Atzinums

Ņemot vērā, ka norma paredz papildus pilnvarojumu Ministru kabinetam saistībā ar 12.panta ceturtajā daļā ietverto regulējumu, lūdzam palidināt likumprojekta anotācijas 4.punktu ar informāciju par normatīvajiem aktiem, kas tiks izdoti uz likumprojekta normās paredzētā pilnvarojuma pamata.
 

-

Lūdzam tiesiskās skaidrības nolūkos precizēt likumprojektā izteikto Likuma 12. panta ceturto daļu, svītrojot  vārdu "valsts" vai nepieciešamības gadījumā precizēt šī jēdziena lietojumu (piemēram, frāzēs "valsts ar normatīvajiem aktiem uzliek pienākumu" un "valsts ar normatīvajiem aktiem ir piešķīrusi"). Vēršam uzmanību, ka tiesības izdot ārējus normatīvos aktus izriet no Latvijas Republikas Satversmes, Ministru kabineta iekārtas likuma, Pašvaldību likuma u.c. normatīvajiem aktiem, un ārējo normatīvo aktu izdošanas jautājumus nav jāregulē šajā Likumā. 
Lūdzam arī apsvērt, vai šajā normā paredzētais regulējums nav saturiski iekļaujams Likuma 14. pantā, kas regulē  braukšanas maksas atvieglojumi maršrutu tīkla maršrutos.
 

-

Lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar likumprojekta 5. pantā pārredzēto grozījuma likuma 13. panta astotajā daļā nepieciešamību. Spēkā esošā norma paredz, ka “par sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanu bez samaksas vai braukšanai derīgas biļetes pasažieris maksā pārvadātājam līgumsodu”. Likumprojekts paredz papildināt minēto normu ar nosacījumu “vai ar biļeti, kura nav validēta”. Tomēr vēršam uzmanību, ka nevalidēta biļete arī ir uzskatāma par braukšanai nederīgu biļeti. Līdz ar to nav skaidrs, kāpēc nepieciešams likumprojektā īpaši norādīt šādu nederīgas biļetes gadījumu. Turklāt no likumprojekta vai tā anotācijas nav viennozīmīgi skaidrs, ko tieši nozīmē biļetes validācija.
Ierosinām likumprojektā paredzēto grozījumu likuma 13. panta astotajā daļā svītrot.
 

-

Ņemot vērā, ka likumprojekta 6. pants paredz izmaiņas Likuma 14.¹ pantā, kas regulē braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju informācijas sistēmu, tai  skaitā paredz izmaiņas personas datu apstrādes nosacījumos, lūdzam aizpildīt likumprojekta anotācijas 8.1.13. apakšpunktu par likumprojekta ietekmi uz datu aizsardzību.
Vēršam uzmanību arī uz to, ka minētās likumprojekta normas saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 52.2.6.¹ apakšpunktu nepieciešams saskaņot ar Datu valsts inspekciju, jo projekts skar personas datu apstrādes jautājumus, tostarp personas datu apstrādi informācijas sistēmās.

-

Ņemot vērā, ka likumprojekta 8. pants paredz jaunā redakcijā izteikt Likuma 19. pantu, kas regulē Vienotās sabiedriskā transporta biļešu sistēmas darbību, tai  skaitā paredz izmaiņas personas datu apstrādes nosacījumos, lūdzam aizpildīt likumprojekta anotācijas 8.1.13. apakšpunktu par likumprojekta ietekmi uz datu aizsardzību.

