Atzinums

Tiesību akta projekta redakcija dublē normatīvo regulējumu būvniecības jomā, kā arī atsevišķos aspektos nonāk ar to pretrunā. Neatbalstām likuma virzību bez grozījumiem Būvniecības likumā.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka likumprojekta 1.panta 12.punktā ietvertais jēdziens “pilsētplānošana” pēc tā apraksta attiecas uz visām apdzīvotām vietām, nevis tikai pilsētām. Papildus būtu nepieciešams ņemt vērā, ka šīs jēdziens likumprojekta tekstā tiek lietots tikai vienu reizi un netiek lietots normatīvajos aktos teritorijas plānošanas jomā. Līdz ar to, lūdzam pārvērtēt šī jēdziena nepieciešamību likumprojektā.
 

-

Principa skaidrojums ir ļoti vispārīgs. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 12.panta 3.¹ daļas pirmo punktu arhitektoniskās kvalitātes principa ievērošanas pārbaude ietilpst būvniecības ieceres akceptēšanas administratīvajā procesā, šāds vispārīgs principa tvēruma definējums var radīt apgrūtinājumu tā tālāku piemērošanu būvniecības administratīvajā procesā.

-

Lūdzam svītrot 4.panta otro daļu vai precizēt daļas redakciju norādot normatīvo regulējumu saskaņā ar kuru šādi atzinumi vai vērtējumi ir obligāti saņemami. Papildus vēršam uzmanību, ka teritorijas plānošanas regulējums un būvniecības regulējums sādus vērtējumus vai atzinumus neparedz.

 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka pašvaldības autonomās funkcijas un uzdevumi ir noteikti Pašvaldību likumā. Pašvaldības likuma 4.panta pirmās daļas 15. un 16.punktā noteiktās autonomās funkcijas (saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanu un apbūvi; nodrošināt ar būvniecības procesu saistīta administratīvā procesa tiesiskumu) jau likumdevējs ir detalizētāk apskatījis Teritorijas attīstības plānošanas likumā un Būvniecības likumā un šī iemesla dēļ šajā likumprojektā papildus nebūtu apskatāmi. Līdz ar to, lūdzam svītrot 6.pantu.

-

Saskaņā ar Būvniecības likuma 12.panta 3.¹ daļas 1.punktu būvvaldes kompetencē ir pārbaudīt un kontrolēt arhitektoniskās kvalitātes principa, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē, ievērošanu. Līdz ar to, nav skaidrs kā pilsētas arhitekta dienests līdzdarbojas pie būvniecības ieceres izskatīšanā attiecībā uz atbilstību arhitektoniskās kvalitātes principam. Papildus vēršam uzmanību uz to, ka būvvalde nevērtē visus arhitektoniskās kvalitātes principa aspektus, bet tikai attiecībā uz iekļaušanos ainavā un pilsētvidē. Pārējā daļā šī principa ievērošana ir piekritīga pašam būvspeciālistam kā sertificētai personai un viņam par to ir profesionālā atbildība. Būvvalde nepārbauda būvniecības ieceres atbilstību ainavu kvalitātes mērķiem. Lūdzam anotācija skaidrot pilsētas arhitekta dienesta plānoto iesaisti būvniecības procesā.
 

-

Iebilstam pret pienākumu izveidot konsultatīvo padomi, pašvaldības darba organizācija ir pašvaldības kompetences jautājums un šādas konsultatīvās padomes izveide būtiski palielinās birokrātiju.

-

Lūdzam svītrot pirmo punktu. Norādām, ka pašvaldibas kompetencē neietilpst uzraudzīt arhitektu profesionālās darbības kvalitāti.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka, Ekonomikas ministrijas ieskatā, pašvaldība ir tā, kas pieņem pašvaldības teritorijas plānojumu un viņa ir tās, kas izlemj visus ar pašvaldības teritorijas plānojumu saistītos jautājumus. Skaties no šāda aspekta, pilsētas arhitekts var ieteikt tikai tos gadījumus, kuros teritorijas plānojumā būtu paredzams arhitektūras konkurss. Lūdzam precizēt likumprojekta 7.panta piektās daļas 4.punktu, ka pilsētas arhitekta dienests iesaka pašvaldībai teritorijas plānojuma izstrādes ietvaros gadījumus, kad būtu nepieciešams arhitektūras konkurss.
 

