Atzinums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Regulas (ES) 2023/1805 par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (turpmāk – Regula 2023/1805) 3. panta 40. punktā ir norādīta jēdziena “administrējošā valsts” definīcija, proti, tā ir dalībvalsts, kas noteikta, piemērojot Direktīvas 2003/87/EK 3gf. panta 1. punktu uzņēmumam šīs regulas nozīmē, neskarot attiecīgajā dalībvalstī atbildīgo kompetento iestāžu izvēli.
Izskatot likumprojektu secināms, ka Direktīvas 2003/87/EK 3gf. panta 1. punkts ir pārņemts likumprojekta 17. panta trešajā daļā. Turklāt jāņem vērā, ka Regulas 2023/1805 3. apsvērumā un 1. pantā minētais mērķis atbilst likumprojekta 2. pantā formulētajam likuma mērķim, kas ir, saskaņā ar Eiropas Savienības mērķi vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Tādējādi, likumprojekta 17. panta trešajā daļā minētais ir attiecināms arī uz Regulas 2023/1805 3. panta 40. punktā noteikto definīciju "administrējošā valsts".
Regulas 2023/1805 mērķa, kā arī, likumprojekta mērķa sasniegšanai ir būtiski noteikt administrējošās valsts kompetento iestādi Regulas 2023/1805 izpratnē. Atbilstoši Regulai 2023/1805 šai iestādei, cita starpā, ir šādas tiesības un pienākumi:
- Veikt papildus pārbaudes (Regulas 2023/1805 17. pants);
- Regulā noteiktajos gadījumos izdot FuelEU atbilstības dokumentu (Regulas 2023/1805 22. panta 2. un 5. punkts);
- Piemērot FuelEU soda naudas (Regulas 2023/1805 23. pants);
- Sniegt ziņojumus FuelEU datubāzē (Regulas 2023/1805 19., 20. pants).
Ņemot vērā likuma “Par piesārņojumu” 45.¹ pantā un 47. panta ceturtajā daļā noteikto Valsts vides dienesta kompetenci attiecībā uz jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, lūdzam likumprojektā iekļaut normas, kas noteic, ka Regulas 2023/1805 izpratnē administrējošās valsts kompetentā iestāde ir Valsts vides dienests, un attiecīgi precizēt likumprojekta anotāciju.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 4. panta piektās daļas 2. punkts ir skatāms kopsakarā ar likumprojekta 4. panta sesto daļu. Satiksmes ministrija konceptuāli neiebilst būt par koordinējošo iestādi transporta sadaļai, kuras mērķu un pasākumu izpilde ir vairāku ministriju rīcība un veiktie pasākumi, tostarp pašvaldību. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka likumprojekta 4. panta sestā daļa paredz šai koordinējošajai iestādei nodrošināt pasākumu īstenošanu un izvērtēt īstenoto pasākumu efektivitāti arī transporta sektoram, kas ir daļa no neETS sektora, kam kopējais emisiju mazinājums ir 17 %. Vienlaikus specifiski transporta sektoram konkrēts mērķis nav noteikts. Līdz ar to, lai vienotos par šādu atbildību, ir nepieciešama vienota izpratne par minētās atbildības izpildīšanu, tostarp par juridiskajiem instrumentiem šādu normu izpildē. Saskaņā ar NEKP plāna izstrādes procesu, Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā plānu, balstoties uz saviem aprēķiniem un modeļiem jeb koordinē šo procesu, un ciešā sadarbībā ar nozaru ministrijām, kas sniedz priekšlikumus pasākumiem, tāpat uztur empīrisko bāzi un valsts līmenī virza kopējo politiku. Līdz ar to, ja pēc NEKP plāna pieņemšanas saskaņā ar likumprojektu šī funkcija tiek nodota citām ministrijām, lūdzam skaidrot, ar kādiem instrumentiem Satiksmes ministrija var nodrošināt plānā paredzēto transporta sadaļā citu ministriju, kā arī pašvaldību, pasākumu izpildi pēc būtības, īpaši ņemot vērā likumprojekta 3. pielikuma 1. punktā minētās darbības. Tāpat lūdzam skaidrot, kādā veidā ir jāvērtē šo pasākumu efektivitāte. Klimata un enerģētikas ministrija redz neETS sektoru mērķu izpildi un var rīkoties vai aicināt uz rīcību, ja kādam sektoram ir problemātiski sasniegt mērķus un nav pieejams finansējums, lai gan tas ir identificēts atbilstoši likumprojekta 4. panta sestās daļas otrā punkta prasībām. Gan vairākās Klimata un enerģētikas ministrijas organizētajās sanāksmēs, gan 2024. gada 17. janvāra Enerģētikas, vides un klimata jautājumu tematiskās komitejas sēdē tika uzrunāti šie praktiskie jautājumi, uz kuriem ir nepieciešams saņemt skaidras atbildes no Klimata un enerģētikas ministrijas kā šī regulējuma izstrādātājas. Tāpat Satiksmes ministrija ir aicinājusi Klimata un enerģētikas ministriju sasaukt sanāksmi par šo jautājumu, tostarp 2024. gada 11. janvāra Klimata politikas koordinācijas starpministriju darba grupas sanāksmē, kurā Klimata un enerģētikas ministrija solīja sasaukt sanāksmi par šo jautājumu, kas joprojām uz atzinuma sniegšanas dienu nav sasaukta. Klimata un enerģētikas ministrija tika izveidota, lai horizontāli vērtētu un uzraudzītu klimata jautājumus, kā arī ir atbildīga par Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam (NEKP2030) pārskata izstrādi un pārskatā iekļauto pasākumu izvērtējumu. Tāpat atkārtoti uzsveram nepieciešamību nodrošināt analītisko atbalstu sektoru koordinējošajām ministrijām, lai nodrošinātu laicīgu vērtējumu par NEKP2030 iekļauto pasākumu sniegto SEG samazinājumu, kas ļautu virzīties uz SEG emisiju samazināšanas un klimata mērķu izpildi – šim procesam jābūt proaktīvam, nevis post factum pēc neizpildes fakta konstatācijas.