Vēršam uzmanību arī uz to, ka minētās likumprojekta normas saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 52.2.6.1 apakšpunktu nepieciešams saskaņot ar Datu valsts inspekciju, jo projekts skar personas datu apstrādes jautājumus, tostarp personas datu apstrādi informācijas sistēmās.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 1.3. apakšpunktā pašreizējās situācijas, risināmās problēmas un piedāvātā risinājuma aprakstu, tai skaitā sasaistot to ar konkrētās Likuma un likumprojekta normās esošo vai paredzēto tiesisko regulējumu, jo šobrīd no likumprojekta un tā anotācijas nav viennozīmīgi skaidrs visu likumprojektā paredzēto grozījumu mērķis un būtība.
No likumprojekta anotācijā minētās informācijas šobrīd secināms, ka likumprojekta pamatmērķis ir ieviest Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk - EST) 2022. gada 8. septembra sprieduma lietā C-614/20 Lux Express Estonia (turpmāk – EST spriedums) secinājumus.
EST spriedumā tiesa būtībā secina, pirmkārt, ka valsts uzlikts pienākums pārvadātājam bez maksas vai ar samazinātu maksu nodrošināt regulāru transporta pakalpojumu atsevišķām pasažieru kategorijām, piemēram, pirmsskolas vecuma bērnus un personām ar invaliditāti, ir uzskatāms par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, neatkarīgi no tā, vai šādi pārvadājumi veikti komerciālā vai dotētā maršrutā. Otrkārt, EST secina, ka par šādu valsts uzliktu atsevišķu pasažieru pārvadājumu veikšanu pārvadātājam ir tiesības saņemt adekvātu kompensāciju.
Skaidrojam, ka no likumprojekta anotācijas šobrīd nav iespējams viennozīmīgi secināt, kuras Likuma normas ir pretrunā ar EST sprieduma secinājumiem vai nepietiekami nodrošina šo secinājumu ieviešanu, kā arī nav sniegts pamatojums, kāpēc nepieciešamās izmaiņas ir tik apjomīgas un sistēmiskas, kā šobrīd paredzēts likumprojektā (piemēram, tiek grozīta arī sabiedriskā transporta pakalpojumu, komerciālo maršrutu un dotēto maršrutu definīcija). Pirmšķietami, Tieslietu ministrijas ieskatā, EST sprieduma ieviešanai ir pietiekami ar grozījumiem, kas šobrīd paredzēti Likuma 12. panta ceturtajā daļā. Proti, EST sprieduma izpildei būtu pietiekami Likumā noteikt, ka gadījumā, ja ar normatīvajiem aktiem sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējiem komerciālajos maršrutos tiek uzlikts pienākums ar atvieglotiem nosacījumiem pārvadāt noteiktas pasažieru kategorijas, pakalpojuma sniedzējam ir tiesības saņemt ar šo pasažieru pārvadāšanu saistīto izdevumu kompensāciju.

 Līdz ar to likumprojektā iekļauto apjomīgo tiesisko regulējumu nepieciešams konkrēti skaidrot un pamatot likumprojekta anotācijā. Vēršam uzmanību arī uz to, ka likumprojektā piedāvātais regulējums vairākos gadījumos ir neviennozīmīgs. Piemēram, no Likuma 1.pantā un 13.pantā paredzētajiem grozījumiem  nav viennozīmīgi skaidrs, vai pienākums pārvadāt noteiktas pasažieru kategorijas ar atvieglotiem nosacījumiem var noteikt arī Autotransporta direkcijas  izsniegtajās maršruta atļaujās, vai tikai normatīvajos aktos, un, pēdējā gadījumā, lasot minētās normas kopsakarībā ar Likuma 12.pantā paredzētajiem grozījumiem un jau šobrīd Likuma 1'4.pantā esošo regulējumu – vai šādu pienākumu var noteikt arī pašvaldības saistošajos noteikumos. Norādām arī, ka no likumprojekta anotācijā iekļautās informācijas izriet, ka braukšanas maksas atvieglojumi un to kompensācijas kārtība lielā mērā tiek regulēta Ministru kabineta līmenī, līdz ar to papildus apsverams, cik plašus grozījumus nepieciešams izdarīt Likumā.
Ievērojot minēto, lūdzam pēc būtības precizēt likumprojekta anotācijas 1.3. apakšpunktu, nodrošinot skaidru priekšstatu par Likumā paredzētajiem grozījumiem un izmaiņā spēkā esošajā sabiedriskā transporta pakalpojumu sistēmā, kā arī pamatojot konkrētu normu grozījumu nepieciešamību. Atbilstoši minētajam nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt arī likumprojekta normas.
 

-

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likumprojekts paredz papildināt Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu ar 17. panta trešo daļu, kurā noteikti gadījumi, kad sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtītājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīklā (maršrutā).

Pirmkārt, likumprojekta anotācijā nav izvērtēts, vai jau spēkā esošais regulējums normatīvajos aktos neparedz tiesības pasūtītājam vienpusēji atkāpties no līguma, ja tiktu konstatēti likumprojekta 7. pantā minētie gadījumi. Proti, likumprojekta anotācijā nav vērtētas pasūtītāja tiesības vienpusēji atkāpties no līguma saistībām saskaņā ar vispārējiem civiltiesību pamatiem, Publisko iepirkumu likumu u.c. normatīvajiem aktiem gadījumā, ja, piemēram, ar kompetentās institūcijas konkurences jomā lēmumu pakalpojuma sniedzējs ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar vērtējumu par pasūtītāja tiesībām vienpusēji atkāpties no līguma par pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīklā (maršrutā) saskaņā ar spēkā esošo regulējumu.

