Atzinums

Noteikumu projekta 4.punkts nosaka elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora un vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora aktivitātes gadījumā, ja tiek konstatētas valsts enerģētiskās krīzes iestāšanās apstākļi. Lai nodrošinātu tiesību normas precizitāti, minētajā punktā ir precīzi jāatrunā kritēriji, pēc kuriem operatoriem ir jāvadās valsts enerģētiskās krīzes iestāšanās apstākļu identificēšanā vai jāparedz atsauce uz tiesību aktu, kurš to nosaka.
Vienlaicīgi aicinām mainīt noteikumu projekta 4.punktā atrunāto vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora apzīmējuma saīsināto formu, jo piedāvātā redakcija var veicināt pārpratumus kļūdaini attiecinot to uz sadales sistēmas operatoru. Ierosinām saīsinātā formā izmantot vārdus “dabasgāzes pārvades sistēmas operators”.
 

-

No noteikumu projekta 7.punkta izriet, ka Ministru kabinet savā rīkojumā par valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanu noteiks dabasgāzes piegādes ierobežojums vai pārtraukšanu tikai ceturtās grupas dabasgāzes lietotājiem, tas ir tautsaimniecībai nozīmīgiem komersantiem. Tai pašā laikā noteikumu projektā skaidri nav noteiks kas dabasgāzes piegādes ierobežojums vai pārtraukšanu noteiks dabasgāzes otrās un trešās grupas lietotājiem. Ievērojot noteikumu projekta 25.2.apakšpunktā noteikto var pieļaut domu, ka attiecīgu ierobežojumu apmēru vai piegādes pārtraukšanas gadījumus noteiks pārvades sistēmas operators un sadales sistēmas operators savos dabasgāzes patēriņa ierobežošanas vai pārtraukšanas rīcības plānos. Ja tiesību akta projekta autori to tā arī ir iecerējuši, tad šādam regulējumam Gaso kategoriski nepiekrīt šādu iemeslu dēļ:
- Dabasgāzes piegāde lietotājiem notiek saskaņā ar dabasgāzes tirdzniecības līgumu, kuru savstarpēji ir noslēguši dabasgāzes tirgotājs un dabasgāzes lietotājs. Dabasgāzes piegādes pārtraukšana ir iespējama tikai līguma vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Sadales vai pārvades sistēmas operators nav dabasgāzes tirdzniecības puse un tāpēc, bez normatīvā pamata nevar pieņemt lēmumu par dabasgāzes piegādes ierobežošanu vai pārtraukšanu dabasgāzes lietotājiem.
- Atbilstoši Enerģētikas likuma 64.panta pirmās daļas 1.punktam tieši Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt enerģijas patēriņa ierobežojumus un prioritātes atsevišķām enerģijas lietotāju grupām enerģētikās krīzes laikā. Ja noteikumu projekts uzliks par pienākumu sadales un pārvades sistēmas operatoram pieņemt lēmumu par gāzes piegādes vai ierobežošanu atsevišķaām dabasgāzes lietotāju grupām, tad tas nešaubīgi būs kvalificējams kā Ministru kabineta funkcijas pārdeleģēšana, kas no juridiskā viedokļa nav pieļaujama. Salīdziņoši nesen Satversmes tiesa jau bija pārmetusi Ministru kabinetam savu funkciju pārdeleģēšanu dabasgāzes sadales sistēmas operatoram (Satversmes tiesas 2021.gada 14.oktobra spriedums lietā Nr.2021-03-03). Gaso neuzskata, ka Ministru kabinets vēlētos atkārtoti saņemt līdzvērtīgu pārmetumu.
Šī pūnkta iebildums ir attiecināms arī uz noteikumu projekta 25.2.apakšpunktu, 30.punktu un 32.2.apakšpunktu.
 

