj par atļauju saņemt pieprasītās ziņas. Lēmumu par atļauju saņemt pieprasītās ziņas tiesnesis noformē rezolūcijas veidā uz pieprasījuma. Atteikuma gadījumā tiesnesis pieņem motivētu lēmumu un 24 stundu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža Birojam nosūta lēmuma norakstu. Tiesneša lēmums nav pārsūdzams. "
Iebildums
Likuma 10.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka Biroja amatpersonai atbilstoši tās kompetencei ir tiesības Kredītiestāžu likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā pieprasīt un saņemt bez maksas informāciju no kredītiestādēm. Tādējādi šī norma visaptveroši nosaka, ka Biroja amatpersonas ikviena tās uzdevuma īstenošanā no kredītiestādēm var pieprasīt un saņemt informāciju tikai saskaņā ar Kredītiestāžu likumu. Projektā netiek grozīts likuma 10.panta pirmās daļas 5.punkts, līdz ar ko tas būs attiecināms arī uz resorisko pārbaudi. Turklāt jāņem vērā, ka atbilstoši projekta anotācijā sniegtajai informācijai nepieciešamie grozījumi, lai saņemtu visu Biroja kompetencē esošo funkciju īstenošanai vajadzīgo informāciju no kredītiestādēm, jāiekļauj Kredītiestāžu likumā. Tādēļ nav saskatāms pamatojums, kādēļ konkrēti attiecībā uz resoriskās pārbaudes veikšanu likumā būtu paredzama ārpus Kredītiestāžu likuma regulējumam pastāvoša kārtība, kādā Birojs iesniedz nepieciešamo ziņu pieprasījumu. Tā rezultātā regulējums būs sadrumstalots un nepārskatāms. Pat tādā gadījumā, ja grozījumu mērķis ir atsevišķi likumā regulēt kārtību, kādā Birojs iesniedz pieprasījumu tiesai gadījumos, kas nav kriminālprocess vai operatīvās darbības, nav pieļaujams, ka līdz ar projekta pieņemšanu rastos likuma pretrunas ar Kredītiestāžu likumu, līdz ar ko šādi grozījumi būtu virzāmi vienīgi kopā ar grozījumiem Kredītiestāžu likumā. Ievērojot minēto, 10.panta trešās daļas regulējumu lūdzam iekļaut Kredītiestāžu likuma grozījumos vai arī grozījumus Kredītiestāžu likumā virzīt izskatīšanai vienlaikus ar šo projektu (attiecībā uz normas saturu skatīt arī nākamo šā atzinuma iebildumu priekšlikumus).
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts (grozījumi)
"III1 nodaļa
Biroja resoriskā pārbaude
Biroja resoriskā pārbaude
11.1 pants. Resoriskās pārbaudes veikšanas nosacījumi
(1) Resorisko pārbaudi var uzsākt, lai pārbaudītu, kā tiek ievērotas tiesību normas, kuru izpildes kontrole un uzraudzība saskaņā ar šo likumu uzdota Birojam.
(2) Biroja amatpersona resorisko pārbaudi atbilstoši kompetencei veic saskaņā ar šā likuma 10. panta pirmās daļas 4.-15. punktā Biroja amatpersonai noteiktajām tiesībām. Resoriskās pārbaudes procesā Biroja amatpersonai nav tiesību veikt darbības, kas īstenojamas tikai kriminālprocesa vai administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros.
(3) Resoriskās pārbaudes veikšanas kārtību Birojā nosaka Biroja priekšnieks. "
Iebildums
Nav saskatāms pamats veidot atsevišķu resoriskās pārbaudes institūtu, ciktāl tas saistīts ar administratīvi tiesisko kontroles (uzraudzības) uzdevumu īstenošanu vai ziņu pārbaudi, lai izlemtu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu.
1. Projekta anotācijā norādīts: "Resoriskās pārbaudes mērķis ir normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros pārbaudīt, kā tiek ievērotas tiesību normas, kuru izpildes kontrole un uzraudzība ir noteikta ar Likumu KNAB, un vai ir pamats kriminālprocesa, administratīvā pārkāpuma vai operatīvās darbības procesa uzsākšanai. [..] Tādējādi KNAB amatpersonām ir nepieciešams veikt resoriskās pārbaudes, lai to ietvaros atbilstoši likumā piešķirtajām pilnvarām veiktu darbības, pielietotu līdzekļus un metodes ar mērķi izlemt jautājumu par nepieciešamību uzsākt kādu no procesiem. Turklāt jāņem vērā, ka tiesības veikt resoriskās pārbaudes ir gan kriminālprocesu, gan administratīvā pārkāpuma procesu, gan operatīvās darbības procesu, gan taktisko analīzi veicošajām KNAB amatpersonām."
No minētā secināms, ka resoriskā pārbaude varētu tikt izmantota: 1) lai pārbaudītu, kā tiek ievērotas attiecīgās tiesību normas; 2) lai izlemtu jautājumu arī par nepieciešamību uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu.
2. Pirmajā gadījumā nav saskatāma atšķirība no tipiskas kontroles vai uzraudzības funkcijas īstenošanas. Lai īstenotu administratīvi tiesiskos uzraudzības vai kontroles uzdevumus, nav nepieciešams veidot īpašu tiesību institūtu "resoriskā pārbaude". Turklāt šis institūts neietver neko tādu, kas jau nebūtu likumā noteikts, kā amatpersonas tiesības (pienākumi).
3. Otrajā gadījumā Administratīvās atbildības likuma 117. panta pirmā daļa noteic, ka, iegūstot ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu, amatpersona, ja nepieciešams, normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros pārbauda šīs ziņas un ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no ziņu iegūšanas dienas pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, atteikumu uzsākt procesu vai par materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības. Amatpersona, pārbaudot ziņas, var veikt tikai tās darbības, kas tai atļautas nozares normatīvajā aktā. Nav pieļaujama situācija, ka amatpersona izmanto nozares likumā piešķirtās pilnvaras, lai izmeklētu un pierādītu administratīvo pārkāpumu. Piemēram, ja nepieciešams veikt izmeklēšanas darbības, tās ir pieļaujamas tikai pēc administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas (Laveniece-Straupmane N. 15. nodaļa. Administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšana. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 381.-382. lpp.).
Tā kā administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas priekšnoteikums ir vien "ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu", tad tipiskā gadījumā nekāda īpaša ziņu pārbaude pirms procesa uzsākšanas nemaz nav nepieciešama. Šobrīd administratīvā pārkāpuma procesu var veikt vairāk nekā 50 dažādu iestāžu amatpersonas (Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmā un trešā daļa). Sistēmiski nav saskatāms racionāls pamats tam, ka ar visu šo iestāžu darbību saistītajos likumos iekļautu īpašu regulējumu (tiesību institūtu), kā pārbauda ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu. Līdzīgi nebūtu atbalstāma arī pieeja virknē likumu iekļaut regulējumu, ka ziņu pārbaudes laikā nav tiesību veikt tādas darbības, kas īstenojamas tikai administratīvā pārkāpuma procesā. Likumu "Par policiju" šajā ziņā nevajadzētu izmantot kā piemēru.
Vienlaikus ne projekts, ne anotācija neatklāj, kādas tieši darbības nebūtu īstenojamas resoriskās pārbaudes laikā. Turklāt resorisko pārbaudi "veic saskaņā ar šā likuma 10. panta pirmās daļas 4.-15. punktā Biroja amatpersonai noteiktajām tiesībām". Piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 10. panta pirmās daļas 9. punktā ir noteiktas tiesības iekļūt privātpersonu telpās, bet šīs daļas 13. punktā – tiesības iesaukt uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju jebkuru personu saistībā ar lietu un materiālu izskatīšanu. Iekļūšana publiski nepieejamā telpā vai teritorijā pat administratīvā pārkāpuma procesā ir pavisam ierobežota (Administratīvās atbildības likuma 110. panta otrā daļa). Pratināšana arī ir tipiska izmeklēšanas darbība administratīvā pārkāpuma procesā.
