Atzinums

Neatbalstām piedāvātās 6.2 panta pirmās un otrās daļas un 12.panta redakcijas.

Prasība izsniegt izziņu par atbilstību teritorijas plānojumam   kopā ar jau pieņemtu pašvaldības domes lēmumu par  teritorijas plānojuma grozījumu vai Lokālplānojuma   izstrādes uzsākšanu, ja iecere neatbilsts spēkā esošajam teritorijas plānojumam, rada papildus administratīvo slogu pašvaldībai un ir pretrunā ar teritorijas plānošanas principiem un  faktiski ir ieceres iesniedzēja maldināšana, ka, teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādes process tiešām noslēgsies tam labvēlīgi.  Teritorijas plānojuma grozījumu un lokālplānojuma izstrāde ir komplicēts process, kuram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir noteikta konkrēta  izstrādes un apstiprināšanas procedūra un kurā tiek sabalansētas pašvaldības, sabiedrības, valsts institūciju un uzņēmēju intereses.  

Norādām, ka plānošanas dokumentu   izstrādes uzsākšanai  no ieceres ierosinātāja ir jāsaņem  iesniegums ar priekšlikumu par šo dokumentu izstrādes nepieciešamību, lai īstenotu paredzēto darbību.   Tāpat, anotācijā nepārprotami jānorāda, ka gadījumā, ja nepieciešama teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrāde, tā jāfinansē paredzētās darbības ierosinātājam
  
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka pašvaldība nevar konceptuāli atbalstīt paredzēto darbību sākotnējā tās stadijā, ja pašvaldībai nav pietiekošas informācijas par paredzēto darbību un tās radītajām?/sagaidāmajām? ietekmēm, iespējamajām aizsargjoslām, utt.  “Konceptuālajam pašvaldības atbalstam” jeb “lēmumam” ir būtiska nozīme, proti, “pašvaldības atbalsts” ir “faktiska” pašvaldības piekrišana plānotās darbības realizācijai situācijā, kad darbība neatbilst teritorijas plānojumam, jo saskaņā ar Likumprojekta grozījumu 13.pantu, turpmāk lēmumu par darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu pašvaldības teritorijā (IVN procedūras noslēgums), nepieņems pašvaldība, kā tas bija līdz šim, bet Vides pārraudzības valsts birojs kā kompetentā iestāde.  Ja IVN procesā birojs konstatē, ka darbība var radīt negatīvu ietekmi uz vidi un pārsniegt normatīvi aktu prasībās noteiktos robežlielumus, tad tāda netiks akceptēta. Šajā situācijā uz pašvaldību tiek likta liela atbildība teritorijas plānojuma izstrādes stadijā jau paredzēt iespējamās darbības, kas var vai nevar tikt veiktas konkrētajā teritorijā.

Faktiski un tiesiski pašvaldība, darbības realizācijas sākuma stadijā, var tikai sniegt informāciju jeb izziņu, ka darbība neatbilst teritorijas plānojumam un, ka darbības realizācijai ir nepieciešams teritorijas plānojuma grozījumu veikšana vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšana, bet ne konceptuālu atbalstu – lēmumu.
Ne no likumprojekta, ne no tā anotācijas nav skaidrs pēc kādiem kritērijiem un kāpēc tieši  transporta un elektronisko sakaru tīklu un  enerģijas pārvades būvju būvniecība ir uzskatāma par izņēmumu. Pirmkārt, pašvaldību teritorijas plānojumos transporta būves un inženiertīkli ir visās funkcionālajās zonās  atļautā izmantošana, izņemot īpašus gadījumus, kad nepieciešama to izvērtēšana – piemēram, atrodoties aizsargājamos dabas vai kultūrvēsturiskajos objektos. Līdz ar to, ja transporta vai inženiertīklu objekta apmērs sasniedz apjomu, kad tam ir nepieciešams veikt  ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN), tad izņēmumiem nevajadzētu būt, jo tas nozīmē, ka ir paredzēta darbība, kurai ir būtiskā ietekme uz vidi, līdz ar to šai darbībai ir jāpiemēro likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasības.  