Otrkārt, vispārīgi vienpusēja atkāpšanās no privāto tiesību līguma pieļaujama tikai tad, kad vienpusēja atkāpšanās pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta (Civillikuma 1589. pants).
Radot jaunu regulējumu, kas paredz likumā ietvert vienpusējas tiesības atkāpties no privāto tiesību līguma, it īpaši gadījumos, kad šādas tiesības noteiktas tikai vienai no darījuma pusēm, likumprojekta anotācijā jānorāda izvērsts pamatojums tam, kādēļ tiesību norma paredz atkāpšanos no vispārīgā civiltiesību principa “līgumi ir jāpilda”, kas nostiprināts Civillikuma 1587. pantā. Likumprojekta anotācijā nav sniegts pietiekams izvērtējums tam, kādēļ pasūtītāja tiesības vienpusēji atkāpties no līguma ir samērīgas attiecībā pret pakalpojuma sniedzēja tiesībām saņemt saistību izpildi.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju, pamatojot nepieciešamību un samērīgumu regulējumam, kas paredz atkāpšanos no vispārīgā civiltiesību principa, ka līgumi ir jāpilda.

Treškārt, likumprojekta anotācijā nav analizēta līguma par pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīklā (maršrutā) juridiskā daba. Proti, vai tas ir privāto tiesību līgums, vai tas uzskatāms par iepirkuma līgumu Publisko iepirkumu likuma izpratnē. No šiem apstākļiem atkarīgi piemērojamie normatīvie akti, kuri regulē no līguma izrietošās attiecības, t.sk. līguma izbeigšanas kārtību.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju, skaidrojot Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 17. pantā minētā līguma juridisko dabu. Kā arī gadījumā, ja šis līgums ir uzskatāms par iepirkuma līgumu Publisko iepirkumu likuma izpratnē, tad norādīt pamatojumu, kādēļ Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā būtu nosakāma atšķirīga kārtība iepirkuma līguma izbeigšanai.

Ceturtkārt, ne likumprojektā, ne likumprojekta anotācijā nav norādīta kārtība, kādā pasūtītājs realizētu savas vienpusējas tiesības atkāpties no līguma. Proti, nav norādīts, kādā termiņā, kādā formā pasūtītājs paziņotu pakalpojuma sniedzējam par atkāpšanos no līguma.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju un izvērtēt nepieciešamību papildināt arī likumprojektu ar kārtību, kādā pasūtītājs realizētu savas vienpusējas tiesības atkāpties no noslēgtā līguma par pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīklā (maršrutā).

-

No likumprojekta 7. panta, kas paredz papildināt Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu 17. pantu ar trešo daļu, un likumprojekta anotācijas nav saprotams minētās normas spēks laikā. Proti, vai normai, kura paredz pasūtītāja tiesības vienpusēji atkāpties no līguma par pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīklā (maršrutā), ir uz priekšu vērsts spēks, tūlītējs spēks vai arī atpakaļejošs jeb retroaktīvs spēks.
Atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta ceturtajai daļai normatīvajam aktam vai tā daļai nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus. Ņemot vērā likumprojekta anotācijā norādītos apstākļus, secināms, ka Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu 17. pantu ar trešā daļa būtu attiecināma arī uz tādiem līgumiem, kuri noslēgti līdz minētās normas spēkā stāšanās brīdim. Tomēr likumprojektā tas nav konkrēti norādīts.
No likumprojekta anotācijas un minētās normas formulējuma nav skaidri saprotams, vai šī norma paredzētu pasūtītājam tiesības vienpusēji atkāpties no līgumiem, kas noslēgti pirms šīs normas spēkā stāšanās brīža. Tāpat nav viennozīmīgi secināms, vai normas tiesiskās sekas iestāsies gadījumā, ja tiesiskie apstākļi (piemēram, kompetentā institūcija konkurences jomā pieņēmusi lēmumu, ar kuru pārvadātājs ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās) iestājušies pirms šīs normas spēkā stāšanās.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju un, ja nepieciešams, tad attiecīgi koriģēt likumprojekta 7. pantu, skaidrojot normas, kura paredz pasūtītāja tiesības vienpusēji atkāpties no līguma par pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīklā (maršrutā), spēku laikā.

-