Projekta ID
26-TA-1902Atzinuma sniedzējs
Latvijas Pašvaldību savienība
Atzinums iesniegts
13.08.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sarunu Vienošanās un domstarpību parakstītā protokola (2026. gada 29. jūnijā) 8.punkts "Par pašvaldību grupas (DEGURBA) noteikšanas metodiku" tika panākta vienošanās: Puses vienojas
IZM izvērtēt iespējamos risinājumus un veikt atbilstošus fiskālās ietekmes aprēķinus, ja papildus kvantitatīvajiem kritērijiem, kas tiek noteikti pēc pašvaldību iedalījuma DEGURBA grupās un jau noteiktiem izņēmuma gadījumiem atbilstoši 2026. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 204 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē” noteiktajam, lēmumu pieņemšanā par pedagogu darba samaksas finansēšanu vispārējā pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē tiktu izmantoti kombinēti kritēriji: demogrāfiskās tendences, izglītības kvalitāte, izglītības pieejamība, pašvaldības teritorijas attīstības vajadzības un perspektīvas.
IZM nepilda parakstīto vienošanos un nav pārskatījusi pašvaldījumu iedalījumu grupās. Neatbilstība ir aprakstīta pie 1.pielikuma.
IZM izvērtēt iespējamos risinājumus un veikt atbilstošus fiskālās ietekmes aprēķinus, ja papildus kvantitatīvajiem kritērijiem, kas tiek noteikti pēc pašvaldību iedalījuma DEGURBA grupās un jau noteiktiem izņēmuma gadījumiem atbilstoši 2026. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 204 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē” noteiktajam, lēmumu pieņemšanā par pedagogu darba samaksas finansēšanu vispārējā pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē tiktu izmantoti kombinēti kritēriji: demogrāfiskās tendences, izglītības kvalitāte, izglītības pieejamība, pašvaldības teritorijas attīstības vajadzības un perspektīvas.
IZM nepilda parakstīto vienošanos un nav pārskatījusi pašvaldījumu iedalījumu grupās. Neatbilstība ir aprakstīta pie 1.pielikuma.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Pašvaldību savienība ierosina noteikumu projekta 3. pielikumā veikt šādu grozījumu:
1. 3..DEGURBA pašvaldībām vidusskolas posmā (10.-12.klases), kā pamata normu pieļaujamo skolēnu skaitu noteikt 90.
Pamatojums:
Viens no būtiskākajiem ilgtspējīgas atalgojuma sistēmas priekšnosacījumiem ir prognozējams skolēnu skaits, kas ļauj plānot nepieciešamo pedagogu slodzi, mācību priekšmetu piedāvājumu un finansējumu vairākiem gadiem uz priekšu. Jāņem vērā, ka iedzīvotāju mobilitāte līdz ar to arī skolēnu notiek lielo pilsētu virzienā. Demogrāfijas prognozes liecina, ka iedzīvotāju skaits tai skaitā arī skolēnu skaits saruks arī novadu centros. Ir jānodrošina pietiekama un ilgtspējīga vidusskolas programmu pieejamība.
Jau šobrīd Saldus vidusskola nesasniedz noteikto skolēnu skaitu vidusskolas posmā 120, faktiskais skolēnu skaits ir 112 skolēni. Kritiska situācija ir arī citos novadu centros.
2.Atbalstāmm pārejas periodu, nosakot 10.–12. klašu grupā nodrošina vismaz 15 izglītojamos, tad 2026./2027. mācību gadā valsts, ievērojot šo noteikumu 9. punktu, piedalās pašvaldības, valsts augstskolas un privātās izglītības iestādes nodarbināto:
1. 3..DEGURBA pašvaldībām vidusskolas posmā (10.-12.klases), kā pamata normu pieļaujamo skolēnu skaitu noteikt 90.