-

Noteikumu projekta 24.punktā ir paredzēts, ka Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju sagatavo un aktualizē tautsaimniecībai nozīmīgu komersantu sarakstu (dabasgāzes lietotāju ceturtā grupa). Vēršam uzmanību uz to, ka efektīvai enerģētiskās krīzes pārvarēšanai Gaso ir vitāli svarīgi būt informētam par aktuālo tautsaimniecībai nozīmīgu komersantu sarakstu jau pirmskrīzes apstākļos. Ievērojot minēto uzskatam par nepieciešamu noteikt kas un kādā konkrēti laikā pēc tautsaimniecībai nozīmīgu komersantu saraksta izstrādāšanas (aktualizēšanas) iesniedz to sadales sistēmas operatoram. Vienlaicīgi vēršam uzmanību uz to, ka aktuāls dabasgāzes ceturtās grupas lietotāju saraksts noteikti ir nozīmīgs arī pārvades sistēmas operatoram, tāpēc saraksta nosūtīšanu (nodošanu) ir jāparedz arī viņiem.

-

Lūdzam skatīt iebildumu pie noteikumu projekta 7.punkta.

-

Noteikumu projekta 29.punkts ir precizējams nosakot Klimata un enerģētikas ministrijai iesniedzamās informācijas satura detalizācijas pakāpi, jo šobrīd nav saprotams vai informācija par dabasgāzes diennakts vidējo patēriņu ir jāsniedz kā attiecīgas grupas kopīgais vidējais patēriņš vai tomēr kā katra lietotāja vidējas patēriņš un tā piederību lietotāju grupai.

-

Lūdzam skatīt iebildumu pie noteikumu projekta 7.punkta.

-

Lūdzam skatīt iebildumu pie noteikumu projekta 7.punkta.

-

Noteikumu projekta 36.punkts ir precizējams nosakot, ka dabasgāzes lietotājs neierobežoti var tērēt dabasgāzi tikai tik daudz, cik tās to glabā gāzes krātuvē. No pašreizējās redakcijas izriet, ka dabasgāzes lietotājs neatkarīgi no viņam piederošās krātuvē uzglabātās dabasgāzes apjoma dabasgāzi tērē neierobežoti visu enerģētiskas krīzes laiku, tai skaitā, ja ir pārtērējis viņam piederošus krātuvē esošos krājumus.

-

Noteikumu projekta 8.punktā paredzētais regulējums rada priekšstatu, ka Valsts enerģētikās krīzes centra lēmumi ir ar augstāku juridisko spēku par Ministru kabineta noteikumus paredzēto regulējumu. Minētās neatbilstības novēršanai ierosinām noteikumu projekta 8.punktā paredzēt, ka valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanai obligāti tiek izmantoti plašsaziņas līdzekļi. Savukārt Valsts enerģētikās krīzes centrs var pieņemt lēmumu par papildus resursu iesaistīšanu valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanas efektivitātes paaugstināšanai.

-

Noteikumu projekta 22.punkts paredz, ka Valsts enerģētiskās krīzes dabasgāzes nozarē pārvarēšanai lietotāji tiek iedalīti četrās grupās. Ierosinām izvērtēt šāda iedalījuma nepieciešamību, jo noteikumu projekts attiecībā uz otro un trešo grupu neparedz atšķirīgu regulējumu krīzes pārvarēšanai.

-

Noteikumu projekta 40.punkts paredz, ka Ministru kabineta rīkojuma par rezerves izmantošanu apstiprināšanas dabasgāzes tirgotājs nodrošina no dabasgāzes pārvades sistēmas operatora saņemtās rezerves piegādi nodrošināmiem lietotājiem, ar kuriem tam ir noslēgts dabasgāzes tirdzniecības līgums. Pārpratumu novēršanas nolūkos aicinām noteikumu projektā noregulēt kārtību, kādā tiks veikti norēķini rezerves dabasgāzes izlietošanu enerģētiskās krīzes laika. Ievērojot to, ka rezerves dabasgāze nepieder dabasgāzes tirgotājiem, šobrīd nav skaidrs kam ir jāmaksā par tās izmantošanu un par kādu cenu lietotāji to izmantos.

-