Atzinums

Noteikumu projekta 2. punkts paredz noteikumu piemērošanu neatkarīgi no IKT resursa attīstības aktivitātes finansējuma avota.
Lūdzam precizēt noteikumu piemērošanu gadījumos, kad valsts informācijas sistēmas uzturēšanai un pilnveidošanai finansējums jau ir piešķirts valsts budžetā, pamatojoties uz iepriekš pieņemtu Ministru kabineta lēmumu, un šā finansējuma ietvaros regulāri tiek īstenoti IKT resursa ekspluatācijas gaitā identificēti izmaiņu pieprasījumi.
No pašreizējās redakcijas nav nepārprotami nosakāms, vai katrs šāda finansējuma ietvaros īstenojamais izmaiņu pieprasījums ir uzskatāms par atsevišķu IKT resursa attīstības aktivitāti un tam atkarībā no tā apjoma piemērojama noteikumos paredzētā aktivitātes līmeņa noteikšana un izvērtēšanas kārtība, vai arī regulāri izmaiņu pieprasījumi var tikt īstenoti iepriekš apstiprinātā IKT resursa uzturēšanas un pilnveidošanas finansējuma ietvaros bez atkārtotas ārējas izvērtēšanas.
Lūdzam noteikt skaidru kārtību šādu regulāru izmaiņu pieprasījumu īstenošanai, novēršot situāciju, kurā valsts budžeta plānošanas procesā jau izvērtēta un Ministru kabinetā apstiprināta finansējuma ietvaros veiktie IKT resursa izmaiņu pieprasījumi tiek atkārtoti pakļauti pilnam investīciju izvērtēšanas un saskaņošanas procesam, ja tie nemaina sākotnēji apstiprinātā finansējuma mērķi un nerada būtiskas izmaiņas IKT resursa arhitektūrā, riska profilā vai kopējā attīstības tvērumā.

-

Noteikumu projekts paredz pienākumu atbildīgajai institūcijai reģistrēt un regulāri aktualizēt IKT attīstības aktivitātes datus VIRSIS. Vienlaikus Eiropas Savienības fondu finansētu IKT attīstības aktivitāšu gadījumā daļa tās pašas informācijas projekta īstenotājam ir jāievada un jāaktualizē arī Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (KPVIS), tādējādi radot paralēlu datu uzskaiti un papildu administratīvo slogu.
Noteikumu projekta 5.12. apakšpunktā sadarbspēja ir noteikta kā viens no IKT resursu attīstības principiem, paredzot risinājumu juridisko, organizatorisko, semantisko un tehnisko sadarbspēju ar citiem IKT resursiem, tostarp citu institūciju informācijas sistēmām. Šis princips būtu konsekventi piemērojams arī VIRSIS, īpaši gadījumos, kad citā valsts informācijas sistēmā jau tiek uzkrāti vai ir nepieciešami tie paši dati.
Valsts pārvaldes digitalizācijā jāievēro vienreizējas datu iesniegšanas princips – institūcijai vieni un tie paši dati jāievada tikai vienu reizi, savukārt to izmantošana citās valsts informācijas sistēmās jānodrošina datu apmaiņas ceļā. Pretējā gadījumā jaunu digitālu uzskaites un pārvaldības prasību ieviešana nevis samazina, bet palielina administratīvo slogu.
Lūdzam papildināt noteikumu projektu, paredzot VIRSIS sadarbspēju un datu apmaiņu ar KPVIS, nodrošinot, ka VIRSIS jau reģistrētie un aktualizētie dati, kas nepieciešami arī KPVIS, projekta īstenotājam nav atkārtoti manuāli jāievada KPVIS.