Pamatojums:
Viens no būtiskākajiem ilgtspējīgas atalgojuma sistēmas priekšnosacījumiem ir prognozējams skolēnu skaits, kas ļauj plānot nepieciešamo pedagogu slodzi, mācību priekšmetu piedāvājumu un finansējumu vairākiem gadiem uz priekšu. Jāņem vērā, ka iedzīvotāju mobilitāte līdz ar to arī skolēnu notiek lielo pilsētu virzienā. Demogrāfijas prognozes liecina, ka iedzīvotāju skaits tai skaitā arī skolēnu skaits saruks arī novadu centros. Ir jānodrošina pietiekama un ilgtspējīga vidusskolas programmu pieejamība.
Jau šobrīd Saldus vidusskola nesasniedz noteikto skolēnu skaitu vidusskolas posmā 120, faktiskais skolēnu skaits ir 112 skolēni. Kritiska situācija ir arī citos novadu centros.
2.Atbalstāmm pārejas periodu, nosakot 10.–12. klašu grupā nodrošina vismaz 15 izglītojamos, tad 2026./2027. mācību gadā valsts, ievērojot šo noteikumu 9. punktu, piedalās pašvaldības, valsts augstskolas un privātās izglītības iestādes nodarbināto:
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
LPS iebilst pret atsevišķu pašvaldību pilsētu un apdzīvoto vietu grupu noteikšanu, neņemot demogrāfijas tendences.
1. Nepamatoti Saldus pilsētai ir noteikta 2.grupa, pielīdzinot valstspilsētām. Sākotnēji tika noteikta 3.grupa. Bez pamatojuma Saldus pilsētai ir piešķirta 2. grupa. Lūdzu noteikt 3.grupu.
Saldus pilsētas Iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējos trīs gados: 2025.g.- 9686; Iedzīvotāju blīvums 980,6 iedz./km2
2. Nepamatoti Aizkraukles pilsētai ir noteikta 2.grupa, pielīdzinot valstspilsētām. Lūdzu noteikt 3.grupu.
Aizkrauklē ir daudzstāvu apbūve līdz ar to, nekritiski piemērojot DEGURBA statistikas rīku, Aizkraukle nonāk 2.DEGURBA grupā. Aizkraukles pilsētas Iedzīvotāju skaits ir 6 689 (2025.gada dati), iedzīvotāju blīvums blīvums 832,0 iedz./km2 Maksimālais iedzīvotāju skaits pilsētā bija 1992. gadā — 10 521 cilvēks.
3. Nepamatoti Tukuma pilsētai noteikta 4.grupa. Tai ir jābūt 3.grupā.
Tukuma pilsētā ir 16 182 Iedzīvotāji (2025.gada dati), iedzīvotāju blīvums ir 1199,6 iedz./km2. Tukuma pilsētā ir stabili demogrāfiskie rādītāji.
4. Nepamatoti Bauskas pilsētai ir noteikta 2.grupa, pielīdzinot valstspilsētām. Ir jānosaka 3.grupa.
Bauskas pilsētā ir 9709 iedzīvotāji (2025. gada dati). Iedzīvotāju blīvums ir 972,2 iedz./km2.
Salīdzinājumam: Kuldīgas pilsētai ir noteikta 3.grupa ar iedzīvotāju skaitu 9863 (2025.gada dati), iedzīvotāju blīvums blīvums 789,0 iedz./km2, kas ir atbilstoši noteikts. Ar ko atšķiras Aizkraukle, Saldus un Bauska?
1. Nepamatoti Saldus pilsētai ir noteikta 2.grupa, pielīdzinot valstspilsētām. Sākotnēji tika noteikta 3.grupa. Bez pamatojuma Saldus pilsētai ir piešķirta 2. grupa. Lūdzu noteikt 3.grupu.
Saldus pilsētas Iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējos trīs gados: 2025.g.- 9686; Iedzīvotāju blīvums 980,6 iedz./km2
2. Nepamatoti Aizkraukles pilsētai ir noteikta 2.grupa, pielīdzinot valstspilsētām. Lūdzu noteikt 3.grupu.
Aizkrauklē ir daudzstāvu apbūve līdz ar to, nekritiski piemērojot DEGURBA statistikas rīku, Aizkraukle nonāk 2.DEGURBA grupā. Aizkraukles pilsētas Iedzīvotāju skaits ir 6 689 (2025.gada dati), iedzīvotāju blīvums blīvums 832,0 iedz./km2 Maksimālais iedzīvotāju skaits pilsētā bija 1992. gadā — 10 521 cilvēks.
