Projekta ID
24-TA-1245Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija"
Atzinums iesniegts
13.06.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Plānošanas dokumenta konsolidētā versija
Iebildums
Biedrība “Latvijas Interneta asociācija” (turpmāk - LIA) un “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija” (turpmāk - LIKTA) ir izskatījušas un konceptuāli iebilst grozījumu priekšlikumam “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam” (24-TA-1245) (turpmāk - Programma).
Programmas projekts paredz samazināt 1.4.prioritātes “Digitālā savienojamība” 1.4.1.SAM “Uzlabot digitālo savienojamību” pieejamo finansējumu 21 815 259 EUR apmērā (Programmas 14.tabula dzēsta rinda ar kodu 32), kas tika paredzēts ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras izveidei elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai galalietotājiem (“pēdējā jūdze”), un atvilces maršrutēšanas (“vidējās jūdzes”) tīkla izveide baltajās teritorijās, lai veicinātu elektronisko sakaru pakalpojumu atbilstību Savienojamības paziņojuma mērķiem. Grozījumi tiek veikti arī Programmas 2. un 3. tabulā Politikas mērķa iznākuma rādītājos, atbilstoši pieejamā finansējuma samazinājumam. Faktiski grozījumi paredz, ka gandrīz 19 tūkstošiem mājsaimniecību/uzņēmumu joprojām nebūs pieejams ātrs internets.
IKT nozares nevalstisko organizāciju ieskatā šādas izmaiņas nav akceptējamas un finansējumam ir jāsaglabā, lai realizētu Savienojamības paziņojuma “Paziņojumā par Gigabitu sabiedrību[1]” un Elektronisko sakaru nozares plānā[2] noteikto mērķu sasniegšanai, kas paredz visām Eiropas mājsaimniecībām piekļuvi interneta savienojamībai, kas nodrošina vismaz 100 Mb/s, kā arī gigabitu savienojamību visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piemēram, skolām, transporta mezgliem un galvenajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī uzņēmumiem, kas intensīvi izmanto digitālos resursus.
Šobrīd ir apzinātas vairāk kā 500 000 “baltās” teritorijas[3] (adrešu līmenī), kur gala lietotājiem nav pieejams kvalitatīvs internets.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar 2020. gadā Satiksmes ministrijas pasūtīto pētījumu tika sniegts novērtējums par investīciju nepietiekamību sakaru nozarē, kas jārisina, lai sasniegtu ES savienojamības mērķus. Investīciju nepietiekamība atkarībā no valsts izvēlētā scenārija, kas tika izskatīti pētījumā, ir līdz 957 milj. EUR. Tātad jau sākotnēji paredzētais ERAF finansējums ~ 32,9 miljoni EUR ir tālu no nepieciešamā, un plānotie Programmas grozījumi, to samazina līdz minimumam. Jāņem vērā, ka augstas veiktspējas tīkla izbūves izmaksas ir dārgas un vienam operatoram vietās, kur nav pietiekams klientu skaits (baltajās teritorijās), investēt ir neizdevīgi. Vidējās viena km optiskā tīkla infrastruktūras izbūves izmaksas svārstās no 30-40 tūkstošiem EUR/km, savukārt jauna sakaru torņa būvniecība, atkarībā no augstuma un nestspējas, izmaksas ir ~200- 350 tūkstoši EUR. Līdz ar to valsts un/vai Eiropas savienības atbalsts ir vitāli nepieciešams, lai mazinātu digitālo plaisu un veicinātu augstas veiktspējas tīklu pieejamību visiem valsts iedzīvotājiem/uzņēmumiem, kā arī stiprinātu valsts digitālo drošību un redundanci.
