Atzinums

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.1. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas. Ievērojot minēto, kā arī to, ka likumprojektā "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" (turpmāk – projekts) paredzētajā Revīzijas pakalpojumu likuma (turpmāk – likums) 4.1 daļā ir ietverts deklaratīvs regulējums, lūdzam to izslēgt.
Atbilstoši minētajam lūdzam papildināt projektu ar grozījumu likuma 38.² panta pirmajā daļā, kas paredz izslēgt regulējumu par to, ka kārtību, kādā Finanšu ministrija izdod administratīvos aktus (lēmumus), nosaka administratīvo aktu izdošanas kārtību reglamentējoši normatīvie akti.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41. panta trešās daļas 1. punkts noteic, ka privātpersonai papildus šā panta otrajā daļā minētajam nevar deleģēt administratīvo aktu izdošanu, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā. Lai gan no atsevišķām likuma tiesību normām (piemēram, likuma 6. panta ceturtās daļas 3. punkta) var secināt, ka Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, pildot tai deleģētus valsts pārvaldes uzdevumus, izdod administratīvos aktus, tomēr likumā nav skaidri noteikts, kādus administratīvos aktus izdod Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, pildot tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus.
Tāpat likumā nav skaidri noteikts, kādi valsts pārvaldes uzdevumi ir deleģēti Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt iespēju papildināt projektu ar atbilstošiem grozījumiem likumā, kā arī precizēt projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) ietverto informāciju par projektā paredzētajiem likuma 6. pantā ietvertajiem grozījumiem.
 

-

Ievērojot, ka, piemēram, likuma 38.² panta ceturtās daļas 1. punktā ir minēts brīdinājums, nav skaidrs, kādēļ projektā paredzētajā likuma 17. panta 2.¹ daļā un 23. panta 3.¹ daļā ir ietverta atsauce uz visu likuma 38.² panta ceturto daļu. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projektā paredzētajā likuma 17. panta 2.¹ daļā un 23. panta 3.¹ daļā ietverto regulējumu un attiecīgi precizēt to.
 

-

Norādām, ka 2023. gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi Komerclikumā, kas cita starpā paredzēs, ka termins "vārda akcijas" tiks aizvietots ar terminu "reģistrētas akcijas". Ņemot vērā minēto aicinām precizēt Revīzijas pakalpojumu likuma 21. panta piekto daļu, kas nosaka, ka, ja zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir akciju sabiedrība, tā drīkst izlaist tikai vārda akcijas.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 18. panta pirmā daļa noteic, ka administratīvais process iestādē privātpersonai ir bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43.¹ panta otrā daļa noteic, ka Latvijas Republikas valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros privātpersonu sniegto pakalpojumu maksas apmēru vai tā noteikšanas un apstiprināšanas kārtību, kā arī atbrīvojumus nosaka Ministru kabinets.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzēto likuma 22. panta piekto daļu, kā arī papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka atbilstoši Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 14. panta sestajā daļā noteiktajam uzskatāms, ka atļauja ir izsniegta ar noklusējumu, ja normatīvajā aktā noteiktajā termiņā atbildīgā iestāde nepieņem un nepaziņo savu lēmumu par atļaujas piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.
Savukārt Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 14. panta astotā daļa noteic, ka, piemērojot normatīvajā aktā noteikto noklusējumu, lēmuma par atļaujas izsniegšanu pieņemšanas termiņš tiek skaitīts no dienas, kad par atļaujas izsniegšanu atbildīgā iestāde no atļaujas pieteicēja ir saņēmusi visu normatīvajos aktos noteikto informāciju (dokumentāciju) lēmuma pieņemšanai.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzētajā likuma 22. panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā ietverto regulējumu.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 62. punkts noteic, ka likumprojektā neietver atsauces uz zemāka juridiskā spēka normatīvo aktu, kā arī uz normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā. Atsauce var norādīt uz normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā, ja tas stāsies spēkā pirms likumprojekta stāšanās spēkā vai vienlaikus ar to. Turklāt Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 61. un 63. punkts noteic, kā likumprojektos raksta atsauces uz citiem normatīvajiem aktiem.
Savukārt projektā paredzētajā likuma 22. panta pirmajā daļā ir ietverta atsauce uz Ministru kabineta noteikumiem. Turklāt nav skaidrs, kas ir minētie Ministru kabineta noteikumi.
Papildus vēršam uzmanību uz to, ka šobrīd spēkā esošajā likuma 22. panta pirmajā daļā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus. Savukārt projektā paredzētajā likuma 22. panta pirmajā daļā nav paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus, kaut arī no anotācijas 4.1.1. apakšsadaļā ietvertās informācijas izriet, ka projektā paredzētajā likuma 22. panta pirmajā daļā ir paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzētajā likuma 22. panta pirmajā daļā ietverto regulējumu, kā arī anotācijā ietverto informāciju.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likumā tiek lietots termins "iesniegums", nevis termins "pieteikums". Administratīvā procesa likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. Līdz ar to, ja speciālajās tiesību normās ir nepieciešams noteikt citādāku regulējumu, nekā to paredz Administratīvā procesa likums, anotācijā jānorāda attiecīgs pamatojums.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzētajā likuma 22. pantā lietoto terminu "pieteikums" vai papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.
 

