Atzinums

1.6. Papildināt ar jaunu 11.¹ nodaļu "Energoefektivitāte un elektromobilitāte" ar 130.², 130.³, 130.⁴, 130.⁵, 130.⁶, 130.⁷, 130.⁸., 130.⁹., 130.¹⁰., 130.¹¹., 130.¹²., 130.¹³. 130.¹⁴., 130.¹⁵., 130.¹⁶., 130.¹⁷., 130.¹⁸., 130.¹⁹., 130.²⁰., 130.²¹., 130.²²., 130.^23., 130.²⁴, 130.²⁵ un 130.²⁶ punktu šādā redakcijā:
"11.¹ Energoefektivitāte un elektromobilitāte
11.¹1 Vispārīgās prasības energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā

130.² Jaunu ēku projektē tā, lai tās energoefektivitāte atbilst minimālajām prasībām jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai.

130.³ Ja ēku atjauno, lai tā atbilstu minimālajām energoefektivitātes prasībām, nodrošina atbilstību būves elementu minimālajām energoefektivitātes prasībām saskaņā ar būvnormatīvos noteikto regulējumu jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai, bet nozīmīgas atjaunošanas gadījumā – esošu ēku atjaunošana un pārbūves norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai. 

130.⁴ Ēkām, kurām veic nozīmīgu atjaunošanu, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams, to risina, lai ēkas vai tās atjaunotās daļas energoefektivitāte tiktu uzlabota, izpildot minimālās prasības energoefektivitātes jomā. Minētās prasības piemēro atjaunojamajai ēkai vai ēkas vienībai kopumā. Papildus vai kā alternatīvu, minimālās prasības energoefektivitātes jomā var piemērot tikai atjaunojamajiem būves elementiem.

130.⁵ Saules enerģijas iekārtu paredz:
130.⁵1. jaunai publiskā sektora subjekta ēkai ar kopējo platību lielāku par 250m². Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra; 
130.⁵2. jaunai nedzīvojamai ēkai ar kopējo platību lielāku par 250m². Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra; 
130.⁵3. jaunai dzīvojamai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra; 
130.⁵4. jaunai autostāvvietai ar jumtu, kas atrodas fiziski blakus citai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra;
130.⁵5. nedzīvojamajās ēkas ar kopējo platību lielāku par 500 m² nozīmīgas atjaunošanas gadījumā vai veicot darbību, kurai nepieciešams būvvaldes saskaņojums, darbiem uz jumta vai ēkas inženiertehniskās sistēmas uzstādīšanai. Šā apakšpunkta prasība piemērojama no 2027. gada 31. decembra.

130.⁶ Jaunām nedzīvojamām ēkām ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām un nedzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām, paredz:
130.⁶1. vismaz vienu uzlādes punktu uz katrām piecām stāvvietām. Biroju ēkas gadījumā vienu uzlādes punktu paredz uz katrām divām stāvvietām;
130.⁶2. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietām, bet pārējām automašīnu stāvvietām – kabeļkanālus, t.i. elektrības kabeļiem paredzētus kanālus, lai vēlāk būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus. Šo noteikumu 130.⁶1. apakšpunktā minētā uzlādes punkta vajadzībām ierīkoto kabeli iekļauj šajā punktā minēto iepriekš ierīkotu kabeļu sastāvā;
130.⁶3. velosipēdu stāvvietas, kas veido vismaz 10 % no kopējās lietotāju kapacitātes, paredzot vietu arī lielāka izmēra velosipēdiem nekā standarta velosipēdi.

130.⁷ Jaunām dzīvojamām ēkām ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām un dzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām, paredz:
130.⁷1. vismaz vienu uzlādes punktu. Šī apakšpunkta prasība ir attiecināma uz jaunām dzīvojamajām ēkām, t.i. dzīvojamās ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav obligāta;
130.⁷2. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietām, bet pārējām automašīnu stāvvietām – kabeļkanālus, t.i., elektrības kabeļiem paredzētus kanālus, lai vēlākā stadijā būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus. Šo noteikumu 130.⁷1. apakšpunktā minētā uzlādes punkta vajadzībām ierīkoto kabeli iekļauj šajā punktā minēto iepriekš ierīkotu kabeļu sastāvā;
130.⁷3. vismaz divas velosipēdu stāvvietas katrai dzīvojamās ēkas vienībai, t.i. ēkai, ēkas sekcijai, stāvam vai dzīvoklim, kas projektēts vai pielāgots patstāvīgai izmantošanai.

130.⁸ Šo noteikumu 130.⁶ un 130.⁷ punktā minētā automašīnu stāvvieta ir gan tā, kas ir ēkā, gan tā, kas atrodas fiziski blakus ēkai.

130.⁹ Šo noteikumu 130.⁶ un 130.⁷ punktā minētais nozīmīgās atjaunošanas gadījums ir tāds, kas aptver autostāvvietas vai ēkas elektroinfrastruktūru.

130.¹⁰ Šo noteikumu 130.⁶1. un 130.⁷1. apakšpunktā minētais uzlādes punkts:
130.¹⁰1. nodrošina viedo uzlādi;
130.¹⁰2. vajadzības gadījumā nodrošina arī divvirziena uzlādi;
130.¹⁰3. atbilst normatīvajiem aktiem elektrotransportlīdzekļu uzlādes jomā.

130.¹¹ Šo noteikumu 130.⁶2.apakšpunktā un 130.⁷2.apakšpunktā minēto kabeļu iepriekšējā ierīkošanā ierīkoto kabeļu izmēru paredz tādu, lai visās stāvvietas vietās ierīkotos uzlādes punktus varētu izmantot vienlaikus, nepieciešamības gadījumā paredzot arī slodzes vai uzlādes pārvaldības sistēmu.

130.¹² Ja tas ir tehniski, ekonomiski un funkcionāli iespējams, tad jaunu dzīvojamo ēku un nozīmīgi atjaunotu dzīvojamo ēku, izņemot viena dzīvokļa māju,  paredz ar aprīkojumu, kas nodrošina: 
130.¹²1. nepārtrauktu elektronisku uzraudzību, kurā mēra sistēmu efektivitāti, būtiskas novirzes, kā arī informē par apkopes nepieciešamību;
130.¹²2. efektīvu vadību, kas nodrošina optimālu enerģijas ražošanu, sadali, uzkrāšanu, izmantojumu un attiecīgā gadījumā arī hidraulisko līdzsvaru;
130.¹²3. spēju reaģēt uz ārējiem signāliem un koriģēt enerģijas patēriņu. 

130.¹³ Ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā izvērtē augstas efektivitātes alternatīvu sistēmu izmantošanu un tādu paredz, ja tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.

130.¹⁴ Uzlabojot vai mainot būves elementu, kas ir norobežojošo konstrukciju daļa un kas būtiski ietekmē norobežojošo konstrukciju energoefektivitāti, būves elementa energoefektivitāte atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams. Ja tiek mainīts iekšējais inženiertīkls vai tā daļa, vai veikti tā uzlabojumi, tad attiecīgajās izmaiņas veicamas uzlabojot energoefektivitāti.

130.¹⁵ Šo noteikumu 11.¹ nodaļā un 12.12. apakšnodaļā vārds "ēka" ir lietots ar nozīmi, ka tā ir ar jumtu un sienām esoša būve, kuras iekštelpu vides regulēšanai izmanto šādam nolūkam paredzētu enerģiju un ir piemērojams Ēku energoefektivitātes likums.

11.¹2 Atkāpes no vispārīgajām prasībām energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā

130.¹⁶ Šo noteikumu 130.⁶1., 130.⁶.2., 130.⁷1. un 130.⁷2. apakšpunktā minētās uzlādes punktu infrastruktūras jomas prasības nepiemēro, ja uzlādes punktu infrastruktūra būtu atkarīga no izolētas mikrosistēmas un prasību izpildes rezultātā rastos problēmas vietējās energosistēmas darbībai un tiktu apdraudēta vietējā tīkla stabilitāte.

130.¹⁷ Šo noteikumu 130.⁶ un 130.⁷ punktā minētās prasības nozīmīgas atjaunošanas gadījumā var nepiemērot, ja uzlādes punktu un kabeļkanālu ierīkošanas izmaksas pārsniedz 10 % no ēkas nozīmīgas atjaunošanas kopējām izmaksām.

130.¹⁸ Šo noteikumu 130.⁶3.apakšpupunktā un 130.⁷3.apakšpunktā noteiktās prasības par velosipēdu stāvvietu skaitu var koriģēt ar būvspeciālista pamatojumu, kas iekļauj arī novērtējumu par vietējām īpatnībām, attiecīgo pamatojumu pievienojot vai iekļaujot būvniecības ieceres dokumentācijā.

130.¹⁹ Ja šo noteikumu 130.⁷3.apakšpunktā minēto prasību par divām velosipēdu stāvvietām uz katru dzīvojamās ēkas vienību nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav iespējams izpildīt, tad paredz pēc iespējas vairāk velosipēdu stāvvietas vietu.