-

Lūdzam svītrot 5. punktu, norādām, ka tas ir iekšējās darba organizācijas princips.

-

Lūdzam svītrot 6. punktu, norādām, ka tas ir iekšējās darba organizācijas princips.

-

Lūdzam skaidri nodalīt ainavu arhitekta kvalifikācijas iegūšanu no patstāvīgās prakses tiesību iegūšanas. No šā panta regulējuma nav skaidrs vai iegūta ainavu arhitekta kvalifikācija nozīmē arī patstāvīgu prakses tiesību iegūšanu un kāda juridiskā nozīme ir profesijas nosaukuma iegūšanai. Piemēram, panta 6.daļa nosaka, ka par izciliem sasniegumiem var piešķirt profesijas nosaukumu, kas vienlaicīgi dod tiesības saņemt ainavu arhitekta profesionālās kvalifikācijas sertifikātu. Vienlaicīgi panta otrā daļa paredz, ka personas tiesības uzsākt darbību ainavu arhitekta profesija apliecina izglītības diploms. Savukārt, panta piektā daļa paredz, ka patstāvīgās prakses tiesības iegūst papildus. Lūdzam skaidrot ar ko 2.daļā noteiktās tiesības atšķiras no piektajā daļā noteiktās patstāvīgās prakses. Lūdzam regulējumu saskaņot ar Reglamentēto profesiju likuma prasībām. 

-

Norādām, ka ainavu arhitekta studiju programmai ir jāatbilst ainavu arhitekta profesijas standartā definētajām prasībām. Līdz ar to lūdzam svītrot 9.panta trešo daļu. Vienlaikus lūdzam skaidrot kāpēc nav pieļaujamas studijas nepilna laika studiju programmās ai.navu arhitekta kvalifikācijas iegūšanai.

-

Norādām, ka ainavu arhitekta studiju programmai ir jāatbilst ainavu arhitekta profesijas standartā definētajām prasībām. Līdz ar to lūdzam svītrot 9.panta ceturto daļu.

-

Norādam, ka Būvniecības likumā nav noteiktas reglamentācijas prasības ainavu arhitekta profesijai un Ekonomikas ministrija nav paredzējusi šajā likuma tādas ieviest.

-

Lūdzam sadalīt regulējumu divās daļās, jo no piedāvātās redakcijas izriet, ka gan arhitekta, gan ainavu arhitekta darbība aptver visus daļā minētās darbības, tādējādi paredzot tiesības ainavu arhitektam veikt būvju projektēšanu un būvprojektu vadīšanu un arhitektam veikt ainavu arhitektūras veidošanu.
Norādām, ka darbību izglītības jomā un zinātniski pētnieciskajā jomā nosaka attiecīgās jomas normatīvie akti, savukārt,  līdzdarboties mediju jomā var ikviens bez ierobežojumiem. Lūdzam skaidrot šajā punktā minēta regulējuma nozīmi. 

-

No likumprojekta 10.panta otrās daļas nav objektīvi saprotams, vai šajā panta daļā minētās darbības var veikt tikai un vienīgi arhitekts vai ainavu arhitekts. Lūdzams to skaidrot likumprojekta anotācijā. Papildus būtu nepieciešams ņemt vērā, ka, piemēram, šobrīd būvniecības jomas regulējums neliedz jebkurai personai pašai sev izstrādāt sava īpašuma labiekārtojumu un to realizēt. Proti, veikt izmaiņas sava objekta ainavā. Tāpat būtu nepieciešams ņemt vērā, ka tiesības projektēt un vadīt būvdarbus ir arī būvspeciālistiem, kā speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumus arī būvniecības ierosinātajam. 
 