-

Ievērojot, ka mantojuma lietas kārtošana nav pārkāpums, lūdzam precizēt projektā paredzēto likuma 36. panta ceturtās daļas otro teikumu.
 

-

Atbildību noteicošas normas nevar atzīt par neskaidrām tāpēc vien, ka to saturs noskaidrojams, pamatojoties uz citām tiesību normām vai normatīvajiem aktiem (sal. Satversmes tiesas 2021. gada 19. februāra sprieduma lietā Nr. 2020-23-01 15. punkts). Izmantojot blanketo normu, likumdevējs formulē vispārinātu pazīmi, kas kopā ar citās normās noteikto šīs pazīmes detalizāciju veido pārkāpumu. Tomēr jāievēro, ka arī blanketā norma definē visas pārkāpuma pazīmes, vienīgi daļu no šīm pazīmēm sīkāk konkretizē citas normas (sal. Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 95.-96. lpp.).

Ievērojot minēto, projektā ietvertajam pārkāpuma aprakstam, lai arī ļoti vispārīgi, bet ir jāsatur visas pārkāpuma pazīmes. Atsauces uz nacionālajiem normatīvajiem aktiem pārkāpuma pazīmju formulējumā vispār nav nepieciešamas un nav vēlamas. Izņēmums sodu tiesību sistēmā tiek pieļauts vienīgi attiecībā uz informatīvām atsaucēm uz ES regulu vienībām. Taču arī tad ir jānorāda visas pārkāpuma pazīmes, atsauce ir tikai papildu informatīva norāde. Arī no juridiskās tehniskas viedokļa atsauču lietojumam jābūt tādam, lai projekta regulējumu varētu vispārīgi saprast, neizlasot atsaucē norādīto cita normatīvā akta vienību.

Ievērojot minēto, lūdzam projektā pienācīgi ietvert to pārkāpumu regulējumu, par kuriem piemērojamas sankcijas vai administratīvie pasākumi.
 

-

Projektā paredzētā grozāmā likuma 37.¹⁰ panta 2.¹ daļā kā administratīvie pasākumi ir norādīti: 1) pieprasījums, lai par pārkāpumu atbildīgā persona izbeidz attiecīgu darbību; 2) pagaidu aizliegums komercsabiedrības padomes vai valdes loceklim, kurš ir atbildīgs par attiecīgo pārkāpumu, uz laiku līdz trim gadiem pildīt viņam noteiktos pienākumus komercsabiedrībā.

Projekta anotācijā nav ietverts pamatojums, kāpēc šie pasākumi nav atzīstami par sankcijām (sodiem). Ja par pirmo no iepriekš minētajiem pasākumiem īpaši jautājumi vēl nerodas, tad otrā pasākuma – pagaidu aizlieguma pildīt pienākumus – piederība administratīvajiem pasākumiem nepavisam nav pašsaprotama un viennozīmīga. Projekta anotācijā ir vienīgi norādīts: "Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Likuma 37.¹⁰ pantu, lai nodalītu sankcijas no administratīvajiem pasākumiem pēc analoģijas ar citiem finanšu nozari regulējošajiem likumiem."

Krimināltiesiska (sodoša) rakstura administratīvo sankciju jeb sodu norobežošanas kritēriji ir norādīti projekta anotācijā minētajā Tieslietu ministrija 2021. gada 5. maija vēstulē Nr. 1-13.4/2019 par vienotu sankciju un uzraudzības pasākumu piemērošanu visiem zvērinātiem revidentiem. Projekta kontekstā uzmanība pievēršama galvenokārt pasākuma mērķim un bardzībai. Projekta anotācijā ir jāietver argumentēts šo kritēriju izvērtējums, kas pamatotu, ka minētajiem administratīvajiem pasākumiem nepiemīt soda raksturs.

