Atzinums

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 3. panta 5. punkta redakcija ir neprecīza, jo no tās izriet, ka šā panta 1., 2., 3. un 4. punktā minētie subjekti ir publiskas personas un iestādes. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 3. panta 5. punkta redakciju atbilstoši iecerētajam regulējumam.
 

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 6. panta otrajā daļā noteiktais pilnvarojums Ministru kabinetam ir neskaidrs. Proti, nav skaidrs, kādas institūcijas un kādā kontekstā Ministru kabinetam nosakāmas. Informējam, ka Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumā dotā pilnvarojuma Ministru kabinetam saturs atklāj tā būtību un jēgu, tādējādi pilnvarojošās normas saturam ir jābūt skaidram. Pilnvarojuma apjoms nozīmē to, ciktāl Ministru kabinets var rīkoties, izstrādājot un izdodot tiesību normas (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20.-21. punktu).

Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 6. panta otro daļu, nodrošinot skaidru un nepārprotamu tiesisko regulējumu.

-

Informējam, ka atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 76. punktam ministrijas, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta, Ministru prezidenta biedra biroja, Valsts kancelejas vai Ministru prezidenta padotībā esošas iestādes izstrādāto projektu izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē ir tiesīgs iesniegt Ministru kabineta loceklis. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 7. panta piekto daļu.

-

Aicinām likumprojekta 8.pantā, kā arī citās likumprojekta vienībās (piemēram, 10.pantā) saglabāt sākotnējo redakciju "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām", nevis veikt atsevišķu ministriju uzskaitījumu. Ņemot vērā klimata pārmaiņu politikas horizontālo raksturu, nav tālredzīgi izslēgt atsevišķas nozares no to nozaru uzskaitījuma, kam varētu būt ietekme uz klimata pārmaiņu politikas īstenošanu vai integrēšanu savā darbībā.
Aicinām arī skaidrot, kas ir šajās likumprojekta normās minētās neidentificētās "iestādes". Ja tās ir nozares ministru padotībā esošas iestādes, tās atsevišķi nav nepieciešams minēt. Savukārt  gadījumā, ja jēdziens "iestādes" šajā pantā attiecināms uz institūcijām, kuras nav padotas Ministru kabinetam, šādas institūcijas būtu likumprojektā skaidri jānorāda.

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta 9. panta nav viennozīmīgi saprotams, kuriem tiesību subjektiem ir pienākums sagatavot un iesniegt Eiropas Komisijai un Konvencijas sekretariātam informāciju un periodiskus ziņojumus par Latvijas pielāgošanos klimata pārmaiņām un ziņot par klimata pārmaiņu ietekmēm un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tāpat no likumprojekta 10. panta otrās daļas 2. punkta nav saprotams, kuriem tiesību subjektiem ir pienākums nodrošināt klimata pārmaiņu ietekmju datu vākšanu, uzglabāšanu, analīzi un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa datu bāzes un bīstamu definētu hidrometeoroloģisko parādību monitoringa un uz ietekmi vērstas brīdināšanas sistēmas uzturēšanu, aktualizēšanu un publisku pieejamību.

Informējam, ka Valsts pārvaldes iekārtas likumā ar terminu "iestāde" saprot institūciju, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finanšu līdzekļi tās darbības īstenošanai un ir savs personāls. Tādējādi arī nozares ministrijas uzskatāmas par iestādēm.

Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 9. panta pirmo un otro daļu un likumprojekta 10. panta otrās daļas 2. punktu.
 

-

Informējam, ka atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 10. panta otrajai daļai Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevām jāparedz to maksāšanas kārtība, likmes, atvieglojumi, atbrīvojumi, kā arī valsts nodevas atmaksas kārtība gadījumos, kad pieņemts nelabvēlīgs gala lēmums, ja šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 14. pantu.

-

Ievērojot likumprojekta 18. panta otrajā daļā noteikto, aicinām vērtēt nepieciešamību precizēt šā panta ceturto daļu, paredzot pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu gaisa kuģa operatoram, kura administrējošā dalībvalsts ir Latvija.
 

-

Tieslietu ministrijas ieskatā ar kārtību, kādā groza iekārtas operatoram bez maksas piešķiramo emisijas kvotu apjomu saprot arī kārtību, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieņem lēmumu par šīm kvotu apjoma izmaiņām. Informējam, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.3. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 19. panta ceturtās daļas 2. punktu.

-

Vēršam uzmanību, ka APL 70. panta trešā daļa noteic, ka administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. Tādējādi atkārtoti norādām, ka no likumprojekta teksta nav objektīvi saprotams, kā likumprojekta 27. panta piektajā daļā minētā lēmuma apstrīdēšanas process pats par sevi varētu šo lēmumu atcelt.

Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 27. panta ceturtās daļas otro teikumu.

-

Informējam, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 79. panta pirmajai daļai administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, - viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 27. panta ceturtajā daļā vārdus "viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas".

-

Norādām, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41. panta otrās daļas 4. punktam valsts pārvalde nevar deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai publisku personu budžeta apstiprināšanu, finansu resursu sadali programmu un apakšprogrammu līmenī un finansu resursu kontroli. Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 37. panta piektās daļas otro teikumu, vienlaikus atbilstoši precizējot likumprojekta 37. panta divpadsmito daļu.

-

Informējam, ka pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot ārēju vai iekšēju normatīvo aktu veido, izmantojot vienu no Noteikumu Nr. 108 47. punktā minētajiem paņēmieniem. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 37. panta piektās daļas pirmo teikumu.

-

Informējam, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41. pants noteic, ka publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē un ka, deleģējot pārvaldes uzdevumus, par funkcijas izpildi kopumā atbild attiecīgā publiskā persona. Atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 37. panta sesto daļu.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta nodaļas par pārejas noteikumiem nosaukumu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekts paredz nosacījumu, ka tas stājas spēkā vienlaikus ar likumprojektu "Piesārņojumu novēršanas likums", bet ne pārējiem likumprojekta anotācijas 1.2. sadaļas apakšsadaļā "Pamatojums" minētajiem likumprojektiem. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 1.2. sadaļas apakšsadaļu "Pamatojums".

-

Projekta 31.panta trešajā daļā paredzēts, ka par finanšu līdzekļu, kas gūti no darbībām ar bezmaksas piešķirtajām emisijas kvotām, neatbilstošu izlietojumu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no trīsdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no sešdesmit līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.
Ievērojot minēto, secināms, ka projekta 31.panta trešajā daļā par attiecīgo administratīvo pārkāpumu paredzēts noteikt Administratīvās atbildības likuma 16. pantā paredzēto maksimālo naudas sodu. Tieslietu ministrija jau iepriekš ir lūgusi skaidrot maksimālā soda izvēles pamatojumu.
Precizētās anotācijas 1.3. sadaļa ir papildināta, nosakot, ka ''Ja operators vai gaisa kuģu operators pārdotu lielāku kvotu apjomu, tad tas iegūtu finanšu līdzekļus apjomā, ka pārsniedz maksimālo paredzēto naudas sodu. Operatora vai gaisa kuģa operatora finansiālais ieguvums varētu būt ievērojams. Attiecīgi, ņemot vērā operatoriem piešķirto bezmaksas kvotu apjomus un augstās emisijas kvotu cenas, noteikt maksimālo naudas sodu ir attiecīgajā apjomā ir samērīgi, ņemot arī vērā, ka šajā gadījumā prevencija nepastāv'' .
Tieslietu ministrija vērš uzmanību, ka finansiālā ieguvuma proporcija ar naudas soda noteikšanu nav vienīgais un obligātais administratīvā naudas soda apmēra noteikšanas kritērijs. Tāpat norādām, ka pārkāpuma veikšanu nevar novērst tikai ar naudas soda noteikšanu, turklāt maksimālajā apjomā. Naudas soda piemērošana ir tikai viens no pārkāpumu prevencijas mehānismiem. Turklāt, nosakot naudas soda apmēru, vispirms ir jāzivērtē, vai prevenciju nevar panākt ar citiem līdzekļiem. Savukārt, ja sods ir vienīgais instruments, jānosaka tāds sods, kas šo funkciju īstenotu, naudas izteiksmē mazākajā nepieciešamajā apmērā.
 

-

Lai izvairītos no regulas pārrakstīšanas, ierosinām likumprojekta 1.panta 28.punktu izteikt, piemēram, šādi: "28) verificētājs - Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulas (ES) 2018/2067 par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK 3.panta 3.punktā definētais tiesību subjekts".

-

Atkārtoti lūdzam izvērtēt un un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojekta 5.panta ceturto daļu saistībā ar šā panta otro un trešo daļu, kā arī likumprojekta 3.pielikumu. Tai skaitā lūdzam skaidrot, vai no minētajām tiesību normām izriet, ka tiks izstrādātas vairākas politikas, tai skaitā saskaņā ar 5.panta ceturto daļu un 3.pielikumu  - politika par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļautām darbībām,  un vai šāda atsevišķa siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu izpildes politika ir lietderīga.

-

Ierosinām svītrot vārdus "nacionālā līmenī", jo nav skaidra to nepieciešamība (piemēram, kādos vēl citos "līmeņos" tiek noteikti SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” kompetence.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļas vienpadsmitajā rindkopā ietverto atsauci uz likumu "Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos".

-