4. Saistībā ar resorisko pārbaudi projekta 6. pantā paredzēta arī ziņu iegūšanu no kredītiestādes. Projekta anotācijā vairākkārt norādīts, ka šīs ziņas pieprasīs administratīvā pārkāpuma procesu veicošās amatpersonas. Tomēr resoriskā pārbaude nav administratīvā pārkāpuma procesa sastāvdaļa, ne arī Kredītiestāžu likuma 63. pants regulē šādu ziņu iegūšanu administratīvā pārkāpuma procesā ("kontrole" neietver sodīšanu, t. i., administratīvā pārkāpuma procesu). Līdz ar to nepieciešams vēlreiz izvērtēt normatīvo regulējumu vai arī precizēt projekta anotācijā ietverto skaidrojumu par ziņu iegūšanu no kredītiestādes.
1. Projekta anotācijā norādīts: "Resoriskās pārbaudes mērķis ir normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros pārbaudīt, kā tiek ievērotas tiesību normas, kuru izpildes kontrole un uzraudzība ir noteikta ar Likumu KNAB, un vai ir pamats kriminālprocesa, administratīvā pārkāpuma vai operatīvās darbības procesa uzsākšanai. [..] Tādējādi KNAB amatpersonām ir nepieciešams veikt resoriskās pārbaudes, lai to ietvaros atbilstoši likumā piešķirtajām pilnvarām veiktu darbības, pielietotu līdzekļus un metodes ar mērķi izlemt jautājumu par nepieciešamību uzsākt kādu no procesiem. Turklāt jāņem vērā, ka tiesības veikt resoriskās pārbaudes ir gan kriminālprocesu, gan administratīvā pārkāpuma procesu, gan operatīvās darbības procesu, gan taktisko analīzi veicošajām KNAB amatpersonām."
No minētā secināms, ka resoriskā pārbaude varētu tikt izmantota: 1) lai pārbaudītu, kā tiek ievērotas attiecīgās tiesību normas; 2) lai izlemtu jautājumu arī par nepieciešamību uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu.
2. Pirmajā gadījumā nav saskatāma atšķirība no tipiskas kontroles vai uzraudzības funkcijas īstenošanas. Lai īstenotu administratīvi tiesiskos uzraudzības vai kontroles uzdevumus, nav nepieciešams veidot īpašu tiesību institūtu "resoriskā pārbaude". Turklāt šis institūts neietver neko tādu, kas jau nebūtu likumā noteikts, kā amatpersonas tiesības (pienākumi).
3. Otrajā gadījumā Administratīvās atbildības likuma 117. panta pirmā daļa noteic, ka, iegūstot ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu, amatpersona, ja nepieciešams, normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros pārbauda šīs ziņas un ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no ziņu iegūšanas dienas pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, atteikumu uzsākt procesu vai par materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības. Amatpersona, pārbaudot ziņas, var veikt tikai tās darbības, kas tai atļautas nozares normatīvajā aktā. Nav pieļaujama situācija, ka amatpersona izmanto nozares likumā piešķirtās pilnvaras, lai izmeklētu un pierādītu administratīvo pārkāpumu. Piemēram, ja nepieciešams veikt izmeklēšanas darbības, tās ir pieļaujamas tikai pēc administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas (Laveniece-Straupmane N. 15. nodaļa. Administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšana. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 381.-382. lpp.).
Tā kā administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas priekšnoteikums ir vien "ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu", tad tipiskā gadījumā nekāda īpaša ziņu pārbaude pirms procesa uzsākšanas nemaz nav nepieciešama. Šobrīd administratīvā pārkāpuma procesu var veikt vairāk nekā 50 dažādu iestāžu amatpersonas (Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmā un trešā daļa). Sistēmiski nav saskatāms racionāls pamats tam, ka ar visu šo iestāžu darbību saistītajos likumos iekļautu īpašu regulējumu (tiesību institūtu), kā pārbauda ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu. Līdzīgi nebūtu atbalstāma arī pieeja virknē likumu iekļaut regulējumu, ka ziņu pārbaudes laikā nav tiesību veikt tādas darbības, kas īstenojamas tikai administratīvā pārkāpuma procesā. Likumu "Par policiju" šajā ziņā nevajadzētu izmantot kā piemēru.
Vienlaikus ne projekts, ne anotācija neatklāj, kādas tieši darbības nebūtu īstenojamas resoriskās pārbaudes laikā. Turklāt resorisko pārbaudi "veic saskaņā ar šā likuma 10. panta pirmās daļas 4.-15. punktā Biroja amatpersonai noteiktajām tiesībām". Piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 10. panta pirmās daļas 9. punktā ir noteiktas tiesības iekļūt privātpersonu telpās, bet šīs daļas 13. punktā – tiesības iesaukt uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju jebkuru personu saistībā ar lietu un materiālu izskatīšanu. Iekļūšana publiski nepieejamā telpā vai teritorijā pat administratīvā pārkāpuma procesā ir pavisam ierobežota (Administratīvās atbildības likuma 110. panta otrā daļa). Pratināšana arī ir tipiska izmeklēšanas darbība administratīvā pārkāpuma procesā.
4. Saistībā ar resorisko pārbaudi projekta 6. pantā paredzēta arī ziņu iegūšanu no kredītiestādes. Projekta anotācijā vairākkārt norādīts, ka šīs ziņas pieprasīs administratīvā pārkāpuma procesu veicošās amatpersonas. Tomēr resoriskā pārbaude nav administratīvā pārkāpuma procesa sastāvdaļa, ne arī Kredītiestāžu likuma 63. pants regulē šādu ziņu iegūšanu administratīvā pārkāpuma procesā ("kontrole" neietver sodīšanu, t. i., administratīvā pārkāpuma procesu). Līdz ar to nepieciešams vēlreiz izvērtēt normatīvo regulējumu vai arī precizēt projekta anotācijā ietverto skaidrojumu par ziņu iegūšanu no kredītiestādes.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Anotācijā nav sniegta informācija par datu saņemšanas veidu, proti, kādā veidā plānots saņemt datus no likumprojektā norādītajiem reģistriem. Tāda regulējuma nav arī likumprojektā. Līdz ar to anotācija ir papildināma ar skaidrojumu par informācijas apjomu un saņemšanas veidu.
Ja paredzēts no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem saņemt tādu ziņu apjomu, kas nepārsniedz reģistru ierakstus, tad to pilnībā nodrošinātu API pārvaldnieka servisi un tas būtu veids, kā attiecīgās ziņas iegūt likumprojektā paredzētajai sistēmai.
Ja likumprojektā paredzētajai sistēmai no Uzņēmumu reģistra paredzēts nodot kādus papildu datus, kas nav reģistros ierakstāmās ziņas un nav API pārvaldnieka servisos, izvērtējama datu apmaiņa, kas abām iestādēm būtu visērtākā un izdevīgākā, tostarp vērtējama iespēja izmantot DAGR, ja šis datu apjoms nav pārāk liels, vai izvērtējama specifiska savienojuma starp abām iestādēm izveidošana.
Ņemot vērā minēto, anotācija papildināma ar informāciju par datu apjomu, ko paredzēts saņemt no Uzņēmumu reģistra, un lūdzam sniegt skaidrojumu par paredzēto šo datu saņemšanas veidu.
Ja paredzēts no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem saņemt tādu ziņu apjomu, kas nepārsniedz reģistru ierakstus, tad to pilnībā nodrošinātu API pārvaldnieka servisi un tas būtu veids, kā attiecīgās ziņas iegūt likumprojektā paredzētajai sistēmai.
Ja likumprojektā paredzētajai sistēmai no Uzņēmumu reģistra paredzēts nodot kādus papildu datus, kas nav reģistros ierakstāmās ziņas un nav API pārvaldnieka servisos, izvērtējama datu apmaiņa, kas abām iestādēm būtu visērtākā un izdevīgākā, tostarp vērtējama iespēja izmantot DAGR, ja šis datu apjoms nav pārāk liels, vai izvērtējama specifiska savienojuma starp abām iestādēm izveidošana.