-

Deleģējums Ministru kabinetam var attiekties tikai uz kārtību patstāvīgās prakses tiesību iegūšanai arhitekta vai ainavu arhitekta profesijā, savukārt, kvalifikācijas prasības ir nosakāmas likuma līmenī. 

-

Nepieciešams papildināt ministru kabineta kompetenci (deleģējumu izdot Ministru kabineta noteikumus), līdzīgi kā Būvniecības likuma 5.panta pirmās daļas 4.punktā, lai Ministru kabinetam nebūtu ierobežojumi izdot nepieciešamos normatīvas aktus, kas reglamentē arhitektu un ainavu arhitektu sertificēšanu, patstāvīgās prakses uzraudzību un maksu par sertificēšanas maksas pakalpojumiem.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt, jo patstāvīgās prakses tiesības ir reg;lamentētas tiesības veikt kādu konkrētu profesionālo darbību. Patstāvīgās prakses tiesības apliecina sertifikāts. 

-

Daļas redakcija nav skaidra. Lūdzam skaidrot kas tiek saprasts ar jēdzienu "statuss". 

-

Esošajā redakcijā 11.panta piektā daļa nonāk pretrunā ar šī panta otro daļu, kurā noteikts, ka liela daļu no arhitekta un ainavu arhitekta pamatdarbības profesionālajiem pienākumiem var veikt tikai sertificēti arhitekti vai ainavu arhitekti. Līdz ar to rodas situācija, ka par arhitektiem vai ainavu arhitektiem var saukties personas (nesertificēti arhitekti vai ainavu arhitekti), kas nemaz nevar veikt šīs profesijas pamatdarbības profesionālos pienākumus.

-

Ekonomikas ministrija pievienojas Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses izteiktajam iebildumam:
- Autortiesību jautājumus regulē spēkā esošais autortiesību likums, tāpēc šis punkts ir svītrojams no Likumprojekta. Savukārt projektēšanas līguma noslēgšanu regulē Būvniecības likums;
- Ja tomēr autortiesību regulējums tiek ietverts Arhitektūras likumā, tajā ņemot vērā būvprojektu īpašo raksturu (tas tiek izstrādāts pasūtītāja interesēs un lai realizētu pasūtītā ieceri un intereses būvniecībā) ir nosakāms, pirmkārt, ka pasūtītājam ir tiesības to brīvi mainīt (izstrādāt projekta izmaiņas), otrkārt, ja arhitekts nepiekrīt izmaiņām vai ja tās veiktas bez autora piekrišanas, arhitekts var aizliegt izmantot savu vārdu.

Vienlaikus, Ekonomikas ministrijas ieskatā, būtu nepieciešams paredzēt, ka konkursa nolikumā tiek paredzētas tiesības konkursa uzvarētājam turpināt būvniecības ieceres tālāku projektēšanu, nevis uzsvērt to, ka nav paredzamas prasības par atteikšanos no autoru mantiskajām tiesībām.

Turklāt, saskaņā ar likumprojekta pirmā panta 6.punktu arhitektoniskais veidols ir būves telpisko un estētisko īpašību kopums, kas nosaka tās individualitāti. Attiecīgi jebkādas izmaiņas var tikt tulkotas kā tādas, kas maina arhitektonisko veidolu, šādi būtiski ierobežojot īpašnieka tiesības.

Lūdzam anotācijā ietvert piemēru no citu valstu regulējuma autortiesību aizsardzībai būvniecības procesos.
 

-

Ņemot vērā, pa būvniecības ierosinātājs aktīvi līdzdarbojas ēkas projektēšanas procesā, t.sk, ierosinot un piedāvājot estētiskos, funkcionālos un tehnoloģiskos risinājumus, uzskatām, ka būvniecības ierosinātājs pie šādas līdzdalības kļūst par līdzautoru un tam ir tāds pats autortiesību apjoms kā sertificētam arhitektam. 

