Atzinums

Vispārīgi:

Rīgas valstspilsēta un Jūrmalas valstspilsēta neatbalsta jauna pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa (turpmāk – jaunais PFI modelis) ieviešanu pašreiz piedāvātajā likumprojekta redakcijā. Jaunā PFI modeļa ieviešanas atbalstīšana atkārtoti būtu vērtējama pēc tam, kad tiks veikti atbilstoši precizējumi likumprojektā un tā anotācijā vai sniegti pamatoti skaidrojumi par izteiktajiem iebildumiem/ priekšlikumiem.

Kā pamatojumu Rīgas valstspilsēta ir norādījusi:
1. Īstermiņā – negatīva fiskālā ietekme salīdzinājumā ar esošo sistēmu
Balstoties uz pašreizējiem aprēķiniem par 2027. gadu, kopējā Jaunā PFI modeļa finanšu ietekme uz Rīgas valstspilsētas pašvaldību ir negatīva. Ieviešot Jauno PFI modeli tā pašreizējā variantā, Rīgas pašvaldības ieņēmumi pēc izlīdzināšanas būtu par 4,6 milj. euro mazāki nekā saglabājot esošo PFI modeli. Negatīva ietekme prognozējama arī citām Rīgas reģiona pašvaldībām – to potenciālie ieņēmumi pēc izlīdzināšanas samazinātos par 15,3 milj. euro, savukārt Jūrmala pašvaldībai – par 1,9 milj. euro. Tādējādi tā dēvētā “donora” pašvaldību statusa zaudēšana faktiski nozīmētu papildu finansiālu slogu šīm pašvaldībām, vismaz īstermiņā.

2. Vidējā termiņā – nepietiekams ieguldījums ekonomiskās attīstības un finanšu patstāvības veicināšanā
Jaunais PFI modelis neparedz infrastruktūras izbūves un atjaunošanas vajadzību iekļaušanu PFI kritērijos, joprojām balstoties uz demogrāfiskajiem rādītājiem. Tas nozīmē, ka izlīdzināšanā joprojām netiek ņemta vērā infrastruktūras uzturēšanas un attīstības slodze. Rezultātā veidojas situācija, ka Rīga ik gadu būtisku daļu līdzekļu, kas nepieciešami pilsētas infrastruktūras atjaunošanai un attīstībai, novirza citu Latvijas pašvaldību administratīvo izdevumu segšanai. Savukārt, Rīgas infrastruktūras uzturēšanai nepieciešamos līdzekļus pašvaldībai jāaizņemas, maksājot no Rīgas budžeta administratīvajiem izdevumiem aizņēmumu procentus. Ar jaunā PFI modeļa palīdzību netiek arī risināts jautājums, kas ilgus gadus ir dienaskārtībā, par Rīgas kā galvaspilsētas funkciju izdevumu segšanu, paredzot tam īpašu PFI kritēriju vai citā veidā.
 
Vairākas citas valstspilsētas kā būtisku trūkumu ir norādījušas, ka likumprojektā nav atrunāts par interešu izglītībai paredzētās summas indeksāciju, kas nozīmē, ka ar katru gadu, palielinoties pedagogu atalgojumam, pašvaldības aizvien vairāk ieguldīs savus budžeta līdzekļus vai būs jāceļ vecāku maksa par pakalpojumu, vai sliktākajā gadījumā būs jāsamazina interešu izglītības pakalpojums
 

-

Izslēgt 2. panta pirmās daļas 4. punktu.
Pamatojums:
Interešu izglītība ir neatņemama valsts izglītības sistēmas sastāvdaļa, kas nodrošina bērnu un jauniešu radošo, intelektuālo un sociālo prasmju attīstību, veicina talantu izkopšanu un sekmē pilsonisko līdzdalību. Tādēļ tās nodrošināšana ir skatāma kā valsts mēroga izglītības politikas jautājums ar ilgtermiņa ietekmi uz sabiedrības attīstību, nevis tikai kā atsevišķu pašvaldību brīvprātīga iniciatīva vai papildu atbalsta mehānisms.
Ja interešu izglītības finansēšana primāri tiek atstāta pašvaldību kompetencē, pastāv būtisks risks veidoties nevienlīdzībai starp pašvaldībām izglītojamo iespējās apgūt interešu izglītības programmas.
Vienlaikus, ja valsts normatīvajos aktos tiek noteikti konkrēti kritēriji, kvalitātes prasības un standarti, bet netiek nodrošināts finansējums to izpildei, tas rada papildu fiskālo slogu pašvaldībām. Savukārt situācijā, kad kritēriji un finansēšanas principi nav skaidri definēti, veidojas atšķirīga pieeja un interpretācija starp pašvaldībām, kas apdraud interešu izglītības mērķtiecību, kvalitātes vienotību un attīstības stratēģiju valstiskā mērogā.
Iekļaujot finansējumu PFI sistēmā bez skaidras mērķdotācijas principa, interešu izglītībai paredzētais finansējums katrai atsevišķai pašvaldībai vairs nav identificējams un izsekojams.