Ņemot vērā minēto, anotācija papildināma ar informāciju par datu apjomu, ko paredzēts saņemt no Uzņēmumu reģistra, un lūdzam sniegt skaidrojumu par paredzēto šo datu saņemšanas veidu.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 18. un 20.punktu likuma sākuma pantos kā vispārīgajos likuma noteikumos iekļauj: likumā lietoto terminu skaidrojumu, ja nepieciešams; likuma mērķi; likuma darbības jomu, ja nepieciešams; likuma galvenos principus un citus vispārīgus noteikumus, ja nepieciešams. Tā kā projektā paredzētais 2.1 pants par risku analīzes informācijas sistēmu nav attiecināms uz likuma vispārīgajiem noteikumiem, bet gan regulē informācijas sistēmas darbību, kas vērsta uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja funkciju izpildi, tā iekļaušana likuma pirmajā nodaļā nav pamatota un izjauks likuma struktūru un satura loģisko izklāstu. Lūdzam minēto pantu iekļaut likuma trešajā nodaļā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetenci, attiecīgi papildinot nodaļas nosaukumu, vai papildināt likumu ar jaunu nodaļu par risku analīzes informācijas sistēmu.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Likumprojekts (grozījumi)
"2.1 pants. Biroja risku analīzes informācijas sistēma
(1) Biroja risku analīzes informācijas sistēma (turpmāk – BRAIS) un tās programmnodrošinājums ir valsts informācijas sistēma, kuras uzturēšanu un attīstību finansē no valsts pamatbudžeta.
(2) BRAIS izmantošanas mērķis ir nodrošināt Biroja datubāzēs esošās informācijas analīzi, integrāciju, aktuālu un vēsturisku datu uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti, kā arī no citām valsts institūcijām un reģistriem saņemtas informācijas analīzi, integrāciju, uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti par šā panta trešajā daļā minētajām personām nolūkā identificēt likumsakarības, kas norāda uz saikni:
1) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā un noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju;
2) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumu;
3) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem priekšvēlēšanu aģitācijā.
(3) BRAIS pārzinis un turētājs ir Birojs, kas organizē un vada informācijas sistēmas darbību atbilstoši šā panta otrajā daļā paredzētajam izmantošanas mērķim, kā arī veic datu apstrādi:
1) par valsts amatpersonām likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Krimināllikuma izpratnē, to radiniekiem un darījumu partneriem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, kā arī par politiski nozīmīgām personām, to ģimenes locekļiem un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē;
2) par valsts amatpersonām, kuras minētas likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 25.panta piektajā daļā, arī divus gadus pēc tam, kad šīs valsts amatpersonas beigušas pildīt attiecīgā valsts amatpersonas amata pienākumus;
3) par Krimināllikuma 326.2 un 326.3 pantā minētajiem valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekiem, kuri nav valsts amatpersonas, vai valsts institūciju pilnvarotām tādām pašām personām, kuras saistītas ar prettiesisku labumu pieprasīšanu, pieņemšanu un došanu, šo personu radiniekiem un darījumu partneriem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, kā arī politiski nozīmīgu personu ģimenes locekļiem un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē;
4) par personām, kuras iesaistītas politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanā un priekšvēlēšanu aģitācijā;
5) par komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem, kuros amatpersona, īpašnieks vai patiesais labuma guvējs ir kāda no 1., 2., 3. un 4. punktā minētajām personām.
(4) BRAIS netiek veikta datu apstrāde par Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām un darbiniekiem, valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, karavīriem, zemessargiem, militārajās vienībās un Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošajos objektos strādājošajiem civilajiem darbiniekiem un ierēdņiem un Biroja amatpersonām un darbiniekiem.
(5) BRAIS tiek apstrādāta informācija par personām, faktiem un notikumiem šajā likumā Birojam noteikto funkciju izpildei.
(6) BRAIS tiek apstrādātas šā panta trešās daļas 1. – 4. punktā minēto fizisko personu šādas datu kategorijas:
1) identifikācijas dati;
2) dati par amatiem un dati, kas norāda uz piederību valsts amatpersonas statusam;
3) dati par ienākumiem un mantisko stāvokli;
4) finanšu un darījumu informācija;
5) dati par saimniecisko darbību;
6) dati par patiesajiem labuma guvējiem.
(7) Lai identificētu personas, par kurām atbilstoši KNAB kompetencei būtu uzsākama resoriskā pārbaude, BRAIS tiek veikta profilēšana, pamatojoties uz šā panta sestajā daļā minētajām datu kategorijām.
(8) Fiziskas personas datu apstrāde BRAIS tiek veikta, datu subjektu par to neinformējot. Fiziskai personai ir tiesības saņemt no Biroja apstiprinājumu par to, ka tiek vai netiek apstrādāti uz viņu attiecināmi personas dati, un apstiprinājuma gadījumā saņemt informāciju par saviem apstrādātajiem personas datiem. Fiziskai personai nav tiesību saņemt informāciju, vai pēc profilēšanas veikta papildus manuāla datu apstrāde un pieņemts lēmums par resoriskās pārbaudes uzsākšanu līdz brīdim, kamēr nav pabeigta resoriskā pārbaude.
(9) Informācijas sistēmā dati tiek iegūti no Komercreģistra, Biedrību un nodibinājumu reģistra, Politisko partiju reģistra, Mantojumu reģistra, Gaisa kuģu reģistra, Latvijas Kuģu reģistra, VID Datu noliktavas sistēmas, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas, VID Politiski nozīmīgu personu reģistra, VID publiskojamo datu bāzes, Fizisko personu reģistra, Traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvās sistēmas, CSDD Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra, Transportlīdzekļu tirdzniecības reģistra, sistēmas “Valsts vienotā datorizētā Zemesgrāmata”, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas, Būvniecības informācijas sistēmas, Elektronisko iepirkumu sistēmas (vai IUB Publikāciju vadības sistēmas), Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vienotās informācijas sistēmas un Biroja Elektronisko datu ievades sistēmas.
(10) Ministru kabinets nosaka Biroja risku analīzes informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību, iekļaujamās informācijas apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu glabāšanas nosacījumus un kārtību. "
(1) Biroja risku analīzes informācijas sistēma (turpmāk – BRAIS) un tās programmnodrošinājums ir valsts informācijas sistēma, kuras uzturēšanu un attīstību finansē no valsts pamatbudžeta.
(2) BRAIS izmantošanas mērķis ir nodrošināt Biroja datubāzēs esošās informācijas analīzi, integrāciju, aktuālu un vēsturisku datu uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti, kā arī no citām valsts institūcijām un reģistriem saņemtas informācijas analīzi, integrāciju, uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti par šā panta trešajā daļā minētajām personām nolūkā identificēt likumsakarības, kas norāda uz saikni:
1) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā un noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju;
2) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumu;
3) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem priekšvēlēšanu aģitācijā.
(3) BRAIS pārzinis un turētājs ir Birojs, kas organizē un vada informācijas sistēmas darbību atbilstoši šā panta otrajā daļā paredzētajam izmantošanas mērķim, kā arī veic datu apstrādi:
1) par valsts amatpersonām likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Krimināllikuma izpratnē, to radiniekiem un darījumu partneriem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, kā arī par politiski nozīmīgām personām, to ģimenes locekļiem un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē;
2) par valsts amatpersonām, kuras minētas likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 25.panta piektajā daļā, arī divus gadus pēc tam, kad šīs valsts amatpersonas beigušas pildīt attiecīgā valsts amatpersonas amata pienākumus;
3) par Krimināllikuma 326.2 un 326.3 pantā minētajiem valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekiem, kuri nav valsts amatpersonas, vai valsts institūciju pilnvarotām tādām pašām personām, kuras saistītas ar prettiesisku labumu pieprasīšanu, pieņemšanu un došanu, šo personu radiniekiem un darījumu partneriem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, kā arī politiski nozīmīgu personu ģimenes locekļiem un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē;
4) par personām, kuras iesaistītas politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanā un priekšvēlēšanu aģitācijā;
5) par komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem, kuros amatpersona, īpašnieks vai patiesais labuma guvējs ir kāda no 1., 2., 3. un 4. punktā minētajām personām.
