Atzinums

Lūdzam likumprojekta 1. panta sestajā daļā pareizi sasaistīt terminu "zemes gabals" un "zemes vienība", un skaidri nošķirt regulējumu:
a) par to, kad var pretendēt uz kompensāciju,
b) par gadījumiem, kad un kāds zemes gabals nodalāms no zemes vienības, lai pretendētu uz kompensāciju.
Ja likumā būs noteikts, ka zemes gabalu nodala, tad būs skaidrs, ka šādai sadalei nav minimālās platības ierobežojuma.
Šobrīd likumprojekta 1. panta sestās daļas formulējums rada neskaidrības, jo tajā tiek lietoti dažādi termini – "zemes gabals", "īpašums" un beigās – "zemes vienība". Turklāt likumprojekta 1. panta daļa, kurā tiek reglamentēta zemes vienības nodalīšana, nav skaidri sasaistāma ar sākumā minētajiem nosacījumiem, jo nav precīzi definēts, kad un kādas daļas ir jānodala. Pamatojoties uz anotācijā minēto, secināms, ka, ja zemes gabals ir daļa no zemes vienības, tad būtu nepieciešama tā nodalīšana no zemes vienības.

"(6) Zemes īpašnieks var pretendēt uz kompensāciju zemes maiņas veidā, ja zemes gabals nav apbūvēts un atrodas mikroliegumā, dabas rezervātā, dabas liegumā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma, regulējamā režīma vai dabas lieguma zonā vai uz to attiecas visa kalendārā gada laikā pilnīgs mežsaimnieciskās darbības, galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegums. Ja atbilstošais zemes gabals ir daļa no zemes vienības, to nodala, veicot zemes vienības sadali. Zemes vienības sadali var neveikt, ja tās teritorija, kurai nav piemēroti attiecīgie saimnieciskās darbības ierobežojumi, veido līdz 20 % no kompensējamās zemes gabala platības."

Lūdzam papildināt likumprojektā likuma 13. panta pirmās daļas attiecīgās normas ar terminu "zemes tiesiskais valdītājs", ja likumā nepieciešams regulēt, ka arī zemes tiesiskais valdītājs var pretendēt uz zemes maiņu.
Ja atbilstoši likumprojekta jaunā 13. panta pirmās daļas a apakšpunktam "pieņemts lēmums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu",  tad īpašums nav vēl ierakstīts zemesgrāmatā. No likuma 5. panta pirmās daļas izriet, ka tiesības prasīt kompensāciju ir zemes īpašniekam, kura īpašuma tiesības uz zemi nostiprinātas zemesgrāmatā. Savukārt no likumprojekta 13. panta pirmās daļas apakšpunktiem izriet, ka zemes īpašnieks ne vienmēr ir tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. 
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 7. panta otrajai daļai par nekustamā īpašuma tiesisko valdītāju atzīstama:
1) persona, kura atbilst Civillikumā noteiktajam tiesiskā valdītāja jēdzienam, izņemot šā panta pirmajā daļā minētos gadījumus;
2) persona, kura zemes reformas ietvaros ir ieguvusi nekustamo īpašumu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, ja ar likumā noteiktās institūcijas lēmumu zeme piešķirta īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to, izņemot šā panta pirmajā daļā minētos gadījumus;
3) attiecībā uz būvi — persona, kurai ar līgumu, izņemot līgumu par apbūves tiesības piešķiršanu, noteiktas tiesības būvēt.

-

Lūdzam mainīt likumprojekta likuma 13. panta trešās daļas formulējumu par zemes vienību sadali regulējošos normatīvajos aktos noteikto aizliegumu sadalīt zemes īpašumu zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem. Šobrīd zemes vienību sadali regulē Zemes ierīcības likums, kurā nav paredzēti šādi ierobežojumi par sadalāmo zemes vienību platībām.
Ja mērķis ir atsaukties uz konkrētiem normatīvajiem aktiem par aizsargājamām dabas teritorijām, piemēram, Ministru kabineta 2007. gada 6. marta noteikumiem Nr. 168 "Dabas lieguma "Sitas un Pededzes paliene" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" u.c., kuros ir šāds ierobežojums, tad lūdzam normā precizēt, ka šādi ierobežojumi noteikti normatīvajos aktos par aizsargājamām dabas teritorijām, nevis normatīvajos aktos par zemes sadali.



 

"13. pants. Tiesības prasīt zemes maiņu
(3) Uz zemes maiņu neattiecas normatīvajos aktos par aizsargājamām dabas teritorijām noteiktie ierobežojumi par jaunveidojamo zemes vienību minimālajām platībām sadales rezultātā."
 