-

Ekonomikas ministrijai nav konceptuālu iebildumu, ka tiek rīkoti arhitektūras un ainavu arhitektūras konkursi. Tomēr, tos, lai neradītu pārmērīgu administratīvo slogu un nodrošinātu tiesisko stabilitāti, būtu nepieciešams vispārīgajām gadījumā paredzēt teritorijas attīstības plānošanas dokumentos (skaidri iezīmētās zonās). Līdz ar to, lūdzam svītrot likumprojekta 15.panta pirmās daļas 1. un 2.puktu. Par likumprojekta 15.panta pirmās daļas 4.punktu nav iebildumi, ņemot vērā Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 14.pantā noteikto.

-

Lūdzu skaidrot anotācijā - kas tiek domāts ar vārdiem “arhitektūras un ainavu arhitektūras konkursu iedalījumu” likumprojekta 15.panta trešajā daļā, aprakstot plānoto Ministru kabineta regulējuma tvērumu.

-

16.panta pirmā daļa paredz pienākumu publiskajās būvēs iekļaut mākslu un dizainu. Saskaņā ar vispārlietoto mākslas definīciju māksla ir cilvēka rīcības formā saistībā ar dažādu tādu materiālu un nemateriālu lietu radīšanu, kam piemīt kaut kāda vērtība attiecībā uz mentālajām spējām (psihi jeb prātu), maņām un emocijām. Tādēļ māksla rodas tad, kad cilvēks kaut kā sevi izpauž (https://lv.wikipedia.org/wiki/M%C4%81ksla).  Mākslas veidi ir tēlotāja māksla (glezniecība, tēlniecība, arhitektūra, grafika, lietišķā māksla), literatūra, mūzika, teātris, kino, fotogrāfija, deja. 
Ņemot vērā, ka arhitektūra ir mākslas veids, tad būve radīšanas process ir mākslas process, attiecīgi katrā būvē māksla ir iekļauta. Ņemot vērā mākslas veidu dažādību, lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, kas tiek saprasts ar šajā daļā noteikto pienākumu iekļaut būvēs mākslu un dizainu, minot konkrētus piemērus. 
Līdzīgi lūdzam skaidrot arī regulējumu attiecībā uz dizaina iekļaušanu būvēs, kas tiek saprasts ar dizainu un kāda ir domāta šīs normas praktiskā realizācija. 
Papildus vēlamies vērst uzmanību, ka publiska būve ir ēka, kurā vairāk nekā 50 % ēkas kopējās platības ir publiskas telpas vai telpas publiskas funkcijas nodrošināšanai, vai inženierbūve, kura paredzēta publiskai lietošanai (piemēram, estrādes, stadioni), publiska telpa ir nedzīvojama telpa (izņemot ražošanas, tehniskās un līdzīga lietojuma telpas), kurā strādā darbinieki vai dažādus pakalpojumus var saņemt apmeklētāji (piemēram, skatītāji, pacienti, klienti, pircēji, pasažieri, studenti, audzēkņi. Ekonomikas ministrija apšauba, ka būtu samērīgi mākslu un dizainu obligāti iekļaut publiskās inženierbūvēs, piemēram, sporta stadionos, tiltos, ceļos un ielās. Tāpat uzskatām, ka pienākuma attiecināšana uz privātpersonai piederošām publiskām ēkām nav atbalstāma un būtu pārvērtējama. 

-

Iebilstam pret šādu valsts pārvaldes maksas pakalpojumu cenu noteikšanas kārtību. Maksas noteikšanai šādā veidā var nepietiekošā apmērā tikt veikta sabiedrības līdzdalība, kā arī šādā procesā maksas pakalpojumu cenu apmēra noteikšanā netikt uzklausīts ministriju un citu kompetento iestāžu viedoklis, kas var rezultēties neatbilstošās maksas pakalpojumu cenās, kas savukārt novedīs pie sertificētu arhitektu skaita samazinājuma. Ņemot vērā minēto būtu nepieciešams precizēt likumprojektu nosakot, ka arhitektu sertificēšanas maksas pakalpojumu cenas apstiprina Ministru kabinets. Līdzīgi kā ir būvspeciālistu un citu reglamentēto profesiju kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības iestāžu sertificēšanas maksas pakalpojumu gadījumā.