Salīdzinājumam minams Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 72. panta pirmās daļas 2. punkts (šāda veida aizliegumu var piemērot vien līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim, bet ne ilgāk kā divus gadus) un Privāto pensiju fondu likuma 41. panta 6.⁴ daļas 2. punkts (piemēro "līdz pārkāpuma novēršanas brīdim, bet ne ilgāk kā divus gadus"). Turpretī projektā paredzētais aizliegums nav ierobežots ne ar kādu nosacījumu, kas liecinātu par tā "pagaidu" raksturu. Vienlaikus arī "pagaidu" pasākums var radīt konkrētajā situācijā pietiekami smagas sekas, lai tam piemistu jau soda raksturs.
 

-

Projekts paredz papildināt likumu ar jaunu 37.¹¹ pantu, kurā paredzēts regulējums par noilgumu. Savukārt anotācijā nav skaidrojuma par šāda regulējumu nepieciešamību. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projektā paredzētajā likuma 37.¹¹ pantā ietverto regulējumu un nepieciešamības gadījumā precizēt to, kā arī papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.
 

-

Grozāmā likuma 38.² panta trešajā daļā noteikts, ka Finanšu ministrijas administratīvā akta (lēmuma), kas izdots saistībā ar šajā pantā minētajām sankcijām un uzraudzības pasākumiem, pārsūdzēšana neaptur šā akta (lēmuma) darbību. Lūdzam izvērtēt šāda regulējuma pieļaujamību. Ir pavisam skaidrs, ka to nevarētu attiecināt uz soda naudu (naudas sodiem) vai pat visiem sodiem. Salīdzinājumam skatīt, piemēram, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 77. panta otro daļu.
 

-

Grozāmā likuma IX nodaļā ir saglabāts uzraudzības pasākumu institūts. Līdz ar to rodas jautājums, kā šie pasākumi atšķiras no VIII¹ nodaļā paredzētajiem administratīvajiem pasākumiem un kāpēc tiek veidoti divi dažādi institūti. Tāpat grozāmā likuma IX nodaļā netiek nošķirtas sankcijas (sodi) un minētie uzraudzības pasākumi.

Lūdzam izvērtēt šīs nodaļas regulējumu. Ja tiek saglabāti "uzraudzības pasākumi", lūdzam raksturot šo pasākumu būtību un to atšķirību no likumā (projektā) minētajiem administratīvajiem pasākumiem. Tāpat nodalāmas sankcijas un nesodoša rakstura pasākumi (uzraudzības, administratīvie pasākumi). Projekta anotācijā ietverams pamatojums, kāpēc konkrētie pasākumi nav atzīstami par sankcijām (sodiem).
 

-

Projektā paredzētā grozāmā likuma 38.² panta 4.¹ daļā ir norādīti tie gadījumi, kad Finanšu ministrija var piemērot sankcijas vai uzraudzības pasākumus. Citiem vārdiem, šī likuma vienība noteiks iespējamos pārkāpumus. Taču pārkāpumus nav pieļaujams noteikt (formulēt) tādā veidā kā "par šā likuma prasību neievērošanu" vai "par regulas Nr. 537/2014 prasību neievērošanu". Pārkāpumi jānorāda skaidri, saprotami, konkrēti un paredzami, ietverot visas nepieciešamās pārkāpuma pazīmes (plašāk skatīt iebildumu par grozāmā likuma 37.¹⁰ pantā esošo regulējumu).

Lūdzam projektā ietvert atbilstošu pārkāpumu formulējumu (salīdzinājumam skatīt, piemēram, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 73. pantu vai Privāto pensiju fondu likuma 41. panta 6.² daļu).
 

-

Projektā iekļautā grozāmā likuma 38.² panta 5.¹ daļa paredz, ka Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija atbilstoši šā panta pirmajai daļai nosakot sankciju vai uzraudzības pasākumu veidu un apmēru, ņem vērā visus būtiskos apstākļus, tostarp šā panta piektajā daļā minētos apstākļus. Nav saprotams, kā šāds regulējums būtu savienojams ar prasību, ka minētā asociācija kā privātpersona nevar piemērot krimināltiesiska rakstura administratīvās sankcijas vai veikt citus ar to cieši saistītus uzdevumus. Projekta anotācijā šim regulējumam nav atrodams argumentēts pamatojums.
 

-

Norādām, ka Likumprojektā ir veidotas arī atsauces uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa regulu (ES) Nr. 537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas lēmumu 2005/909/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK, tādēļ aicinām papildināt anotācijas 5. sadaļas tabulu "Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem", norādot visus ES tiesību aktus, kas ir norādīti Likumprojektā
 

-

Lūdzam precizēt trešo teikumu un izteikt "normatīvos noteikumos" pareizajā locījumā.

-