Piemēram Lietuvā līdz 2026.gada aprīlim plānots realizēt projektu “Īpaši ātrdarbīga komunikāciju infrastruktūra” (turpmāk – ISRI projekts[4]), kura mērķis ir nodrošināt piekļuvi gigabitu ātruma platjoslas pakalpojumiem sociālo un ekonomisko progresu veicinošām struktūrām un elektronisko sakaru komersantiem, kas atrodas "baltajos apgabalos". Projekta ietvaros plānots izveidot gigabitu ātruma savienojumu piekļuvi laukos/attālajos rajonos 5000 objektu, izbūvējot 2050 km optiskā tīkla infrastruktūras un 12 jaunus 30 m augstus sakaru torņus. Kopējās projekta izmaksas plānotas ~49 miljoni EUR un to plānots realizēt piesaistot Eiropas Savienības Ekonomikas atveseļošanas un noturības fonda finanšu līdzekļus.
Tāpat lietuvieši līdz 2027.gada aprīlim plāno realizēt projektu “Īpaši ātrgaitas sakaru infrastruktūras attīstība” (turpmāk -ISRI-2 projekts[5]), kura mērķis ir nodrošināt piekļuvi īpaši ātrdarbīgiem sakariem mājām un uzņēmumiem, kur infrastruktūras attīstību un pakalpojumu sniegšanu nevar nodrošināt tirgus dalībnieki. Ātrgaitas sakaru piekļuvi plānots nodrošināt 14 909 mājsaimniecībām, 1 348 uzņēmumiem, un projekta laikā izveidoto infrastruktūru varēs izmantot 138 elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji. Pētījuma laikā tika noteikts, ka, lai nodrošinātu minēto rādītāju sasniegšanu, būs nepieciešams izbūvēt 63 jaunus sakaru torņus un uzstādīt sakaru infrastruktūras funkcionalitātei nepieciešamo aprīkojumu. Plānotās projekta izmaksas ir 30 miljoni EUR.
LIA un LIKTA iebilst minētajiem Programmas grozījumiem un lūdz saglabāt 1.4.prioritātes “Digitālā savienojamība” 1.4.1.SAM “Uzlabot digitālo savienojamību” finansējumu un tā mērķa iznākumu rādītājus esošajā redakcijā. Vienlaicīgi, sakaru nozares lielie spēlētāji (LMT, BITE, Tele2, LVRTC un TET, kā arī pēc nepieciešamības pieaicinot citus elektronisko sakaru komersantus) ir gatavi organizēt darba grupu, lai vienotos par plānu (projekta aprakstu) saistībā šobrīd Programmā noteiktā finansējuma (~28 miljonus EUR) investēšanu un plānošanas dokumentos noteikto sakaru nozares rādītāju sasniegšanu. Un vienlaikus lai spētu izpildīt Latvijas IKT stratēģiskos mērķis. Papildus norādām, ka mūsu ieskatā optimālākais modelis ātram rezultātam ir darboties pēc konsorciju principa, proti, ka projekta pieteikums tiek atbalstīts un nepieciešamo rezultātu sasniegšana tiek nodrošināta ar konsorcija - vairāku tirgus dalībnieku dalību. Mūsu ieskatā šāda pieeja nodrošinātu vairāku darba paku izpildi paralēli, kopēju tīkla plānošanu un realizāciju, nodrošinot iespējami ātrāko un efektīvāko rezultātu gala patērētājam, sociālo un ekonomisko progresu veicinošām struktūrām.
LIA un LIKTA izsaka gatavību aktīvi ņemt dalību labākā iespējamā risinājuma izstrādē, lai maksimāli efektīvi stiprinātu un izvērstu ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu.
Latvijas Interneta asociācijas
Valdes priekšsēdētājs Andis Āriņš
Latvijas Informācijas un komunikācijas
tehnoloģijas asociācijas
Valdes priekšsēdētājs Andris Melnūdris
[1] Eiropas Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību” (COM(2016) 587 final).