(4) BRAIS netiek veikta datu apstrāde par Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām un darbiniekiem, valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, karavīriem, zemessargiem, militārajās vienībās un Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošajos objektos strādājošajiem civilajiem darbiniekiem un ierēdņiem un Biroja amatpersonām un darbiniekiem.
(5) BRAIS tiek apstrādāta informācija par personām, faktiem un notikumiem šajā likumā Birojam noteikto funkciju izpildei.
(6) BRAIS tiek apstrādātas šā panta trešās daļas 1. – 4. punktā minēto fizisko personu šādas datu kategorijas:
1) identifikācijas dati;
2) dati par amatiem un dati, kas norāda uz piederību valsts amatpersonas statusam;
3) dati par ienākumiem un mantisko stāvokli;
4) finanšu un darījumu informācija;
5) dati par saimniecisko darbību;
6) dati par patiesajiem labuma guvējiem.
(7) Lai identificētu personas, par kurām atbilstoši KNAB kompetencei būtu uzsākama resoriskā pārbaude, BRAIS tiek veikta profilēšana, pamatojoties uz šā panta sestajā daļā minētajām datu kategorijām.
(8) Fiziskas personas datu apstrāde BRAIS tiek veikta, datu subjektu par to neinformējot. Fiziskai personai ir tiesības saņemt no Biroja apstiprinājumu par to, ka tiek vai netiek apstrādāti uz viņu attiecināmi personas dati, un apstiprinājuma gadījumā saņemt informāciju par saviem apstrādātajiem personas datiem. Fiziskai personai nav tiesību saņemt informāciju, vai pēc profilēšanas veikta papildus manuāla datu apstrāde un pieņemts lēmums par resoriskās pārbaudes uzsākšanu līdz brīdim, kamēr nav pabeigta resoriskā pārbaude.
(9) Informācijas sistēmā dati tiek iegūti no Komercreģistra, Biedrību un nodibinājumu reģistra, Politisko partiju reģistra, Mantojumu reģistra, Gaisa kuģu reģistra, Latvijas Kuģu reģistra, VID Datu noliktavas sistēmas, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas, VID Politiski nozīmīgu personu reģistra, VID publiskojamo datu bāzes, Fizisko personu reģistra, Traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvās sistēmas, CSDD Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra, Transportlīdzekļu tirdzniecības reģistra, sistēmas “Valsts vienotā datorizētā Zemesgrāmata”, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas, Būvniecības informācijas sistēmas, Elektronisko iepirkumu sistēmas (vai IUB Publikāciju vadības sistēmas), Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vienotās informācijas sistēmas un Biroja Elektronisko datu ievades sistēmas.
(10) Ministru kabinets nosaka Biroja risku analīzes informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību, iekļaujamās informācijas apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu glabāšanas nosacījumus un kārtību. "
Priekšlikums
Projektā paredzētajā 2.1 pantā trešās daļas 5.punktā ietvertais uzskaitījums "par komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem, kuros amatpersona, īpašnieks vai patiesais labuma guvējs ir kāda no 1., 2., 3. un 4. punktā minētajām personām" atšķiras no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk šajā iebildumā - Likums) terminoloģijas saistībā ar patiesā labuma guvēju. Likuma 1.panta pirmās daļas 5.punktā, kas skaidro patiesā labuma guvēja terminu, ir norāde uz juridiskajām personām un juridiskajiem veidojumiem, kas atsevišķi skaidroti Likuma 1.panta pirmās daļas 8.punktā. Lūdzam izvērtēt, vai normas tvēruma paplašināšanai projektā attiecībā uz patiesā labuma guvējiem nebūtu lietojama juridisko personu un juridisko veidojumu terminoloģija ar atsauci uz Likumu.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Likumprojekts (grozījumi)
"2.1 pants. Biroja risku analīzes informācijas sistēma
(1) Biroja risku analīzes informācijas sistēma (turpmāk – BRAIS) un tās programmnodrošinājums ir valsts informācijas sistēma, kuras uzturēšanu un attīstību finansē no valsts pamatbudžeta.
(2) BRAIS izmantošanas mērķis ir nodrošināt Biroja datubāzēs esošās informācijas analīzi, integrāciju, aktuālu un vēsturisku datu uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti, kā arī no citām valsts institūcijām un reģistriem saņemtas informācijas analīzi, integrāciju, uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti par šā panta trešajā daļā minētajām personām nolūkā identificēt likumsakarības, kas norāda uz saikni:
1) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā un noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju;
2) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumu;
3) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem priekšvēlēšanu aģitācijā.
(3) BRAIS pārzinis un turētājs ir Birojs, kas organizē un vada informācijas sistēmas darbību atbilstoši šā panta otrajā daļā paredzētajam izmantošanas mērķim, kā arī veic datu apstrādi:
1) par valsts amatpersonām likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Krimināllikuma izpratnē, to radiniekiem un darījumu partneriem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, kā arī par politiski nozīmīgām personām, to ģimenes locekļiem un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē;
2) par valsts amatpersonām, kuras minētas likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 25.panta piektajā daļā, arī divus gadus pēc tam, kad šīs valsts amatpersonas beigušas pildīt attiecīgā valsts amatpersonas amata pienākumus;
3) par Krimināllikuma 326.2 un 326.3 pantā minētajiem valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekiem, kuri nav valsts amatpersonas, vai valsts institūciju pilnvarotām tādām pašām personām, kuras saistītas ar prettiesisku labumu pieprasīšanu, pieņemšanu un došanu, šo personu radiniekiem un darījumu partneriem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, kā arī politiski nozīmīgu personu ģimenes locekļiem un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē;
4) par personām, kuras iesaistītas politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanā un priekšvēlēšanu aģitācijā;
5) par komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem, kuros amatpersona, īpašnieks vai patiesais labuma guvējs ir kāda no 1., 2., 3. un 4. punktā minētajām personām.
(4) BRAIS netiek veikta datu apstrāde par Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām un darbiniekiem, valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, karavīriem, zemessargiem, militārajās vienībās un Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošajos objektos strādājošajiem civilajiem darbiniekiem un ierēdņiem un Biroja amatpersonām un darbiniekiem.
(5) BRAIS tiek apstrādāta informācija par personām, faktiem un notikumiem šajā likumā Birojam noteikto funkciju izpildei.
(6) BRAIS tiek apstrādātas šā panta trešās daļas 1. – 4. punktā minēto fizisko personu šādas datu kategorijas:
1) identifikācijas dati;
2) dati par amatiem un dati, kas norāda uz piederību valsts amatpersonas statusam;
3) dati par ienākumiem un mantisko stāvokli;
4) finanšu un darījumu informācija;
5) dati par saimniecisko darbību;
6) dati par patiesajiem labuma guvējiem.
(7) Lai identificētu personas, par kurām atbilstoši KNAB kompetencei būtu uzsākama resoriskā pārbaude, BRAIS tiek veikta profilēšana, pamatojoties uz šā panta sestajā daļā minētajām datu kategorijām.
(8) Fiziskas personas datu apstrāde BRAIS tiek veikta, datu subjektu par to neinformējot. Fiziskai personai ir tiesības saņemt no Biroja apstiprinājumu par to, ka tiek vai netiek apstrādāti uz viņu attiecināmi personas dati, un apstiprinājuma gadījumā saņemt informāciju par saviem apstrādātajiem personas datiem. Fiziskai personai nav tiesību saņemt informāciju, vai pēc profilēšanas veikta papildus manuāla datu apstrāde un pieņemts lēmums par resoriskās pārbaudes uzsākšanu līdz brīdim, kamēr nav pabeigta resoriskā pārbaude.
(9) Informācijas sistēmā dati tiek iegūti no Komercreģistra, Biedrību un nodibinājumu reģistra, Politisko partiju reģistra, Mantojumu reģistra, Gaisa kuģu reģistra, Latvijas Kuģu reģistra, VID Datu noliktavas sistēmas, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas, VID Politiski nozīmīgu personu reģistra, VID publiskojamo datu bāzes, Fizisko personu reģistra, Traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvās sistēmas, CSDD Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra, Transportlīdzekļu tirdzniecības reģistra, sistēmas “Valsts vienotā datorizētā Zemesgrāmata”, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas, Būvniecības informācijas sistēmas, Elektronisko iepirkumu sistēmas (vai IUB Publikāciju vadības sistēmas), Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vienotās informācijas sistēmas un Biroja Elektronisko datu ievades sistēmas.