130.²⁰ Šo noteikumu  6.² un 130.⁵ punkta prasību par saules enerģijas sistēmu uzstādīšanu nepiemēro:
130.²⁰1. ja objekts neatbilst šo noteikumu 130.¹⁵ punktam;
130.²⁰2. ēkai, kas ir kultūras piemineklis vai kurā atrodas kultūras piemineklis, vai ēka atrodas kultūras pieminekļu teritorijā, vai pašvaldība ēkai noteikusi kultūrvēsturisko vērtību;
130.²⁰3. ēkai, kas atrodas aizsargājamā teritorijā vai tai noteikti arhitektoniski ierobežojumi, kas nepieļauj saules enerģijas sistēmu uzstādīšanu;
130.²⁰4. ēkai, kuras faktiskā enerģijas patēriņa cikls būtiski nesakrīt ar saules enerģijas ražošanas laiku, tajā skaitā izglītības iestāžu ēkas, piemēram, skolas, kurās mācību process nenotiek vasaras periodā, kad saules enerģijas sistēmas darbojas visefektīvāk;
130.²⁰5. ēkai, kas paredzēta izmantošanai periodiski,piemēram, tikai atsevišķu pasākumu laikā, vai ar būtiskiem pārtraukumiem;
130.²⁰6. uzstādīšanu būtiski ierobežo pastāvīgs ēnojums vai citi ārējie apstākļi;
130.²⁰7.  ja saules enerģijas sistēmu uzstādīšana konkrētajā objektā nav tehniski iespējama, ekonomiski pamatota vai funkcionāli īstenojama, t.sk.
130.²⁰7.1. tehnisku ierobežojumu dēļ, ja:
130.²⁰7.1.1. ēkas konstrukciju nestspēja nav pietiekama un tās pastiprināšana ir nesamērīga;
130.²⁰7.1.2. jumta vai citas uzstādīšanas virsmas orientācija, slīpums vai platība būtiski ierobežo saules enerģijas ražošanas potenciālu;
130.²⁰7.1.3. jumta virsma vai cita uzstādīšanas virsma ir nepieciešama ēkas inženiertehnisko sistēmu vai tehnoloģisko iekārtu darbībai;
130.²⁰7.2. ekonomisku apsvērumu dēļ, ja:
130.²⁰7.2.1. investīcijas atmaksāšanās periods pārsniedz ekonomiski pamatotu laikposmu, kas parasti ir 10 gadi, atmaksāšanās perioda noteikšanā ņemot vērā arī jau uzbūvētu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehnisko iespēju ierobežojumus, kuru dēļ saražoto elektroenerģiju būtu nepieciešams nodot kopējā tīklā un tajā pašā ēkā citā vietā to patērēt, kā arī enerģijas uzkrāšanas risinājuma izmaksas;
130.²⁰7.2.2. uzstādīšanas izmaksas ir nesamērīgas attiecībā pret ēkas vērtību, lietošanas ilgumu vai enerģijas patēriņu;
130.²⁰7.2.3. ēkā nav paredzēti risinājumi saražotās elektroenerģijas uzkrāšanai vai nodošanai elektrotīklā, bet tāda risinājuma paredzēšana nav ekonomiski pamatota;
130.²⁰7.3. funkcionālu vai drošības apsvērumu dēļ, ja:
130.²⁰7.3.1. saules enerģijas sistēmas uzstādīšana traucē ēkas pamatfunkciju vai ekspluatācijas drošību;
130.²⁰7.3.2. ēka ir daļa no kritiskās infrastruktūras vai aizsardzības objektiem, kuros pastāv drošības ierobežojumi;
130.²⁰7.3.3. uzstādīšana nav savienojama ar ēkā notiekošajiem tehnoloģiskajiem procesiem;
130.²⁰7.4. ja saules enerģijas sistēmu aizstāj cita tehnoloģija saskaņā ar tehnoloģiju neitralitātes principu, piemēram, ja līdzvērtīgu enerģijas daudzumu paredz ražot izmantojot citu atjaunīgu energoavotu, piemēram, mazas jumta vēja turbīnas.
130.²⁰8. jaunai ēkai, ja līdz šo noteikumu 130.⁵ punktā minētajam datumam atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā būvniecības ieceres dokumentācija saskaņota vai iesniegta saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas.

130.²¹ Šo noteikum 130.²⁰7.apakšpunkta piemērošanas gadījumā to pamato ar tehniski ekonomisko izvērtējumu, kurā iekļauts saules enerģijas potenciāla novērtējums, izmaksu un ieguvumu analīze un alternatīvu risinājumu izvērtējums.

130.²² Vietās, kur automašīnu paredzēts novietot uz neilgu laiku, piemēram, pie vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu ēkas, kur parasti to novieto uz laiku līdz divām stundām, šo noteikumu 130.⁶1. apakšpunktā minēto uzlādes punktu skaitu var samazināt uzstādot vienu vai vairākus lieljaudas uzlādes punktus, vienlaikus nodrošinot, ka attiecīgajā vietā visu uzlādes punktu jaudu summa sakrīt vai pārsniedz jaudu, kādu nodrošinātu 130.⁶1. apakšpunktā minētais uzlādes punktu skaits, pieņemot, ka katra jauda būtu 11 kW. Minētais princips piemērojams tik tālu, cik tas nodrošinātu autostāvvietas lietotāju vajadzības par nepieciešamo uzlādes punktu skaitu.

130.²³  Ja pastāv kopējā tīkla ierobežojumi vai ir grūti prognozēt ar iepriekš ierīkotu kabeļu ierīkošanu saistītās tālākās faktiskās vajadzības, tad šo noteikumu 130.⁶2. un 130.⁷2. apakšpunktā minēto kabeļu iepriekšēju ierīkošanu pieļaujams aizstāt ar kabeļkanāliem ar ievilcējvadu, kabeļrenēm iekštelpu autostāvvietās un zonās bez cietā seguma un uzlādes punktu balstiem āra autostāvvietās.

130.²⁴ Šo noteikumu 130.⁶3. apakšpunktā minēto prasību par velosipēdu stāvvietu ierīkošanu var nepiemērot nedzīvojamām ēkām:
130.²⁴1. kurām piekļuve ar velosipēdu ir fiziski ierobežota vai bīstama infrastruktūras trūkuma dēļ, piemēram, ja objekts, tostarp veikals, lielveikals vai birojs, atrodas ārpus apdzīvotām vietām vai pie autoceļiem, kuru sasniegšanai nepieciešams izmantot maģistrāles bez veloinfrastruktūras;
130.²⁴2. kurās ir noteikts paaugstinātas drošības vai speciāls piekļuves režīms, kas liedz personīgo transportlīdzekļu ienešanu vai novietošanu teritorijā, tostarp valsts aizsardzības iestādēs, valsts drošības iestādēs, ieslodzījuma vietās, kritiskās infrastruktūras objektu slēgtajās zonās vai rūpnieciskās ražošanas objektu teritorijās;
130.²⁴3. kuras ir funkcionāli paredzētas bīstamiem tehnoloģiskiem procesiem, kuru norises vietās drošības apsvērumu dēļ ir aizliegta brīva personu pārvietošanās ar velosipēdu;
130.²⁴4. kuras kalpo kā automatizēti industriālie vai tehniskie punkti bez pastāvīgām darba vietām, kuros uzturēšanās ir epizodiska un saistīta tikai ar iekārtu apkopi vai specifisku kravu pārvadāšanu;
130.²⁴5. kuras tiek izmantotas specifiskiem lauksaimniecības vai mežsaimniecības mērķiem, atrodoties ievērojamā attālumā no apdzīvotām vietām un kalpojot tikai tehnikas, lopu vai izejvielu uzglabāšanai;
130.²⁴6. kurās saimnieciskās darbības rakstura dēļ apmeklētāju un klientu piekļuve ar velosipēdu ir praktiski neiespējama vai mazticama, piemēram, tirdzniecības vietās, kurās pārdod lielizmēra preces, ko nav iespējams transportēt ar velosipēdu.

130.²⁵ Šo noteikumu 130.⁷3. apakšpunktā minēto prasību par velosipēdu stāvvietu ierīkošanu var nepiemērot dzīvojamām ēkām, ja tiek nodrošināts funkcionāli līdzvērtīgs risinājums vai, ja velosipēdu izmantošanas pieprasījums konkrētajā gadījumā ir objektīvi nenozīmīgs, piemēram, dzīvojamām ēkām:
130.²⁵1. kuras sastāv no individuālām dzīvojamām vienībām ar tiešu piekļuvi ārtelpai un kur katrai vienībai funkcionāli ir iespējams nodrošināt velosipēdu novietošanu savā īpašumā, piemēram, individuālās dzīvojamās mājās vai rindu mājās ar atsevišķiem zemesgabaliem;
130.²⁵2. kurās velosipēdu novietošanai ir paredzētas individuālas slēgtas palīgtelpas vai būves katrai dzīvojamai vienībai (piemēram, noliktavas, šķūņi, garāžas), kas funkcionāli aizstāj velosipēdu stāvvietas nepieciešamību;
130.²⁵3. kuras paredzētas specializētām lietotāju grupām ar būtiski ierobežotu mobilitāti, kur velosipēdu izmantošana nav raksturīga vai praktiski iespējama, piemēram, tādas specifiskas dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājās kā patversmes un naktspatversme;
130.²⁵4. kuras paredzētas īslaicīgai vai pārejošai uzturēšanai bez individuālu transportlīdzekļu ilgstošas uzglabāšanas nepieciešamības, ja vien projektā netiek paredzēta šāda infrastruktūra (piemēram, noteikta tipa dienesta dzīvojamās ēkas);
130.²⁵5. kuras atrodas teritorijās, kur piekļuve ar velosipēdu nav paredzēta vai ir objektīvi neiespējama teritorijas plānojuma vai satiksmes organizācijas dēļ, un kur nav plānota veloinfrastruktūras attīstība;
130.²⁵6. kurās, ņemot vērā ēkas mērogu (piemēram, neliels dzīvojamo vienību skaits vai ēkas specifiskās formas vai izvietojuma dēļ), velosipēdu novietņu ierīkošana koplietošanas formā nav samērīga, ja vien katrai vienībai tiek nodrošināta alternatīva individuāla velosipēda novietošanas iespēja;
130.²⁵7. kurām tiešā funkcionālā tuvumā (piemēram, viena zemesgabala vai kvartāla ietvaros) ir paredzētas koplietošanas velosipēdu novietnes, kas nodrošina līdzvērtīgu pieejamību attiecīgās ēkas iedzīvotājiem.

130.²⁶ Šo noteikumu 130.⁶1. un 130.⁶2. apakšpunktu nepiemēro autostāvvietām autotransportam, kas ir konstruēts un izgatavots lietojumam galvenokārt būvlaukumos vai karjeros, ostās vai lidostās, kā arī autotransportam, kas ir konstruēts un izgatavots vai pielāgots bruņoto spēku, civilās aizsardzības dienestu, ugunsdzēsības dienestu, sabiedriskās kārtības uzturēšanas dienestu kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu vajadzībām."