-

Noteikumu projekta 5.14. apakšpunktā VIRSIS ir definēta kā Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēma, un noteikumu projekts paredz VIRSIS kā centrālo informācijas vidi IKT resursu un to attīstības aktivitāšu reģistrēšanai un uzskaitei. Vienlaikus noteikumu projekts paredz metodikas izstrādi lietderības, efektivitātes, risku, arhitektūras un ieguvumu izvērtēšanai, bet nav noteikts, kur šī metodika un tās aktuālā versija būs pieejama institūcijām.
Lai nodrošinātu vienotu un pārskatāmu IKT attīstības aktivitāšu pārvaldību, institūcijām VIRSIS būtu jābūt pieejamai vai nepārprotami identificējamai visai informācijai, kas nepieciešama aktivitātes sagatavošanai un izvērtēšanai, tostarp aktuālajai izvērtēšanas metodikai.
Lūdzam precizēt noteikumu projektu, nosakot, ka VIRSIS tiek nodrošināta piekļuve aktuālajai lietderības, efektivitātes, risku, arhitektūras un ieguvumu izvērtēšanas metodikai, kā arī nodrošināta piemērojamās metodikas versijas identificēšana.

-

Lai nodrošinātu Valsts digitālo investīciju komisijas darbības un tās sniegto atzinumu pieņemšanas procesa skaidrību un caurskatāmību, lūdzam papildināt noteikumu projektu, nosakot komisijas lēmumu pieņemšanas kārtību, tai skaitā komisijas lemttiesīgumu (kvorumu), lēmuma pieņemšanai nepieciešamo balsu skaitu un rīcību gadījumos, kad komisijas locekļu vai aktivitātes izvērtēšanā iesaistīto ekspertu viedokļi atšķiras.
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu un objektīvu aktivitātes izvērtēšanu, lūdzam paredzēt, ka uz komisijas sēdi, kurā tiek izskatīta konkrēta IKT attīstības aktivitāte, tiek uzaicināts attiecīgās atbildīgās institūcijas pārstāvis, nodrošinot iespēju pamatot aktivitātes nepieciešamību, sniegt papildu informāciju un atbildēt uz komisijas jautājumiem. Izvērtēšanā būtu iesaistāms arī attiecīgās jomas pārraugs, īpaši jautājumos par aktivitātes atbilstību jomas attīstības prioritātēm un jomas arhitektūrai.
Vienlaikus lūdzam noteikt, kur un kādā apjomā būs pieejama informācija par komisijas pieņemtajiem lēmumiem un sniegtajiem atzinumiem. Ņemot vērā komisijas lomu valsts IKT investīciju prioritāšu izvērtēšanā, būtu nodrošināma iespēja VIRSIS  institūcijām  iepazīties ar komisijas lēmumiem un to pamatojumu, ciktāl informācijas pieejamību neierobežo normatīvajos aktos noteiktās informācijas aizsardzības prasības.

-

Ņemot vērā valsts digitālās transformācijas procesu mērķtiecīgu virzīšanu centralizācijas virzienā, lūdzam Valsts digitālo investīciju komisijas sastāvā iekļaut arī Vienotā pakalpojuma centra pārstāvjus, lai nodrošinātu digitālās transformācijas procesu sinerģiju un demarkāciju ar uzsākto valsts atbalsta funkciju centralizācijas reformu. Vai arī lūdzam skaidrot zem kura no MK noteikumu projekta 10.punkta apakšpunktiem šie eksperti tiek plānoti.

-

Noteikumu projekta 16. punkts nosaka, ka saskaņota jomas arhitektūra ir pamats jomas IKT investīciju plānošanai un jaunu attīstības aktivitāšu sākotnējai pamatošanai, tomēr noteikumu projektā nav noteikts, kur tiek uzturēta un institūcijām ir pieejama saskaņotās jomas arhitektūras aktuālā versija.
Ņemot vērā, ka institūcijām, plānojot IKT resursu attīstību, ir pienākums nodrošināt atbilstību attiecīgās jomas arhitektūrai, nepieciešams nodrošināt vienotu un nepārprotamu piekļuvi spēkā esošajai jomas arhitektūrai, kā arī iespēju identificēt tās aktuālo versiju.
Lūdzam papildināt 16. punktu, nosakot, kur tiek uzturētas un institūcijām pieejamas saskaņotās jomu arhitektūras un to aktuālās versijas. Ņemot vērā VIRSIS lomu IKT resursu un to attīstības aktivitāšu pārvaldībā, lūdzam izvērtēt jomu arhitektūru vai atsauču uz to aktuālajām versijām pieejamības nodrošināšanu VIRSIS.