-

No punkta redakcijas nav skaidrs vai tiek plānots papildināt būvspeciālistu reģistru ar ainavu arhitektiem un būvkomersantu reģistru ar ainavu arhitektu birojiem vai veidot jaunu reģistru, apvienojot vienā gan fiziskās gan juridiskās personas. Lūdzam precizēt redakcionāli, ja tiek paredzēts veidot jaunu reģistru, lūdzam izvērtēt šāda reģistra izveides lietderību. 

-

Būvniecības informācijas sistēmā šobrīd tiek reģistrēti sertificēti arhitekti, kā arī būvkomersanti, tostarp tādi būvkomersanti, kas veic savu komercdarbību arhitektūras jomā. Ņemot vērā, ka tiek paredzēta jauna reģistru izveide, vai esošo reģistru pielāgošana, nepieciešams novērtēt šo izmaiņu ieviešanas izmaksas Būvniecības informācijas sistēmā un nodrošināt tam finansējumu.

-

Ekonomikas ministrija vērš uzmanību uz to, ka saskaņā ar Standartizācijas likuma 12.panta otro daļu standarti iedalāmi šādi: 1) Latvijas nacionālie standarti, kurus izstrādā un apstiprina standartizācijas tehniskās komitejas vai darba grupas; 2) Latvijas nacionālā standarta statusā reģistrēti starptautisko un Eiropas standartizācijas organizāciju standarti. Ar 31.12.2020. gada vairs nepastāv kā atsevišķs standartu veids atsevišķu nozaru, institūciju un komersantu standarti. Papildus Ekonomikas ministrija vērš uzmanību uz to, ka nav objektīvi saprotams, ka domāts likumprojekta 22.panta ceturtās daļas 11.punktā ar vārdiem “saistoši norādījumi”. Likumprojekts neparedz Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģijai likumdošanas tiesības vai tiesības izdot vispārējo rīkojumu (vispārēju administratīvo aktu). Līdz ar to, lūdzam izteikt likumprojekta 22.panta ceturtās daļas 11.punktu šādā redakcijā: “11) apstiprina arhitektu un ainavu arhitektu labas prakses vadlīnijas un citus metodiskos materiālus;”.
 

11) apstiprina arhitektu un ainavu arhitektu labas prakses vadlīnijas un citus metodiskos materiālus;

Iebilstam pret šajā nodaļā noteiktajiem disciplinārsodiem sertificētiem arhitektiem un ainavu arhitektiem. Norādām, ka sertificētiem arhitektiem šobrīd disciplinārsodi par dažādiem profesionālās prakses pārkāpumiem ir noteikti Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumos Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses noteikumi" nodaļā VI. Būvspeciālista patstāvīgās prakses uzraudzības, sertifikāta darbības apturēšanas, anulēšanas un atjaunošanas kārtība. Kā arī norādām, ka šie disciplinārsodi tika pārskatīti un aktualizēti 2023.gadā ar Ministru kabineta 19.12.2023.noteikumiem Nr.800 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumos Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi"", kuru izstrādē un saskaņošanā piedalījās arī biedrība "Latvijas arhitektu savienība". Ņemot vērā, ka 2023.gadā ar būvniecības nozari, tostarp ar arhitektus pārstāvošu nevalstisko organizāciju, jau tika saskaņoti nozarei pieņemami disciplinārsodi par arhitektu un būvspeciālistu profesionālās darbības pārkāpumiem, Ekonomikas ministrija uzskata, ka ir nepamatoti arhitektiem noteikt daudz stingrākus disciplinārsodus nekā šobrīd jau ir noteikts. Līdz ar to aicinām pārskatīt un salāgot likumprojektā iekļautos disciplinārsodus ar Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumos Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses noteikumi" noteiktajiem, vai arī atbilstoši pamatot stingrāku disciplinārsodu nepieciešamību.

