Atzinums

Vēršam uzmanību uz to, 3.2.1. punkta piektā rindkopa par ceļu stāvokļa neatbilstību teritorijas plānojuma atļautajai izmantošanai pārsniedz teritorijas attīstības plānošanas tvērumu – teritorijas plānojums un lokālplānojums ir ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumenti (līdz 25 gadiem), kam nav saistības ar ceļu tehnisko stāvokli (tie var tikt izbūvēti / laboti / likvidēti neatkarīgi no plānošanas dokumentā ietvertās atļautās izmantošanas).
Līdzīgi pašvaldības nav tiesīgas izvirzīt prasību par centralizēto ūdenssaimniecības tīklu izbūvi, jo to izbūve ir pašvaldības autonomajās funkcijās (pašvaldība ir tiesīga prasīt pieslēgties centralizētajiem tīkliem, bet ne tos izbūvēt). Lūdzam precizēt vai svītrot.
 

-

Lūdzam svītrot ziņojuma 3.2.1.4. punktu. Aizsargjoslu likuma 33.panta pirmā daļa noteic, ka aizsargjoslas nosaka ar šo likumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā attēlo teritorijas plānojumos. Minētais attiecās arī uz ūdensteču un ūdenstilpju aizsargjoslām, tai skaitā arī uz applūstošo teritoriju noteikšanu. Šis jautājums būtu risināms stiedzami , veicot grozījumus Ministru kabineta 2008.gada 3.jūnija noteikumos Nr.406 "Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika" . Lūdzam vērst uz to uzmanību.
 

-

Lūdzam noteikt samērīgāku termiņu 5.4.1. uzdevuma izpildei.
Šobrīd apvienoto novadu pašvaldības izstrādā jaunos teritorijas plānojumus un atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 17. punktam šie teritorijas plānojumi jāizstrādā līdz 2025. gada 31. decembrim.
Vēršam uzmanību uz to, ka 5.4.1. punktā minētā informācija pašvaldībām nepieciešama jau šobrīd. Tādēļ lūdzam  minēto termiņu noteikt 01.09.2024. (esošā 01.06.2025. vietā).
 

-

LPS iebildums, izriet no esošās pieredzes, ka ja iedzīvotājiem netiek dota adekvāta iespēja paust savu viedokli vai ja šīs iespējas netiek pienācīgi izmantotas, tas var radīt neapmierinātību un uzticības zudumu pret lēmumu pieņēmējiem. Tas var novest pie tā, ka iedzīvotāji izmanto alternatīvas metodes savu viedokļu paušanai, kas var būt mazāk konstruktīvas un grūtāk pārvaldāmas. Savukārt neapmierinātības gadījumā pašvaldībai un citām iesaistītām institūcijām var rasties nepieciešamība pēc papildu resursiem, lai rīkotu individuālas tikšanās, atbildētu uz sūdzībām un veiktu papildu informatīvo darbu.  Sabiedrības neiesaiste var būtiski palielināt administratīvo slogu un radīt papildu izmaksas
 

-

Lūdzam saglabāt darba grupā piedāvāto uzdevuma formulējumu pēc būtības, šādi precizējot 8.4.1.:

Grozīt normatīvo regulējumu teritorijas plānošanas jomā, rodot risinājumu paredzot, ka ceļiem, kas izveidoti, būvējot privātmāju ciematus. Kā vienu no risinājumiem vērtēt šo ceļu piekritīgumu pašvaldībai un ir nodošanu tai bezatlīdzībā, ja vienlaikus tiek noteikts, ka privātmāju ciemata īpašniekiem ir pienākums finansēt šo. LPS norāda, ka obligāti risināms jautājums par ceļu uzturēšanu/uzturēšanas finansēšanu.
 

