Atzinums

Lūdzam izvērtēt Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība"" (turpmāk – projekts) paredzētā regulējuma, kas saistīts ar reakciju uz personas izdarītajiem pārkāpumiem vai piemēroto administratīvo atbildību, pieļaujamību kontekstā ar administratīvās atbildības esību, kā arī šādu pasākumu atbilstību soda pazīmēm un likumā noteiktajam pilnvarojumam.

Atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 140. pantam ir paredzēta administratīvā atbildība par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas prasību neievērošanu. Tā, piemēram, atbilstoši minētā panta otrajai daļai ir paredzēta administratīvā atbildība par normatīvajos aktos noteikto nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtības un lietotāju pienākumu nepildīšanu.
Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" (turpmāk – noteikumi) cita starpā ir noteikta nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietotāju un apkalpojošo dienestu pienākumi, kā arī ir noteikta kārtība citos jautājumos. Proti, minētajos noteikumos ir noteikts regulējums, par kura neievērošanu personai var tikt piemērota administratīvā atbildība atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 140. pantam.
Ar projektu (piemēram, projekta 13. punkts) ir iecerēts paplašināt Valsts ieņēmumu dienesta tiesības gadījumos, kad personas neievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības, paredzot Valsts ieņēmumu dienestam tiesības izslēgt no Valsts ieņēmumu dienesta vienotās datubāzes (reģistra) nodokļu maksātājam lietošanā reģistrēto elektronisko ierīci vai iekārtu, ja netiek ievērota šajos noteikumos noteiktā elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība.
Attiecīgi ar projektu ir iecerēts par tiesību normu neievērošanu paralēli administratīvā pārkāpuma procesam paredzēt arī administratīvi tiesiskus pasākumus. Nav atbalstāma prakse, kad par vienu un to pašu darbību vai bezdarbību pret personu var tikt uzsākti divi dažādi procesi (šajā gadījumā administratīvā pārkāpuma process un administratīvais process).
Apzinoties projektā ietvertā regulējuma nepieciešamību, kā iespējamais risinājums varētu būt pārskatīt likumā "Par nodokļiem un nodevām" 140. pantā ietvertos administratīvos pārkāpumus un tajos gadījumos, kad ir nepieciešams, lai persona izpilda noteiktas normatīvo aktu prasības, paredzēt regulējumu tikai administratīvā procesa ietvaros.

Administratīvais process ir vērsts uz normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi, un Administratīvā procesa likuma ietvaros ir pieejami tiesiskie instrumenti normatīvajos aktos noteikto prasību izpildei. Tā, piemēram, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 368. panta pirmajai daļai administratīvo aktu, kas uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību vai aizliedz izpildīt noteiktu darbību, izpilda piespiedu kārtā ar aizvietotājizpildes, piespiedu naudas vai tiešā spēka palīdzību. Savukārt administratīvais sods paredzams tikai tajos gadījumos, kad nepieciešams reaģēt uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi. 
Tieslietu ministrija sistemātiski aicina normatīvo aktu izstrādātājus neparedzēt administratīvo atbildību gadījumos, kad ir nepieciešams, lai personas izpildītu normatīvo aktu prasības, jo administratīvā atbildība nenodrošina normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi, informējot, ka, ja pienākuma īstenošanu var panākt izdodot administratīvo aktu vai ar citiem nesodoša rakstura administratīvi tiesiskiem līdzekļiem, tad administratīvā atbildība pamatā nav paredzama.

No projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk - anotācija) ietvertā skaidrojuma izriet, ka arī likuma "Par nodokļiem un nodevām" 140. pantā atsevišķi administratīvie pārkāpumi būtu izslēdzami, un normatīvo aktu prasību izpilde būtu efektīvāk īstenojama administratīvā procesa ietvaros, jo administratīvais sods nenodrošina normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi.

Ievērojot minēto, lūdzam atkārtoti izvērtēt projektā noteikto regulējumu, kas paredz par vienu un to pašu darbību vai bezdarbību paralēli administratīvā pārkāpuma procesam arī administratīvo procesu un attiecīgi nolemt, kura procesa ietvaros nodrošināt prasību izpildi. Tieslietu ministrija neatbalsta tādu regulējumu, kas paredz normatīvajos aktos noteiktā regulējuma prasību izpildi divos dažādos procesos.