-

Lūdzam pārvērtēt likumprojekta 29.panta pirmajā daļā ietverto atsauci uz visu likumprojekta 22.panta ceturto daļu, jo likumprojekta 22.panta ceturtajā daļā ir dokumenti, kurus varētu arī nebūt nepieciešams zināt arhitektam un ainavu arhitektam, ciktāl tie nav tieši attiecināmi uz šīm personām vai nav saistīti ar pastāvīgo praksi. Papildus vēršam uzmanību uz to, ka likumprojekta 22.panta ceturtās daļas 11.punktā ietvertajiem dokumentiem var būt tikai rekomendējošs raksturs un šī iemesla dēļ šo dokumentu nezināšana un neievērošana nevar būt par pamatu, lai konstatētu profesionālās darbības pārkāpumu. 
 

-

Lūdzam redakcionāli precizēt, jo patstāvīgās prakses uzraudzības ietvaros tiek vērtēta nepastarpināti pati profesionālā praksē, nevis iegūtā informācija par to. 

-

Regulējums satur būtisku personai Satversmē garantēto tiesību ierobežojumu. Lūdzam papildināt anotāciju, vērtējot regulējuma satversmību un piedāvātā ierobežojuma samērīgumu, salīdzinot ar labumu, jo iegūst sabiedrība. 

-

Iebilstām regulējuma attiecināšanai uz civiltiesiskajā kārtībā noslēgtajiem līgumiem. Strīdi privāto tiesību jomā risināmi vispārējā kārtībā, t.sk. nepieciešamības gadījumā ceļot prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā. Līgumsaistību nepildīšana vai nepienācīga pildīšana ne vienmēr attieksies uz sertificētās personas profesionālo darbību, šādi līgumsaistību pārkāpumi nevar tikt uzskatīti par disciplinārpārkāpumu un par tiem nevar tikt piemērots disciplinārsods. 

-

Sertifikāta anulēšana un tās juridiskās sekas būtiski ierobežo personai Satversmē garantētās tiesības uz nodarbinātību. Ekonomikas ministrijas pieredze tiesvedībā sertifikāta apturēšanas jautājumos, liecina, ka tiesas ļoti rūpīgi vērtē piemērotā soda samērīgumu, it īpaši vienkāršākos būvniecības procesos, ņemot vērā pārkāpuma smagumu un iespējamās sekas. Šī brīža tiesiskais regulējums kā disciplināratbildību par šādu pārkāpumu paredz sertifikāta apturēšanu uz noteiktu laiku. Piemērotā disciplinārsoda apmērs (apturēšanas termiņš) tiek piemērots, ņemot vērā, būvniecības ieceres raksturojumu, pārkāpuma atkārtojamību, pamatojot soda atbilstību katrā administratīvajā aktā. Tiesību akta projekts paredz tikai vienu iespēju - anulēt sertifikātu. Ņemot vērā 32.panta otrās daļas regulējumu, tas nozīmē visos gadījumos prakses aizliegumu uz 5 gadiem un pienākumu iziet pārbaudi sertifikāta atkārtotai piešķiršanai. 
Sertifikāta anulēšana būs jāpiemēro gan par šādu pārkāpumu, ja tas tiks konstatēts vairāku 3.grupas publiskās ēkas būvniecībā, gan par paskaidrojuma rakstu vienkāršotajos procesos. Ekonomikas ministrija uzskata, ka šāda pieeja nav samērīga. 

-

Lūdzam likumā norādīt sertifikāta apturēšanas minimālo un maksimālo sertifikāta apturēšanas termiņu. 