Uzskatām, ka visas paredzētās darbības, t.sk. arī tās, kas saistītas ar nacionālo interešu objektiem ar vietējo pašvaldību ir izdiskutējamas, piemēram, lai vienotos par pieņemamāko risinājumu ne tikai paredzētās darbības ierosinātajam, bet arī pašvaldībai (un  pašvaldības teritorijai)  - objekta novietojumus, trasējumus, aizsargjoslas u.tml., respektējot konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju intereses. 
Priekšlikums – otrais teikums šādā redakcijā:
“Ja paredzētā darbība neatbilst teritorijas plānojumam, bet pašvaldība konceptuāli atbalsta paredzētās darbības īstenošanu savā teritorijā, pašvaldība izziņā sniedz papildu informāciju, norādot nepieciešamību rosināt teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu.”

Vienlaicīgi visos likuma grozījuma punktos būtu svītrojams “….ar transporta un elektronisko sakaru tīklu un enerģijas pārvades būvju būvniecību”.
 

-

Kategoriski iebilstam pret 15. panta 1.1 daļā noteikto, ka ierosinātājs pieprasa paziņojumu nosūtīt pašvaldībai. Nav pieļaujams likumā paredzēt iespēju paredzētās darbības ierosinātājam uzlikt atbildību pašvaldībai par sabiedrības informēšanu, bez tam tas ir papildu darba apjoms pašvaldībai. 
Lūdzam  svītrot 15. panta (11) daļā vārdus “vai pieprasa paziņojumu nosūtīt pašvaldībai” un svītrot (12) daļu.
  
Priekšlikums.
15. panta  1.1 daļas 2. punktu, tā  labākai  uztverei, piedāvājam  izteikt sekojošā redakcijā:
2) tiem ēku un dzīvokļu īpašniekiem (valdītājiem), kuriem piederošās (valdījumā  esošās)  ēkas un dzīvokļi  izvietoti šā panta 1. punktā  minētajos nekustamajos īpašumos.

 

-

Neatbalstām 22. panta otrās daļas redakciju
Uzskatām, ka pašvaldības izvērtējot paredzēto darbību, ir tiesīgas un kompetentas paust par to  atzinumu, kas sagatavots, ievērojot  katras konkrētās pašvaldības plānošanas un attīstības dokumentus un stratēģiskos plānus. Pašvaldības sagatavotais atzinums ir jārespektē, gatavojot  paredzētās darbības akceptu, un tas (pašvaldības atzinums) nebūtu pielīdzināms kategorijai “sabiedrības viedoklis”, kam bieži ir emocionāls raksturs bez nopietnas viedokļa analīzes un pamatojuma.

Piedāvājam to izteikt sekojoši:
(2) Pieņemot paredzētās darbības akcepta lēmumu, kompetentā institūcija ņem vērā attiecīgās pašvaldības atzinumu par paredzēto darbību un sabiedrības viedokli. Ja paredzētajai darbībai ir pārrobežu ietekme, kompetentā institūcija izvērtē arī ietekmētās valsts ieinteresēto institūciju un sabiedrības viedokli, kā arī konsultāciju rezultātus.

 

-

Iebilstam un lūdzam svītrot likumprojekta normu, kas izslēdz 2.pielikuma 3. punkta 8. apakšpunkta c) punktu, proti, turpmāk paredzot, ka sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums netiks veikts   vēja elektrostaciju būvniecībai, ja  tā paredzēta tuvāk nekā 500 metru attālumā no dzīvojamām mājām, izņemot gadījumus, kad vēja elektrostacija paredzēta   dzīvojamās mājas elektroapgādei un tās jauda ir 20 kilovatu un vairāk.

Norādam, ka šāda likumprojekta norma ievērojami palielina sabiedrības īpašuma un veselības apdraudējumu.
Vēršam uzmanību, ka vēja turbīnas var potenciāli traucēt arī elektromagnētiskos signālus, ko izmanto telekomunikāciju, navigācijas un radaru pakalpojumos.

Uzskatam, ka vēja parku ietekmju mazināšanai uz tuvumā esošajām dzīvojamām teritorijām un iedzīvotāju dzīves apstākļiem un veselību, starp vēja parkiem un dzīvojamām teritorijām ir tieši saglabājamas un nosakāmas plašākas buferzonas.
 

-

Iebilstam, ka turpmāk atkritumu pārstrādes un apstrādes iekārtas jaudas palielināšanas gadījumā netiks veikts sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums.  
 