Vienlaikus lūdzam izvērtēt, vai projektā paredzētie pasākumi jau paši par sevi neatbilst soda raksturam. Anotācijā nav raksturota izslēgšanas no Valsts ieņēmumu dienesta vienotās datubāzes (reģistra) nozīme (ietekme, šāda pasākuma būtība). Tādā gadījumā attiecīgus pasākumus nemaz nav pieļaujams regulēt ar Ministru kabineta noteikumu palīdzību. Tāpat izvērtējama projektā paredzētā regulējuma, kas saistīts ar pārkāpumiem vai administratīvā pārkāpuma procesu, atbilstība likumā "Par nodokļiem un nodevām" esošajiem pilnvarojumiem. Iekārtu reģistrēšanas kārtība var ietvert tikai procesuālus jautājumus.
 

-

Lūdzam anotācijā sniegt pamatojumu projekta pielikumā noteikto kritēriju priekšrocību piemērošanai. Ministru kabinetam vispārīgi nav tiesību regulēt jautājumus, kas saistīti ar administratīvo atbildību, piemērotajiem sodiem vai personas sodāmību, it īpaši jau mainīt administratīvās sodāmības izpratni.

Tāpat informējam, ka atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 116. pantam administratīvā pārkāpuma procesu cita starpā var uzsākt uz iesnieguma pamata. Attiecīgi saņemot iesniegumu, pret personu var tikt uzsākts administratīvā pārkāpuma process. Ievērojot minēto, aicinām rūpīgi izvērtēt, vai pret personu uzsākts administratīvā pārkāpuma process, kurš var tikt izbeigts, ir pieļaujams kritērijs priekšrocību piemērošanai, jo personai var tikt liegtas priekšrocības nepamatoti uzsākta procesa gadījumā.

 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" 28.¹ panta piektajā un sestajā daļā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam, proti, Ministru kabinets nosaka elektronisko ierīču un iekārtu lietotājus un lietošanas kārtību, darījumus apliecinošo dokumentu veidus un rekvizītus, šo ierīču un iekārtu lietotāju un apkalpojošo dienestu pienākumus, kā arī kārtību, kādā elektroniskās ierīces un iekārtas, to lietotāji un apkalpojošie dienesti reģistrējami vienotajā datu bāzē (reģistrā), un to uzraudzības un kontroles kārtību, kā arī kārtību, kādā veic elektronisko ierīču un iekārtu atbilstības pārbaudi un apliecina to atbilstību normatīvajiem aktiem, kuri nosaka nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskās prasības.
No iepriekš minētā pilnvarojuma Ministru kabinetam neizriet tiesības noteikt kases aparāta, hibrīda kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas sertifikācijas priekšrocības, t.sk., attiecīgos kritērijus, kas ietverti projektā paredzētajā noteikumu 6. pielikumā. Turklāt vēršam uzmanību uz to, ka normatīvā akta pielikumos ietver shēmas, tabulas u.tml., nevis regulējumu, kuru ietver normatīvā akta pamattekstā.

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabinets ārējo normatīvo aktu var izdot tikai tādā gadījumā, ja likumdevējs likumā formulējis pilnvarojumu šāda akta izdošanai un noteicis pilnvarojuma robežas (skat. Satversmes tiesas 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 16. punktu). Turklāt Ministru kabineta noteikumu saturam jāatbilst likumdevēja noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam. Tāpat Ministru kabinets nevar ne paplašināt, ne sašaurināt likumdevēja noteikta pilnvarojuma apjomu. Līdz ar to, lai papildinātu noteikumus ar jaunu regulējumu, nepieciešams attiecīgs pilnvarojums Ministru kabinetam.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektu atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 28.¹ panta piektajā un sestajā daļā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam. Turklāt noteikumu grozījumus, ka neatbilst šobrīd spēkā esošajam pilnvarojumam Ministru kabinetam, lūdzam virzīt pēc tam, kad būs pieņemti attiecīgi grozījumi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 28.¹ panta piektajā un sestajā daļā.