1.6. Papildināt ar jaunu 11.¹ nodaļu "Energoefektivitāte un elektromobilitāte" ar 130.², 130.³, 130.⁴, 130.⁵, 130.⁶, 130.⁷, 130.⁸., 130.⁹., 130.¹⁰., 130.¹¹., 130.¹²., 130.¹³. 130.¹⁴., 130.¹⁵., 130.¹⁶., 130.¹⁷., 130.¹⁸., 130.¹⁹., 130.²⁰., 130.²¹., 130.²²., 130.^23., 130.²⁴, 130.²⁵ un 130.²⁶ punktu šādā redakcijā:
"11.¹ Energoefektivitāte un elektromobilitāte
11.¹1 Vispārīgās prasības energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā

130.² Jaunu ēku projektē tā, lai tās energoefektivitāte atbilst minimālajām prasībām jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai.

130.³ Ja ēku atjauno, lai tā atbilstu minimālajām energoefektivitātes prasībām, nodrošina atbilstību būves elementu minimālajām energoefektivitātes prasībām saskaņā ar būvnormatīvos noteikto regulējumu jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai, bet nozīmīgas atjaunošanas gadījumā – esošu ēku atjaunošana un pārbūves norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai. 

130.⁴ Ēkām, kurām veic nozīmīgu atjaunošanu, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams, to risina, lai ēkas vai tās atjaunotās daļas energoefektivitāte tiktu uzlabota, izpildot minimālās prasības energoefektivitātes jomā. Minētās prasības piemēro atjaunojamajai ēkai vai ēkas vienībai kopumā. Papildus vai kā alternatīvu, minimālās prasības energoefektivitātes jomā var piemērot tikai atjaunojamajiem būves elementiem.

130.⁵ Saules enerģijas iekārtu paredz:
130.⁵1. jaunai publiskā sektora subjekta ēkai ar kopējo platību lielāku par 250m². Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra; 
130.⁵2. jaunai nedzīvojamai ēkai ar kopējo platību lielāku par 250m². Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra; 
130.⁵3. jaunai dzīvojamai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra; 
130.⁵4. jaunai autostāvvietai ar jumtu, kas atrodas fiziski blakus citai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra;
130.⁵5. nedzīvojamajās ēkas ar kopējo platību lielāku par 500 m² nozīmīgas atjaunošanas gadījumā vai veicot darbību, kurai nepieciešams būvvaldes saskaņojums, darbiem uz jumta vai ēkas inženiertehniskās sistēmas uzstādīšanai. Šā apakšpunkta prasība piemērojama no 2027. gada 31. decembra.

130.⁶ Jaunām nedzīvojamām ēkām ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām un nedzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām, paredz:
130.⁶1. vismaz vienu uzlādes punktu uz katrām piecām stāvvietām. Biroju ēkas gadījumā vienu uzlādes punktu paredz uz katrām divām stāvvietām;
130.⁶2. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietām, bet pārējām automašīnu stāvvietām – kabeļkanālus, t.i. elektrības kabeļiem paredzētus kanālus, lai vēlāk būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus. Šo noteikumu 130.⁶1. apakšpunktā minētā uzlādes punkta vajadzībām ierīkoto kabeli iekļauj šajā punktā minēto iepriekš ierīkotu kabeļu sastāvā;
130.⁶3. velosipēdu stāvvietas, kas veido vismaz 10 % no kopējās lietotāju kapacitātes, paredzot vietu arī lielāka izmēra velosipēdiem nekā standarta velosipēdi.

130.⁷ Jaunām dzīvojamām ēkām ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām un dzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām, paredz:
130.⁷1. vismaz vienu uzlādes punktu. Šī apakšpunkta prasība ir attiecināma uz jaunām dzīvojamajām ēkām, t.i. dzīvojamās ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav obligāta;
130.⁷2. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietām, bet pārējām automašīnu stāvvietām – kabeļkanālus, t.i., elektrības kabeļiem paredzētus kanālus, lai vēlākā stadijā būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus. Šo noteikumu 130.⁷1. apakšpunktā minētā uzlādes punkta vajadzībām ierīkoto kabeli iekļauj šajā punktā minēto iepriekš ierīkotu kabeļu sastāvā;
130.⁷3. vismaz divas velosipēdu stāvvietas katrai dzīvojamās ēkas vienībai, t.i. ēkai, ēkas sekcijai, stāvam vai dzīvoklim, kas projektēts vai pielāgots patstāvīgai izmantošanai.

130.⁸ Šo noteikumu 130.⁶ un 130.⁷ punktā minētā automašīnu stāvvieta ir gan tā, kas ir ēkā, gan tā, kas atrodas fiziski blakus ēkai.

130.⁹ Šo noteikumu 130.⁶ un 130.⁷ punktā minētais nozīmīgās atjaunošanas gadījums ir tāds, kas aptver autostāvvietas vai ēkas elektroinfrastruktūru.

130.¹⁰ Šo noteikumu 130.⁶1. un 130.⁷1. apakšpunktā minētais uzlādes punkts:
130.¹⁰1. nodrošina viedo uzlādi;
130.¹⁰2. vajadzības gadījumā nodrošina arī divvirziena uzlādi;
130.¹⁰3. atbilst normatīvajiem aktiem elektrotransportlīdzekļu uzlādes jomā.

130.¹¹ Šo noteikumu 130.⁶2.apakšpunktā un 130.⁷2.apakšpunktā minēto kabeļu iepriekšējā ierīkošanā ierīkoto kabeļu izmēru paredz tādu, lai visās stāvvietas vietās ierīkotos uzlādes punktus varētu izmantot vienlaikus, nepieciešamības gadījumā paredzot arī slodzes vai uzlādes pārvaldības sistēmu.

130.¹² Ja tas ir tehniski, ekonomiski un funkcionāli iespējams, tad jaunu dzīvojamo ēku un nozīmīgi atjaunotu dzīvojamo ēku, izņemot viena dzīvokļa māju,  paredz ar aprīkojumu, kas nodrošina: 
130.¹²1. nepārtrauktu elektronisku uzraudzību, kurā mēra sistēmu efektivitāti, būtiskas novirzes, kā arī informē par apkopes nepieciešamību;
130.¹²2. efektīvu vadību, kas nodrošina optimālu enerģijas ražošanu, sadali, uzkrāšanu, izmantojumu un attiecīgā gadījumā arī hidraulisko līdzsvaru;
130.¹²3. spēju reaģēt uz ārējiem signāliem un koriģēt enerģijas patēriņu. 

130.¹³ Ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā izvērtē augstas efektivitātes alternatīvu sistēmu izmantošanu un tādu paredz, ja tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.

130.¹⁴ Uzlabojot vai mainot būves elementu, kas ir norobežojošo konstrukciju daļa un kas būtiski ietekmē norobežojošo konstrukciju energoefektivitāti, būves elementa energoefektivitāte atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams. Ja tiek mainīts iekšējais inženiertīkls vai tā daļa, vai veikti tā uzlabojumi, tad attiecīgajās izmaiņas veicamas uzlabojot energoefektivitāti.

130.¹⁵ Šo noteikumu 11.¹ nodaļā un 12.12. apakšnodaļā vārds "ēka" ir lietots ar nozīmi, ka tā ir ar jumtu un sienām esoša būve, kuras iekštelpu vides regulēšanai izmanto šādam nolūkam paredzētu enerģiju un ir piemērojams Ēku energoefektivitātes likums.

11.¹2 Atkāpes no vispārīgajām prasībām energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā

130.¹⁶ Šo noteikumu 130.⁶1., 130.⁶.2., 130.⁷1. un 130.⁷2. apakšpunktā minētās uzlādes punktu infrastruktūras jomas prasības nepiemēro, ja uzlādes punktu infrastruktūra būtu atkarīga no izolētas mikrosistēmas un prasību izpildes rezultātā rastos problēmas vietējās energosistēmas darbībai un tiktu apdraudēta vietējā tīkla stabilitāte.

130.¹⁷ Šo noteikumu 130.⁶ un 130.⁷ punktā minētās prasības nozīmīgas atjaunošanas gadījumā var nepiemērot, ja uzlādes punktu un kabeļkanālu ierīkošanas izmaksas pārsniedz 10 % no ēkas nozīmīgas atjaunošanas kopējām izmaksām.

130.¹⁸ Šo noteikumu 130.⁶3.apakšpupunktā un 130.⁷3.apakšpunktā noteiktās prasības par velosipēdu stāvvietu skaitu var koriģēt ar būvspeciālista pamatojumu, kas iekļauj arī novērtējumu par vietējām īpatnībām, attiecīgo pamatojumu pievienojot vai iekļaujot būvniecības ieceres dokumentācijā.

130.¹⁹ Ja šo noteikumu 130.⁷3.apakšpunktā minēto prasību par divām velosipēdu stāvvietām uz katru dzīvojamās ēkas vienību nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav iespējams izpildīt, tad paredz pēc iespējas vairāk velosipēdu stāvvietas vietu.

