Atzinums

Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk - Pārvaldības likumā) 23. panta pirmās daļas 2. punktā ir iekļauta norāde uz koordinācijas institūcijas tiesībām sniegt atzinumus par citu valsts institūciju sagatavotajiem politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem, kuros tieši vai netieši skarti publiskas personas kapitāla daļu pārvaldes jautājumi. Attiecīgais pants tādējādi norāda uz to, ka koordinācijas institūcijai ir tiesības nevis pienākums sniegt atzinumus iepriekš aprakstītajos gadījumos. Tieslietu ministrija vērš uzmanību, ka ar grozījumiem Pārvaldības likumā tiek palielināts to lēmumu skaits, kas jāsaskaņo ar dalībnieku un kurus attiecīgās publiskās personas vārdā pieņem publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija (grozījumu Pārvaldības likumā 67. panta 1.¹ daļa un 95. panta 1.¹ daļa), taču nav ticis iekļauts pienākums koordinācijas institūcijai veikt kontroli vai sniegt atzinumu par attiecīgajiem gadījumiem. Koordinācijas institūcijai būtu jābūt pienākumam sniegt atzinumus par visiem citu valsts institūciju sagatavotajiem politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem, kuros tieši vai netieši skarti publiskas personas kapitāla daļu pārvaldes jautājumi, lai tā varētu nodrošināt kvalitatīvu lēmumu pieņemšanas uzraudzību savas kompetences ietvaros. Attiecīgo pienākumu ir svarīgi iekļaut, lai būtu iespējams nodrošināties, ka dokumenti, kuri skar publiskas personas kapitāla daļu pārvaldes jautājumus, tiktu saskaņoti ar koordinācijas institūciju, nepieļaujot iespēju to apiet. Lūdzam grozīt Pārvaldības likuma 23. panta pirmās daļas 2. punktā ietverto normu, pārveidojot to par koordinācijas institūcijas pienākumu.
 

-

Lūdzam no 67. panta 1.¹ daļas 5. punkta izslēgt vārdus "vai augstākās lēmējinstitūcijas lēmumiem". Norādām, ka panta pirmās prim daļas 5. punkts iekļauj norādi uz citiem normatīviem aktiem vai augstākās lēmējinstitūcijas lēmumiem. Augstākajai lēmējinstitūcijai ir likumā konkrēti noteiktas kompetences, kuru ietvarā, tai ir tiesības pieņemt lēmumus, tas ir, tā nedrīkst pieņemt lēmumus jautājumos, kuros tai nav likumā noteikta kompetence. Nebūtu pamatoti attiecīgajā punktā papildus norādīt uz augstākas lēmējinstitūcijas lēmumiem kā vēl vienu papildus jautājumu, kuram piemērotos attiecīgā panta daļa, jo augstākā lēmējinstitūcija var pieņemt lēmumus tikai likumā konkrēti noteiktās kompetences robežās. Normā iekļautais papildinājums uz augstākās lēmējinstitūcijas lēmumiem tiek aptverta ar pantā iekļauto norādi uz citiem normatīvajiem aktiem. Lūdzam veikt attiecīgos precizējumus arī likumprojekta 95. panta 1.¹ daļas 5. punktā.

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 94. panta trešo daļu. Norādām, ka akciju sabiedrību gadījumā padomes izveide ir obligāta un Komerclikumā iekļautās vispārējās tiesību normas neparedz iespēju akcionāru sapulcei pārņemt padomes uzdevumu izpildi. Kapitālsabiedrības organizatoriskā struktūra ir balstīta uz striktu funkciju sadalījumu un, akciju sabiedrības gadījumā, padomes kompetencē neviens nedrīkst iejaukties. Papildus norādams, ka attiecīgā norma paredz akcionāru sapulcei pārņemt padomes uzdevumu izpildi, taču padome veic valdes darbības nepārtrauktu uzraudzību, arī sapulču starplaikos, kad akcionāru sapulce šo kontroli parasti neveic. Vēršam uzmanību arī uz to, ka gadījumā, ja akcionāru sapulce pieņemtu lēmumu, kas ietilpst padomes kompetencē, tai būtu jāuzņemas atbildība par zaudējumiem, kas nodarīti šāda lēmuma rezultātā. Tādēļ, lūdzam nepaplašināt akcionāru sapulces kompetences tādējādi, ka tai būtu iespējams pārņemt padomes uzdevumu izpildi.

-