8.3.1. uzdevumā esošā problemātika attiecas ne tikai uz Dzīvokļu īpašumos sadalītām ēkām, bet arī uz citām dzīvojamajām ēkām. Turklāt Dzīvokļa īpašums  nenozīmē, ka tā ir tikai dzīvojamā ēka vai telpu grupa, bet arī nedzīvojamā ēka un nedzīvojamā telpu grupa. Turklāt tā nav teorija, bet prakse! tāpēc lūdzam precizēt 8.3.1 uzdevumu, to attiecinot uz visām īpašumu formām:

Grozīt  normatīvos aktus Dzīvokļa īpašuma likumu, paredzot iespēju izveidot (noteikt) kopīpašuma daļā neietilpstošus funkcionāli saistītus objektus (FSO), kas ir funkcionāli saistīti ar konkrētu dzīvokļa īpašumu un kas var atsevišķi būt par civiltiesiskās apgrozības objektu (tikai dzīvojamās mājas  kopīpašnieku ietvaros).
Ja nepieciešams, grozīt Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu un likumu Par Nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā, Zemesgrāmatu likumu, pieļaujot FSO civiltiesisko apgrozību dzīvokļu īpašnieku starpā, un nodrošinot FSO automātiskus un mašīnlasāmus sasaistes datus par īpašumu, tā objektiem, īpašniekiem un konkrēto FSO un tā īpašniekiem, kas lietojot citās valsts un pašvaldību IT sistēmās ārpus kadastra un Zemesgrāmatas, nodrošinās civiltiesiskās apgrozības aktuālo datu automātiksu aktualizēšnu vismaz nekusatmā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām.

Lūdzam precizēt 8.1.1.:

Jaunbūves gadījumā ir jāparedz iespēja Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā piešķirt telpu grupām, kas noteiktas projekta dokumentācijā, dzīvokļa īpašuma reģistrācijai nepieciešamos kadastra  apzīmējumus un numurus un aprēķināt dzīvokļa īpašumam piesaistītās domājamās daļas no kopīpašuma vienlaicīgi ar dzīvojamās mājas un telpu grupas reģistrāciju. Būvniecības normatīvajos aktos, jāparedz, kurām ēkām obligāti ir projektēšanas dokumentos jāparedz telpu grupas. Līdzīgi arī dzīvojamās mājas ierakstīšanu un sadalīšanu dzīvokļu īpašumos var lūgt vienā reizē, nodrošinot secīgu reģistrāciju Zemesgrāmatā.

ņemot vērā iebildumu par 7.1.1 un 7.2.1,  kā arī faktu, ka samērīga atmežošana ir pēc būtības dažāda pilsētu un ciemu teritorijās un citāda lielajos mežu masīvos, kas atrodas ārpus pilsētām un ciemiem, lūdzam grozīt 7.3.1. un 7.3.2:
 

7.3.1.
Regulējumā koku ciršanai ārpus meža iekļaut atviegloto prasību ārpus meža augošo koku ciršanai, ja tie palikuši nenocirsti atmežošanas rezultātā un par tiem ir samaksāta kompensācija atmežošanas procesā.paredzēt risinājumus, kas sabalansētu apbūvētas vai apbūvējamas zemes īpašniekam uzlikto apgrūtinājumu, gadījumos, kad koka ciršana netiek vai netiks atļauta, ar pārējās sabiedrības ieguvumiem no koku esības apbūvētās teritorijās, t.sk. veicot grozījumus citos normatīvajos aktos
7.3.2.
Grozīt normatīvo regulējumu atmežošanas jomā, esošo regulējumu paredzot, ka gadījumā, ja atmežošanas rezultātā plānota pāri paliekoša ,par  meža platību vienas zemes vienības ietvaros ir mazāku par 0.5 ha, attiecinot tikai uz zemes vienībām ārpus pilsētām un ciemiem. Attiecībā uz zemes vienībām ārpus pilsētām un ciemiem, paredzēt, ka tiek atmežota visa platība, ja tā mazāka par 0,5 ha. Vienlaicīgi kompensācija ir maksājama par atmežoto platību, kas faktiski tiek izcirsta. Par kokiem, kas atmežošanas procesā nebija izcirsti un par kuriem netika samaksāta kompensācija, būs jāmaksā kompensācija, ja būs nepieciešama un atbalstīta to ciršana citos procesos.