-

Ievērojot, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajā daļā noteiktajam iestādes izdotu administratīvo aktu paziņo adresātam, nevis informē par to, ko lēmusi iestāde, lūdzam precizēt projektā paredzēto noteikumu 129.²¹ punktā ietverto regulējumu.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Paziņošanas likums nenoteic konkrētu termiņu, kādā jāpaziņo dokuments, tomēr tam jābūt saprātīgam, proti, 15 darbdienas dokumenta paziņošanai ir nesamērīgs termiņš, tādēļ lūdzam precizēt projektā paredzēto noteikumu 129.²¹ punktā ietverto regulējumu.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 80. panta pirmā daļa noteic, ka iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā likuma 360. panta otrajā un trešajā daļā, kā arī gadījumos, kad iesniegumu iesniedzis labvēlīga administratīvā akta adresāts, lai panāktu vēl labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, vai ja iesniegums iesniegts par vispārīgo administratīvo aktu.
Administratīvā procesa likuma 185. panta pirmā daļa noteic, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā.
Administratīvā procesa likuma 360. panta otrā un trešā daļas noteic, ka administratīvo aktu var izpildīt piespiedu kārtā jau ar spēkā stāšanās brīdi, negaidot, kad tas kļuvis neapstrīdams un līdz piespiedu izpildes sākumam vēl nav izpildīts labprātīgi, ja: 1) izpilde ar spēkā stāšanās brīdi paredzēta citā likumā; 2) iestāde administratīvajā aktā īpaši nosaka, ka tas izpildāms jau ar spēkā stāšanās brīdi, pamatojot steidzamību ar to, ka jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību vai mantu; 3) administratīvais akts izdots saskaņā ar šā likuma 69. panta pirmās daļas noteikumiem. Policijas, robežsardzes, ugunsdzēsības dienesta un citu likumā pilnvarotu amatpersonu administratīvie akti, kas izdoti, lai nekavējoties novērstu tiešus draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai, videi, personas dzīvībai, veselībai un mantai, ir izpildāmi piespiedu kārtā jau ar to spēkā stāšanās brīdi.
Ievērojot, ka iestādes lēmums ir apstrīdams un tikai tad pārsūdzams, kā arī noteikumi nav likums, kurā var paredzēt speciālu regulējumu, lūdzam svītrot projektā paredzēto noteikumu. 129.²⁶ punktu.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju, norādot korektu datumu, kad tika pieņemti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredzēja izslēgt regulējumu par Padziļinātās sadarbības programmu.

 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 11. pants noteic, ka privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Latvijas Republikas Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata. Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību saistošie noteikumi var būt par pamatu šādam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja Latvijas Republikas Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, vai pašvaldībām, izdodot saistošos noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību.

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2 1. § 2.1. apakšpunktā ir norādīts, ka, izstrādājot jaunu pilnvarojumu, savlaicīgi izsvērt nākotnes regulējuma saturu un gadījumā, ja uz pilnvarojuma pamata būs jāizdod arī materiāla rakstura tiesību normas, – izvairīties pilnvarojumā lietot vārdu "kārtība" vai papildināt pilnvarojumu ar vārdiem atbilstoši pilnvarojuma mērķim (piemēram, "Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus [..]"), lai neradītu šaubas par pilnvarojuma apjomu.

Atbilstoši Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2 1. § 2.2. apakšpunktam pilnvarojošā norma – "noteikt kārtību" – neizslēdz Ministru kabinetam tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ja tās atbilst likuma mērķim un citiem Latvijas Republikas Satversmes un demokrātiskas valsts pamatprincipiem un neveido jaunas, pilnvarojumā neparedzētas tiesiskās attiecības. Vienlaicīgi nepieciešams gūt pārliecību (no tiesību akta anotācijas, Latvijas Republikas Saeimas sēžu stenogrammas, Latvijas Republikas Saeimas komisiju protokoliem, priekšlikumu vēstulēm vai citiem materiāliem), ka likumdevējs, pilnvarojot Ministru kabinetu "noteikt kārtību", ir vēlējies uzdot izstrādāt ne tikai procesuāla rakstura normas.

Savukārt no likuma "Par nodokļiem un nodevām" 28.¹ panta piektajā un sestajā daļā noteiktā pilnvarojuma Ministru kabinetam neizriet, ka Valts ieņēmumu dienests var izdot personai nelabvēlīgu administratīvo aktu, proti, noteikt nelabvēlīgu administratīvo aktu izdošanas kārtību, gadījumus, kuros izdod nelabvēlīgus administratīvos aktus u.tml.

Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projektā paredzētā noteikumu 129.²² 129.²³ un 129.²⁴ punkta atbilstību likuma "Par nodokļiem un nodevām" 28.¹ panta piektajā un sestajā daļā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam un paredzēt attiecīgus grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kad likumā "Par nodokļiem un nodevām" tiks izstrādāti citi grozījumi pēc būtības.

-