-

Satiksmes ministrija uztur 2023. gada 16. novembra atzinumā ietverto iebildumu (izziņas 58. punkts): Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumu Nr. 817 "Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums" 4.1.apakšpunktu viena no KEM funkcijām ir izstrādāt klimata politiku, savukārt saskaņā ar minēto noteikumu 4.3. apakšpunktu, KEM funkcija ir organizēt un koordinēt politikas īstenošanu klimata politikas jomā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam likumprojekta 4. panta piektajā daļā norādīt Klimata un enerģētikas ministriju kā atbildīgo ministriju par politikas izstrādi un īstenošanu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes jomā, savukārt pārējās ministrijas norādīt kā sadarbības ministrijas, tostarp likumprojekta 4. panta piektās daļas 2. punktā Satiksmes ministriju norādīt kā vienu no sadarbības ministrijām transporta sektorā, nevis kā koordinējošo.
Tas, ka Klimata un enerģētikas ministrija būs atbildīga par visu likumprojekta 4. panta piektajā daļā minētās politikas izstrādi un īstenošanu, radīs vienādu izpratni un mērķu sasniegšanu visā valstī, nevis sadrumstalotu izpratni pa atsevišķām nozarēm.

-

Satiksmes ministrija iebilst pret likumprojekta 6. panta piektās daļas pašreizējo redakciju, kurā iekļauta atbildība sektoru koordinējošajām ministrijām nodrošināt finansējumu gada emisijas sadales vienību un piesaistes vienību iegādei, ja, izstrādājot šā panta trešajā daļā minēto informatīvo ziņojumu, tiek konstatēta siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes sektorālo mērķu neizpilde. Šis jautājums ir skatāms kopā ar iebildumu pie likumprojekta 4. panta.

-

Saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 1. panta 3.⁵ punktā noteikto definīciju, Latvijas Republika, kā gaisa kuģa operatora administrējošā dalībvalsts tiek noteikta divos gadījumos:
1) pati Latvijas Republika ir izdevusi gaisa kuģa operatoram darbības licenci (izdod Satiksmes ministrija);
2) gaisa kuģa operatoram darbības licenci izdevusi valsts, kas nav ES ETS emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts un Latvijas Republika ir dalībvalsts ar lielāko aprēķināto aviācijas emisiju daudzumu lidojumos, ko veicis attiecīgais gaisa kuģa operators bāzes gadā (kalendārais gads, kas sākas 2006. gada 1. janvārī, vai gaisa kuģa operatora darbības pirmais kalendārais gads tiem gaisa kuģu operatoriem, kuri aviācijas darbības sākuši pēc 2006. gada 1. janvāra).
Lai novērstu iespējamos pārpratumus tiesību normu piemērošanā un attiecināšanā, kā arī vienādotu tiesību normu redakcijas, kas pēc būtības izsaka vienu un to pašu, lūdzam likumprojekta 15. panta otrās daļas 2. punktu izteikt piedāvātajā redakcijā.