[2] Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns - https://likumi.lv/ta/id/327586-par-elektronisko-sakaru-nozares-attistibas-planu-2021-2027-gadam
[3] Teritorijas, kurās iespējams valsts atbalsts - https://www.cfla.gov.lv/lv/2-4-1-2-i
[4] ISRI projekts- https://placiajuostis.lrv.lt/en/projects/isri/
[5] ISRI-2 projekts- https://placiajuostis.lrv.lt/en/projects/isri2/
Programmas projekts paredz samazināt 1.4.prioritātes “Digitālā savienojamība” 1.4.1.SAM “Uzlabot digitālo savienojamību” pieejamo finansējumu 21 815 259 EUR apmērā (Programmas 14.tabula dzēsta rinda ar kodu 32), kas tika paredzēts ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras izveidei elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai galalietotājiem (“pēdējā jūdze”), un atvilces maršrutēšanas (“vidējās jūdzes”) tīkla izveide baltajās teritorijās, lai veicinātu elektronisko sakaru pakalpojumu atbilstību Savienojamības paziņojuma mērķiem. Grozījumi tiek veikti arī Programmas 2. un 3. tabulā Politikas mērķa iznākuma rādītājos, atbilstoši pieejamā finansējuma samazinājumam. Faktiski grozījumi paredz, ka gandrīz 19 tūkstošiem mājsaimniecību/uzņēmumu joprojām nebūs pieejams ātrs internets.
IKT nozares nevalstisko organizāciju ieskatā šādas izmaiņas nav akceptējamas un finansējumam ir jāsaglabā, lai realizētu Savienojamības paziņojuma “Paziņojumā par Gigabitu sabiedrību[1]” un Elektronisko sakaru nozares plānā[2] noteikto mērķu sasniegšanai, kas paredz visām Eiropas mājsaimniecībām piekļuvi interneta savienojamībai, kas nodrošina vismaz 100 Mb/s, kā arī gigabitu savienojamību visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piemēram, skolām, transporta mezgliem un galvenajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī uzņēmumiem, kas intensīvi izmanto digitālos resursus.
Šobrīd ir apzinātas vairāk kā 500 000 “baltās” teritorijas[3] (adrešu līmenī), kur gala lietotājiem nav pieejams kvalitatīvs internets.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar 2020. gadā Satiksmes ministrijas pasūtīto pētījumu tika sniegts novērtējums par investīciju nepietiekamību sakaru nozarē, kas jārisina, lai sasniegtu ES savienojamības mērķus. Investīciju nepietiekamība atkarībā no valsts izvēlētā scenārija, kas tika izskatīti pētījumā, ir līdz 957 milj. EUR. Tātad jau sākotnēji paredzētais ERAF finansējums ~ 32,9 miljoni EUR ir tālu no nepieciešamā, un plānotie Programmas grozījumi, to samazina līdz minimumam. Jāņem vērā, ka augstas veiktspējas tīkla izbūves izmaksas ir dārgas un vienam operatoram vietās, kur nav pietiekams klientu skaits (baltajās teritorijās), investēt ir neizdevīgi. Vidējās viena km optiskā tīkla infrastruktūras izbūves izmaksas svārstās no 30-40 tūkstošiem EUR/km, savukārt jauna sakaru torņa būvniecība, atkarībā no augstuma un nestspējas, izmaksas ir ~200- 350 tūkstoši EUR. Līdz ar to valsts un/vai Eiropas savienības atbalsts ir vitāli nepieciešams, lai mazinātu digitālo plaisu un veicinātu augstas veiktspējas tīklu pieejamību visiem valsts iedzīvotājiem/uzņēmumiem, kā arī stiprinātu valsts digitālo drošību un redundanci.
Piemēram Lietuvā līdz 2026.gada aprīlim plānots realizēt projektu “Īpaši ātrdarbīga komunikāciju infrastruktūra” (turpmāk – ISRI projekts[4]), kura mērķis ir nodrošināt piekļuvi gigabitu ātruma platjoslas pakalpojumiem sociālo un ekonomisko progresu veicinošām struktūrām un elektronisko sakaru komersantiem, kas atrodas "baltajos apgabalos". Projekta ietvaros plānots izveidot gigabitu ātruma savienojumu piekļuvi laukos/attālajos rajonos 5000 objektu, izbūvējot 2050 km optiskā tīkla infrastruktūras un 12 jaunus 30 m augstus sakaru torņus. Kopējās projekta izmaksas plānotas ~49 miljoni EUR un to plānots realizēt piesaistot Eiropas Savienības Ekonomikas atveseļošanas un noturības fonda finanšu līdzekļus.
