Atzinums

NEPLP ieskatā, jēdziens "iestāde" Latvijas normatīvajos aktos jau ir iekļauts Valsts pārvaldes iekārtas likumā, tādējādi, lai būtu vienota izpratne par jēdziena būtību, arī šeit būtu izdarāma atsauce uz šo likumu.

6) "iestāde" ir noteikta Valsts pārvaldes iekārtas likumā un atbilst Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 18. punktā minētajai publiskajai iestādei vai subjektam;

NEPLP ieskatā 2.¹ panta 2. punktā vārds "vismaz" sašaurina definīcijas tvērumu, tāpēc no normas redakcijas svītrojams. Vienlaikus NEPLP lūdz papildināt normas redakciju ar vārdiem "elektroniskais plašsaziņas līdzeklis", jo pēc būtības elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir mediju pakalpojumu sniedzējs, bet tā veidota programma vai pakalpojums ir mediju pakalpojums jeb masu informācijas līdzeklis šā likuma izpratnē.
Vienlaikus NEPLP lūdz precizēt spēkā esošās likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" redakcijas 2.panta pirmo daļu, iekļaujot to šajā likumprojekta un nosakot, ka masu informācijas līdzekļi ir nevis elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, bet gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas vai pakalpojumi.

2.¹ panta 2. punkta redakcija:
"mediju pakalpojumu sniedzējs” ir Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 2. punktā noteiktais mediju pakalpojumu sniedzējs, tajā skaitā šā likuma izpratnē masu informācijas līdzekļa īpašnieks (dibinātājs), izdevējs vai elektroniskais plašsaziņas līdzeklis.

2. panta pirmās daļas redakcija:
Saskaņā ar šo likumu prese un citi masu informācijas līdzekļi (turpmāk tekstā — masu informācijas līdzekļi) ir avīzes, žurnāli, biļeteni un citi periodiskie izdevumi (iznāk ne retāk kā reizi trīs mēnešos, vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus), kā arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas un pakalpojumi, kinohronika, informācijas aģentūru paziņojumi, audiovizuāli ieraksti, kas paredzēti publiskai izplatīšanai. Interneta vietni var reģistrēt kā masu informācijas līdzekli.

NEPLP vērš uzmanību, ka ne visu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmām un pakalpojumiem būs izveidota un pieejama sava tīmekļa vietne, tādēļ NEPLP lūdz papildināt esošo redakciju ar norādi, ka informāciju var darīt pieejamu arī elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā vai pakalpojumā.

5.¹ pants. Mediju pakalpojumu sniedzēja pienākums sniegt informāciju
Mediju pakalpojumu sniedzējs Eiropas Mediju brīvības akta 6. panta 1. punktā minēto informāciju savu pakalpojumu saņēmējiem dara viegli un tieši pieejamu un atjaunina tostarp, bet ne tikai, savā tīmekļa vietnē, preses izdevumā vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā vai pakalpojumā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu gadījumā netiek pieņemts lēmums par dibināšanu. Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis savu darbību uzsāk ar apraides atļaujas izsniegšanas brīdi vai paziņojuma par audiovizuāla pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu iesniegšanu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.
Nepieciešams precizēt panta trešās daļas redakciju, ņemot vērā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikto.

-

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmām un pakalpojumiem nav dibinātāju un izdevēju, nepieciešams precizēt panta trešo daļu noteikt, ka šādu pieteikumu paraksta elektroniskā plašsaziņas līdzekļa paraksttiesīgā persona.

-

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmām un pakalpojumiem nav dibinātāju un izdevēju, nepieciešams precizēt, uz kuriem masu informācijas līdzekļiem attiecināms šī panta otrās daļas regulējums.

-

NEPLP norāda, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas un pakalpojumi netiek dibināti un izdoti. Tādējādi likuma redakcija jāprecizē, lai tā atbilstu arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbībai, papildinot to ar vārdu "veidot".
Vienlaikus NEPLP norāda, ka likumā jāparedz izņēmums attiecībā uz sabiedrisko mediju.