130.²⁰ Šo noteikumu  6.² un 130.⁵ punkta prasību par saules enerģijas sistēmu uzstādīšanu nepiemēro:
130.²⁰1. ja objekts neatbilst šo noteikumu 130.¹⁵ punktam;
130.²⁰2. ēkai, kas ir kultūras piemineklis vai kurā atrodas kultūras piemineklis, vai ēka atrodas kultūras pieminekļu teritorijā, vai pašvaldība ēkai noteikusi kultūrvēsturisko vērtību;
130.²⁰3. ēkai, kas atrodas aizsargājamā teritorijā vai tai noteikti arhitektoniski ierobežojumi, kas nepieļauj saules enerģijas sistēmu uzstādīšanu;
130.²⁰4. ēkai, kuras faktiskā enerģijas patēriņa cikls būtiski nesakrīt ar saules enerģijas ražošanas laiku, tajā skaitā izglītības iestāžu ēkas, piemēram, skolas, kurās mācību process nenotiek vasaras periodā, kad saules enerģijas sistēmas darbojas visefektīvāk;
130.²⁰5. ēkai, kas paredzēta izmantošanai periodiski,piemēram, tikai atsevišķu pasākumu laikā, vai ar būtiskiem pārtraukumiem;
130.²⁰6. uzstādīšanu būtiski ierobežo pastāvīgs ēnojums vai citi ārējie apstākļi;
130.²⁰7.  ja saules enerģijas sistēmu uzstādīšana konkrētajā objektā nav tehniski iespējama, ekonomiski pamatota vai funkcionāli īstenojama, t.sk.
130.²⁰7.1. tehnisku ierobežojumu dēļ, ja:
130.²⁰7.1.1. ēkas konstrukciju nestspēja nav pietiekama un tās pastiprināšana ir nesamērīga;
130.²⁰7.1.2. jumta vai citas uzstādīšanas virsmas orientācija, slīpums vai platība būtiski ierobežo saules enerģijas ražošanas potenciālu;
130.²⁰7.1.3. jumta virsma vai cita uzstādīšanas virsma ir nepieciešama ēkas inženiertehnisko sistēmu vai tehnoloģisko iekārtu darbībai;
130.²⁰7.2. ekonomisku apsvērumu dēļ, ja:
130.²⁰7.2.1. investīcijas atmaksāšanās periods pārsniedz ekonomiski pamatotu laikposmu, kas parasti ir 10 gadi, atmaksāšanās perioda noteikšanā ņemot vērā arī jau uzbūvētu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehnisko iespēju ierobežojumus, kuru dēļ saražoto elektroenerģiju būtu nepieciešams nodot kopējā tīklā un tajā pašā ēkā citā vietā to patērēt, kā arī enerģijas uzkrāšanas risinājuma izmaksas;
130.²⁰7.2.2. uzstādīšanas izmaksas ir nesamērīgas attiecībā pret ēkas vērtību, lietošanas ilgumu vai enerģijas patēriņu;
130.²⁰7.2.3. ēkā nav paredzēti risinājumi saražotās elektroenerģijas uzkrāšanai vai nodošanai elektrotīklā, bet tāda risinājuma paredzēšana nav ekonomiski pamatota;
130.²⁰7.3. funkcionālu vai drošības apsvērumu dēļ, ja:
130.²⁰7.3.1. saules enerģijas sistēmas uzstādīšana traucē ēkas pamatfunkciju vai ekspluatācijas drošību;
130.²⁰7.3.2. ēka ir daļa no kritiskās infrastruktūras vai aizsardzības objektiem, kuros pastāv drošības ierobežojumi;
130.²⁰7.3.3. uzstādīšana nav savienojama ar ēkā notiekošajiem tehnoloģiskajiem procesiem;
130.²⁰7.4. ja saules enerģijas sistēmu aizstāj cita tehnoloģija saskaņā ar tehnoloģiju neitralitātes principu, piemēram, ja līdzvērtīgu enerģijas daudzumu paredz ražot izmantojot citu atjaunīgu energoavotu, piemēram, mazas jumta vēja turbīnas.
130.²⁰8. jaunai ēkai, ja līdz šo noteikumu 130.⁵ punktā minētajam datumam atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā būvniecības ieceres dokumentācija saskaņota vai iesniegta saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas.

130.²¹ Šo noteikum 130.²⁰7.apakšpunkta piemērošanas gadījumā to pamato ar tehniski ekonomisko izvērtējumu, kurā iekļauts saules enerģijas potenciāla novērtējums, izmaksu un ieguvumu analīze un alternatīvu risinājumu izvērtējums.

130.²² Vietās, kur automašīnu paredzēts novietot uz neilgu laiku, piemēram, pie vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu ēkas, kur parasti to novieto uz laiku līdz divām stundām, šo noteikumu 130.⁶1. apakšpunktā minēto uzlādes punktu skaitu var samazināt uzstādot vienu vai vairākus lieljaudas uzlādes punktus, vienlaikus nodrošinot, ka attiecīgajā vietā visu uzlādes punktu jaudu summa sakrīt vai pārsniedz jaudu, kādu nodrošinātu 130.⁶1. apakšpunktā minētais uzlādes punktu skaits, pieņemot, ka katra jauda būtu 11 kW. Minētais princips piemērojams tik tālu, cik tas nodrošinātu autostāvvietas lietotāju vajadzības par nepieciešamo uzlādes punktu skaitu.

130.²³  Ja pastāv kopējā tīkla ierobežojumi vai ir grūti prognozēt ar iepriekš ierīkotu kabeļu ierīkošanu saistītās tālākās faktiskās vajadzības, tad šo noteikumu 130.⁶2. un 130.⁷2. apakšpunktā minēto kabeļu iepriekšēju ierīkošanu pieļaujams aizstāt ar kabeļkanāliem ar ievilcējvadu, kabeļrenēm iekštelpu autostāvvietās un zonās bez cietā seguma un uzlādes punktu balstiem āra autostāvvietās.

130.²⁴ Šo noteikumu 130.⁶3. apakšpunktā minēto prasību par velosipēdu stāvvietu ierīkošanu var nepiemērot nedzīvojamām ēkām:
130.²⁴1. kurām piekļuve ar velosipēdu ir fiziski ierobežota vai bīstama infrastruktūras trūkuma dēļ, piemēram, ja objekts, tostarp veikals, lielveikals vai birojs, atrodas ārpus apdzīvotām vietām vai pie autoceļiem, kuru sasniegšanai nepieciešams izmantot maģistrāles bez veloinfrastruktūras;
130.²⁴2. kurās ir noteikts paaugstinātas drošības vai speciāls piekļuves režīms, kas liedz personīgo transportlīdzekļu ienešanu vai novietošanu teritorijā, tostarp valsts aizsardzības iestādēs, valsts drošības iestādēs, ieslodzījuma vietās, kritiskās infrastruktūras objektu slēgtajās zonās vai rūpnieciskās ražošanas objektu teritorijās;
130.²⁴3. kuras ir funkcionāli paredzētas bīstamiem tehnoloģiskiem procesiem, kuru norises vietās drošības apsvērumu dēļ ir aizliegta brīva personu pārvietošanās ar velosipēdu;
130.²⁴4. kuras kalpo kā automatizēti industriālie vai tehniskie punkti bez pastāvīgām darba vietām, kuros uzturēšanās ir epizodiska un saistīta tikai ar iekārtu apkopi vai specifisku kravu pārvadāšanu;
130.²⁴5. kuras tiek izmantotas specifiskiem lauksaimniecības vai mežsaimniecības mērķiem, atrodoties ievērojamā attālumā no apdzīvotām vietām un kalpojot tikai tehnikas, lopu vai izejvielu uzglabāšanai;
130.²⁴6. kurās saimnieciskās darbības rakstura dēļ apmeklētāju un klientu piekļuve ar velosipēdu ir praktiski neiespējama vai mazticama, piemēram, tirdzniecības vietās, kurās pārdod lielizmēra preces, ko nav iespējams transportēt ar velosipēdu.

130.²⁵ Šo noteikumu 130.⁷3. apakšpunktā minēto prasību par velosipēdu stāvvietu ierīkošanu var nepiemērot dzīvojamām ēkām, ja tiek nodrošināts funkcionāli līdzvērtīgs risinājums vai, ja velosipēdu izmantošanas pieprasījums konkrētajā gadījumā ir objektīvi nenozīmīgs, piemēram, dzīvojamām ēkām:
130.²⁵1. kuras sastāv no individuālām dzīvojamām vienībām ar tiešu piekļuvi ārtelpai un kur katrai vienībai funkcionāli ir iespējams nodrošināt velosipēdu novietošanu savā īpašumā, piemēram, individuālās dzīvojamās mājās vai rindu mājās ar atsevišķiem zemesgabaliem;
130.²⁵2. kurās velosipēdu novietošanai ir paredzētas individuālas slēgtas palīgtelpas vai būves katrai dzīvojamai vienībai (piemēram, noliktavas, šķūņi, garāžas), kas funkcionāli aizstāj velosipēdu stāvvietas nepieciešamību;
130.²⁵3. kuras paredzētas specializētām lietotāju grupām ar būtiski ierobežotu mobilitāti, kur velosipēdu izmantošana nav raksturīga vai praktiski iespējama, piemēram, tādas specifiskas dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājās kā patversmes un naktspatversme;
130.²⁵4. kuras paredzētas īslaicīgai vai pārejošai uzturēšanai bez individuālu transportlīdzekļu ilgstošas uzglabāšanas nepieciešamības, ja vien projektā netiek paredzēta šāda infrastruktūra (piemēram, noteikta tipa dienesta dzīvojamās ēkas);
130.²⁵5. kuras atrodas teritorijās, kur piekļuve ar velosipēdu nav paredzēta vai ir objektīvi neiespējama teritorijas plānojuma vai satiksmes organizācijas dēļ, un kur nav plānota veloinfrastruktūras attīstība;
130.²⁵6. kurās, ņemot vērā ēkas mērogu (piemēram, neliels dzīvojamo vienību skaits vai ēkas specifiskās formas vai izvietojuma dēļ), velosipēdu novietņu ierīkošana koplietošanas formā nav samērīga, ja vien katrai vienībai tiek nodrošināta alternatīva individuāla velosipēda novietošanas iespēja;
130.²⁵7. kurām tiešā funkcionālā tuvumā (piemēram, viena zemesgabala vai kvartāla ietvaros) ir paredzētas koplietošanas velosipēdu novietnes, kas nodrošina līdzvērtīgu pieejamību attiecīgās ēkas iedzīvotājiem.

130.²⁶ Šo noteikumu 130.⁶1. un 130.⁶2. apakšpunktu nepiemēro autostāvvietām autotransportam, kas ir konstruēts un izgatavots lietojumam galvenokārt būvlaukumos vai karjeros, ostās vai lidostās, kā arī autotransportam, kas ir konstruēts un izgatavots vai pielāgots bruņoto spēku, civilās aizsardzības dienestu, ugunsdzēsības dienestu, sabiedriskās kārtības uzturēšanas dienestu kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu vajadzībām."