-

Ekonomikas ministrija uzskata, ka 2.punktā ietvertais pamats veikt pārbaudi ir formulēts ļoti vispārīgi, turklāt nav norādīts sākot no cik maznozīmīgiem pārkāpumiem šāds sods var tiks piemērots. 

-

Ekonomikas ministrijas vērš uzmanību uz to, ka Būvniecības informācijas sistēma ir valsts sistēma, kas ietver būvniecības procesam un tā kontrolei nepieciešamos datus, un tās mērķis ir nodrošināt datu uzglabāšanu un apriti starp publiskās pārvaldes institūcijām, kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem, kā arī sabiedrības iesaisti būvniecības procesā. Būvniecības informācijas sistēma nav domāta, lai caur to nosūtīt paziņojumus, kas nav saistīti ar būvniecības procesu. Papildus vēršam uzmanību uz to, ka no likumprojekta pārejas noteikumu 1.punkta nav objektīvi saprotams, kam būtu Būvniecības informācijas sistēmā jāsūta attiecīgais paziņojums. Lūdzam svītrot no likumprojekta pārejas noteikumu 1.punkta norādi par Būvniecības informācijas sistēmu.

-

Lūdzam norādīt normatīvo aktu, kas šobrīd reglamentē ainavu arhitektu profesiju. Lūdzam papildināt anotāciju, norādot informāciju par spēkā esošu ainavu arhitektu sertificēšanas procesu, sertificēto personu skaitu, prasībām sertifikāta iegūšanai. 

-

Saskaņā ar pārējas noteikumu 2.punktu, visas personas, kam ir spēkā esošs ainavu arhitekta sertifikāts, ir uzskatāmas par kolēģijas biedriem ar balsstiesībām. Savukārt, šajā punktā ir norādīts, ka tās nevar turpināt patstāvīgo praksi, ja tās neatbilst šā likuma prasībām. Šāds regulējums ir pretrunīgs, ņemot vērā, ka Kolēģijā uzņem, piešķirot sertifikātu. Lūdzam svītrot 3.punktu, vai precizēt 2.punktu, paredzot sertificēto personu kvalifikācijas atbilstības pārbaudi un pārējas periodu prakses turpināšanai līdz neatbilstība tiek novērsta. Pretējā gadījumā regulējums neatbilst Satversmei. 

-

Iebilstam pret šādu termiņu, jo līdz tam laikam nebūs gatava jaunā arhitektu sertificēšanas sistēma, kā rezultātā nozare paliks pavisam bez arhitektu sertificēšanas un uzraudzības. Esošajiem un no jauna noslēgtajiem deleģēšanas līgumiem par arhitektu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses ieviešanu ir jābūt spēkā līdz pilnīgai jaunās sistēmas ieviešanai, lai novērstu pārrāvumus arhitektu sertificēšanā un patstāvīgās prakses uzraudzība.

-

Lūdzam norādīt kāda atbildība iestājas par šā pienākuma nepildīšanu. 

-

Lūdzam precizēt sekas, kas iestājas, ja šāds pienākums netiek izpildīts. 

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar izvērstu skaidrojumu par tiesība akta projekta regulējumu. Anotācijā ir iekļauta vispārīgā informācija, kas nepalīdzēs likuma regulējuma praktiskajā piemērošanā. Turklāt vairākas likuma normas ir regulētas ļoti vispārīgi un nav skaidrs to piemērošanas tvērums vai piemērošanas aspekti. 

-

Ņemot vērā, ka tiek tik plaši būvniecības jomas normatīvo aktu veikti plaši grozījumi un izstrādāti jauni normatīvie akti, nepieciešams veikt izvērtējumu par nepieciešamajām Būvniecības informācijas sistēmas pielāgošanas izmaksām un termiņiem, kādos varētu veikt Būvniecības informācijas sistēmas pielāgošanu jaunajam regulējumam. Kā arī nepieciešams nodrošināt finansējumu Būvniecības informācijas sistēmas pielāgošanai.