-

Lūdzam precizēt 22. punktu, skaidri paredzot, ka par uzturēšanas darbību var tikt uzskatīti arī IKT resursa ikdienas ekspluatācijas gaitā identificēti un regulāri īstenojami neliela apjoma izmaiņu pieprasījumi, ja tie nerada būtisku jaunu funkcionalitāti un būtiski nemaina IKT resursa arhitektūru, datu apmaiņas modeli vai riska profilu.
IKT resursa ekspluatācijas laikā regulāri rodas nepieciešamība veikt nelielus funkcionālus uzlabojumus un lietojamības izmaiņas, piemēram, precizēt datu laukus, formas, paziņojumus, pārskatus, lietotāju darbplūsmas vai citas esošās funkcionalitātes detaļas. Šādas izmaiņas ir neatņemama IKT resursa ikdienas uzturēšanas un ekspluatācijas sastāvdaļa un pašas par sevi nebūtu uzskatāmas par pilnveidošanas vai jaunas attīstības aktivitāti.
Pašreizējā 22. punkta redakcija rada interpretācijas risku, ka jebkurš izmaiņu pieprasījums, kas kaut nelielā apjomā skar sistēmas funkcionalitāti, var tikt klasificēts kā attīstības aktivitāte, radot nesamērīgu administratīvo slogu un nepieciešamību ikdienas nelielām izmaiņām piemērot attīstības aktivitāšu plānošanas un saskaņošanas kārtību.

Par uzturēšanas darbību uzskata kļūdu labojumu, regulāru drošības atjauninājumu, konfigurācijas izmaiņu, tehnisku komponentu plānveida nomaiņu, neliela apjoma izmaiņu pieprasījumu esošās funkcionalitātes pilnveidošanai vai citu ikdienas darbspējas un lietojamības nodrošināšanas izmaiņu, ja tā nerada būtisku jaunu funkcionalitāti un būtiski nemaina IKT resursa arhitektūru, datu apmaiņas modeli vai riska profilu.

Noteikumu projekta 25. punkts paredz, ka, reģistrējot aktivitāti VIRSIS, atbildīgā institūcija norāda tās saistību ar jomas arhitektūru, tomēr nav noteikts, kādā veidā VIRSIS šī sasaiste tiek nodrošināta.
Lai nodrošinātu vienotu datu uzskaiti, datu kvalitāti un iespēju analizēt IKT resursus un investīcijas jomu griezumā, VIRSIS būtu jānodrošina strukturēta IKT resursa un tā attīstības aktivitāšu sasaiste ar attiecīgo jomas arhitektūru, piemēram, izmantojot vienotu jomu arhitektūru klasifikatoru. Brīvā teksta norāde nenodrošinātu vienotu datu uzskaiti un pilnvērtīgas datu analīzes iespējas.
Lūdzam precizēt 25. punktu, paredzot, ka VIRSIS tiek nodrošināta strukturēta IKT resursa un attīstības aktivitātes sasaiste ar attiecīgo jomas arhitektūru, izmantojot vienotu klasifikatoru vai citu strukturētu risinājumu.

-

Lūdzam MK noteikumu projekta 27.punktā izvairīties no tādu subjektīvu rakstura lielumu kā "būtiski mainās" lietošanas vai arī anotācijā skaidrot, kādi mērāmi kritēriji raksturo būtiskuma faktorus pie izmaiņām, piemēram, finansējumā, laika termiņos utt., lai novērstu interpretācijas iespējas par to kad izmaiņu apmērs ir pietiekami būtisks, lai veiktu informācijas aktualizēšanu VIRSIS un kad to nav nepieciešams darīt.