2) gaisa kuģa operatoram ir spēkā esoša darbības licence, ko izdevusi valsts, kas nav Eiropas Savienības emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts, un Latvijas Republika ir dalībvalsts ar lielāko aprēķināto aviācijas emisiju daudzumu lidojumos, ko veicis attiecīgais gaisa kuģa operators bāzes gadā (kalendārais gads, kas sākas 2006. gada 1. janvārī, vai gaisa kuģa operatora darbības pirmais kalendārais gads tiem gaisa kuģu operatoriem, kuri aviācijas darbības sākuši pēc 2006. gada 1. janvāra).

Likumprojekta 30. panta trešās daļas pēdējais teikums noteic, ka par izdoto karoga valsts aizturēšanas rīkojumu Kuģošanas drošības inspekcija vienas darbdienas laikā nosūta paziņojumu kuģa kapteinim un tā kuģošanas sabiedrībai. No minētās tiesību normas konteksta secināms, ka Kuģošanas drošības inspekcijas rīkojums ir balstīts uz Valsts vides dienesta lēmumu. Attiecīgi, lai Kuģošanas drošības inspekcija varētu izdot rīkojumu, Valsts vides dienestam vispirms ir jāinformē Kuģošanas drošības inspekcija par šo lēmumu.
Tāpat par pieņemto karoga valsts aizturēšanas rīkojumu ir jāpaziņo Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regulas (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK, 20. panta trešajā daļā noteiktajiem adresātiem.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izteikt likumprojekta 30. panta trešās daļas pēdējo teikumu piedāvātajā redakcijā un attiecīgi precizēt likumprojekta anotāciju.

Par pieņemto lēmumu Valsts vides dienests vienas darbdienas laikā paziņo Kuģošanas drošības inspekcijai, lūdzot izdot karoga valsts aizturēšanas rīkojumu līdz brīdim, kad kuģošanas sabiedrība ir izpildījusi kvotu monitorēšanas un ziņošanas pienākumus. Par pieņemto karoga valsts aizturēšanas rīkojumu Kuģošanas drošības inspekcija vienas darbdienas laikā paziņo kuģa kapteinim un tā kuģošanas sabiedrībai, Valsts vides dienestam, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam, Eiropas Komisijai, Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA) un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Likumprojekta izziņā vairākkārt minēts, ka likumprojektā attiecībā uz administratīvo sodu piemērošanu, kas iepriekš bija minēti likumprojekta 33. pantā, turpmāk noteikti likumprojekta 51. pantā, savukārt, likumprojektam nav 51. panta (pēdējais ir 50. pants). Par likumprojekta 33. pantu Satiksmes ministrija bija izteikusi iebildumu, kas skar arī VA "Civilās aviācijas aģentūra" likumprojektā paredzētās kompetences.
Ņemot vērā minēto, lūdzam attiecīgi precizēt likumprojektu un tā izziņu..

-

Likumprojekta anotācijas risinājuma apraksta sadaļā, par to, kas tiek pārņemts ar likumprojekta 15. pantu, minēts, ka likumprojekta 15. panta pirmajā daļā tiek pārņemta likuma “Par piesārņojumu” 1. panta 35. punktā noteiktā definīcija par administrējošo dalībvalsti, nosakot, kādos gadījumos Latvija ir gaisa kuģa operatora administrējošā dalībvalsts.
Lūdzam precizēt likumprojekta anotāciju, norādot, ka likuma “Par piesārņojumu” 1. panta 3.⁵ punktā noteiktā definīcija par gaisa kuģa operatora administrējošo dalībvalsti tiek pārņemta ar likumprojekta 15. panta otro daļu.
Vienlaikus lūdzam likumprojekta anotācijā norādīt, kura tiesību norma tiek pārņemta ar likumprojekta 15. panta pirmo daļu.
Papildus lūdzam likumprojekta anotācijā precizēt vai skaidrot informāciju par likumprojekta 1. panta trešo daļu, jo tajā ir noteikta definīcija, kas ir “siltumnīcefekta gāzes” un nav izprotams, kā uz to attiecas likumprojekta anotācijā minētais, ka ar šo tiek noteikts, ka “tiem gaisa kuģa operatoriem, kuri neietilpst ETS tvērumā, nav tiesību ETS ietvaros uz emisijas kvotām, un secīgi nav arī pienākumu attiecībā uz ziņošanu.”

