Atzinums

Lūdzam anotāciju papildināt un skaidrot, kādu ietekmi uz zemes sektora nozarēm radīs likumprojekta nosacījumi.

-

Lūdzam zinātniskās institūcijas iesaistīt tieši, nevis tikai pastarpināti caur ministrijām. Lūdzam iesaistīt arī nozaru pārstāvjus, piesaistot asociācijas.

(8) Lai nodrošinātu šā panta (3) daļā minētās politikas izstrādi un koordinētu tās īstenošanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izveido starpinstitūciju darba grupu, kurā iekļauj pārstāvjus no Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Finanšu ministrijas, citu nozaru ministrijām, Pārresoru koordinācijas centra, zinātniskajām institūcijām, kā arī biedrībām un nodibinājumiem, kuru darbību tieši skar klimata politika.
 

Lūdzam paplašināt Modernizācijas fonda tvērumu, to attiecinot ne tikai uz Lauksaimniecību un atkritumu pasaimniekošanu, bet arī uz saistītajām nozarēm.

2)energoefektivitātes uzlabošanā (izņemot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, kas saistīti ar enerģijas ražošanu no cietajiem fosilajiem energoresursiem), tai skaitā transporta, ēku, lauksaimniecības  ar to saistītajās nozarēs, kā arī atkritumu apsaimniekošanas nozarē;

Lūdzam Klimata aktivitāšu finansēto instrumentu konsultatīvajā padomē nodrošināt līdzsvaru starp pārstāvjiem no Vides konsultatīvas padomes (VKP) un biedrībām un nodibinājumiem, kas darbojas dažādās tautsaimniecības nozarēs. Pašlaik priekšroka tiek dota VKP nevis tautsaimniecības nozaru pārstāvjiem, kaut gan tieši tos visvairāk ietekmēs klimata politikas ietvarā pieņemtie lēmumi un būs nepieciešams atbalsts nozaru pārkārtošanai. 
 

2)Vides konsultatīvās padomes deleģētu tādu biedrību vai nodibinājumu pārstāvjus, kuru mērķis saskaņā ar statūtiem ir saistīts ar klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos tām;
3)piecus pārstāvjus, kurus rotācijas kārtībā uz diviem gadiem deleģē biedrības un nodibinājumi, kas darbojas zemkopības, transporta, enerģētikas, mežsaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas, rūpniecības un citās tautsaimniecības nozarēs.

Anotācijā norādīts, ka pētnieku ieskatā viens no svarīgākiem elementiem ir  Neatkarīgas zinātniskās padomes izveide. Diemžēl, likumprojekts tādu neparedz. Lūdzam papildināt likumprojektu, nodrošinot lielāku zinātnieku iesaisti, ne tikai pastarpināti caur ministrijām. Zinātnisko institūciju pārstāvjus var iekļaut konsultatīvajās padomēs. Ja likumprojekts netiek papildināts, lūdzam anotācijā skaidrot, kādēļ tiek nodrošināta tikai pastarpināta zinātnieku iesaiste.
 

-

likumprojkets ietekmēs fiziskās personas. Kaut kas varētu kļūt dārgāks vai nepieejams. Par klimata mērķiem būs jāmaksā katram. Likuma 3.pants nosaka, ka likums attiecas uz fiziskām un juridiskām personām, tātad uz jebkuru iedzīvotāju vai zemes īpašnieku, kuram, iespējams, būs ierobežojumi apstrādāt organisko augsni vai izmantot zemi pēc saviem ieskatiem. Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu kā Klimata likums ietekmēs fiziskās personas.
 

-

Likums tieši ietekmēs tautsaimniecību. Likumprojekta 6.panta piektā daļa: “Lai nodrošinātu šā panta (4) daļā noteikto klimata pārmaiņu politikas izstrādi, Ministru kabinets nosaka nozaru mērķus un kārtību mehānismam, kādā tie nosakāmi tonnās oglekļa dioksīda  ekvivalenta un atbildību sadalījumu starp nozaru ministrijām šo mērķu izpildei." Nozaru mērķu izpilde var prasīt izvestīcijas vai radīt zaudējumus kādām nozarēm.  Anotācijas 6.lpp minēts: “Kur iespējams, nozaru ministrijām pasākumu noteikšanai būtu nepieciešams veikt sociālekonomisko izvērtējumu.” Anotācijas 17.-18.lpp: klimatneitralitātes scenārija īstenošanai laika periodā 2020. – 2050.gads ir nepieciešamas kopējās investīcijas robežās 16,2 – 22,7 miljardi euro. Minētais norāda, ka likuma īstenošanai būs ietekme uz tautsaimniecību. Lūdzam to skaidrot anotācijā.
 

-