Atzinums

Rektoru padome ir saņēmusi vairāku augstskolu viedokļus, aicinot iebilst pret IZM piedāvāto normu. Aicinām nodrošināt finansēšanas kārtību, kurā visu padomes locekļu atalgojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem neatkarīgi no to izvirzītāja.
 

-

Aicinām saglabāt spēkā esošo kārtību, kā arī pēc iespējas ātrāk organizēt jaunas padomes locekļa vēlēšanas nevis nozīmēt pagaidu vietas izpildītājus. IZM ierosinātā kārtība ļauj iecelt prasībām neatbilstošus padomes locekļus uz neierobežotu laika posmu bez konkursa, tādējādi faktiski apejot likuma prasības.
 

-

Aicinām saglabāt līdzšinējo kārtību, proti, atsaukt padomes locekli no amata var tikai viņa izvirzītājs.
 

-

Padomes locekļu skaits un atsaukšanas kārtība nav saistīta ar budžetu, tādēļ izmaiņas nav virzāmas 2024. gada budžeta paketē.
 

-

IZM piedāvātajā normā paredzēts, ka “senāts vai Ministru kabinets VAR izvirzīt jaunu padomes locekli”, pie tam – tikai gadījumā, “lai nodrošinātu senāta un MK virzītu padomes locekļu vienādu pārstāvību”, ja “padomes loceklis tiek atsaukts no amata vai atstāj amatu”.  

Uzskatām, ka piedāvātā norma ir konstruēta neprecīzi. Ja “padomes loceklis tiek atsaukts no amata vai atstāj amatu”, tad gan senātam, gan MK, gan Valsts prezidentam ir pienākums izvirzīt jaunu padomes locekli. Turklāt šis pienākums izpildāms neatkarīgi no motivācijas nodrošināt MK un senāta virzīto padomes locekļu “vienādu pārstāvību”.
 

Svītrot 101. punkta pēdējos 2 teikumus, (“Lai nodrošinātu senāta un Ministru kabineta virzītu padomes locekļu vienādu pārstāvību augstskolas padomē gadījumā, kad senāta vai Ministru kabineta virzītais padomes loceklis tiek atsaukts no amata vai atstāj amatu pēc paša vēlēšanās līdz pilnvaru  termiņa beigām, attiecīgi senāts vai Ministru kabinets var izvirzīt jaunu padomes locekli. Šādā gadījumā, lai nodrošinātu augstskolas padomes sastāva atbilstību šā likuma 14.1 panta ceturtās un septītās daļas prasībām, padomes locekļa pilnvaru termiņš var tikt noteikts īsāks par četriem gadiem.”)

101. punkta 1. teikums paredz, ka senātiem un MK līdz 2026. gada 31. maijam jānodrošina valsts augstskolu padomju sastāvu atbilstību šā likuma 14.1 panta ceturtās un septītās daļas prasībām. Piedāvātā redakcija neņem vērā, ka padomes valsts augstskolās izveidotas un darbu uzsākušas atšķirīgos datumos – no 2022. gada februāra līdz 2022. gada maijam.* Redakciju nepieciešams precizēt, paredzot, ka jaunie padomju sastāvi jāizveido līdz esošo padomju pilnvaru termiņa beigām.

* 2022. gada 16. februāra MK rīkojums Nr. 109 "Par MK virzītu RTU padomes locekļu apstiprināšanu". https://likumi.lv/ta/id/330106
2022. gada 5. maija MK rīkojums Nr. 301 "Par MK virzītu LLU padomes locekļu apstiprināšanu". https://likumi.lv/ta/id/332128

-

Pārejas not. 101. punkts nav saistīts ar budžetu, tādēļ nav virzāms 2024. gada budžeta paketē.

-

Pārejas not. 100. punktā norādītais termiņš institucionālā augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai pārklājas ar iepriekšējos punktos noteikto ‘pilotprojekta’ termiņu (no 2024. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim). Tādējādi veidojas situācija, ka ministrija rosina ieviest jaunu finansēšanas modeli pirms ‘pilotprojekta’ (“Eksperimentāls (izmēģinājuma) projekts, ko parasti izmēģina pirms kāda liela projekta īstenošanas.”, Svešvārdu vārdnīca. Rīga, Jumava, 1999.; 3. izdevums, Rīga, Jumava, 2007., citēts pēc https://tezaurs.lv/pilotprojekts) noslēguma un izvērtējuma. Jāsecina, ka ministrijas piedāvātās normas nav savstarpēji salāgotas.
 