(10) Ministru kabinets nosaka Biroja risku analīzes informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību, iekļaujamās informācijas apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu glabāšanas nosacījumus un kārtību. "
(1) Biroja risku analīzes informācijas sistēma (turpmāk – BRAIS) un tās programmnodrošinājums ir valsts informācijas sistēma, kuras uzturēšanu un attīstību finansē no valsts pamatbudžeta.
(2) BRAIS izmantošanas mērķis ir nodrošināt Biroja datubāzēs esošās informācijas analīzi, integrāciju, aktuālu un vēsturisku datu uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti, kā arī no citām valsts institūcijām un reģistriem saņemtas informācijas analīzi, integrāciju, uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti par šā panta trešajā daļā minētajām personām nolūkā identificēt likumsakarības, kas norāda uz saikni:
1) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā un noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju;
2) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumu;
3) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem priekšvēlēšanu aģitācijā.
(3) BRAIS pārzinis un turētājs ir Birojs, kas organizē un vada informācijas sistēmas darbību atbilstoši šā panta otrajā daļā paredzētajam izmantošanas mērķim, kā arī veic datu apstrādi:
1) par valsts amatpersonām likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Krimināllikuma izpratnē, to radiniekiem un darījumu partneriem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, kā arī par politiski nozīmīgām personām, to ģimenes locekļiem un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē;
2) par valsts amatpersonām, kuras minētas likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 25.panta piektajā daļā, arī divus gadus pēc tam, kad šīs valsts amatpersonas beigušas pildīt attiecīgā valsts amatpersonas amata pienākumus;
3) par Krimināllikuma 326.2 un 326.3 pantā minētajiem valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekiem, kuri nav valsts amatpersonas, vai valsts institūciju pilnvarotām tādām pašām personām, kuras saistītas ar prettiesisku labumu pieprasīšanu, pieņemšanu un došanu, šo personu radiniekiem un darījumu partneriem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, kā arī politiski nozīmīgu personu ģimenes locekļiem un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē;
4) par personām, kuras iesaistītas politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanā un priekšvēlēšanu aģitācijā;
5) par komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem, kuros amatpersona, īpašnieks vai patiesais labuma guvējs ir kāda no 1., 2., 3. un 4. punktā minētajām personām.
(4) BRAIS netiek veikta datu apstrāde par Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām un darbiniekiem, valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, karavīriem, zemessargiem, militārajās vienībās un Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošajos objektos strādājošajiem civilajiem darbiniekiem un ierēdņiem un Biroja amatpersonām un darbiniekiem.
(5) BRAIS tiek apstrādāta informācija par personām, faktiem un notikumiem šajā likumā Birojam noteikto funkciju izpildei.
(6) BRAIS tiek apstrādātas šā panta trešās daļas 1. – 4. punktā minēto fizisko personu šādas datu kategorijas:
1) identifikācijas dati;
2) dati par amatiem un dati, kas norāda uz piederību valsts amatpersonas statusam;
3) dati par ienākumiem un mantisko stāvokli;
4) finanšu un darījumu informācija;
5) dati par saimniecisko darbību;
6) dati par patiesajiem labuma guvējiem.
(7) Lai identificētu personas, par kurām atbilstoši KNAB kompetencei būtu uzsākama resoriskā pārbaude, BRAIS tiek veikta profilēšana, pamatojoties uz šā panta sestajā daļā minētajām datu kategorijām.
(8) Fiziskas personas datu apstrāde BRAIS tiek veikta, datu subjektu par to neinformējot. Fiziskai personai ir tiesības saņemt no Biroja apstiprinājumu par to, ka tiek vai netiek apstrādāti uz viņu attiecināmi personas dati, un apstiprinājuma gadījumā saņemt informāciju par saviem apstrādātajiem personas datiem. Fiziskai personai nav tiesību saņemt informāciju, vai pēc profilēšanas veikta papildus manuāla datu apstrāde un pieņemts lēmums par resoriskās pārbaudes uzsākšanu līdz brīdim, kamēr nav pabeigta resoriskā pārbaude.
(9) Informācijas sistēmā dati tiek iegūti no Komercreģistra, Biedrību un nodibinājumu reģistra, Politisko partiju reģistra, Mantojumu reģistra, Gaisa kuģu reģistra, Latvijas Kuģu reģistra, VID Datu noliktavas sistēmas, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas, VID Politiski nozīmīgu personu reģistra, VID publiskojamo datu bāzes, Fizisko personu reģistra, Traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvās sistēmas, CSDD Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra, Transportlīdzekļu tirdzniecības reģistra, sistēmas “Valsts vienotā datorizētā Zemesgrāmata”, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas, Būvniecības informācijas sistēmas, Elektronisko iepirkumu sistēmas (vai IUB Publikāciju vadības sistēmas), Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vienotās informācijas sistēmas un Biroja Elektronisko datu ievades sistēmas.
(10) Ministru kabinets nosaka Biroja risku analīzes informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību, iekļaujamās informācijas apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu glabāšanas nosacījumus un kārtību. "
Priekšlikums
Lūdzam precizēt likumprojekta 2.1panta sesto daļu, norādot visas fiziskas personas datu kategorijas, kas tiks apstrādātas likumprojekta ietvaros. No likumprojekta 2.1panta trešās daļas un anotācijas 1.3. apakšpunkta izriet, ka tiks apstrādāti fizisko personu dati par ģimenes locekļiem un fiziskas personas atrašanas vietas datus, tomēr tas nav minēts likumprojekta 2.1panta sestajā daļā. Likumprojekta anotācijas 1.3. apakšpunktā norādīts, ka, lai nodrošinātu taktiskās analīzes funkcijas efektīvāku pildīšanu un novērstu un atklātu vairāk pārkāpumu, kas kaitē sabiedrības interesēm, no kredītiestādēm paredzēts pieprasīt un apstrādāt fiziskas personas atrašanās vietas datus. Ievērojot, ka Kredītiestāžu likumā nav noteikta kredītiestādes tiesība apstrādāt fiziskās personas atrašanas vietas datus, lūdzam precizēt likumprojekta anotāciju.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Likumprojekts (grozījumi)
"2.1 pants. Biroja risku analīzes informācijas sistēma
(1) Biroja risku analīzes informācijas sistēma (turpmāk – BRAIS) un tās programmnodrošinājums ir valsts informācijas sistēma, kuras uzturēšanu un attīstību finansē no valsts pamatbudžeta.
(2) BRAIS izmantošanas mērķis ir nodrošināt Biroja datubāzēs esošās informācijas analīzi, integrāciju, aktuālu un vēsturisku datu uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti, kā arī no citām valsts institūcijām un reģistriem saņemtas informācijas analīzi, integrāciju, uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti par šā panta trešajā daļā minētajām personām nolūkā identificēt likumsakarības, kas norāda uz saikni:
1) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā un noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju;
2) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumu;
3) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem priekšvēlēšanu aģitācijā.
(3) BRAIS pārzinis un turētājs ir Birojs, kas organizē un vada informācijas sistēmas darbību atbilstoši šā panta otrajā daļā paredzētajam izmantošanas mērķim, kā arī veic datu apstrādi:
1) par valsts amatpersonām likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Krimināllikuma izpratnē, to radiniekiem un darījumu partneriem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, kā arī par politiski nozīmīgām personām, to ģimenes locekļiem un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē;
2) par valsts amatpersonām, kuras minētas likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 25.panta piektajā daļā, arī divus gadus pēc tam, kad šīs valsts amatpersonas beigušas pildīt attiecīgā valsts amatpersonas amata pienākumus;
3) par Krimināllikuma 326.2 un 326.3 pantā minētajiem valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekiem, kuri nav valsts amatpersonas, vai valsts institūciju pilnvarotām tādām pašām personām, kuras saistītas ar prettiesisku labumu pieprasīšanu, pieņemšanu un došanu, šo personu radiniekiem un darījumu partneriem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, kā arī politiski nozīmīgu personu ģimenes locekļiem un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē;
4) par personām, kuras iesaistītas politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanā un priekšvēlēšanu aģitācijā;
5) par komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem, kuros amatpersona, īpašnieks vai patiesais labuma guvējs ir kāda no 1., 2., 3. un 4. punktā minētajām personām.
