Atzinums

Ierosinām svītrot šo likumprojekta 3. panta normu, jo tā ir vienāda ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk - PTAL) šī brīža 23.panta 2.punkta redakciju.

-

Attiecībā uz 23.⁵ panta ceturtās daļas redakciju norādām, ka tā precizējama, dzēšot vārdu "zaudējumi", jo vārds "kaitējums" jau ietver sevī gan mantisko, gan nemantisko kaitējumu, tātad arī zaudējumus.

-

Tieslietu ministrijas ieskatā dzēšams 23.⁵ panta pirmās daļas 3. punkts, jo tas lieki dublē jau šobrīd PTAL 23. panta 2. punktā noteiktās patērētāju tiesību aizsardzības biedrību tiesības. Nav pamata uzskatīt, ka, kļūstot par kvalificētu institūciju, patērētāju tiesību aizsardzības biedrībai zūd tai jau PTAL noteiktās tiesības.
 

-

Ar Likumprojekta 7.pantu paredzēts papildināt likumu ar  26.³³ pantu, kas regulē ar patērētāju kolektīvo prasību saistīto izdevumu atlīdzināšanu. No minētā panta nosaukuma, kā arī no panta otrās un ceturtās daļas īsti nav saprotams tieši par kādu izdevumu atlīdzināšanu pantā ir runa. Savukārt no minētā panta pirmās un trešās daļas izriet, ka runa ir par izdevumu atlīdzināšanu, kas radušies saistībā ar patērētāju informēšanu par kolektīvo prasību.  Līdz ar to, ja pantā ir runa tikai par izdevumiem, kas saistīti ar patērētāju informēšanu, tad aicinām attiecīgi pielāgot panta nosaukumu un konkrētās panta daļas.
Tāpat nav skaidrs, kā kvalificētā institūcija atgūs izmaksas par patērētāju informēšanu no komersanta, ja no konkrētās likumprojekta normas izriet, ka šāda izdevumu atgūšana iespējama tikai pēc kvalificētajai institūcijai labvēlīga tiesas sprieduma pieņemšanas. Tieslietu ministrijas ieskatā, šāds te prasījums par ar patērētāju informēšanu saistīto izdevumu atlīdzināšanu no otras puses būtu jālūdz tiesai pirms lietā tiek pieņemts galīgais nolēmums. Taču no 26.³³ panta formulējuma tas neizriet. Līdz ar to aicinām precizēt attiecīgo normu, nenorādot "pozitīvu spriedumu" kā priekšnoteikumu tam, ka otrai pusei ir pienākums segt izdevumus, kas radušies saistībā ar patērētāju informēšanu. Citādāk no šī brīža regulējuma izriet, ka kvalificētajai institūcijai vajadzēs celt atsevišķu prasību, lai piedzītu ar patērētāju informēšanu saistītos izdevumus. 
 

-

Ar Likumprojekta 7.pantu paredzēts papildināt likumu ar 26.²⁴pantu. Pēc pēdējās saskaņošanas pants ir papildināts ar vārdiem "gadījumā ja nav  spēkā esošs uzraudzības un kontroles iestādes lēmums vai tiesas spriedums par pārkāpuma konstatēšanu, vai ar prasību par patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu gadījumā, ja ir spēkā esošs uzraudzības un kontroles iestādes lēmums vai tiesas spriedums par pārkāpuma konstatēšanu". Minētais papildinājums apgrūtina normas uztvēri. Aicinām šādu skaidrojumu iekļaut likumprojekta anotācijā, ja tas ir nepieciešams.
 

-

Ierosinām izvērtēt, vai  26.²⁰ pants nebūtu labāk izsakāms redakcijā, kas piedāvāta zemāk ( ja ar terminu "cietuši" tiek saprasti tie patērētāji, kuri ir attiecīgās kolektīvās prasības dalībnieki un kuriem nodarīts kaitējums ar konkrēto kolektīvo interešu pārkāpumu).
 

26.²⁰ pants. Kaitējuma atlīdzināšana  
(1) Kvalificētā institūcija ir tiesīga to patērētāju, kuriem konkrētā patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma rezultātā radīts kaitējums, labā prasīt un saņemt no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja kaitējuma atlīdzinājumu, tajā skaitā, kompensāciju, remontu, apmaiņu, cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu vai samaksātās naudas summas atmaksu.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētā kaitējuma atlīdzināšana neskar citus patērētāja prasījumus, ko neaptver konkrētā patērētāju kolektīvā prasība.

Aicinām precizēt Pārejas noteikumu 44.punktā, par kāda veida patērētāju kolektīvo prasību saistīto izdevumu pieļaujamo un atlīdzināmo apmēru ir runa, proti, ka ar šiem Ministru kabineta noteikumiem tiks regulēts atlīdzināmo izdevumu apmērs, kas saistīts ar patērētāju informēšanu, citādāk no piedāvātās redakcijas rodas iespaids, ka šie Ministru kabineta noteikumi aptvers plašāku ar kolektīvajām prasībām saistīto izdevumu klāstu.
 

-