-

Aicinām papildināt anotācijas 1.3. sadaļu, vēlreiz izvērtējot ainavu arhitekta reglamentācijas prasību pamatojumu, kā arī izvērtējot, vai nepastāv citi mazāk ierobežojoši līdzekļi, kurus varētu izmantot, lai sasniegtu to pašu mērķi. Tāpat aicinām papildināt anotāciju ar informāciju par citu Eiropas Savienības dalībvalstu praksi. Norādām, ka būtu jāizvairās vismaz no stingrāku prasību piemērošanas salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju.

Informējam, ka 2020. gadā Eiropas Komisija izveidoja ES vienotā tirgus noteikumu izpildes darba grupu (Single Market Enforcement Taskforce), kurā tiek skatīti dažādu nozaru problēmjautājumi, kas izriet no ES tiesību normām un to atbilstošas pārņemšanas nacionālajos tiesību aktos, kas ietekmē ES vienotā tirgus pilnvērtīgu funkcionēšanu. Viens no jautājumiem ir profesionālās darbības reglamentācijas prasības un profesionālo kvalifikāciju atzīšana. Eiropas Komisija ir uzsākusi aktīvu dialogu ar dalībvalstīm, lai pēc iespējas samazinātu dalībvalstīs noteikto reglamentēto profesiju skaitu un mazinātu izvirzītās prasības attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, tādējādi mazinot administratīvos šķēršļus un veicinot pārrobežu darbaspēka kustību.

-

Attiecībā uz Anotācijas 4. daļā norādīto 4.1.1. sadaļu Arhitektūras jomas izslēgšanu no Būvniecības likuma 13.panta otrās daļas un  4.1.5. sadaļā norādīto Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumos Nr.169 „Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgas prakses uzraudzības noteikumi”” norādām, ka grozījumi minētajos normatīvajos aktos, ar kuriem no tiktu izslēgta arhitektūras jomas reglamentācija un sertificēšanas kārtība būtu jāvirza vienlaikus ar jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem „Arhitektu un ainavu arhitektu sertifikācijas kārtība”, lai novērstu situāciju, ka nav nekāds spēkā esošs regulējums arhitektu sertificēšanai, kamēr nav pieņemti jaunie Ministru kabineta noteikumi „Arhitektu un ainavu arhitektu sertifikācijas kārtība”. Līdz ar to nebūtu iespējams šos grozījumus veikt līdz 2025.gada 1.martam.

Papildus norādām, ka būs nepieciešami grozījumi arī Ministru kabineta 2019.gada 7.maija noteikumos Nr. 189 "Arhitektu kompetences pārbaudes iestāžu maksas pakalpojumu cenrādis", jo šie noteikumi ir izdoti pamatojoties uz Būvniecības likuma 5. panta pirmās daļas 4. punkta "e" apakšpunktu. Gadījumā, ja jaunajos Ministru kabineta noteikumos „Arhitektu un ainavu arhitektu sertifikācijas kārtība” tiktu paredzēta ievērojami atšķirīgi arhitektu sertifikācijas un uzraudzības procesi, tad maksas pakalpojumu cenrādis būtu jāizstrādā no jauna.

-

Lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu kāpēc pilsētplānošas jēdziens tiek skaidrots Arhitktūras likumā nevis Teritorijas attīstības plānošanas likumā

-

Likumprojekta nepieciešams precīzi definēt, kas ir tā profesionālā darbība, ko var veikt bez arhitekta vai ainavu arhitekta prakses sertifikāta, jo 1.panta 4.punkts, 10. panta otrā daļa un 11.panta otrā daļa izslēdz iespēju nesertificētam arhitektam piedalīties būvprojekta izstrādē tostarp arī sertificēta arhitekta vadībā. Vienlaikus norādām, ka Ekonomikas ministrija neatbalsta, ja tiek ierobežotas nesertificētu arhitektu vai ainavu arhitekta iespējas veikt profesionālo darbību būvprojektu dokumentācijas izstrādē un citās jomās, sertificēta arhitekta vai ainavu arhitekta vadībā.

-