1.6. Papildināt ar jaunu 11.¹ nodaļu "Energoefektivitāte un elektromobilitāte" ar 130.², 130.³, 130.⁴, 130.⁵, 130.⁶, 130.⁷, 130.⁸., 130.⁹., 130.¹⁰., 130.¹¹., 130.¹²., 130.¹³. 130.¹⁴., 130.¹⁵., 130.¹⁶., 130.¹⁷., 130.¹⁸., 130.¹⁹., 130.²⁰., 130.²¹., 130.²²., 130.^23., 130.²⁴, 130.²⁵ un 130.²⁶ punktu šādā redakcijā:
"11.¹ Energoefektivitāte un elektromobilitāte
11.¹1 Vispārīgās prasības energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā

130.² Jaunu ēku projektē tā, lai tās energoefektivitāte atbilst minimālajām prasībām jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai.

130.³ Ja ēku atjauno, lai tā atbilstu minimālajām energoefektivitātes prasībām, nodrošina atbilstību būves elementu minimālajām energoefektivitātes prasībām saskaņā ar būvnormatīvos noteikto regulējumu jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai, bet nozīmīgas atjaunošanas gadījumā – esošu ēku atjaunošana un pārbūves norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai. 

130.⁴ Ēkām, kurām veic nozīmīgu atjaunošanu, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams, to risina, lai ēkas vai tās atjaunotās daļas energoefektivitāte tiktu uzlabota, izpildot minimālās prasības energoefektivitātes jomā. Minētās prasības piemēro atjaunojamajai ēkai vai ēkas vienībai kopumā. Papildus vai kā alternatīvu, minimālās prasības energoefektivitātes jomā var piemērot tikai atjaunojamajiem būves elementiem.

130.⁵ Saules enerģijas iekārtu paredz:
130.⁵1. jaunai publiskā sektora subjekta ēkai ar kopējo platību lielāku par 250m². Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra; 
130.⁵2. jaunai nedzīvojamai ēkai ar kopējo platību lielāku par 250m². Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra; 
130.⁵3. jaunai dzīvojamai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra; 
130.⁵4. jaunai autostāvvietai ar jumtu, kas atrodas fiziski blakus citai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra;
130.⁵5. nedzīvojamajās ēkas ar kopējo platību lielāku par 500 m² nozīmīgas atjaunošanas gadījumā vai veicot darbību, kurai nepieciešams būvvaldes saskaņojums, darbiem uz jumta vai ēkas inženiertehniskās sistēmas uzstādīšanai. Šā apakšpunkta prasība piemērojama no 2027. gada 31. decembra.

130.⁶ Jaunām nedzīvojamām ēkām ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām un nedzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām, paredz:
130.⁶1. vismaz vienu uzlādes punktu uz katrām piecām stāvvietām. Biroju ēkas gadījumā vienu uzlādes punktu paredz uz katrām divām stāvvietām;
130.⁶2. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietām, bet pārējām automašīnu stāvvietām – kabeļkanālus, t.i. elektrības kabeļiem paredzētus kanālus, lai vēlāk būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus. Šo noteikumu 130.⁶1. apakšpunktā minētā uzlādes punkta vajadzībām ierīkoto kabeli iekļauj šajā punktā minēto iepriekš ierīkotu kabeļu sastāvā;
130.⁶3. velosipēdu stāvvietas, kas veido vismaz 10 % no kopējās lietotāju kapacitātes, paredzot vietu arī lielāka izmēra velosipēdiem nekā standarta velosipēdi.

130.⁷ Jaunām dzīvojamām ēkām ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām un dzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām, paredz:
130.⁷1. vismaz vienu uzlādes punktu. Šī apakšpunkta prasība ir attiecināma uz jaunām dzīvojamajām ēkām, t.i. dzīvojamās ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav obligāta;
130.⁷2. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietām, bet pārējām automašīnu stāvvietām – kabeļkanālus, t.i., elektrības kabeļiem paredzētus kanālus, lai vēlākā stadijā būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus. Šo noteikumu 130.⁷1. apakšpunktā minētā uzlādes punkta vajadzībām ierīkoto kabeli iekļauj šajā punktā minēto iepriekš ierīkotu kabeļu sastāvā;
130.⁷3. vismaz divas velosipēdu stāvvietas katrai dzīvojamās ēkas vienībai, t.i. ēkai, ēkas sekcijai, stāvam vai dzīvoklim, kas projektēts vai pielāgots patstāvīgai izmantošanai.

130.⁸ Šo noteikumu 130.⁶ un 130.⁷ punktā minētā automašīnu stāvvieta ir gan tā, kas ir ēkā, gan tā, kas atrodas fiziski blakus ēkai.

130.⁹ Šo noteikumu 130.⁶ un 130.⁷ punktā minētais nozīmīgās atjaunošanas gadījums ir tāds, kas aptver autostāvvietas vai ēkas elektroinfrastruktūru.

130.¹⁰ Šo noteikumu 130.⁶1. un 130.⁷1. apakšpunktā minētais uzlādes punkts:
130.¹⁰1. nodrošina viedo uzlādi;
130.¹⁰2. vajadzības gadījumā nodrošina arī divvirziena uzlādi;
130.¹⁰3. atbilst normatīvajiem aktiem elektrotransportlīdzekļu uzlādes jomā.

130.¹¹ Šo noteikumu 130.⁶2.apakšpunktā un 130.⁷2.apakšpunktā minēto kabeļu iepriekšējā ierīkošanā ierīkoto kabeļu izmēru paredz tādu, lai visās stāvvietas vietās ierīkotos uzlādes punktus varētu izmantot vienlaikus, nepieciešamības gadījumā paredzot arī slodzes vai uzlādes pārvaldības sistēmu.

130.¹² Ja tas ir tehniski, ekonomiski un funkcionāli iespējams, tad jaunu dzīvojamo ēku un nozīmīgi atjaunotu dzīvojamo ēku, izņemot viena dzīvokļa māju,  paredz ar aprīkojumu, kas nodrošina: 
130.¹²1. nepārtrauktu elektronisku uzraudzību, kurā mēra sistēmu efektivitāti, būtiskas novirzes, kā arī informē par apkopes nepieciešamību;
130.¹²2. efektīvu vadību, kas nodrošina optimālu enerģijas ražošanu, sadali, uzkrāšanu, izmantojumu un attiecīgā gadījumā arī hidraulisko līdzsvaru;
130.¹²3. spēju reaģēt uz ārējiem signāliem un koriģēt enerģijas patēriņu. 

130.¹³ Ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā izvērtē augstas efektivitātes alternatīvu sistēmu izmantošanu un tādu paredz, ja tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.

130.¹⁴ Uzlabojot vai mainot būves elementu, kas ir norobežojošo konstrukciju daļa un kas būtiski ietekmē norobežojošo konstrukciju energoefektivitāti, būves elementa energoefektivitāte atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams. Ja tiek mainīts iekšējais inženiertīkls vai tā daļa, vai veikti tā uzlabojumi, tad attiecīgajās izmaiņas veicamas uzlabojot energoefektivitāti.

130.¹⁵ Šo noteikumu 11.¹ nodaļā un 12.12. apakšnodaļā vārds "ēka" ir lietots ar nozīmi, ka tā ir ar jumtu un sienām esoša būve, kuras iekštelpu vides regulēšanai izmanto šādam nolūkam paredzētu enerģiju un ir piemērojams Ēku energoefektivitātes likums.

11.¹2 Atkāpes no vispārīgajām prasībām energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā

130.¹⁶ Šo noteikumu 130.⁶1., 130.⁶.2., 130.⁷1. un 130.⁷2. apakšpunktā minētās uzlādes punktu infrastruktūras jomas prasības nepiemēro, ja uzlādes punktu infrastruktūra būtu atkarīga no izolētas mikrosistēmas un prasību izpildes rezultātā rastos problēmas vietējās energosistēmas darbībai un tiktu apdraudēta vietējā tīkla stabilitāte.

130.¹⁷ Šo noteikumu 130.⁶ un 130.⁷ punktā minētās prasības nozīmīgas atjaunošanas gadījumā var nepiemērot, ja uzlādes punktu un kabeļkanālu ierīkošanas izmaksas pārsniedz 10 % no ēkas nozīmīgas atjaunošanas kopējām izmaksām.

130.¹⁸ Šo noteikumu 130.⁶3.apakšpupunktā un 130.⁷3.apakšpunktā noteiktās prasības par velosipēdu stāvvietu skaitu var koriģēt ar būvspeciālista pamatojumu, kas iekļauj arī novērtējumu par vietējām īpatnībām, attiecīgo pamatojumu pievienojot vai iekļaujot būvniecības ieceres dokumentācijā.

130.¹⁹ Ja šo noteikumu 130.⁷3.apakšpunktā minēto prasību par divām velosipēdu stāvvietām uz katru dzīvojamās ēkas vienību nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav iespējams izpildīt, tad paredz pēc iespējas vairāk velosipēdu stāvvietas vietu.