 

Ņemot vērā iebildumu par 7.1.2, lūdzam precizēt arī 7.2.1:

Veikt grozījumus Ministru kabineta 18.12.2012. noteikumos Nr.889 "Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību", paredzot , ka atmežošana, kas procesa sasaistīta ar būvniecības ieceres īstenošanu tiek veikta vienotā procesā, kāds tiks noteikts augošu koku ciršanā ārpus meža zemēm, iestrādājot šādus principus ja atmežošana ir saistīta ar būvniecību:
a) paredzēt, ka atmežošanas poligons tiek sagatavots būvprojektēšanas procesā, tā iezīmēšanu bez mērnieka būtu jāatļauj arī sertificētām speciālistam;
b) atmežošanas pieteikumu iesniedz, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu (BIS), vienlaicīgi padodot datus par atmežojamo platību (poligonu);
c) Valsts meža dienests atbildīgā institūcija aprēķinu par kompensāciju "padod" uz BIS;
d) atmežošana faktiski ir pieļaujama tikai pēc projektēšanas nosacījumu izpildes, nav pieļaujama situācija, ka platība tiek atmežota, bet ieceres īstenošana netiek turpināta, kompensācijas par atmežošanu samaksa ir viens no projektēšanas nosacījumiem;
e) poligona iezīmēšanu dabā veic sertificētais mērnieks, tiesību piešķiršana būvspeciālistam papildu vērtējama sadarbībā ar nozares organizācijām, vērtējot būvspeciālistu kompetenci, zināšanas un prasmes šāda darba veikšanai.
f) ja normatīvie akti paredz kompensācijai piemērot koeficientu "0", tad ir iesniedzams tikai atmežojamais poligons, iesniegums kompensācijas aprēķināšanai nav nepieciešams.
2) nepieciešams izvērtēt nepieciešamību grozīt normatīvos aktus būvniecības jomā, nosakot prasības atmežojama poligona ievietošanai būvprojektā, augšupielādēšanai BIS sistēmā, strukturēto datu norādīšanu, kas ir nepieciešama Valsts meža dienestam reģistrācijai meža reģistrā un kompensācijas aprēķināšanai.
3) Ministru kabineta 27.12.2011. noteikumi Nr.1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi", paredzot tiesības sertificētam būvspeciālistam iezīmēt poligonu.
 

Darba grupā tika konstatēta sistēmiska problēma attiecībā uz meža zemēm, kur teritorijas plānojumi atļauj apbūvi! Un tika konstatēts, ka it īpaši pilsētu teritorijās, primārais ir teritorijas plānojums, nevis juridiskais status zemei uz kuras aug koki. Tādejādi meža zemju esošais  regulējums attiecībā uz jaunu būvniecību būtu attiecināms tikai uz tām meža zemēm, kas atrodas teritorijas plānojuma zonās, kurās apbūve nav primāra. Savukārt teritorijas plānojuma zonās, kurās apbūve ir primāra, regulējumu attiecībā uz esošo koku ciršanu nav pamata noteikt dažādos veidos tikai tāpēc, ka zemei zem kokiem ir dažāds juridiskais statuss. Īpaši ņemot vērā faktu, ka pilsētās meža zemes juridiskais statuss ir noteikts nesistemātiksi, turklāt kā atzina ZM pārstāvji, ES regulējumi par mežiem neattiecas un pilsētu teritorijās esošajiem mežiem.