3. Nepamatoti Tukuma pilsētai noteikta 4.grupa. Tai ir jābūt 3.grupā.
Tukuma pilsētā ir 16 182 Iedzīvotāji (2025.gada dati), iedzīvotāju blīvums ir 1199,6 iedz./km2. Tukuma pilsētā ir stabili demogrāfiskie rādītāji.
4. Nepamatoti Bauskas pilsētai ir noteikta 2.grupa, pielīdzinot valstspilsētām. Ir jānosaka 3.grupa.
Bauskas pilsētā ir 9709 iedzīvotāji (2025. gada dati). Iedzīvotāju blīvums ir 972,2 iedz./km2.
Salīdzinājumam: Kuldīgas pilsētai ir noteikta 3.grupa ar iedzīvotāju skaitu 9863 (2025.gada dati), iedzīvotāju blīvums blīvums 789,0 iedz./km2, kas ir atbilstoši noteikts. Ar ko atšķiras Aizkraukle, Saldus un Bauska?
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Pašvaldību savienība ierosina noteikumu projekta 3. pielikumā veikt šādu grozījumu:
1. 3..DEGURBA pašvaldībām vidusskolas posmā (10.-12.klases), kā pamata normu pieļaujamo skolēnu skaitu noteikt 90.
Pamatojums:
Viens no būtiskākajiem ilgtspējīgas atalgojuma sistēmas priekšnosacījumiem ir prognozējams skolēnu skaits, kas ļauj plānot nepieciešamo pedagogu slodzi, mācību priekšmetu piedāvājumu un finansējumu vairākiem gadiem uz priekšu. Jāņem vērā, ka iedzīvotāju mobilitāte līdz ar to arī skolēnu notiek lielo pilsētu virzienā. Demogrāfijas prognozes liecina, ka iedzīvotāju skaits tai skaitā arī skolēnu skaits saruks arī novadu centros. Ir jānodrošina pietiekama un ilgtspējīga vidusskolas programmu pieejamība.
Jau šobrīd Saldus vidusskola nesasniedz noteikto skolēnu skaitu vidusskolas posmā 120, faktiskais skolēnu skaits ir 112 skolēni. Kritiska situācija ir arī citos novadu centros.
2.Atbalstāmm pārejas periodu, nosakot mazāku skolēnu skaitu 10.–12. klašu grupā - nodrošina vismaz 15 izglītojamos, tad 2026./2027. mācību gadā valsts, ievērojot šo noteikumu 9. punktu, piedalās pašvaldības, valsts augstskolas un privātās izglītības iestādes nodarbināto
1. 3..DEGURBA pašvaldībām vidusskolas posmā (10.-12.klases), kā pamata normu pieļaujamo skolēnu skaitu noteikt 90.
Pamatojums:
Viens no būtiskākajiem ilgtspējīgas atalgojuma sistēmas priekšnosacījumiem ir prognozējams skolēnu skaits, kas ļauj plānot nepieciešamo pedagogu slodzi, mācību priekšmetu piedāvājumu un finansējumu vairākiem gadiem uz priekšu. Jāņem vērā, ka iedzīvotāju mobilitāte līdz ar to arī skolēnu notiek lielo pilsētu virzienā. Demogrāfijas prognozes liecina, ka iedzīvotāju skaits tai skaitā arī skolēnu skaits saruks arī novadu centros. Ir jānodrošina pietiekama un ilgtspējīga vidusskolas programmu pieejamība.
Jau šobrīd Saldus vidusskola nesasniedz noteikto skolēnu skaitu vidusskolas posmā 120, faktiskais skolēnu skaits ir 112 skolēni. Kritiska situācija ir arī citos novadu centros.
2.Atbalstāmm pārejas periodu, nosakot mazāku skolēnu skaitu 10.–12. klašu grupā - nodrošina vismaz 15 izglītojamos, tad 2026./2027. mācību gadā valsts, ievērojot šo noteikumu 9. punktu, piedalās pašvaldības, valsts augstskolas un privātās izglītības iestādes nodarbināto
Piedāvātā redakcija
-