-

Lūdzam likumprojekta anotācijas risinājuma apraksta sadaļā, par to, kas tiek noteikts ar likumprojekta 29. pantu, precizēt VA "Civilās aviācijas aģentūra" kompetences jomu šī likumprojekta uzraudzības un izpildes kontroles pamatprincipu nodrošināšanā, precizējot, par kādu gaisa kuģu operatoru ES ETS darbību uzraudzību šī likumprojekta ietvarā VA "Civilās aviācijas aģentūra" ir atbildīga. Minot, ka VA "Civilās aviācijas aģentūra" ir vispārēji atbildīga par gaisa kuģu operatoru uzraudzību, var noprast, ka VA "Civilās aviācijas aģentūra" atbild arī par to gaisa kuģu operatoru ar šo likumprojektu noteikto pienākumu izpildes uzraudzību, kuru izpildes nodrošināšana ir citu iestāžu kompetencē, piemēram, Klimata un enerģētikas ministrijas, vai tās padotības iestāžu atbildībā, kas atspoguļots arī likumprojekta 29. panta pirmajā daļā.
Ņemot vērā, ka VA "Civilās aviācijas aģentūra" uzraudzības kompetence attiecībā uz gaisa kuģu operatoru darbībām ES ETS ir tikai daļēja, lūdzam likumprojekta anotācijā precizēt VA "Civilās aviācijas aģentūra" uzraudzības un izpildes kontroles funkcijas likumprojekta ietvaros.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 5.3. sadaļu, norādot, ka ar likumprojektu tiek īstenotas arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Regulas (ES) 2023/1805 par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK prasības.

-

Lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 7.4. sadaļas "Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru" tabulu ar informāciju pie “4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)”, norādot, ka ar likumprojekta 16. panta divpadsmitās daļas 5. punktu, 20. panta ceturtās daļas 1. punktu un 31. panta trešo daļu tiek paplašinātas VA "Civilās aviācijas aģentūra" funkcijas attiecībā uz ETS2 administrēšanas darbiem (piem. ziņojumu par aviācijas ietekmi, kas nav saistīta ar oglekļa dioksīda emisijām, uzraudzība, kvotu sadales tabulas un darbības starptautiskās aviācijas oglekļa dioksīda kompensēšanas un samazināšanas shēmā).

-

Regulas 2023/1805 23. panta 11. punktā ir noteikts, ka dalībvalstis cenšas nodrošināt, ka ieņēmumus, kas gūti no FuelEU soda naudām, vai to finansiālās vērtības ekvivalentu izmanto, lai atbalstītu atjaunīgo un mazoglekļa degvielu ātru ieviešanu un izmantošanu jūrniecības nozarē, stimulējot lielāka atjaunīgo un mazoglekļa degvielu daudzuma ražošanu jūrniecības nozarē, veicinot piemērotu bunkurēšanas iekārtu vai OPS infrastruktūras ierīkošanu ostās un atbalstot inovatīvāko tehnoloģiju izstrādi, testēšanu un ieviešanu flotē, lai panāktu ievērojamus emisiju samazinājumus. Līdz 2030. gada 30. jūnijam un pēc tam reizi piecos gados dalībvalstis publisko ziņojumu par to, kā izlietoti ieņēmumi, kas gūti no FuelEU soda naudām piecu gadu laikā pirms katra šāda ziņojuma gada, tostarp informāciju par saņēmējiem un izdevumu līmeni saistībā ar pirmajā daļā uzskaitītajiem mērķiem.
Atbilstoši minētajai Regulas normai un, ņemot vērā likumprojekta mērķi, lūdzam likumprojektā paredzēt arī FuelEU soda naudas izmantošanas (iekasēšanas, izlietošanas) kārtību un ziņojuma par to izmantošanu sagatavošanas kārtību, uz attiecīgi precizēt likumprojekta anotāciju.

-

Ņemot vērā Regulas 2023/1805 25. panta 1. punktu, lūdzam likumprojekta 50. pantā paredzēt administratīvo atbildību par Regulas 2023/1805 prasību pārkāpumiem un attiecīgi precizēt likumprojekta anotāciju.

-