Tāpēc 7.1.1. uzdevumu: "Grozījumi normatīvajā regulējumā:
1) Izslēgt no Meža likuma regulējumu, kas attiecas uz koku ciršanu ārpus meža kā tam saturiski nepiederošu;
2) Iekļaut normatīvajos aktos deleģējumu pašvaldībai teritorijas plānošanas dokumentos noteikt prasības koku daudzumam (pienākums iestādīt un kopt kokus) konkrētajās teritorijās vai, sasaistot to ar konkrētu izmantošanas veidu. Caur teritorijas plānošanu nosakām cik zaļu mēs redzam konkrētu teritoriju, detalizējot prasības.
3) Normatīvajos aktos noteikt prasības administratīvajam procesam atļaujas saņemšanai koku ciršanai, mazinot regulējuma dažādību. Noteikumos paredzēt principus koku ciršanas kompensēšanai, papildu kompensācijai naudā paredzēt tiesības veikt citus kompensējošos pasākumus (teritorijā, kurā tiek veikta būvniecības)
4) Pašvaldību likumā paredzēt deleģējumu noteikt kārtību koku ciršanai ārpus meža, ja tā nav saistīta ar būvniecību."

lūdzam Izteikt šādā redakcijā:

Grozījumi normatīvajā regulējumā:
1) Izslēgt no Meža likuma regulējumu, kas attiecas uz koku ciršanu ārpus meža kā tam saturiski nepiederošu; kā arī noteikt, ka koku ciršana (atmežošana) apbūves vajadzībām meža zemēs, kas atrodas teritorijas plānojumu zonās, kurās primārais mērķis ir apbūve, tiek reglamentēta tādā pat kārtībā kāda tiks noteikta koku ciršanai ārpus meža.
2) Iekļaut normatīvajos aktos deleģējumu pašvaldībai teritorijas plānošanas dokumentos noteikt prasības koku daudzumam (pienākums iestādīt un kopt kokus) konkrētajās teritorijās vai, sasaistot to ar konkrētu izmantošanas veidu. Caur teritorijas plānošanu nosakām cik zaļu mēs redzam konkrētu teritoriju, detalizējot prasības.
3) Normatīvajos aktos noteikt prasības administratīvajam procesam atļaujas saņemšanai koku ciršanai gan jau apbūvētos, gan apbūvējamos zemesgabalos, kuri atrodas teritorijas plānojumu zonās, kurās primārais mērķis ir apbūve,  mazinot vienotā regulējumā dažādību. Noteikumos paredzēt principus koku ciršanas kompensēšanai, papildu kompensācijai naudā paredzēt tiesības veikt citus kompensējošos pasākumus (teritorijā, kurā tiek veikta būvniecības), kā arī paredzēt risinājumus, kas sabalansētu apbūvētas vai apbūvējamas zemes īpašniekam uzlikto apgrūtinājumu, gadījumos, kad koka ciršana netiek atļauta, ar pārējās sabiedrības ieguvumiem no koku esības apbūvētās teritorijās.
4) Pašvaldību likumā paredzēt deleģējumu noteikt kārtību koku ciršanai ārpus meža, ja tā tiek veikta meža zemēs, kuras atrodas teritorijas plānojumu zonās, kurās primārais mērķis ir apbūve, ar mērķi veikt nav saistīta ar būvniecību, kā arī pārējās zemēs.
 

Ziņojumā nav iekļauts šis uzdevums, par kuru vienojās darba grupa un  kuru izpildīt apņēmās EM:

"Izveidot darba grupu un "sašķirot" ierakstu veikšanu zemesgrāmatā, identificējot kuros gadījumos būtu iespējams paredzēt nostiprinājuma lūguma iesniegšanu ar elektronisko parakstu, iespējams izmantojot oficiālo eadresi." 

Šī vienošanās tika panākts kontekstā ar rosinājumu - "darījuma dalībniekiem pašiem, bez notāru starpniecības iesniegt nostiprinājuma lūgumus zemesgrāmatā, tādējādi atvieglojot un paātrinot nekustamo īpašumu darījumu norisi.  Jāpalielina elektroniskā paraksta tiešu izmantošanu zemesgrāmatu lietās. Veicināt plašāku un efektīvāku elektroniskā paraksta izmantošanu."