-

Par: Spēkā esošā likuma “Par ietekmes uz vidi  novērtējumu” 2. pielikuma 11. punkta “Pārējās darbības” 12 apakšpunkta e) apakšpunkts:
“e) ne vairāk kā divus metrus platu gājēju ceļu ar mīksto segumu vai koka dēļu klājumu būvniecību, pārbūvi vai atjaunošanu”; 

Priekšlikums.
Nolūkā nodrošināt ērtu piekļuvi Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastei un vienlaicīgi mazināt šīs zonas antropogēno slodzi, aicinām grozījumus likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” papildināt sekojoši:
2. pielikumā:
“ izteikt 11. punkta 12 apakšpunkta e) apakšpunktu šādā redakcijā:
“e) ne vairāk kā trīs metrus platu velo un gājēju ceļu ar mīksto segumu vai koka dēļu klājumu būvniecību, pārbūvi vai atjaunošanu””;
 

-

Lai nerastos pārpratumi saistībā ar 6.1 panta otrā daļā noteikto, ka  kompetentā institūcija lēmumu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu pieņem mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas”, grozījumu projekta 6.1 panta sestajā daļā būtu jāprecizē iesnieguma veids.

Priekšlikums 6.1 panta sesto daļu izteikt šādā redakcijā:
“(6) Kompetentā institūcija pieņem paredzētās darbības akcepta lēmumu 10 darbdienu laikā pēc ierosinātāja iesnieguma par darbības akceptu saņemšanas”.

Aicinām panta ceturtajā daļā novērst pārrakstīšanas kļūdu vārdā “sagatavošanai”.
 

-

Likumprojekts paredz izslēgt 14.1 panta pirmajā daļā teikumu: "Kompetentā institūcija informē paredzētās darbības ierosinātāju un attiecīgo pašvaldību par to, vai nepieciešams organizēt sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmi, un par nosacījumiem programmas izdošanai" un vienlaikus papildināt 14.1 pantu ar 1.3 daļu, kurā ir atsauce uz 14.1 panta pirmajā daļā minētās programmas izsniegšanu. Aicinām novērst pretrunas likumprojekta 14.1 panta normu tekstā.
Aicinām  pārskatīt 14.1 panta (13)  daļas nepieciešamību. Uzskatām, ka prasība par  informatīvās tāfeles izvietošanu nav lietderīga. Šādu prasību var paredzēt, bet ne kā obligātu, jo vairumā gadījumu tāfeles izvietošana vairāk ir deklaratīva, nedodot vēlamo rezultātu.

-

Aicinām novērst  sekojošas neprecizitātes 2. pielikumā un veikt norādītos papildinājumus:

papildināt 11. punkta 12. apakšpunkta b) apakšpunktu aiz vārda "pārbūvi" ar vārdiem "ciemos un teritorijās ārpus pilsētām un ciemiem",

papildināt 11.punkta 12. apakšpunktu ar b1) apakšpunktu šādā redakcijā:
b1) esošo ēku vai būvju pārbūvi pilsētā, ja tām netiek mainīts lietošanas veids, ir nodrošināta piekļuve, kā arī, palielinot būves vai tās daļas apjomu, nav nepieciešama zemes lietojuma veida maiņa, t.i., ēkas un būves pārbūve tiek veikta esoša pagalma robežās,";


papildināt 11.punkta 12. apakšpunktu ar f) un g) apakšpunktu šādā redakcijā:

"f) pilsētu teritorijās inženierkomunikāciju būvniecību ielu sarkanajās līnijās un ārpus tām līdz esošai apbūvei īpašumos, kas robežojas ar konkrētajām ielām;
g) jaunu mazēku (palīgēkas vai nojumes), labiekārtojuma elementu būvniecība un 1. grupas ēku novietošana pilsētu teritorijās, ja tām ir nodrošināta piekļuve, būvniecība notiek uz zemes, kuras lietošanas veids ir noteikts kā zeme zem ēkām un pagalmiem, un ja šo darbību rezultātā nav nepieciešama zemes lietošanas veida maiņa."
 

-

Nolūkā īstenot anotācijā norādīto, konkrēti, administratīvā sloga mazināšanu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, aicinām Pārejas noteikumos ietvert punktu, kas nosaka, ka grozījumi 2. pielikumā  stājas spēkā nākamajā dienā pēc likuma “Par ietekmes uz vidi  novērtējumu”  grozījumu publicēšanas Latvijas vēstnesī.

-