Nepieciešams precizēt panta septītās daļas redakciju, jo Regulas un likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" izpratnē masu informācijas līdzeklis ir elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programma vai pakalpojums, nevis elektroniskais plašsaziņas līdzeklis.

Pirms masu informācijas līdzekļa, tajā skaitā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas vai pakalpojuma, reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrs lūdz Kultūras ministrijas atzinumu par masu informācijas līdzekļa, tajā skaitā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas un pakalpojuma, atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem mediju pakalpojumu jomā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmām un pakalpojumiem nav dibinātāju un izdevēju, nepieciešams noteikt, ka šādu pieteikumu iesniedz elektroniskais plašsaziņas līdzeklis. Vienlaikus NEPLP norāda, ka attiecībā uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmām un pakalpojumiem netiek pieņemti nekādi dibinātāju lēmumi par izmaiņām, tādējādi tādu pieteikumam nebūs iespējams pievienot. Nepieciešams precizēt redakciju atbilstoši arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbībai.

-

NEPLP norāda, ka, ja masu informācijas līdzeklis ir elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programma vai pakalpojums, tad tā darbība var tikt izbeigta vairākos veidos, ne tikai ar NEPLP lēmumu par apraides atļaujas anulēšanu. Piemēram, ja apraides atļaujai beidzas termiņš un elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nevēlas turpināt programmas apraidi, NEPLP nepieņem lēmumu par apraides atļaujas anulēšanu, bet tā vairs nav spēkā pēc apraides atļaujas termiņa beigām. Jāņem vērā, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis var izplatīt vairākas programmas un paklpojumus jeb masu informācijas līdzekļus un tam var tikt izsniegtas attiecīgi vairākas apraides atļaujas. Tāpat ir vēl citi veidi paredzēti, kā izbeigt elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu darbību gan Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, gan Elektronisko sakaru likumā. Tāpēc redakciju nepieciešams precizēt.
Vienlaikus NEPLP lūdz precizēt, vai par šāda pieteikuma iesniegšanu NEPLP būs jāmaksā valsts nodeva.

Lai izdarītu reģistrā ierakstu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu, Uzņēmumu reģistram iesniedz masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) vai izdevēja pieteikumu par masu informācijas līdzekļa izslēgšanu no reģistra un tam pievieno masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) lēmumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu. Ja masu informācijas līdzeklis ir elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programma vai pakalpojums un šīs programmas vai pakalpojuma darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā vai Elektronisko sakaru likumā noteikto, ierakstu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu izdara, pamatojoties uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pieteikumu par masu informācijas līdzekļa izslēgšanu no reģistra.

Ne visos gadījumos elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbība izbeigsies ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu, piemēram, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programma var beigt pastāvēt, jo beidzies apraides atļaujas termiņš.

Izmaiņas reģistrā iepriekšreģistrētajā informācijā ir obligāti piesakāmas ierakstīšanai reģistrā 14 dienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas vai darbības izbeigšanas dienas.

 

NEPLP ieskatā, pirmajā punktā precizējams tas, par kādiem "citiem normatīvajiem aktiem" Kultūras ministrijai jāsniedz atzinums. Jāformulē atbilstoši tam, kā citviet likumprojektā norādīts "citiem normatīvajiem aktiem mediju pakalpojumu jomā".
Vienlaikus NEPLP vērš uzmanību, ka šādā regulējumā saskatāmi arī riski, ka kāds konkrēts masu informācijas līdzeklis formāli var atbilst likumam "Par presi un citiem normatīvajiem aktiem", kā arī citiem nozari regulējošajiem normatīvajiem aktiem, tomēr pēc būtības varētu būt tāds, kas pārkāpj vai iepriekš ir pārkāpis Eiropas Savienībā noteiktās sankcijas vai kādu citu iemeslu dēļ Latvijā tas bijis aizliegts.