(4) BRAIS netiek veikta datu apstrāde par Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām un darbiniekiem, valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, karavīriem, zemessargiem, militārajās vienībās un Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošajos objektos strādājošajiem civilajiem darbiniekiem un ierēdņiem un Biroja amatpersonām un darbiniekiem.
(5) BRAIS tiek apstrādāta informācija par personām, faktiem un notikumiem šajā likumā Birojam noteikto funkciju izpildei.
(6) BRAIS tiek apstrādātas šā panta trešās daļas 1. – 4. punktā minēto fizisko personu šādas datu kategorijas:
1) identifikācijas dati;
2) dati par amatiem un dati, kas norāda uz piederību valsts amatpersonas statusam;
3) dati par ienākumiem un mantisko stāvokli;
4) finanšu un darījumu informācija;
5) dati par saimniecisko darbību;
6) dati par patiesajiem labuma guvējiem.
(7) Lai identificētu personas, par kurām atbilstoši KNAB kompetencei būtu uzsākama resoriskā pārbaude, BRAIS tiek veikta profilēšana, pamatojoties uz šā panta sestajā daļā minētajām datu kategorijām.
(8) Fiziskas personas datu apstrāde BRAIS tiek veikta, datu subjektu par to neinformējot. Fiziskai personai ir tiesības saņemt no Biroja apstiprinājumu par to, ka tiek vai netiek apstrādāti uz viņu attiecināmi personas dati, un apstiprinājuma gadījumā saņemt informāciju par saviem apstrādātajiem personas datiem. Fiziskai personai nav tiesību saņemt informāciju, vai pēc profilēšanas veikta papildus manuāla datu apstrāde un pieņemts lēmums par resoriskās pārbaudes uzsākšanu līdz brīdim, kamēr nav pabeigta resoriskā pārbaude.
(9) Informācijas sistēmā dati tiek iegūti no Komercreģistra, Biedrību un nodibinājumu reģistra, Politisko partiju reģistra, Mantojumu reģistra, Gaisa kuģu reģistra, Latvijas Kuģu reģistra, VID Datu noliktavas sistēmas, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas, VID Politiski nozīmīgu personu reģistra, VID publiskojamo datu bāzes, Fizisko personu reģistra, Traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvās sistēmas, CSDD Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra, Transportlīdzekļu tirdzniecības reģistra, sistēmas “Valsts vienotā datorizētā Zemesgrāmata”, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas, Būvniecības informācijas sistēmas, Elektronisko iepirkumu sistēmas (vai IUB Publikāciju vadības sistēmas), Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vienotās informācijas sistēmas un Biroja Elektronisko datu ievades sistēmas.
(10) Ministru kabinets nosaka Biroja risku analīzes informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību, iekļaujamās informācijas apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu glabāšanas nosacījumus un kārtību. "
(1) Biroja risku analīzes informācijas sistēma (turpmāk – BRAIS) un tās programmnodrošinājums ir valsts informācijas sistēma, kuras uzturēšanu un attīstību finansē no valsts pamatbudžeta.
(2) BRAIS izmantošanas mērķis ir nodrošināt Biroja datubāzēs esošās informācijas analīzi, integrāciju, aktuālu un vēsturisku datu uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti, kā arī no citām valsts institūcijām un reģistriem saņemtas informācijas analīzi, integrāciju, uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti par šā panta trešajā daļā minētajām personām nolūkā identificēt likumsakarības, kas norāda uz saikni:
1) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā un noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju;
2) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumu;
3) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem priekšvēlēšanu aģitācijā.
(3) BRAIS pārzinis un turētājs ir Birojs, kas organizē un vada informācijas sistēmas darbību atbilstoši šā panta otrajā daļā paredzētajam izmantošanas mērķim, kā arī veic datu apstrādi:
1) par valsts amatpersonām likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Krimināllikuma izpratnē, to radiniekiem un darījumu partneriem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, kā arī par politiski nozīmīgām personām, to ģimenes locekļiem un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē;
2) par valsts amatpersonām, kuras minētas likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 25.panta piektajā daļā, arī divus gadus pēc tam, kad šīs valsts amatpersonas beigušas pildīt attiecīgā valsts amatpersonas amata pienākumus;
3) par Krimināllikuma 326.2 un 326.3 pantā minētajiem valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekiem, kuri nav valsts amatpersonas, vai valsts institūciju pilnvarotām tādām pašām personām, kuras saistītas ar prettiesisku labumu pieprasīšanu, pieņemšanu un došanu, šo personu radiniekiem un darījumu partneriem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, kā arī politiski nozīmīgu personu ģimenes locekļiem un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē;
4) par personām, kuras iesaistītas politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanā un priekšvēlēšanu aģitācijā;
5) par komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem, kuros amatpersona, īpašnieks vai patiesais labuma guvējs ir kāda no 1., 2., 3. un 4. punktā minētajām personām.
(4) BRAIS netiek veikta datu apstrāde par Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām un darbiniekiem, valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, karavīriem, zemessargiem, militārajās vienībās un Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošajos objektos strādājošajiem civilajiem darbiniekiem un ierēdņiem un Biroja amatpersonām un darbiniekiem.
(5) BRAIS tiek apstrādāta informācija par personām, faktiem un notikumiem šajā likumā Birojam noteikto funkciju izpildei.
(6) BRAIS tiek apstrādātas šā panta trešās daļas 1. – 4. punktā minēto fizisko personu šādas datu kategorijas:
1) identifikācijas dati;
2) dati par amatiem un dati, kas norāda uz piederību valsts amatpersonas statusam;
3) dati par ienākumiem un mantisko stāvokli;
4) finanšu un darījumu informācija;
5) dati par saimniecisko darbību;
6) dati par patiesajiem labuma guvējiem.
(7) Lai identificētu personas, par kurām atbilstoši KNAB kompetencei būtu uzsākama resoriskā pārbaude, BRAIS tiek veikta profilēšana, pamatojoties uz šā panta sestajā daļā minētajām datu kategorijām.
(8) Fiziskas personas datu apstrāde BRAIS tiek veikta, datu subjektu par to neinformējot. Fiziskai personai ir tiesības saņemt no Biroja apstiprinājumu par to, ka tiek vai netiek apstrādāti uz viņu attiecināmi personas dati, un apstiprinājuma gadījumā saņemt informāciju par saviem apstrādātajiem personas datiem. Fiziskai personai nav tiesību saņemt informāciju, vai pēc profilēšanas veikta papildus manuāla datu apstrāde un pieņemts lēmums par resoriskās pārbaudes uzsākšanu līdz brīdim, kamēr nav pabeigta resoriskā pārbaude.
(9) Informācijas sistēmā dati tiek iegūti no Komercreģistra, Biedrību un nodibinājumu reģistra, Politisko partiju reģistra, Mantojumu reģistra, Gaisa kuģu reģistra, Latvijas Kuģu reģistra, VID Datu noliktavas sistēmas, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas, VID Politiski nozīmīgu personu reģistra, VID publiskojamo datu bāzes, Fizisko personu reģistra, Traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvās sistēmas, CSDD Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra, Transportlīdzekļu tirdzniecības reģistra, sistēmas “Valsts vienotā datorizētā Zemesgrāmata”, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas, Būvniecības informācijas sistēmas, Elektronisko iepirkumu sistēmas (vai IUB Publikāciju vadības sistēmas), Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vienotās informācijas sistēmas un Biroja Elektronisko datu ievades sistēmas.
(10) Ministru kabinets nosaka Biroja risku analīzes informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību, iekļaujamās informācijas apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu glabāšanas nosacījumus un kārtību. "
Priekšlikums
Lai nodrošinātu viennozīmīgu likumprojektā ietvertās normas izpratni, lūdzam likumprojektā vai tā anotācijā paskaidrot, kādi dati tiks uzskatīti par norādi uz piederību valsts amatpersonas statusam.