Tāpat lietuvieši līdz 2027.gada aprīlim plāno realizēt projektu “Īpaši ātrgaitas sakaru infrastruktūras attīstība” (turpmāk -ISRI-2 projekts[5]), kura mērķis ir nodrošināt piekļuvi īpaši ātrdarbīgiem sakariem mājām un uzņēmumiem, kur infrastruktūras attīstību un pakalpojumu sniegšanu nevar nodrošināt tirgus dalībnieki. Ātrgaitas sakaru piekļuvi plānots nodrošināt 14 909 mājsaimniecībām, 1 348 uzņēmumiem, un projekta laikā izveidoto infrastruktūru varēs izmantot 138 elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji. Pētījuma laikā tika noteikts, ka, lai nodrošinātu minēto rādītāju sasniegšanu, būs nepieciešams izbūvēt 63 jaunus sakaru torņus un uzstādīt sakaru infrastruktūras funkcionalitātei nepieciešamo aprīkojumu. Plānotās projekta izmaksas ir 30 miljoni EUR.
LIA un LIKTA iebilst minētajiem Programmas grozījumiem un lūdz saglabāt 1.4.prioritātes “Digitālā savienojamība” 1.4.1.SAM “Uzlabot digitālo savienojamību” finansējumu un tā mērķa iznākumu rādītājus esošajā redakcijā. Vienlaicīgi, sakaru nozares lielie spēlētāji (LMT, BITE, Tele2, LVRTC un TET, kā arī pēc nepieciešamības pieaicinot citus elektronisko sakaru komersantus) ir gatavi organizēt darba grupu, lai vienotos par plānu (projekta aprakstu) saistībā šobrīd Programmā noteiktā finansējuma (~28 miljonus EUR) investēšanu un plānošanas dokumentos noteikto sakaru nozares rādītāju sasniegšanu. Un vienlaikus lai spētu izpildīt Latvijas IKT stratēģiskos mērķis. Papildus norādām, ka mūsu ieskatā optimālākais modelis ātram rezultātam ir darboties pēc konsorciju principa, proti, ka projekta pieteikums tiek atbalstīts un nepieciešamo rezultātu sasniegšana tiek nodrošināta ar konsorcija - vairāku tirgus dalībnieku dalību. Mūsu ieskatā šāda pieeja nodrošinātu vairāku darba paku izpildi paralēli, kopēju tīkla plānošanu un realizāciju, nodrošinot iespējami ātrāko un efektīvāko rezultātu gala patērētājam, sociālo un ekonomisko progresu veicinošām struktūrām.
LIA un LIKTA izsaka gatavību aktīvi ņemt dalību labākā iespējamā risinājuma izstrādē, lai maksimāli efektīvi stiprinātu un izvērstu ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu.
Latvijas Interneta asociācijas
Valdes priekšsēdētājs Andis Āriņš
Latvijas Informācijas un komunikācijas
tehnoloģijas asociācijas
Valdes priekšsēdētājs Andris Melnūdris
[1] Eiropas Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību” (COM(2016) 587 final).
[2] Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns - https://likumi.lv/ta/id/327586-par-elektronisko-sakaru-nozares-attistibas-planu-2021-2027-gadam
[3] Teritorijas, kurās iespējams valsts atbalsts - https://www.cfla.gov.lv/lv/2-4-1-2-i
[4] ISRI projekts- https://placiajuostis.lrv.lt/en/projects/isri/
[5] ISRI-2 projekts- https://placiajuostis.lrv.lt/en/projects/isri2/
Piedāvātā redakcija
-