-

Lūdzam dzēst interešu izglītību un izteikt likumprojekta 4. panta otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

Pamatojumu skatīt pie iebilduma, kas izteikts pie likumprojekta 2. panta pirmās daļas 4. punkta. 
 

Iebilstam, ka IIN ieņēmumu sadalījums starp pašvaldību budžetos ieskaitāmo IIN un PFI paredzēto IIN ieņēmumu daļu nosaka valsts budžeta likumā, jo tiesību norma rada papildus nezināmo lielumu un apgrūtina vai faktiski padara neiespējamu vidēja termiņa budžeta plānošanu pašvaldībās.
Ja procenti tiek noteikti augstāki, tad izlīdzināšana tiek veikta dziļākā līmenī, kam nepiekrītam, tā kā šādā gadījumā ir jāvērtē vai tiek veicināta pašvaldību iniciatīva un patstāvība savu finanšu resursu veidošanā.
Finanšu ministrijas veiktajos aprēķinos, kur tiek salīdzināts esošais PFI modelis ar jauno pašvaldību izlīdzināšanas modeli, tie ir 70%.

Aicinām 5. panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā:

 

(3) Pašvaldību finanšu izlīdzināšanai paredzētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļa no šā panta otrā daļā minētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem ir 60%. Šajā daļā minētais koeficients var tikt pārskatīts ne biežāk kā reizi piecos gados.

Administratīvā sloga mazināšana

“atteikšanās no pašvaldību savstarpējo norēķinu veikšanas par izglītības pakalpojumu sniegšanu izglītojamiem no 1. klases. Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 28. jūnija noteikumiem Nr. 418 “Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem” pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā deklarētie izglītojamie izglītību iegūst citā pašvaldības izglītības iestādē, jāslēdz līgumi ar attiecīgo pašvaldību, jāsaskaņo izglītojamo skaits un jāveic izglītības pakalpojumu apmaksa. Lai atvieglotu pašvaldību darbu, likumprojekts paredz deklarēto bērnu skaitu (7 – 18 gadi) aizstāt ar  izglītojamo skaitu pašvaldības izglītības iestādēs, kas nozīmē, ka finansējums caur izglītojamā izlīdzināmo vienību kritēriju vērtību tiek novirzīts tieši tai pašvaldībai, kura nodrošina attiecīgu izglītības pakalpojumu. Rezultātā vairs nebūs nepieciešami savstarpējie norēķini, ja attiecīgajā pašvaldībā deklarētais bērns mācās citas pašvaldības izglītības iestādē. Tādējādi pašvaldībām tiek mazināts administratīvais slogs un veicināta skolu tīkla optimizācija, pašvaldībām izvērtējot savu izglītības iestāžu izmaksu efektivitāti.”



Ja PFI netiek iekļauti arī savstarpējie norēķini par pirmsskolas izglītības iestāžu sniegtajiem izglītības pakalpojumiem, tad administratīvais slogs tiek mazināts nelielā apmērā. Atbalstām savstarpējo norēķinu par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem iekļaušanu PFI pilnā apmērā.
 

-

Finansējuma sadales nosacījumi
Fi=IiIIN+IiPF+Di+IiNĪN
IiNĪN-pašvaldības NĪN, nepiedalās PFI un pilnībā paliek pašvaldības rīcībā.

Aprēķins var tikt izmantots, tikai lai salīdzinātu ieņēmumus ar 2026. gada datiem, jo šajos vērtētajos ieņēmumos NĪN ir iekļauts.

NĪN iekļaušana formulās ir pretrunā ar likumprojekta sadaļā “NĪN izslēgšana no PFI” pausto, ka NĪN ieņēmumi pilnībā tiek atstāti pašvaldības rīcībā un no PFI ir izslēgti.
Aicinām svītrot parametru “IiNĪN-pašvaldības NĪN, nepiedalās PFI un pilnībā paliek pašvaldības rīcībā” no anotācijā iekļautajām formulām, kā arī attiecīgā parametra skaidrojumu.

-

Finansējuma sadales nosacījumi
“Kontekstā ar esošo PFI modeli, kur daļa pašvaldību resursi netiek pakļauti izlīdzināšanai, arī jaunajā piedāvājumā tiek plānots saglabāt PFI sistēmā neizlīdzināmo pašvaldību ieņēmumu daļu, kuru veido NĪN ieņēmumi.”