-

Noteikumu projektā nav paredzēta īpaša kārtība gadījumiem, kad ārkārtas, krīzes vai citā objektīvi neatliekamā situācijā nepieciešams nekavējoties veikt IKT resursa izmaiņas vai ieviest jaunu funkcionalitāti, bet attiecīgā izmaiņa pēc noteikumos noteiktajiem kritērijiem ir klasificējama kā pilnveidošanas, jaunas attīstības vai stratēģiska aktivitāte un tai piemērojama noteikumos paredzētā izvērtēšanas un saskaņošanas procedūra.
Šāda nepieciešamība var rasties ne tikai normatīvajos aktos noteiktas ārkārtējās situācijas gadījumā, bet arī citos apstākļos, kad izmaiņu savlaicīga neieviešana var apdraudēt valsts pārvaldes darbības nepārtrauktību, valsts drošību, kritiskās infrastruktūras darbību, būtisku valsts funkciju izpildi vai kompetentas institūcijas vai amatpersonas steidzama lēmuma vai uzdevuma izpildi. Īpaši būtiski tas ir attiecībā uz valsts pārvaldes darbībai kritiski nozīmīgiem IKT resursiem, kuru funkcionalitāti krīzes vai citā neatliekamā situācijā var būt nepieciešams pielāgot ļoti īsā termiņā.
Pilnas aktivitātes reģistrēšanas, izvērtēšanas un saskaņošanas procedūras piemērošana pirms šādas izmaiņas īstenošanas var nebūt samērīga ar situācijas steidzamību un atsevišķos gadījumos var kavēt vai pat padarīt neiespējamu savlaicīgu valsts funkciju izpildi.
Lūdzam papildināt noteikumu projektu ar īpašu kārtību neatliekamu IKT attīstības aktivitāšu īstenošanai, nosakot kritērijus, pie kuriem atbildīgā institūcija, pamatojoties uz kompetentas institūcijas vai amatpersonas lēmumu vai dokumentētu neatliekamības pamatojumu, var uzsākt nepieciešamās izmaiņas īstenošanu pirms pilnas noteikumos paredzētās izvērtēšanas un saskaņošanas procedūras pabeigšanas.
Vienlaikus regulējumā būtu paredzams pienākums atbildīgajai institūcijai noteiktā termiņā pēc aktivitātes uzsākšanas reģistrēt vai papildināt nepieciešamo informāciju VIRSIS un veikt noteikumos paredzēto izvērtēšanu un saskaņošanu, ciktāl tā konkrētajā gadījumā joprojām ir nepieciešama. Tādējādi tiktu nodrošināta gan iespēja nekavējoties reaģēt ārkārtas un neatliekamās situācijās, gan saglabāta IKT investīciju pārvaldības, izsekojamības un kontroles prasību ievērošana.

-

Noteikumu projekta 29. punkts nosaka atbildīgajai institūcijai pienākumu visā IKT resursa attīstības aktivitātes dzīves ciklā nodrošināt VIRSIS reģistrētās informācijas aktualitāti, pilnīgumu un atbilstību faktiskajai situācijai, to pārskatot un aktualizējot ne retāk kā reizi ceturksnī.
Vienlaikus Eiropas Savienības fondu finansētu IKT attīstības aktivitāšu gadījumā daļa no VIRSIS reģistrējamās un aktualizējamās informācijas ir jāuztur arī Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (KPVIS). Prasība vienus un tos pašus datus regulāri aktualizēt abās valsts informācijas sistēmās rada informācijas dublēšanos, papildu administratīvo slogu un risku, ka abās sistēmās tiek uzturēta atšķirīga informācija.
Lūdzam papildināt noteikumu projektu, nosakot VARAM pienākumu sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru nodrošināt VIRSIS un KPVIS datu apmaiņu, paredzot, ka informācija, kas ir reģistrēta un aktualizēta VIRSIS un vienlaikus ir nepieciešama KPVIS, tiek nodota KPVIS automatizētas datu apmaiņas ceļā un projekta īstenotājam tā nav atkārtoti manuāli jāievada un jāaktualizē KPVIS.