-

Piedāvātais Pārejas noteikumu 100. punkts nav saistīts ar budžetu, tādēļ nav virzāms 2024. gada budžeta paketē.
 

-

Rektoru padome kopumā piekrīt pieejai, ka jaunas finansēšanas sistēmas ieviešana tiek testēta pilotprojektā. Vienlaikus gan Rektoru padomei, gan ministrijām ir nosūtīti viedokļi no vairākām augstskolām, kuras arī apliecina gatavību līdzdarboties pilotprojektā. Aicinām izvērtēt šos viedokļus, meklējot risinājumu, kas nodrošina vienlīdzības principa ievērošanu.
 

-

Kā pamatojumu padomju locekļu skaita samazināšanai IZM norāda: “Lai efektivizētu padomju darbību un nodrošinātu operatīvāku un dinamiskāku lēmumu pieņemšanu”. Piedāvātais pamatojums uzskatāms par pārlieku konspektīvu un nepietiekamu.

Jāatgādina, ka, ministrijai ierosinot augstskolu pārvaldības reformu pēc diskusiju cikla “Drosme mainīties”, tieši IZM ierosināja universitātēs padomi veidot 11 locekļu sastāvā, bet pārējās augstskolās 7-11 locekļu sastāvā.* Līdzīgs piedāvājums tika ietverts arī konceptuālajā ziņojumā par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu. Izskatot likumprojektu Saeimā, padomes locekļu skaits tika precizēts (attiecīgi – 5, 7 vai 11). Ņemot vērā pieticīgo pamatojumu, aicinām IZM tomēr skaidrot – kādu apstākļu rezultātā pēc aptuveni 1,5 gada darba ministrija ir nonākusi pie secinājuma, ka – kā izriet no apgalvojuma anotācijā – esošajā skaitliskajā sastāvā padomes ir bijušas neefektīvas, nav darbojušās operatīvi un lēmumus nav pieņēmušas dinamiski.

Vēršam uzmanību, ka padomes locekļu skaits ir saistīts ar attiecīgā tipa augstskolu misijas un mērķu, kā arī stratēģiskās specializācijas kompleksitāti – jo sarežģītākos apstākļos darbojas augstskola, jo vairāk faktoru “jānosedz” padomes locekļiem. Jāatgādina arī, ka IZM izstrādātajos MK noteikumos “Ministru kabineta virzītu valsts augstskolas padomes locekļu atlases, izvirzīšanas un atsaukšanas kārtība” (https://likumi.lv/ta/id/326201) paredzēts, ka padomes locekļu kandidātiem jānodrošina augstskolas stratēģiskajai vadībai nepieciešamās kompetences:
“18.1. profesionālās pieredzes jomas:
18.1.1. finanšu vadība un audits;
18.1.2. risku vadība un iekšējās kontroles sistēma;
18.1.3. kultūra un māksla (attiecināms uz mākslu un kultūras universitātēm);
18.1.4. starptautiskā sadarbība;
18.2. vadības pieredzes jomas:
18.2.1. sadarbības tīklu veidošana, tostarp augstākās izglītības un darba tirgus sadarbība;
18.2.2. komandas un iesaistīto pušu vadība;
18.3. citas darba pieredzes jomas atbilstoši augstskolas tipam, augstskolas attīstības stratēģijai un stratēģiskajai specializācijai, ja nepieciešams, nosaka kandidātu atlases nolikumā.”

Arī Augstskolu likumā paredzēts, ka sabiedrības pārstāvjus Ministru kabinetam jāizvirza ar kompetencēm tādās jomās kā “finanses, risku vadība, stratēģiskā attīstība, kultūra, māksla vai starptautiskā sadarbība”, kopumā nodrošinot “katras augstskolas stratēģiskajai vadībai nepieciešamās kompetences” (Augstskolu likums, 14.¹ panta devītā daļa).

Jo mazāks ir padomes locekļu skaits, jo vairāk kompetenču netiks nosegts.

Aicinām diskutēt par optimālo padomes locekļu skaitu un vēlreiz izvērtēt šo jautājumu.

* Sk. likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 702/Lp13) materiālus
https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=702/Lp13
** Ministru kabineta 2020. gada 4. marta rīkojums Nr. 94 "Par konceptuālo ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu"". https://likumi.lv/ta/id/313034

 

-