1)  saņemts Kultūras ministrijas atzinums par to, ka masu informācijas līdzeklis neatbilst šim likumam vai citiem normatīvajiem aktiem mediju pakalpojumu jomā;

NEPLP norāda, ka, ja masu informācijas līdzeklis ir elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programma vai pakalpojums, tad tā darbība var tikt izbeigta vairākos veidos, ne tikai ar NEPLP lēmumu par apraides atļaujas anulēšanu. Piemēram, ja apraides atļaujai beidzas termiņš un elektroniskais plašsaziņas līdzeklis apraidi nevēlas turpināt, NEPLP nepieņem lēmumu par apraides atļaujas anulēšanu, bet tā vairs nav spēkā pēc apraides atļaujas termiņa beigām. Tāpat vēl citi veidi ir paredzēti gan Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, gan Elektronisko sakaru likumā. Tāpēc redakciju nepieciešams precizēt.

4) Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā vai Elektronisko sakaru likumā paredzētajos gadījumos.

Ņemot vērā, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome būs atbildīgā iestāde par informācijas apkopošanu valsts reklāmai izlietotā publiskā finansējuma pārraudzībā NEPLP ieskatā ir būtiski nodrošināt NEPLP tiesības pieprasīt un saņemt informāciju saistībā ar šīs funkcijas izpildi. NEPLP lūdz papildināt 26.¹ pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, apkopojot informāciju par publiskajiem izdevumiem valsts reklāmai, ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no publiskām iestādēm vai subjektiem un mediju pakalpojumu sniedzējiem."

26.¹ pants. Valsts reklāmai izlietotā publiskā finansējuma pārraudzība

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir valsts regulatīvā iestāde Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 13. punkta izpratnē un īsteno Eiropas Mediju brīvības akta 25. panta 3. punktā noteiktās uzraudzības iestādes funkcijas un tiesības.

Iestādes apkopo Eiropas Mediju brīvības akta 25. panta 2. punktā noteikto informāciju par publiskajiem izdevumiem valsts reklāmai un katru gadu līdz 1. jūlijam iesniedz to Valsts kases ePārskatu sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome Eiropas Mediju brīvības akta 25. panta 3. punktā minētā ziņojuma sagatavošanai izmanto Valsts kases ePārskatu sistēmā līdz katra gada 1. jūlijam iestāžu iesniegto informāciju. Minētos gada ziņojumus Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome publicē Latvijas Atvērto datu portālā.

Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, apkopojot informāciju par publiskajiem izdevumiem valsts reklāmai, ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no publiskām iestādēm vai subjektiem un mediju pakalpojumu sniedzējiem.

NEPLP norāda, ka, stājoties spēkā pārejas noteikumu 6. punktā noteiktajam regulējumam, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrs nevērtē informācijas saturu, pastāv risks, ka pārreģistrāciju varēs veikt arī tādi masu informācijas līdzekļi, kuru darbība Latvijā ir ierobežota. Tādējādi, piemēram, kādas tīmekļa vietnes darbība varētu būt ierobežota ar NEPLP lēmumu, taču tā vienlaikus varētu pārreģistrēt savu darbību un būt uzskatāma par Latvijas masu informācijas līdzekli.

-

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmām un pakalpojumiem nav dibinātāju un izdevēju, lūgums precizēt esošo redakciju, papildinot pārejas noteikumu 4. punktu ar vārdiem "vai izveidojuši".

4. Mediju pakalpojumu sniedzējiem, kas masu informācijas līdzekli dibinājuši vai izveidojuši līdz grozījumu šā likuma 8. panta spēkā stāšanās dienai, bet nav pieteikuši tā reģistrāciju reģistrā, masu informācijas līdzekļa reģistrācija reģistrā ir jāpiesaka 14 dienu laikā no grozījumu šā likuma 8. pantā spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem jāatklāj savi patiesie labuma guvēji no 5% sliekšņa, NEPLP ieskatā šis pats nosacījums būtu attiecināms uz visiem mediju pakalpojumu sniedzējiem.

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem jāatklāj savi patiesie labuma guvēji no 5% sliekšņa, NEPLP ieskatā šis pats nosacījums būtu attiecināms uz visiem mediju pakalpojumu sniedzējiem.