Lūdzam papildināt ziņojumu ar uzdevuma konteksta aprakstu un pievienot šādu uzdevumu:
 

Ekonomikas ministrijai, sadarbībā ar Tielsietu ministriju un pieaicinot sadarbības partnerus, sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, kas būtiski paplašinās loku, kas drīkst iesniegt nostiprinājuma lūgumus Zemesgrāmatā ar drošu elektronisko parakstu, izmantojot oficiālo elektronisko adresi.

šo 3.4.1. uzdevumu : "Ekonomikas ministrijai izstrādāt informatīvo ziņojumu, nosakot vienotā procesa modeli un definējot aktualitātes un precizitātes prasības datiem būvniecības informācijas sistēmā. Informatīvajā ziņojumā ietvert konkrētus uzdevumus normatīvā regulējuma grozījumiem vienotā procesa ieviešanai tā, lai vienotais process tiktu ieviests ne vēlāk kā ar 2026.gada 1.janvāri. "
Lūdzam precizēt, izskaot šādā redakicjā:

3.4.1. Ekonomikas ministrijai izstrādāt informatīvo ziņojumu, nosakot vienotā procesa modeli un definējot aktualitātes un precizitātes prasības datiem būvniecības informācijas sistēmā. Informatīvajā ziņojumā ietvert konkrētus uzdevumus normatīvā regulējuma grozījumiem vienotā procesa ieviešanai tā, lai vienotais process tiktu ieviests ne vēlāk kā ar 2026.gada 1.janvāri, nodrošinot visu uzbūvēto ēku reģistrāciju Zemesgrāmatā, paredzot, ka nav nepieciešama personas griba reģistrācijai, jo reģistrācija tiks noteikta kā pienākums, nevis kā tiesība.

Lūdzam izvērtēt plānošanas dokumenta īstenošanas monitoringa veikšanas nepieciešamību un atskaišu iesniegšanas biežumu. Monitoringa atskaišu ieniegšanas atcelšana vai samazināšana ievērojami samazinātu administratīvo slogu.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka saistībā ar 3.2.1. punkta trešajā rindkopā pausto: “teritorijas plānošanas dokumentiem ir jākalpo par galveno informācijas avotu, kas ļautu vispusīgi novērtēt teritorijas attīstībai pastāvošos priekšnosacījumus, tai skaitā infrastruktūras pieejamību un iespēju saņemt īpašumam nepieciešamos pakalpojumus, piemēram, elektrības pieslēgumu, centralizētos ūdens un kanalizācijas pakalpojumus, siltumapgādi” norādām, ka teritorijas plānojumā (jo īpaši jauno novadu mērogā) ne vienmēr būs rodama atbilde par konkrēta īpašuma iespējām pieslēgties komunikācijām (prasība pārsniedz teritorijas plānošanas dokumentu tvērumu, jo īpaši, ka teritorijas plānojums ir vērsts uz nākotnes attīstības iespējām). Lūdzam precizēt vai svītrot.
 

-

izskatot Informatīvo ziņojumu, dažas neskaidras lietas:
1. manuprāt, mūsdienās nestrādā ceļa servitūta institūts (CL  tam bija cita nozīme , kas nav aktuāla un pielietojama šajā laikā). Par zeme sreformas ieviešanu lauku apvidos bija norma, ka  katram īpašumam jābūt piekļuves iespējām. to vajadzētu atjaunot (ZPL ir dotas iespējas)
2. koplietošana sinfrastruktūra ir arī koplietošana smeliorācija ssistēmas, par ko IZ nav ne vārda!
3. koku ciršana ārpus meža- pareizi norādīts, ka to jānodod pašvaldību pārziņā (regulēt ar SN katrā teritorijā), bet 8.p.neskaidra ziņa par apbūves teritorijām meža zemēs.  ja platība paliks lielāka par 0,5ha, tad pagalmu turpināsim uzskatīt par mežu? vai u izņem visu platību apbūvei un noregulē NĪN jautājumu un maksājumu kārtību par kompensācijām valstij, vai meža zemeš neveic apbūvi!
 

-