Apgalvojums ir pretrunā ar likumprojekta sadaļā “NĪN izslēgšana no PFI” pausto, ka NĪN ieņēmumi pilnībā tiek atstāti pašvaldības rīcībā un no PFI ir izslēgti.

Aicinām svītrot teikumu pilnā apmērā.

-

Finansējuma sadales nosacījumi
“Lai radītu pašvaldībām stabilu un prognozējamu finansējuma apjomu ar likumu noteikto funkciju izpildei, likumprojekts paredz, ka daļa no pašvaldībām piekritīgā IIN tiks sadalīta atbilstoši koeficientam, kas noteikts atbilstoši faktiski nomaksātajam IIN attiecīgajā teritorijā pēc iedzīvotāja dzīvesvietas un darba vietas, nepakļaujot […].”


Kategoriski iebilstam daļējai IIN sadalei pēc iedzīvotāju darba vietas, līdz nav izstrādāta un apstiprināta kārtība (metodika), kā tiek uzskaitīta iedzīvotāju darba vieta, kā arī veikta šo datu analīze un vērtēta ietekme uz pašvaldību budžeta ieņēmumiem. Bez tam likumprojekta tekstā nav ietverts IIN dalījums iedzīvotāju darba vietas un dzīvesvietas griezumā.

Aicinām svītrot no šīs sadaļas frāzi “un darba vietas”, izsakot teikumu jaunā redakcijā:
“Lai radītu pašvaldībām stabilu un prognozējamu finansējuma apjomu ar likumu noteikto funkciju izpildei, likumprojekts paredz, ka daļa no pašvaldībām piekritīgā IIN tiks sadalīta atbilstoši koeficientam, kas noteikts atbilstoši faktiski nomaksātajam IIN attiecīgajā teritorijā pēc iedzīvotāja dzīvesvietas, nepakļaujot [..].”

-

Lai nodrošinātu normatīvo aktu stāšanos spēkā ar 2027.gada 1.janvāri un dotu pašvaldībām pietiekamu laiku kvalitatīvi iepazīties ar plānotajiem grozījumiem, izvērtēt to ietekmi un sagatavot argumentētu viedokli, attiecīgie projekti Ministru kabinetā būtu jāiesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pirms paredzētā spēkā stāšanās termiņa.
Izglītības likumā ir noteiktas normas attiecībā uz valsts finansējuma nodrošināšanu izglītojamo ēdināšanai (piemēram, 14.panta 44.punkts un 59.panta (3¹) daļa). Ņemot vērā, ka 1., 2., 3. un 4. klašu izglītojamo ēdināšanas izdevumi tiek iekļauti Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā, attiecīgi ir precizējamas arī Izglītības likuma normas.
Vienlaikus veicot grozījumiem Ministru kabineta 2019.gada 10.decembra noteikumos Nr. 614 “Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus izglītojamo ēdināšanai” būtu nepieciešams paredzēt arī lielāku pašvaldību rīcības brīvību izglītojamo ēdināšanas organizēšanā. Pašvaldībām būtu iespēja elastīgi veidot savu ēdināšanas politiku, ņemot vērā vietējo sociālekonomisko situāciju, izglītības iestāžu tīklu, skolēnu skaitu un ģimeņu atbalsta vajadzības.

Lūdzam izteikt un papildināt Protokollēmuma 8. punktu sekojošā redakcijā:
 

8. Izglītības un zinātnes ministrijai pēc likumprojekta “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums” pieņemšanas sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā ne vēlāk kā līdz 2026. gada 30.oktobrim grozījumus:
1) Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumos Nr. 614 “Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus izglītojamo ēdināšanai”;
2) Izglītības likumā

Svītrot frāzi: “no pašvaldību darbības neatkarīgus statistikas rādītājus”, jo šajā daļā minētie rādītāji daļēji ir tieši atkarīgi no pašvaldības darbības.

-

Pašvaldības otrajā pusgadā jau aktīvi strādā pie nākamā gada budžeta sagatavošanas ar mērķi pieņemt pašvaldības budžetu budžeta sagatavošanas gadā, līdz ar to pašvaldībai savlaicīgi, vismaz līdz budžeta sagatavošanas gada 15. oktobrim, ir jābūt pietiekami precīzai IIN daļas prognozei, līdz ar to aicinām izteikt pārejas noteikumu 4. punktu šādā redakcijā:

“4. Ministru kabinets viena mēneša laikā no likuma spēkā stāšanās dienas izdod šā likuma 3. panta otrajā daļā minēto rīkojumu.”

Izlīdzināmo vienību vērtību aprēķins
“Iegūtos datus par pašvaldību izdevumiem pa funkcionālajām kategrijām attiecina uz katru no kritēriju grupām.”

Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, norādot metodiku, kā tiek iegūti kritēriju grupu attiecināšanas koeficienti.

-