Piedāvātā redakcija
-
10.
Likumprojekts (grozījumi)
"2.1 pants. Biroja risku analīzes informācijas sistēma
(1) Biroja risku analīzes informācijas sistēma (turpmāk – BRAIS) un tās programmnodrošinājums ir valsts informācijas sistēma, kuras uzturēšanu un attīstību finansē no valsts pamatbudžeta.
(2) BRAIS izmantošanas mērķis ir nodrošināt Biroja datubāzēs esošās informācijas analīzi, integrāciju, aktuālu un vēsturisku datu uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti, kā arī no citām valsts institūcijām un reģistriem saņemtas informācijas analīzi, integrāciju, uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti par šā panta trešajā daļā minētajām personām nolūkā identificēt likumsakarības, kas norāda uz saikni:
1) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā un noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju;
2) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumu;
3) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem priekšvēlēšanu aģitācijā.
(3) BRAIS pārzinis un turētājs ir Birojs, kas organizē un vada informācijas sistēmas darbību atbilstoši šā panta otrajā daļā paredzētajam izmantošanas mērķim, kā arī veic datu apstrādi:
1) par valsts amatpersonām likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Krimināllikuma izpratnē, to radiniekiem un darījumu partneriem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, kā arī par politiski nozīmīgām personām, to ģimenes locekļiem un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē;
2) par valsts amatpersonām, kuras minētas likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 25.panta piektajā daļā, arī divus gadus pēc tam, kad šīs valsts amatpersonas beigušas pildīt attiecīgā valsts amatpersonas amata pienākumus;
3) par Krimināllikuma 326.2 un 326.3 pantā minētajiem valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekiem, kuri nav valsts amatpersonas, vai valsts institūciju pilnvarotām tādām pašām personām, kuras saistītas ar prettiesisku labumu pieprasīšanu, pieņemšanu un došanu, šo personu radiniekiem un darījumu partneriem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, kā arī politiski nozīmīgu personu ģimenes locekļiem un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē;
4) par personām, kuras iesaistītas politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanā un priekšvēlēšanu aģitācijā;
5) par komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem, kuros amatpersona, īpašnieks vai patiesais labuma guvējs ir kāda no 1., 2., 3. un 4. punktā minētajām personām.
(4) BRAIS netiek veikta datu apstrāde par Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām un darbiniekiem, valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, karavīriem, zemessargiem, militārajās vienībās un Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošajos objektos strādājošajiem civilajiem darbiniekiem un ierēdņiem un Biroja amatpersonām un darbiniekiem.
(5) BRAIS tiek apstrādāta informācija par personām, faktiem un notikumiem šajā likumā Birojam noteikto funkciju izpildei.
(6) BRAIS tiek apstrādātas šā panta trešās daļas 1. – 4. punktā minēto fizisko personu šādas datu kategorijas:
1) identifikācijas dati;
2) dati par amatiem un dati, kas norāda uz piederību valsts amatpersonas statusam;
3) dati par ienākumiem un mantisko stāvokli;
4) finanšu un darījumu informācija;
5) dati par saimniecisko darbību;
6) dati par patiesajiem labuma guvējiem.
(7) Lai identificētu personas, par kurām atbilstoši KNAB kompetencei būtu uzsākama resoriskā pārbaude, BRAIS tiek veikta profilēšana, pamatojoties uz šā panta sestajā daļā minētajām datu kategorijām.
(8) Fiziskas personas datu apstrāde BRAIS tiek veikta, datu subjektu par to neinformējot. Fiziskai personai ir tiesības saņemt no Biroja apstiprinājumu par to, ka tiek vai netiek apstrādāti uz viņu attiecināmi personas dati, un apstiprinājuma gadījumā saņemt informāciju par saviem apstrādātajiem personas datiem. Fiziskai personai nav tiesību saņemt informāciju, vai pēc profilēšanas veikta papildus manuāla datu apstrāde un pieņemts lēmums par resoriskās pārbaudes uzsākšanu līdz brīdim, kamēr nav pabeigta resoriskā pārbaude.
(9) Informācijas sistēmā dati tiek iegūti no Komercreģistra, Biedrību un nodibinājumu reģistra, Politisko partiju reģistra, Mantojumu reģistra, Gaisa kuģu reģistra, Latvijas Kuģu reģistra, VID Datu noliktavas sistēmas, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas, VID Politiski nozīmīgu personu reģistra, VID publiskojamo datu bāzes, Fizisko personu reģistra, Traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvās sistēmas, CSDD Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra, Transportlīdzekļu tirdzniecības reģistra, sistēmas “Valsts vienotā datorizētā Zemesgrāmata”, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas, Būvniecības informācijas sistēmas, Elektronisko iepirkumu sistēmas (vai IUB Publikāciju vadības sistēmas), Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vienotās informācijas sistēmas un Biroja Elektronisko datu ievades sistēmas.
(10) Ministru kabinets nosaka Biroja risku analīzes informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību, iekļaujamās informācijas apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu glabāšanas nosacījumus un kārtību. "
(1) Biroja risku analīzes informācijas sistēma (turpmāk – BRAIS) un tās programmnodrošinājums ir valsts informācijas sistēma, kuras uzturēšanu un attīstību finansē no valsts pamatbudžeta.
(2) BRAIS izmantošanas mērķis ir nodrošināt Biroja datubāzēs esošās informācijas analīzi, integrāciju, aktuālu un vēsturisku datu uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti, kā arī no citām valsts institūcijām un reģistriem saņemtas informācijas analīzi, integrāciju, uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti par šā panta trešajā daļā minētajām personām nolūkā identificēt likumsakarības, kas norāda uz saikni:
1) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā un noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju;
2) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumu;
3) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem priekšvēlēšanu aģitācijā.
(3) BRAIS pārzinis un turētājs ir Birojs, kas organizē un vada informācijas sistēmas darbību atbilstoši šā panta otrajā daļā paredzētajam izmantošanas mērķim, kā arī veic datu apstrādi:
1) par valsts amatpersonām likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Krimināllikuma izpratnē, to radiniekiem un darījumu partneriem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, kā arī par politiski nozīmīgām personām, to ģimenes locekļiem un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē;
2) par valsts amatpersonām, kuras minētas likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 25.panta piektajā daļā, arī divus gadus pēc tam, kad šīs valsts amatpersonas beigušas pildīt attiecīgā valsts amatpersonas amata pienākumus;
3) par Krimināllikuma 326.2 un 326.3 pantā minētajiem valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekiem, kuri nav valsts amatpersonas, vai valsts institūciju pilnvarotām tādām pašām personām, kuras saistītas ar prettiesisku labumu pieprasīšanu, pieņemšanu un došanu, šo personu radiniekiem un darījumu partneriem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, kā arī politiski nozīmīgu personu ģimenes locekļiem un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē;
4) par personām, kuras iesaistītas politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanā un priekšvēlēšanu aģitācijā;
5) par komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem, kuros amatpersona, īpašnieks vai patiesais labuma guvējs ir kāda no 1., 2., 3. un 4. punktā minētajām personām.
(4) BRAIS netiek veikta datu apstrāde par Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām un darbiniekiem, valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, karavīriem, zemessargiem, militārajās vienībās un Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošajos objektos strādājošajiem civilajiem darbiniekiem un ierēdņiem un Biroja amatpersonām un darbiniekiem.
(5) BRAIS tiek apstrādāta informācija par personām, faktiem un notikumiem šajā likumā Birojam noteikto funkciju izpildei.
(6) BRAIS tiek apstrādātas šā panta trešās daļas 1. – 4. punktā minēto fizisko personu šādas datu kategorijas:
1) identifikācijas dati;
2) dati par amatiem un dati, kas norāda uz piederību valsts amatpersonas statusam;
3) dati par ienākumiem un mantisko stāvokli;
4) finanšu un darījumu informācija;
5) dati par saimniecisko darbību;
6) dati par patiesajiem labuma guvējiem.