-

No noteikumu projekta nav pietiekami skaidra otrā un trešā līmeņa aktivitāšu izvērtēšanā iesaistīto institūciju un Valsts digitālo investīciju komisijas savstarpējā loma trešā līmeņa aktivitāšu izvērtēšanas procesā.
Lūdzam precizēt, vai trešā līmeņa aktivitātei paredzēti divi secīgi izvērtēšanas posmi – sākotnēji aktivitātes izvērtēšana visās attiecīgajā punktā minētajās institūcijās atbilstoši to kompetencei, tai skaitā nepieciešamības gadījumā citās institūcijās, un pēc tam atsevišķa aktivitātes izskatīšana Valsts digitālo investīciju komisijā.
Ja paredzēti divi izvērtēšanas posmi, lūdzam noteikumu projektā skaidri noteikt abu izvērtēšanas mehānismu savstarpējo sasaisti, katra posma mērķi un kompetenci, kā arī kārtību, kādā kompetento institūciju sniegtie vērtējumi tiek izmantoti Valsts digitālo investīciju komisijas atzinuma sagatavošanā.
Vienlaikus lūdzam noteikt konkrētu izvērtēšanas un atzinuma sniegšanas termiņu katram procesa posmam, kā arī kopējo maksimālo trešā līmeņa aktivitātes izvērtēšanas termiņu. Institūcijai, plānojot IKT attīstības aktivitātes īstenošanu, finansējumu un iepirkuma uzsākšanu, ir nepieciešams iepriekš prognozējams saskaņošanas procesa ilgums.
Lūdzam arī izvērtēt, vai šāds divpakāpju izvērtēšanas process nerada nesamērīgu administratīvo slogu un nepamatoti nepagarina IKT attīstības aktivitātes saskaņošanas procesu.

-

Noteikumu projekts paredz vairāku institūciju iesaisti otrā un trešā līmeņa IKT attīstības aktivitāšu izvērtēšanā, kā arī trešā līmeņa aktivitāšu izskatīšanu Valsts digitālo investīciju komisijā, tomēr nav pietiekami skaidri noteikts, kādā informācijas vidē tiek organizēts aktivitātes izvērtēšanas un saskaņošanas process, tostarp atzinumu sniegšana, papildu informācijas pieprasīšana, precizējumu iesniegšana un gala lēmuma fiksēšana.
Ja minētā informācijas aprite tiek organizēta ārpus VIRSIS, izmantojot atsevišķas vēstules, e-pastus vai citus saziņas kanālus, vairāku institūciju iesaiste var radīt sarežģītu un administratīvi ietilpīgu saskaņošanas procesu, kā arī apgrūtināt procesa statusa, termiņu un pieņemto lēmumu izsekojamību.
Ņemot vērā, ka VIRSIS noteikumu projektā paredzēta kā centrālā informācijas sistēma IKT attīstības aktivitāšu reģistrēšanai un informācijas uzturēšanai visā aktivitātes dzīves ciklā, lūdzam noteikt, ka arī otrā un trešā līmeņa aktivitāšu izvērtēšanas un saskaņošanas process tiek organizēts VIRSIS.
VIRSIS būtu nodrošināma iespēja iesaistītajām institūcijām sniegt izvērtējumus un atzinumus, pieprasīt un iesniegt precizējumus, sekot saskaņošanas statusam un termiņiem, kā arī fiksēt Valsts digitālo investīciju komisijas atzinumu un gala lēmumu. Tādējādi tiktu nodrošināts vienots, pārskatāms un izsekojams saskaņošanas process, vienlaikus mazinot administratīvo slogu un novēršot paralēlu dokumentu apriti ārpus VIRSIS.