Lūdzam atkārtoti izvērtēt likumprojekta 5. pantā ietverto regulējumu, kā arī nepieciešamību papildināt anotāciju, ņemot vērā šādus apsvērumus.
Secināms, ka likumprojekta 5. pantā piedāvātā likuma "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās" 13. panta redakcija sagatavota, ņemot vērā šobrīd spēkā esošo šā likuma 6. panta redakciju, principā to pārkopējot. Tomēr, izvēloties šādu pieeju, vienmēr nepieciešams rūpīgi izvērtēt regulējumu, kas tiek pārkopēts, īpaši gadījumos, kad šis regulējums ir bijis spēkā un nav ticis pārvērtēts jau ilgstoši. Piemēram, nav rodams skaidrojums tam, kādēļ pantā nepieciešams atsevišķi uzskaitīt dažādus īpašuma tiesību iegūšanas veidus (tiesisks darījums, spriedums, privatizācija, zemes reformas procesi, mantošana), ja pēc būtības pantā nepieciešams pateikt, ka zemes maiņu var prasīt zemes īpašnieks, kuram piederošai zemei apgrūtinājums uzlikts pēc tam, kad attiecīgā persona zemi ieguvusi īpašumā (kā norādīts anotācijā). Dažādus īpašuma tiesību iegūšanas veidus jau regulē citi normatīvie akti (Civillikums, privatizācijas likumi, zemes reformas likumi u.c.). Vienlaikus īpaši vēlamies uzsvērt nepieciešamību izvērtēt tieši 13. panta pirmās daļas 2. punkta d) apakšpunktā noteikto prasību (un būtībā pārvērtēt arī šobrīd likuma 6. pantā ietverto prasību), ka zemes atsavināšanas darījumam jābūt notariālā akta formā vai apliecinātam notariālā kārtībā, jo šāda prasība darījumiem ar nekustamo īpašumu neizriet no Civillikuma. Attiecīgi būtu nepieciešams pamatojums, kādēļ zemes maiņu var prasīt tikai šādos gadījumos (kādēļ darījuma forma ietekmē personas tiesības izmantot likumprojektā ietverto kompensēšanas mehānismu).
Tāpat arī 13. panta otrajā daļā ietvertais regulējums nav pilnībā skaidrs. Šķietami, ka otrās daļas divos punktos ietverts regulējums diviem dažādiem gadījumiem. Cik saprotams, 1. punktā regulēti gadījumi, kad apgrūtinājums zemei bija uzlikts jau pirms mantojuma atklāšanās (un mantojuma atstājējam bija tiesības prasīt zemes maiņu), savukārt 2. punktā regulēti gadījumi, kad apgrūtinājums uzlikts pēc mantojuma atklāšanās. Taču kritēriji, lai mantinieks var prasīt zemes maiņu, abos punktos atšķiras - saskaņā ar 1. punktu mantiniekam ir jābūt saņēmušam mantojuma apliecību, savukārt 2. punktā šāda prasība nav ietverta. 

-

Ierosinām precizēt likumprojekta 5. pantā piedāvāto likuma "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās" 17. panta pirmo daļu, jo šobrīd tajā noteikts, ka "maināmās zemes vienības vērtību un piedāvājamo zemes vienību vērtību nosaka par zemes maiņu atbildīgā institūcija". Likumprojekta 5. pantā piedāvātajā 17. panta otrās daļas redakcijā savukārt norādīts, ka "maināmās zemes vienības tirgus vērtību un piedāvājamo zemes vienību tirgus vērtību nosaka atbilstoši Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem un normatīvajiem aktiem". Attiecīgi secināms, ka maināmās zemes vienības un piedāvājamo zemes vienību tirgus vērtību var noteikt sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, nevis par zemes maiņu atbildīgā institūcija. Lai tas, ka vērtēšanu veic nevis atbildīgā institūcija, bet gan atbildīgās institūcijas uzdevumā - nekustamā īpašuma vērtētājs, būtu skaidrs arī no likumprojekta redakcijas, ierosinām to precizēt, piemēram, nosakot, ka atbildīgā institūcija nodrošina/pasūta/organizē/veic nepieciešamās darbības (te var lietot arī citus terminus) zemes vienību tirgus vērtības noteikšanai.

-

Lūdzam aktualizēt anotāciju daļā, kas skaidro nepieciešamību noteikt zemes īpašniekam pirms procesa uzsākšanas veikt zemes robežu uzmērīšanu, jo likumprojekta aktuālajā redakcijā nav saglabāts vēsturiskās 4.0 redakcijas regulējums attiecībā uz zemes vienību uzmērīšanu.

-