130.²⁰ Šo noteikumu  6.² un 130.⁵ punkta prasību par saules enerģijas sistēmu uzstādīšanu nepiemēro:
130.²⁰1. ja objekts neatbilst šo noteikumu 130.¹⁵ punktam;
130.²⁰2. ēkai, kas ir kultūras piemineklis vai kurā atrodas kultūras piemineklis, vai ēka atrodas kultūras pieminekļu teritorijā, vai pašvaldība ēkai noteikusi kultūrvēsturisko vērtību;
130.²⁰3. ēkai, kas atrodas aizsargājamā teritorijā vai tai noteikti arhitektoniski ierobežojumi, kas nepieļauj saules enerģijas sistēmu uzstādīšanu;
130.²⁰4. ēkai, kuras faktiskā enerģijas patēriņa cikls būtiski nesakrīt ar saules enerģijas ražošanas laiku, tajā skaitā izglītības iestāžu ēkas, piemēram, skolas, kurās mācību process nenotiek vasaras periodā, kad saules enerģijas sistēmas darbojas visefektīvāk;
130.²⁰5. ēkai, kas paredzēta izmantošanai periodiski,piemēram, tikai atsevišķu pasākumu laikā, vai ar būtiskiem pārtraukumiem;
130.²⁰6. uzstādīšanu būtiski ierobežo pastāvīgs ēnojums vai citi ārējie apstākļi;
130.²⁰7.  ja saules enerģijas sistēmu uzstādīšana konkrētajā objektā nav tehniski iespējama, ekonomiski pamatota vai funkcionāli īstenojama, t.sk.
130.²⁰7.1. tehnisku ierobežojumu dēļ, ja:
130.²⁰7.1.1. ēkas konstrukciju nestspēja nav pietiekama un tās pastiprināšana ir nesamērīga;
130.²⁰7.1.2. jumta vai citas uzstādīšanas virsmas orientācija, slīpums vai platība būtiski ierobežo saules enerģijas ražošanas potenciālu;
130.²⁰7.1.3. jumta virsma vai cita uzstādīšanas virsma ir nepieciešama ēkas inženiertehnisko sistēmu vai tehnoloģisko iekārtu darbībai;
130.²⁰7.2. ekonomisku apsvērumu dēļ, ja:
130.²⁰7.2.1. investīcijas atmaksāšanās periods pārsniedz ekonomiski pamatotu laikposmu, kas parasti ir 10 gadi, atmaksāšanās perioda noteikšanā ņemot vērā arī jau uzbūvētu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehnisko iespēju ierobežojumus, kuru dēļ saražoto elektroenerģiju būtu nepieciešams nodot kopējā tīklā un tajā pašā ēkā citā vietā to patērēt, kā arī enerģijas uzkrāšanas risinājuma izmaksas;
130.²⁰7.2.2. uzstādīšanas izmaksas ir nesamērīgas attiecībā pret ēkas vērtību, lietošanas ilgumu vai enerģijas patēriņu;
130.²⁰7.2.3. ēkā nav paredzēti risinājumi saražotās elektroenerģijas uzkrāšanai vai nodošanai elektrotīklā, bet tāda risinājuma paredzēšana nav ekonomiski pamatota;
130.²⁰7.3. funkcionālu vai drošības apsvērumu dēļ, ja:
130.²⁰7.3.1. saules enerģijas sistēmas uzstādīšana traucē ēkas pamatfunkciju vai ekspluatācijas drošību;
130.²⁰7.3.2. ēka ir daļa no kritiskās infrastruktūras vai aizsardzības objektiem, kuros pastāv drošības ierobežojumi;
130.²⁰7.3.3. uzstādīšana nav savienojama ar ēkā notiekošajiem tehnoloģiskajiem procesiem;
130.²⁰7.4. ja saules enerģijas sistēmu aizstāj cita tehnoloģija saskaņā ar tehnoloģiju neitralitātes principu, piemēram, ja līdzvērtīgu enerģijas daudzumu paredz ražot izmantojot citu atjaunīgu energoavotu, piemēram, mazas jumta vēja turbīnas.
130.²⁰8. jaunai ēkai, ja līdz šo noteikumu 130.⁵ punktā minētajam datumam atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā būvniecības ieceres dokumentācija saskaņota vai iesniegta saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas.

130.²¹ Šo noteikum 130.²⁰7.apakšpunkta piemērošanas gadījumā to pamato ar tehniski ekonomisko izvērtējumu, kurā iekļauts saules enerģijas potenciāla novērtējums, izmaksu un ieguvumu analīze un alternatīvu risinājumu izvērtējums.

130.²² Vietās, kur automašīnu paredzēts novietot uz neilgu laiku, piemēram, pie vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu ēkas, kur parasti to novieto uz laiku līdz divām stundām, šo noteikumu 130.⁶1. apakšpunktā minēto uzlādes punktu skaitu var samazināt uzstādot vienu vai vairākus lieljaudas uzlādes punktus, vienlaikus nodrošinot, ka attiecīgajā vietā visu uzlādes punktu jaudu summa sakrīt vai pārsniedz jaudu, kādu nodrošinātu 130.⁶1. apakšpunktā minētais uzlādes punktu skaits, pieņemot, ka katra jauda būtu 11 kW. Minētais princips piemērojams tik tālu, cik tas nodrošinātu autostāvvietas lietotāju vajadzības par nepieciešamo uzlādes punktu skaitu.

130.²³  Ja pastāv kopējā tīkla ierobežojumi vai ir grūti prognozēt ar iepriekš ierīkotu kabeļu ierīkošanu saistītās tālākās faktiskās vajadzības, tad šo noteikumu 130.⁶2. un 130.⁷2. apakšpunktā minēto kabeļu iepriekšēju ierīkošanu pieļaujams aizstāt ar kabeļkanāliem ar ievilcējvadu, kabeļrenēm iekštelpu autostāvvietās un zonās bez cietā seguma un uzlādes punktu balstiem āra autostāvvietās.

130.²⁴ Šo noteikumu 130.⁶3. apakšpunktā minēto prasību par velosipēdu stāvvietu ierīkošanu var nepiemērot nedzīvojamām ēkām:
130.²⁴1. kurām piekļuve ar velosipēdu ir fiziski ierobežota vai bīstama infrastruktūras trūkuma dēļ, piemēram, ja objekts, tostarp veikals, lielveikals vai birojs, atrodas ārpus apdzīvotām vietām vai pie autoceļiem, kuru sasniegšanai nepieciešams izmantot maģistrāles bez veloinfrastruktūras;
130.²⁴2. kurās ir noteikts paaugstinātas drošības vai speciāls piekļuves režīms, kas liedz personīgo transportlīdzekļu ienešanu vai novietošanu teritorijā, tostarp valsts aizsardzības iestādēs, valsts drošības iestādēs, ieslodzījuma vietās, kritiskās infrastruktūras objektu slēgtajās zonās vai rūpnieciskās ražošanas objektu teritorijās;
130.²⁴3. kuras ir funkcionāli paredzētas bīstamiem tehnoloģiskiem procesiem, kuru norises vietās drošības apsvērumu dēļ ir aizliegta brīva personu pārvietošanās ar velosipēdu;
130.²⁴4. kuras kalpo kā automatizēti industriālie vai tehniskie punkti bez pastāvīgām darba vietām, kuros uzturēšanās ir epizodiska un saistīta tikai ar iekārtu apkopi vai specifisku kravu pārvadāšanu;
130.²⁴5. kuras tiek izmantotas specifiskiem lauksaimniecības vai mežsaimniecības mērķiem, atrodoties ievērojamā attālumā no apdzīvotām vietām un kalpojot tikai tehnikas, lopu vai izejvielu uzglabāšanai;
130.²⁴6. kurās saimnieciskās darbības rakstura dēļ apmeklētāju un klientu piekļuve ar velosipēdu ir praktiski neiespējama vai mazticama, piemēram, tirdzniecības vietās, kurās pārdod lielizmēra preces, ko nav iespējams transportēt ar velosipēdu.

130.²⁵ Šo noteikumu 130.⁷3. apakšpunktā minēto prasību par velosipēdu stāvvietu ierīkošanu var nepiemērot dzīvojamām ēkām, ja tiek nodrošināts funkcionāli līdzvērtīgs risinājums vai, ja velosipēdu izmantošanas pieprasījums konkrētajā gadījumā ir objektīvi nenozīmīgs, piemēram, dzīvojamām ēkām:
130.²⁵1. kuras sastāv no individuālām dzīvojamām vienībām ar tiešu piekļuvi ārtelpai un kur katrai vienībai funkcionāli ir iespējams nodrošināt velosipēdu novietošanu savā īpašumā, piemēram, individuālās dzīvojamās mājās vai rindu mājās ar atsevišķiem zemesgabaliem;
130.²⁵2. kurās velosipēdu novietošanai ir paredzētas individuālas slēgtas palīgtelpas vai būves katrai dzīvojamai vienībai (piemēram, noliktavas, šķūņi, garāžas), kas funkcionāli aizstāj velosipēdu stāvvietas nepieciešamību;
130.²⁵3. kuras paredzētas specializētām lietotāju grupām ar būtiski ierobežotu mobilitāti, kur velosipēdu izmantošana nav raksturīga vai praktiski iespējama, piemēram, tādas specifiskas dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājās kā patversmes un naktspatversme;
130.²⁵4. kuras paredzētas īslaicīgai vai pārejošai uzturēšanai bez individuālu transportlīdzekļu ilgstošas uzglabāšanas nepieciešamības, ja vien projektā netiek paredzēta šāda infrastruktūra (piemēram, noteikta tipa dienesta dzīvojamās ēkas);
130.²⁵5. kuras atrodas teritorijās, kur piekļuve ar velosipēdu nav paredzēta vai ir objektīvi neiespējama teritorijas plānojuma vai satiksmes organizācijas dēļ, un kur nav plānota veloinfrastruktūras attīstība;
130.²⁵6. kurās, ņemot vērā ēkas mērogu (piemēram, neliels dzīvojamo vienību skaits vai ēkas specifiskās formas vai izvietojuma dēļ), velosipēdu novietņu ierīkošana koplietošanas formā nav samērīga, ja vien katrai vienībai tiek nodrošināta alternatīva individuāla velosipēda novietošanas iespēja;
130.²⁵7. kurām tiešā funkcionālā tuvumā (piemēram, viena zemesgabala vai kvartāla ietvaros) ir paredzētas koplietošanas velosipēdu novietnes, kas nodrošina līdzvērtīgu pieejamību attiecīgās ēkas iedzīvotājiem.

130.²⁶ Šo noteikumu 130.⁶1. un 130.⁶2. apakšpunktu nepiemēro autostāvvietām autotransportam, kas ir konstruēts un izgatavots lietojumam galvenokārt būvlaukumos vai karjeros, ostās vai lidostās, kā arī autotransportam, kas ir konstruēts un izgatavots vai pielāgots bruņoto spēku, civilās aizsardzības dienestu, ugunsdzēsības dienestu, sabiedriskās kārtības uzturēšanas dienestu kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu vajadzībām."

