Atzinums

Veselības ministrija saskaņo projektu, vienlaikus izsakot priekšlikumu, ka noteikumu 17.4. apakšpunktā snieguma finansējuma aprēķina formulā nepieciešams pārskatīt  darba tirgus pieprasījuma koeficienta aprēķina "Di" elementu - prognozētais darbaspēka iztrūkums konkrētajā augstākās izglītības jomā saskaņā ar jaunākajām pieejamām Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm par vēlāko pieejamo gadu, jo Veselības nozare saskaras ar ilgstošu cilvēkresursu nodrošinājuma krīzi.
Praktizējošo māsu skaits ir uz pusi zemāks – OECD valstīs vidēji 8,8 uz 1000 iedzīvotājiem, Latvijā – 4,4, attiecīgi. Slimnīcās strādājošā personāla skaits Latvijā ir zemāks kā citās valstīs – ja OECD vidēji slimnīcu personāla nodrošinājums veido 14,7 uz 1000 iedzīvotājiem, tad Latvijā – 10,9 uz 1000 iedzīvotājiem. Joprojām dominē ārstniecības personu vecuma grupa pirmspensijas un pensijas vecumā. Latvija ierindojas trešajā vietā OECD valstu vidū pēc ārstu īpatsvara vecumā virs 55 gadiem (Latvijā – 47%, OECD- 34%).  
Pie tam Veselības  ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā "Par māsu nodarbinātību un profesijas attīstību" (23-TA-2096) secināts, ka, lai pēc 10 gadiem tuvinātu māsu skaita nodrošinājuma rādītāju šī brīža ES valstu vidējam līmenim, kompensējot paaudžu nomaiņai nepieciešamo resursu, jau šobrīd jāuzsāk mērķtiecīga rīcība māszinību studiju programmu absolventu skaita palielināšanai, pakāpeniski to dubultojot (vismaz 900 absolventu gadā 10 gadu periodā). 
Līdz ar to 2024.gadā un turpmāk ir nepieciešams pārskatīt Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes atbilstoši Veselības ministrijas un Eiropas Komisija DG Reform ģenerāldirektorāta tehniskā atbalsta projekta “Veselības darbaspēka stratēģija  Latvijā”  rezultātiem, tai skaitā, izstrādātajām nākotnes veselības aprūpes darbaspēka pieprasījuma prognozēm. 

-