(7) Lai identificētu personas, par kurām atbilstoši KNAB kompetencei būtu uzsākama resoriskā pārbaude, BRAIS tiek veikta profilēšana, pamatojoties uz šā panta sestajā daļā minētajām datu kategorijām.
(8) Fiziskas personas datu apstrāde BRAIS tiek veikta, datu subjektu par to neinformējot. Fiziskai personai ir tiesības saņemt no Biroja apstiprinājumu par to, ka tiek vai netiek apstrādāti uz viņu attiecināmi personas dati, un apstiprinājuma gadījumā saņemt informāciju par saviem apstrādātajiem personas datiem. Fiziskai personai nav tiesību saņemt informāciju, vai pēc profilēšanas veikta papildus manuāla datu apstrāde un pieņemts lēmums par resoriskās pārbaudes uzsākšanu līdz brīdim, kamēr nav pabeigta resoriskā pārbaude.
(9) Informācijas sistēmā dati tiek iegūti no Komercreģistra, Biedrību un nodibinājumu reģistra, Politisko partiju reģistra, Mantojumu reģistra, Gaisa kuģu reģistra, Latvijas Kuģu reģistra, VID Datu noliktavas sistēmas, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas, VID Politiski nozīmīgu personu reģistra, VID publiskojamo datu bāzes, Fizisko personu reģistra, Traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvās sistēmas, CSDD Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra, Transportlīdzekļu tirdzniecības reģistra, sistēmas “Valsts vienotā datorizētā Zemesgrāmata”, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas, Būvniecības informācijas sistēmas, Elektronisko iepirkumu sistēmas (vai IUB Publikāciju vadības sistēmas), Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vienotās informācijas sistēmas un Biroja Elektronisko datu ievades sistēmas.
(10) Ministru kabinets nosaka Biroja risku analīzes informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību, iekļaujamās informācijas apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu glabāšanas nosacījumus un kārtību. "
Priekšlikums
Aicinām izvērtēt paredzētā 2.1 panta trešās daļas 5. punktā ietverto uzskaitījumu, proti, vai norādītais uzskaitījums ir korekts un izsmeļošs, tostarp, ņemot vērā projektā un anotācijā sniegto izklāstu un skaidrojumu. Piemēram, aicinām vērtēt, vai norādes neiekļaušana uz individuālo komersantu, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, komersantu filiālēm, arodbiedrībā, to apvienībām, pārstāvniecībām ir atbilstoša regulējuma mērķim.
Piedāvātā redakcija
-
11.
Likumprojekts (grozījumi)
2.
Priekšlikums
Likuma pārskatāmības, skaidrības un noteiktības nolūkā lūdzam precizēt projektā iekļautos grozījumus, kas attiecas uz jaunajām funkcijām – veikt taktisko analīzi un stratēģisko analīzi, ievērojot likumā paredzēto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk - Birojs) kompetences jomu sadalījumu. Proti, likuma 7.pants paredz Biroja funkcijas korupcijas novēršanā, tomēr panta pirmajā daļā 18.punktā projekts paredz iekļaut arī stratēģiskās analīzes veikšanu, lai identificētu arī priekšvēlēšanu aģitācijas un politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumu tendences, tipoloģijas un draudus. Ievērojot likuma regulējumu, stratēģiskās analīzes veikšana politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas jomā būtu paredzama likuma 9.pantā, savukārt priekšvēlēšanu aģitācijas jomā tā būtu paredzama likuma 9.1 pantā. Tāpat nav saskatāma nepieciešamība šīs funkcijas līdztekus noteikt kā Biroja amatpersonu tiesības 10.punktā, un attiecīgais papildinājums būtu svītrojams. Lūdzam precizēt projektu, ievērojot minēto.
Piedāvātā redakcija
-
12.
Likumprojekts (grozījumi)
"(3) Birojs resoriskās pārbaudes procesā nepieciešamo ziņu pieprasījumu kredītiestādei iesniedz rajona (pilsētas) tiesai pēc savas juridiskās adreses. Tiesnesis 72 stundu laikā izskata Biroja pieprasījumu un tam pievienotos dokumentus, kas pamato nepieciešamību saņemt pieprasītās ziņas, ja nepieciešams, uzklausa Biroja pārstāvjus, un lemj par atļauju saņemt pieprasītās ziņas. Lēmumu par atļauju saņemt pieprasītās ziņas tiesnesis noformē rezolūcijas veidā uz pieprasījuma. Atteikuma gadījumā tiesnesis pieņem motivētu lēmumu un 24 stundu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža Birojam nosūta lēmuma norakstu. Tiesneša lēmums nav pārsūdzams. "
Priekšlikums
Anotācijā norādīts, ka resoriskās pārbaudes mērķis ir normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros pārbaudīt, kā tiek ievērotas tiesību normas, kuru izpildes kontrole un uzraudzība ir noteikta ar likumu Birojam, un vai ir pamats kriminālprocesa, administratīvā pārkāpuma procesa vai operatīvās darbības procesa uzsākšanai. Savukārt attiecībā uz rajona (pilsētas) tiesas atļauju saņemt kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas ir norādīts, ka tās ir nepieciešams saņemt taktiskās analīzes funkciju veikšanai. Ņemot vērā minēto, secināms, ka būtu nepieciešams precizēt redakcijas pirmo teikumu, sašaurinot tā tvērumu un nosakot, ka šīs ziņas ir iespējams saņemt likumā noteiktās taktiskās analīzes funkcijas veikšanai.
Piedāvātā redakcija
"(3) Par atļauju saņemt kredītiestādes rīcībā esošās ziņas par fiziskām personām likumā noteiktās taktiskās analīzes funkcijas veikšanai lemj rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis. Pieprasījumu Birojs iesniedz rajona (pilsētas) tiesai pēc savas juridiskās adreses. Tiesnesis 72 stundu laikā izskata Biroja pieprasījumu un tam pievienotos dokumentus, kas pamato nepieciešamību saņemt pieprasītās ziņas, ja nepieciešams, uzklausa Biroja pārstāvjus, un lemj par atļauju saņemt pieprasītās ziņas. Lēmumu par atļauju saņemt pieprasītās ziņas tiesnesis noformē rezolūcijas veidā uz pieprasījuma. Atteikuma gadījumā tiesnesis pieņem motivētu lēmumu un 24 stundu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža Birojam nosūta lēmuma norakstu. Tiesneša lēmums nav pārsūdzams. "
13.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Anotācijā nav ietverta informācija par pieprasījumu par atļauju saņemt kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas par fiziskām personām likumā noteiktās taktiskās analīzes veikšanai ietekmi uz tiesu noslodzi. Ņemot vērā minēto, anotācija papildināma ar informāciju par prognozēto šādu pieprasījumu skaitu un skaidrojumu par to ietekmi uz tiesas noslodzi.
Piedāvātā redakcija
-
14.
Anotācija (ex-ante)
8.1.13. uz datu aizsardzību
Priekšlikums
Lūdzam izvērtēt likumprojektā norādīto personas datu apstrādes tiesisko pamatu un precizēt anotācijas 8.1.13. apakšpunktu. Turklāt aicinām norādīt, vai dati tiks nodoti citām institūcijām un kādā nolūkā un apjomā.
Vēršam uzmanību, ka likumprojektā plānotajai personas datu apstrādei kā tiesiskais pamats ir norādāms spēkā esošs ārējais normatīvais akts (-i) un tā norma (-as), no kā ir izsecināma nepieciešamība apstrādāt personu datus likumprojektā paredzētajā veidā. Tādējādi likuma “Par fizisko personu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 2. panta 1. punktā minētais nolūks nevar būt par tiesisko pamatu fizisko personu datu apstrādei.
Vēršam uzmanību, ka likumprojektā plānotajai personas datu apstrādei kā tiesiskais pamats ir norādāms spēkā esošs ārējais normatīvais akts (-i) un tā norma (-as), no kā ir izsecināma nepieciešamība apstrādāt personu datus likumprojektā paredzētajā veidā. Tādējādi likuma “Par fizisko personu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 2. panta 1. punktā minētais nolūks nevar būt par tiesisko pamatu fizisko personu datu apstrādei.
Piedāvātā redakcija
-