1.6. Papildināt ar jaunu 11.¹ nodaļu "Energoefektivitāte un elektromobilitāte" ar 130.², 130.³, 130.⁴, 130.⁵, 130.⁶, 130.⁷, 130.⁸., 130.⁹., 130.¹⁰., 130.¹¹., 130.¹²., 130.¹³. 130.¹⁴., 130.¹⁵., 130.¹⁶., 130.¹⁷., 130.¹⁸., 130.¹⁹., 130.²⁰., 130.²¹., 130.²²., 130.^23., 130.²⁴, 130.²⁵ un 130.²⁶ punktu šādā redakcijā:
"11.¹ Energoefektivitāte un elektromobilitāte
11.¹1 Vispārīgās prasības energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā

130.² Jaunu ēku projektē tā, lai tās energoefektivitāte atbilst minimālajām prasībām jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai.

130.³ Ja ēku atjauno, lai tā atbilstu minimālajām energoefektivitātes prasībām, nodrošina atbilstību būves elementu minimālajām energoefektivitātes prasībām saskaņā ar būvnormatīvos noteikto regulējumu jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai, bet nozīmīgas atjaunošanas gadījumā – esošu ēku atjaunošana un pārbūves norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai. 

130.⁴ Ēkām, kurām veic nozīmīgu atjaunošanu, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams, to risina, lai ēkas vai tās atjaunotās daļas energoefektivitāte tiktu uzlabota, izpildot minimālās prasības energoefektivitātes jomā. Minētās prasības piemēro atjaunojamajai ēkai vai ēkas vienībai kopumā. Papildus vai kā alternatīvu, minimālās prasības energoefektivitātes jomā var piemērot tikai atjaunojamajiem būves elementiem.

130.⁵ Saules enerģijas iekārtu paredz:
130.⁵1. jaunai publiskā sektora subjekta ēkai ar kopējo platību lielāku par 250m². Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra; 
130.⁵2. jaunai nedzīvojamai ēkai ar kopējo platību lielāku par 250m². Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra; 
130.⁵3. jaunai dzīvojamai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra; 
130.⁵4. jaunai autostāvvietai ar jumtu, kas atrodas fiziski blakus citai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra;
130.⁵5. nedzīvojamajās ēkas ar kopējo platību lielāku par 500 m² nozīmīgas atjaunošanas gadījumā vai veicot darbību, kurai nepieciešams būvvaldes saskaņojums, darbiem uz jumta vai ēkas inženiertehniskās sistēmas uzstādīšanai. Šā apakšpunkta prasība piemērojama no 2027. gada 31. decembra.

130.⁶ Jaunām nedzīvojamām ēkām ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām un nedzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām, paredz:
130.⁶1. vismaz vienu uzlādes punktu uz katrām piecām stāvvietām. Biroju ēkas gadījumā vienu uzlādes punktu paredz uz katrām divām stāvvietām;
130.⁶2. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietām, bet pārējām automašīnu stāvvietām – kabeļkanālus, t.i. elektrības kabeļiem paredzētus kanālus, lai vēlāk būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus. Šo noteikumu 130.⁶1. apakšpunktā minētā uzlādes punkta vajadzībām ierīkoto kabeli iekļauj šajā punktā minēto iepriekš ierīkotu kabeļu sastāvā;
130.⁶3. velosipēdu stāvvietas, kas veido vismaz 10 % no kopējās lietotāju kapacitātes, paredzot vietu arī lielāka izmēra velosipēdiem nekā standarta velosipēdi.

130.⁷ Jaunām dzīvojamām ēkām ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām un dzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām, paredz:
130.⁷1. vismaz vienu uzlādes punktu. Šī apakšpunkta prasība ir attiecināma uz jaunām dzīvojamajām ēkām, t.i. dzīvojamās ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav obligāta;
130.⁷2. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietām, bet pārējām automašīnu stāvvietām – kabeļkanālus, t.i., elektrības kabeļiem paredzētus kanālus, lai vēlākā stadijā būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus. Šo noteikumu 130.⁷1. apakšpunktā minētā uzlādes punkta vajadzībām ierīkoto kabeli iekļauj šajā punktā minēto iepriekš ierīkotu kabeļu sastāvā;
130.⁷3. vismaz divas velosipēdu stāvvietas katrai dzīvojamās ēkas vienībai, t.i. ēkai, ēkas sekcijai, stāvam vai dzīvoklim, kas projektēts vai pielāgots patstāvīgai izmantošanai.

130.⁸ Šo noteikumu 130.⁶ un 130.⁷ punktā minētā automašīnu stāvvieta ir gan tā, kas ir ēkā, gan tā, kas atrodas fiziski blakus ēkai.

130.⁹ Šo noteikumu 130.⁶ un 130.⁷ punktā minētais nozīmīgās atjaunošanas gadījums ir tāds, kas aptver autostāvvietas vai ēkas elektroinfrastruktūru.

130.¹⁰ Šo noteikumu 130.⁶1. un 130.⁷1. apakšpunktā minētais uzlādes punkts:
130.¹⁰1. nodrošina viedo uzlādi;
130.¹⁰2. vajadzības gadījumā nodrošina arī divvirziena uzlādi;
130.¹⁰3. atbilst normatīvajiem aktiem elektrotransportlīdzekļu uzlādes jomā.

130.¹¹ Šo noteikumu 130.⁶2.apakšpunktā un 130.⁷2.apakšpunktā minēto kabeļu iepriekšējā ierīkošanā ierīkoto kabeļu izmēru paredz tādu, lai visās stāvvietas vietās ierīkotos uzlādes punktus varētu izmantot vienlaikus, nepieciešamības gadījumā paredzot arī slodzes vai uzlādes pārvaldības sistēmu.

130.¹² Ja tas ir tehniski, ekonomiski un funkcionāli iespējams, tad jaunu dzīvojamo ēku un nozīmīgi atjaunotu dzīvojamo ēku, izņemot viena dzīvokļa māju,  paredz ar aprīkojumu, kas nodrošina: 
130.¹²1. nepārtrauktu elektronisku uzraudzību, kurā mēra sistēmu efektivitāti, būtiskas novirzes, kā arī informē par apkopes nepieciešamību;
130.¹²2. efektīvu vadību, kas nodrošina optimālu enerģijas ražošanu, sadali, uzkrāšanu, izmantojumu un attiecīgā gadījumā arī hidraulisko līdzsvaru;
130.¹²3. spēju reaģēt uz ārējiem signāliem un koriģēt enerģijas patēriņu. 

130.¹³ Ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā izvērtē augstas efektivitātes alternatīvu sistēmu izmantošanu un tādu paredz, ja tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.

130.¹⁴ Uzlabojot vai mainot būves elementu, kas ir norobežojošo konstrukciju daļa un kas būtiski ietekmē norobežojošo konstrukciju energoefektivitāti, būves elementa energoefektivitāte atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams. Ja tiek mainīts iekšējais inženiertīkls vai tā daļa, vai veikti tā uzlabojumi, tad attiecīgajās izmaiņas veicamas uzlabojot energoefektivitāti.

130.¹⁵ Šo noteikumu 11.¹ nodaļā un 12.12. apakšnodaļā vārds "ēka" ir lietots ar nozīmi, ka tā ir ar jumtu un sienām esoša būve, kuras iekštelpu vides regulēšanai izmanto šādam nolūkam paredzētu enerģiju un ir piemērojams Ēku energoefektivitātes likums.

11.¹2 Atkāpes no vispārīgajām prasībām energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā

130.¹⁶ Šo noteikumu 130.⁶1., 130.⁶.2., 130.⁷1. un 130.⁷2. apakšpunktā minētās uzlādes punktu infrastruktūras jomas prasības nepiemēro, ja uzlādes punktu infrastruktūra būtu atkarīga no izolētas mikrosistēmas un prasību izpildes rezultātā rastos problēmas vietējās energosistēmas darbībai un tiktu apdraudēta vietējā tīkla stabilitāte.

130.¹⁷ Šo noteikumu 130.⁶ un 130.⁷ punktā minētās prasības nozīmīgas atjaunošanas gadījumā var nepiemērot, ja uzlādes punktu un kabeļkanālu ierīkošanas izmaksas pārsniedz 10 % no ēkas nozīmīgas atjaunošanas kopējām izmaksām.

130.¹⁸ Šo noteikumu 130.⁶3.apakšpupunktā un 130.⁷3.apakšpunktā noteiktās prasības par velosipēdu stāvvietu skaitu var koriģēt ar būvspeciālista pamatojumu, kas iekļauj arī novērtējumu par vietējām īpatnībām, attiecīgo pamatojumu pievienojot vai iekļaujot būvniecības ieceres dokumentācijā.

130.¹⁹ Ja šo noteikumu 130.⁷3.apakšpunktā minēto prasību par divām velosipēdu stāvvietām uz katru dzīvojamās ēkas vienību nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav iespējams izpildīt, tad paredz pēc iespējas vairāk velosipēdu stāvvietas vietu.

