Atzinums

Aicinām nodrošināt izmaiņas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk – SPSPL) 9. panta ceturtajā daļā, kas šobrīd noteic, ka pašvaldības, kuras nav izveidojušas nepieciešamos sociālo pakalpojumu sniedzējus, slēdz līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem savā teritorijā par minēto sociālo pakalpojumu sniegšanu un samaksu. Pretējā gadījumā projekta 50.³punkta regulējums nav īstenojams un nonāk pretrunā ar SPSPL 9. panta ceturtajā daļā noteikto, ka pašvaldība līgumu slēdz ar savas teritorijas sociālo pakalpojumu sniedzēju, nevis ar citas pašvaldības teritorijā esošu sociālo pakalpojumu sniedzēju.
Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 9. punkts noteic, ka pašvaldības autonomā funkcija ir nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus. Pašvaldību likuma 7. pants noteic, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu (turpmāk – VPIL) pašvaldība atsevišķu tās autonomajā kompetencē ietilpstošu pārvaldes uzdevumu var deleģēt citai personai. Taču SPSPL 9. panta ceturtā daļa (speciālais regulējums) noteic, ka pašvaldības, kuras nav izveidojušas nepieciešamos sociālo pakalpojumu sniedzējus, slēdz līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem savā teritorijā vai ar citām pašvaldībām par minēto sociālo pakalpojumu sniegšanu un samaksu. Nodrošinot sociālos pakalpojumus ievērojami arī SPSPL 4. pantā noteiktie sociālo pakalpojumu sniegšanas pamatprincipi, tajā skaitā princips, ka sociālos pakalpojumus nodrošina klienta dzīvesvietā vai iespējami tuvu tai. Tas arī saskan ar pašvaldības būtību nodrošināt valsts pienākumus pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem (subsidiaritātes principu). Līdz ar to var secināt, ka šādā nolūkā SPSPL 9. panta ceturtajā daļā noteikts, ka pašvaldība slēdz līgumus par minēto sociālo pakalpojumu sniegšanu un samaksu ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem savā teritorijā, nevis citas pašvaldības teritorijā.
Vienlaikus, ja pašvaldība nav izveidojusi sociālo pakalpojumu sniedzējus savā teritorijā, saskaņā ar SPSPL 9. panta ceturtajā daļā noteikto tā slēdz līgumus par minēto sociālo pakalpojumu sniegšanu un samaksu ar citām pašvaldībām, ievērojot VPIL noteiktos deleģēšanas vispārīgos pamatnoteikumus un nosacījumus. Tādējādi tiek pieļauta sociālā pakalpojuma sniegšana citas pašvaldības teritorijā. Taču šajos gadījumos, pašvaldība slēdz līgumu par sociālo pakalpojumu sniegšanu un samaksu ar citām pašvaldībām, kuras pašas ir izveidojušas nepieciešamos sociālo pakalpojumu sniedzējus savā teritorijā, nevis noslēgušas līgumu par sociālo pakalpojumu sniegšanu ar citu personu savā teritorijā. Līdz ar to tiek ierobežotas pašvaldības iespējas nodrošināt pakalpojumu sniegšanu savas pašvaldības iedzīvotājiem, ja cita pašvaldība ir noslēgusi deleģēšanas līgumu ar sociālo pakalpojumu sniedzēju savā teritorijā.
Ja SPSPL 9. panta ceturtā daļa neparedz iespēju pašvaldībai iespēju slēgt ar citas pašvaldības teritorijā esošu sociālo pakalpojumu sniedzēju līgumu par sociālo pakalpojumu sniegšanu citas pašvaldības teritorijā, tad lietderīgs un izvērtējams risinājums būtu SPSPL 9. panta ceturto daļu papildināt ar normu, kas paredz iespēju pašvaldībai vajadzības gadījumā (ievērojot klienta intereses) slēgt līgumu par sociālo pakalpojumu sniegšanu un samaksu ar jebkādu citu sociālo pakalpojumu sniedzēju, tajā skaitā citas pašvaldības teritorijā vai, iespējams, pat atteikties no deleģēšanas ierobežojuma vispār. Minētais Tieslietu ministrijas viedoklis tika ietverts 05.02.2024. atbildes vēstulē Nr. 1-13/377 uz Labklājības ministrijas 16.01.2024. vēstuli Nr. 36-5-02/91.

-