-

Lūdzam izslēgt sniegto informāciju pie Anotācijas 3.sadaļas 7.punkta. Detalizēts pamatojums sniegts pie MK protokollēmuma. 

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr. 617) 14. un 15. punktu visiem tiesību aktu projektiem ir jāvērtē ietekme uz administratīvo slogu un atbilstības prasībām, kā arī jāveic attiecīgo izmaksu monetārais novērtējums.

Vēršam uzmanību, ka administratīvās izmaksas ir izmaksas, ko rada informācijas sniegšanas pienākumi un to izpilde (tostarp pieteikumu sagatavošana un iesniegšana, informācijas ievadīšana sistēmās un tās aktualizēšana, pamatojuma sagatavošana u. c.). Attiecīgi, izstrādājot tiesību aktu, nepieciešams identificēt tās tiesību normas, kas paredz informācijas sniegšanas pienākumu, izvērtēt, vai to izpilde rada potenciālas administratīvās izmaksas naudas un laika izteiksmē, un, ja izvērtējuma rezultāts ir apstiprinošs, veikt tiesību aktā ietverto informācijas sniegšanas prasību radīto izmaksu aprēķinu, izmantojot paplašināto standarta izmaksu modeli.

Savukārt atbilstības prasības ir nosacījumi, kas personai vai iestādei jāizpilda, lai tā drīkstētu uzsākt vai turpināt konkrētu darbību vai pakalpojuma sniegšanu (piemēram, izpildāmie kritēriji un standarti, materiālie, finanšu vai tehniskie priekšnoteikumi, profesionālās kvalifikācijas prasības, kā arī speciālas procedūras vai procesi, kas obligāti jāievieš). Atbilstības prasības var radīt arī administratīvo slogu, ja to izpildei nepieciešams sagatavot dokumentus vai sniegt informāciju.

Izvērtējot tiesību akta projektu, Valsts kancelejas ieskatā ietekme uz administratīvo slogu būtu jāvērtē vismaz saistībā ar šādiem tiesību akta projekta punktiem: 16. un 18. punktu (atbildīgā institūcija izstrādā jomas arhitektūru un iesniedz VARAM pieteikumu); 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 47., 49., 54., 55., 56. un 57. punktu (atbildīgā institūcija reģistrē VIRSIS noteikumos prasīto informāciju vai to aktualizē un iesniedz atkārtotai saskaņošanai); 39. punktu (atbildīgā institūcija sagatavo pamatojumu); 43. punktu (papildu informācijas pieprasīšana atbildīgajām institūcijām).
Lai veiktu administratīvo izmaksu monetāro novērtējumu, vispirms nepieciešams identificēt informācijas sniegšanas pienākumu un ar tā izpildi saistītās administratīvās aktivitātes. Pēc tam jānosaka katras administratīvās aktivitātes izpildei nepieciešamās darbības un to veikšanai patērētais laiks (piemēram, informācijas iegūšana, iesnieguma sagatavošana, informācijas apkopošana, dokumentu pievienošana u. c.). Pēc administratīvo aktivitāšu identificēšanas un laika patēriņa noteikšanas nosakāmas noteikumos Nr. 617 paredzētās aprēķina formulas parametru vērtības un veicams administratīvo izmaksu monetārais novērtējums. Aprēķina skaidrojuma sadaļā nepieciešams pamatot katru izmantoto formulas parametra vērtību, norādot tās noteikšanas metodi (avotus) un/ vai izmantotos pieņēmumus. Skaidrojuma sadaļā nepieciešams norādīt arī tiesību akta projekta punktu, uz kuru attiecināms konkrētais aprēķins.

Papildus Valsts kancelejas ieskatā atbilstības izmaksu monetārais novērtējums būtu veicams saistībā ar šādiem tiesību akta projekta punktiem: 7. punktu (sākotnējās lietderības un efektivitātes izvērtējuma sagatavošana), kā arī 20. un 21. punktu (atbildīgajām institūcijām jānodrošina atbilstība vispārējām tehniskajām un drošības prasībām).
Aprēķinu skaidrojumā jānorāda tiesību akta norma, kas nosaka attiecīgo pienākumu, jāpamato visas aprēķinā izmantotās vērtības, kā arī jānorāda izmantoto datu avoti vai jāpamato izmantotie pieņēmumi.

Gan administratīvo izmaksu, gan atbilstības prasību novērtējuma aprēķinu skaidrojums paredzēts tieši aprēķina pamatošanai, nevis vispārīgam projekta aprakstam.
Administratīvo izmaksu un atbilstības prasību novērtējums attiecībā uz valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm aizpildāms anotācijas 7. sadaļā.

Lai vienkāršāk būtu veikt aprēķinu, Valsts kanceleja aicina izmantot Vadlīnijās tiesību akta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā TAP portālā (pieejamas Ministru kabineta tīmekļvietnē - https://www.mk.gov.lv/lv/media/16905/download?attachment) 22.-25.lp ietvertos norādījumus administratīvo izmaksu monetārā novērtējuma veikšanai.
Aprēķinu veikšanai lūdzu izmantot paplašināto standarta izmaksu modeli. Metodiskie materiāli aprēķinu veikšanai pieejami šeit: https://www.mk.gov.lv/lv/media/16902/download?attachment
 

-

Iebilstam jaunu amata vietu izveidei. Vēršam uzmanību, ka minētais MK protokollēmuma projekta punkts ir pretrunā likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" (turpmāk - budžeta likums) 80.pantā noteiktajam. 
Vienlaikus norādāms, ka uzņemoties jaunas funkcijas resoram vai iestādei ir jāpārskata jau savā rīcībā esošie resursi, kā arī funkcijas un uzdevumi no kuriem var atteikties, tādējādi reorganizējot jaunai funkcijai jau esošās amata vietas. 
Tāpat ir iespējams pārskatīt vai visas iestādē vai resorā esošās vakantās amata vietas tiešam ir nepieciešamas, attiecīgi tā reorganizējot. 
Papildus norādāms, ka kopumā resorā uz 30.06.2026. ilgāk kā 6 mēnešus vakantas bija 11 patstāvīgās ierēdņu un darbinieku amata vietas un atbilstoši VARAM sniegtajai informācijai neviena no tām netika izslēgta no amatu saraksties ar 01.07.2026. kā to vispārīgi nosaka budžeta likuma 81.pants. 
Saskaņā ar iestāžu sniegtajiem datiem Atlīdzības uzskaites sistēmā uz 31.07.2026. VDAA kopumā vakantas ir 6 ierēdņu un darbinieku amata vietas; VARAM - 21; Dabas aizsardzības pārvaldē - 25 un Latvijas dabas muzejā 4 amata vietas. Visas minētās amata vietas ir patstāvīgas. 
Ņemot vērā minēto attiecīgi precizējam arī Anotācijas 3.sadaļa, izslēdzot informāciju par jaunu amata vietu izveidi un tam nepieciešamo finansējumu. 

-

Lūdzam precizēt noteikumu projektā lietoto jēdzienu “IKT resursa riska profils” vai noteikt kritērijus, pēc kuriem atbildīgā institūcija var izvērtēt, vai plānotās izmaiņas rezultātā IKT resursa riska profils mainās.
Ņemot vērā, ka riska profila izmaiņas ir viens no kritērijiem IKT resursa izmaiņas klasificēšanai, vienota izpratne par šā kritērija saturu ir būtiska vienveidīgai noteikumu piemērošanai.

-