130.²⁰ Šo noteikumu  6.² un 130.⁵ punkta prasību par saules enerģijas sistēmu uzstādīšanu nepiemēro:
130.²⁰1. ja objekts neatbilst šo noteikumu 130.¹⁵ punktam;
130.²⁰2. ēkai, kas ir kultūras piemineklis vai kurā atrodas kultūras piemineklis, vai ēka atrodas kultūras pieminekļu teritorijā, vai pašvaldība ēkai noteikusi kultūrvēsturisko vērtību;
130.²⁰3. ēkai, kas atrodas aizsargājamā teritorijā vai tai noteikti arhitektoniski ierobežojumi, kas nepieļauj saules enerģijas sistēmu uzstādīšanu;
130.²⁰4. ēkai, kuras faktiskā enerģijas patēriņa cikls būtiski nesakrīt ar saules enerģijas ražošanas laiku, tajā skaitā izglītības iestāžu ēkas, piemēram, skolas, kurās mācību process nenotiek vasaras periodā, kad saules enerģijas sistēmas darbojas visefektīvāk;
130.²⁰5. ēkai, kas paredzēta izmantošanai periodiski,piemēram, tikai atsevišķu pasākumu laikā, vai ar būtiskiem pārtraukumiem;
130.²⁰6. uzstādīšanu būtiski ierobežo pastāvīgs ēnojums vai citi ārējie apstākļi;
130.²⁰7.  ja saules enerģijas sistēmu uzstādīšana konkrētajā objektā nav tehniski iespējama, ekonomiski pamatota vai funkcionāli īstenojama, t.sk.
130.²⁰7.1. tehnisku ierobežojumu dēļ, ja:
130.²⁰7.1.1. ēkas konstrukciju nestspēja nav pietiekama un tās pastiprināšana ir nesamērīga;
130.²⁰7.1.2. jumta vai citas uzstādīšanas virsmas orientācija, slīpums vai platība būtiski ierobežo saules enerģijas ražošanas potenciālu;
130.²⁰7.1.3. jumta virsma vai cita uzstādīšanas virsma ir nepieciešama ēkas inženiertehnisko sistēmu vai tehnoloģisko iekārtu darbībai;
130.²⁰7.2. ekonomisku apsvērumu dēļ, ja:
130.²⁰7.2.1. investīcijas atmaksāšanās periods pārsniedz ekonomiski pamatotu laikposmu, kas parasti ir 10 gadi, atmaksāšanās perioda noteikšanā ņemot vērā arī jau uzbūvētu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehnisko iespēju ierobežojumus, kuru dēļ saražoto elektroenerģiju būtu nepieciešams nodot kopējā tīklā un tajā pašā ēkā citā vietā to patērēt, kā arī enerģijas uzkrāšanas risinājuma izmaksas;
130.²⁰7.2.2. uzstādīšanas izmaksas ir nesamērīgas attiecībā pret ēkas vērtību, lietošanas ilgumu vai enerģijas patēriņu;
130.²⁰7.2.3. ēkā nav paredzēti risinājumi saražotās elektroenerģijas uzkrāšanai vai nodošanai elektrotīklā, bet tāda risinājuma paredzēšana nav ekonomiski pamatota;
130.²⁰7.3. funkcionālu vai drošības apsvērumu dēļ, ja:
130.²⁰7.3.1. saules enerģijas sistēmas uzstādīšana traucē ēkas pamatfunkciju vai ekspluatācijas drošību;
130.²⁰7.3.2. ēka ir daļa no kritiskās infrastruktūras vai aizsardzības objektiem, kuros pastāv drošības ierobežojumi;
130.²⁰7.3.3. uzstādīšana nav savienojama ar ēkā notiekošajiem tehnoloģiskajiem procesiem;
130.²⁰7.4. ja saules enerģijas sistēmu aizstāj cita tehnoloģija saskaņā ar tehnoloģiju neitralitātes principu, piemēram, ja līdzvērtīgu enerģijas daudzumu paredz ražot izmantojot citu atjaunīgu energoavotu, piemēram, mazas jumta vēja turbīnas.
130.²⁰8. jaunai ēkai, ja līdz šo noteikumu 130.⁵ punktā minētajam datumam atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā būvniecības ieceres dokumentācija saskaņota vai iesniegta saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas.

130.²¹ Šo noteikum 130.²⁰7.apakšpunkta piemērošanas gadījumā to pamato ar tehniski ekonomisko izvērtējumu, kurā iekļauts saules enerģijas potenciāla novērtējums, izmaksu un ieguvumu analīze un alternatīvu risinājumu izvērtējums.

130.²² Vietās, kur automašīnu paredzēts novietot uz neilgu laiku, piemēram, pie vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu ēkas, kur parasti to novieto uz laiku līdz divām stundām, šo noteikumu 130.⁶1. apakšpunktā minēto uzlādes punktu skaitu var samazināt uzstādot vienu vai vairākus lieljaudas uzlādes punktus, vienlaikus nodrošinot, ka attiecīgajā vietā visu uzlādes punktu jaudu summa sakrīt vai pārsniedz jaudu, kādu nodrošinātu 130.⁶1. apakšpunktā minētais uzlādes punktu skaits, pieņemot, ka katra jauda būtu 11 kW. Minētais princips piemērojams tik tālu, cik tas nodrošinātu autostāvvietas lietotāju vajadzības par nepieciešamo uzlādes punktu skaitu.

130.²³  Ja pastāv kopējā tīkla ierobežojumi vai ir grūti prognozēt ar iepriekš ierīkotu kabeļu ierīkošanu saistītās tālākās faktiskās vajadzības, tad šo noteikumu 130.⁶2. un 130.⁷2. apakšpunktā minēto kabeļu iepriekšēju ierīkošanu pieļaujams aizstāt ar kabeļkanāliem ar ievilcējvadu, kabeļrenēm iekštelpu autostāvvietās un zonās bez cietā seguma un uzlādes punktu balstiem āra autostāvvietās.

130.²⁴ Šo noteikumu 130.⁶3. apakšpunktā minēto prasību par velosipēdu stāvvietu ierīkošanu var nepiemērot nedzīvojamām ēkām:
130.²⁴1. kurām piekļuve ar velosipēdu ir fiziski ierobežota vai bīstama infrastruktūras trūkuma dēļ, piemēram, ja objekts, tostarp veikals, lielveikals vai birojs, atrodas ārpus apdzīvotām vietām vai pie autoceļiem, kuru sasniegšanai nepieciešams izmantot maģistrāles bez veloinfrastruktūras;
130.²⁴2. kurās ir noteikts paaugstinātas drošības vai speciāls piekļuves režīms, kas liedz personīgo transportlīdzekļu ienešanu vai novietošanu teritorijā, tostarp valsts aizsardzības iestādēs, valsts drošības iestādēs, ieslodzījuma vietās, kritiskās infrastruktūras objektu slēgtajās zonās vai rūpnieciskās ražošanas objektu teritorijās;
130.²⁴3. kuras ir funkcionāli paredzētas bīstamiem tehnoloģiskiem procesiem, kuru norises vietās drošības apsvērumu dēļ ir aizliegta brīva personu pārvietošanās ar velosipēdu;
130.²⁴4. kuras kalpo kā automatizēti industriālie vai tehniskie punkti bez pastāvīgām darba vietām, kuros uzturēšanās ir epizodiska un saistīta tikai ar iekārtu apkopi vai specifisku kravu pārvadāšanu;
130.²⁴5. kuras tiek izmantotas specifiskiem lauksaimniecības vai mežsaimniecības mērķiem, atrodoties ievērojamā attālumā no apdzīvotām vietām un kalpojot tikai tehnikas, lopu vai izejvielu uzglabāšanai;
130.²⁴6. kurās saimnieciskās darbības rakstura dēļ apmeklētāju un klientu piekļuve ar velosipēdu ir praktiski neiespējama vai mazticama, piemēram, tirdzniecības vietās, kurās pārdod lielizmēra preces, ko nav iespējams transportēt ar velosipēdu.

130.²⁵ Šo noteikumu 130.⁷3. apakšpunktā minēto prasību par velosipēdu stāvvietu ierīkošanu var nepiemērot dzīvojamām ēkām, ja tiek nodrošināts funkcionāli līdzvērtīgs risinājums vai, ja velosipēdu izmantošanas pieprasījums konkrētajā gadījumā ir objektīvi nenozīmīgs, piemēram, dzīvojamām ēkām:
130.²⁵1. kuras sastāv no individuālām dzīvojamām vienībām ar tiešu piekļuvi ārtelpai un kur katrai vienībai funkcionāli ir iespējams nodrošināt velosipēdu novietošanu savā īpašumā, piemēram, individuālās dzīvojamās mājās vai rindu mājās ar atsevišķiem zemesgabaliem;
130.²⁵2. kurās velosipēdu novietošanai ir paredzētas individuālas slēgtas palīgtelpas vai būves katrai dzīvojamai vienībai (piemēram, noliktavas, šķūņi, garāžas), kas funkcionāli aizstāj velosipēdu stāvvietas nepieciešamību;
130.²⁵3. kuras paredzētas specializētām lietotāju grupām ar būtiski ierobežotu mobilitāti, kur velosipēdu izmantošana nav raksturīga vai praktiski iespējama, piemēram, tādas specifiskas dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājās kā patversmes un naktspatversme;
130.²⁵4. kuras paredzētas īslaicīgai vai pārejošai uzturēšanai bez individuālu transportlīdzekļu ilgstošas uzglabāšanas nepieciešamības, ja vien projektā netiek paredzēta šāda infrastruktūra (piemēram, noteikta tipa dienesta dzīvojamās ēkas);
130.²⁵5. kuras atrodas teritorijās, kur piekļuve ar velosipēdu nav paredzēta vai ir objektīvi neiespējama teritorijas plānojuma vai satiksmes organizācijas dēļ, un kur nav plānota veloinfrastruktūras attīstība;
130.²⁵6. kurās, ņemot vērā ēkas mērogu (piemēram, neliels dzīvojamo vienību skaits vai ēkas specifiskās formas vai izvietojuma dēļ), velosipēdu novietņu ierīkošana koplietošanas formā nav samērīga, ja vien katrai vienībai tiek nodrošināta alternatīva individuāla velosipēda novietošanas iespēja;
130.²⁵7. kurām tiešā funkcionālā tuvumā (piemēram, viena zemesgabala vai kvartāla ietvaros) ir paredzētas koplietošanas velosipēdu novietnes, kas nodrošina līdzvērtīgu pieejamību attiecīgās ēkas iedzīvotājiem.

130.²⁶ Šo noteikumu 130.⁶1. un 130.⁶2. apakšpunktu nepiemēro autostāvvietām autotransportam, kas ir konstruēts un izgatavots lietojumam galvenokārt būvlaukumos vai karjeros, ostās vai lidostās, kā arī autotransportam, kas ir konstruēts un izgatavots vai pielāgots bruņoto spēku, civilās aizsardzības dienestu, ugunsdzēsības dienestu, sabiedriskās kārtības uzturēšanas dienestu kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu vajadzībām."

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām