Projekta ID
23-TA-894Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija"
Atzinums iesniegts
20.08.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas noteikumi
Iebildums
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (turpmāk – LIKTA) ir izskatījusi 2024.gada 13.augustā saskaņošanai atkārtoti nodoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas noteikumi” (TAP ID 23-TA-894, turpmāk – Noteikumu projekts). Iepriekš izteiktie LIKTA iebildumi atsevišķos jautājumos ir ņemti vērā, tomēr ir normatīvā regulējumā saglabājušies būtiski trūkumi. LIKTA sniedz savus iebildumus pret tiem un priekšlikumus.
1. Noteikumu projekta 1. un 2. punkts paredz platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (turpmāk – sistēma) uzturēšanas kārtību, sistēmas saturu un tajā iekļautās informācijas iesniegšanas, aprites un publicēšanas kārtību.
Atbilstoši Elektronisko sakaru likuma (turpmāk- ESL) 13. panta 5.daļai Ministru kabinets nosaka platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izveides un uzturēšanas kārtību, platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas saturu un tajā iekļautās informācijas iesniegšanas, aprites un publicēšanas kārtību.
Noteikumu projekta 1.un 2.punkts papildināms ar sistēmas izveides kārtību.
2. Noteikumu projektā attiecībā uz iesniedzamo informāciju lietoti termini “informācija” un “dati”.
LIKTA ierosina Noteikumu projektā lietot vienotu terminoloģiju par iesniedzamo informāciju, tas ir, “informācija” atbilstoši ESL 13.panta 5.daļā lietotajai terminoloģijai.
3. Noteikumu projektā sistēmas slēgtās daļas lietotājiem, datu subjektiem - Satiksmes ministrijai Regulatoram, kā arī iestādei, kura veic noteiktas sistēmas pārziņa funkcijas atbilstoši noslēgtajam līgumam ar Satiksmes ministriju, nav noteiktas atsevišķas piekļuves tiesības iesniedzamās informācijas vienībām.
Sistēmas aizsardzības nolūkā atbilstoši minimālajām kiberdrošības prasībām arī slēgtās daļas lietotāju kontiem piekļuves tiesības piešķiramas, ievērojot principu "nepieciešamība zināt" (need to know) un mazāko privilēģiju principu (principle of least privilege), nodrošinot tikai minimāli nepieciešamo piekļuves tiesību līmeni lietotāja kontam, lai lietotājs spētu veikt tikai normatīvajos aktos noteiktās funkcijas sistēmā. LIKTA jau iepriekš ir piedāvājis veidot sistēmas lietotāju tiesību pārvaldību atbilstoši Satiksmes ministrijas, Regulatora, kā arī iestādes, kura veic noteiktas sistēmas pārziņa uzdevumus, funkcijām.
Ierosinām iekļaut Noteikumu projekta 5.punktā nosacījumus piekļuves tiesību diferencēšanai šādā redakcijā:
5.Sistēma nodrošina divus informācijas pieejamības līmeņus:
5.1.slēgtajā daļā esošo informāciju savu funkciju izpildei ir tiesības lietot:
5.1.1.Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, Regulatora pārstāvjiem, kā arī iestādes pārstāvjiem, kuriem ir piešķirtas sistēmas piekļuves tiesības atbilstoši šo noteikumu 10.punktā minētajai kārtībai, tostarp, ir tiesības piekļūt sistēmā iekļautajai informācijai.
5.1.2.elektronisko sakaru komersantam, kas mazumtirdzniecībā sniedz interneta piekļuves pakalpojumu mobilā elektronisko sakaru tīklā, ir tiesības piekļūt tikai savai iesniegtajai informācijai sistēmā.
5.2.publiskā daļa ir pieejama sabiedrībai, lai nodrošinātu informāciju par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieejamību konkrētā adresē.
Satiksmes ministrija nodrošina datu subjektu, kā arī iestādes, kura veic noteiktas sistēmas pārziņa funkcijas atbilstoši noslēgtajam līgumam ar Satiksmes ministriju, piekļuves tiesību pārvaldību sistēmas slēgtajā daļā tā, lai nodrošinātu sistēmas aizsardzību, kā arī datu kontrolētu un izsekojamu elektronisko apstrādi. Katrai loģiski nodalītai sistēmas daļai (modulim) un informācijas sistēmā elektroniski apstrādājamo datu kategorijai nosakāmas datu subjektu lietotāju grupas, izvērtējot datu subjektu nepieciešamību piekļūt informācijas resursam tikai atbilstoši Satiksmes ministrijas, Regulatora un iestādes, kura veic noteiktas sistēmas pārziņa funkcijas atbilstoši noslēgtajam līgumam ar Satiksmes ministriju, funkcijām.
Un papildināt Noteikumu projekta 10.1. apakšpunktu ar teikumu “Datu subjektiem ir tiesības piekļūt to funkciju izpildei nepieciešamajiem datiem sistēmā atbilstoši šo noteikumu 5.punktam un 9.punktā noteikto funkciju nodrošināšanai. “
4. Noteikumu projekta 6.1. punkts paredz trīs veidu kartes, kas attēlo kopējo pārklājumu, kā arī fiksētā un mobilā interneta pieejamību pēc elektronisko sakaru komersanta sniegtās informācijas par maksimālo lejupielādes ātrumu administratīvo teritoriju, adrešu vai poligonu līmenī.
Atbilstoši Noteikumu projekta anotācijai Noteikumu projektā ir nevis 3 veidu atsevišķas kartes, bet gan trīs kartes pietuvinājuma līmeņi. Noteikumu projektā ierosinām lietot vārdus “trīs kartes pietuvinājuma līmeņi”.
Maksimālais lejupielādes ātrums nosakāms elektronisko sakaru tīklā fiksētās tehnoloģijas gadījumā. Par paredzēto publisko pieejamības līmeni esam jau vairākkārt skaidrojuši un norādījuši, ka detalizēta informācija par pieejamo platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieslēguma teorētisko maksimālo lejupielādes ātrumu mobilā elektronisko sakaru tīklā atklāj uz kartes elektronisko sakaru komersantu precīzas bāzes staciju atrašanās vietas. Atkārtoti iebilstam pret šādas informācijas vienību iekļaušanu attiecībā uz mobilo elektronisko sakaru tīklu. Līdz ar to veicamas attiecīgas izmaiņas Noteikumu projekta apakšpunktos 6.1., 6.2.4., 14.1.5. Mobilo elektronisko sakaru tīklu gadījumā, piedāvājam veidot vispārīgu atsauci uz platjoslas interneta pakalpojuma maksimālo lejupielādes ātruma diapazonu 4G un 5G tehnoloģijā bez sasaistes 100x100m režģa vienībām.
Noteikumu projekta 6.1. apakšpunktam piedāvājam šādu redakciju:
6.1.trīs kartes pietuvinājuma līmeņi, kas attēlo kopējo pārklājumu, kā arī fiksētā un mobilā interneta pieejamību pēc elektronisko sakaru komersanta sniegtās informācijas fiksētajos elektronisko sakaru tīklos par maksimālo lejupielādes ātrumu administratīvo teritoriju, adrešu līmenī un vispārēju informācija par teorētisko maksimālo lejupielādes ātrumu 4G un 5G tehnoloģijai mobilo sakaru tīklā bez sasaistes ar 100×100 m režģa vienību;
Noteikumu projekta 6.2.4 apakšpunkts un 14.1.5. apakšpunkts izsakāms šādā redakcijā:
6.2.4. vispārēja informācija par teorētisko maksimālo lejupielādes ātrumu 4G un 5G tehnoloģijai mobilo sakaru tīklā bez sasaistes ar 100×100 m režģa vienību;
14.1.5.informāciju par adresē pieejamo platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma minimālo un maksimālo pieslēguma (lejupielādes/augšupielādes) ātruma diapazona vērtību fiksētajā elektronisko sakaru tīklā.
5. Noteikumu projektā paredzēts, ka sistēmā tiks uzturētas informācijas vienības par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieejamību un pakalpojuma sniedzēju skaitu izglītības, ārstniecības un kultūras iestādēs, uzņēmumos un mājsaimniecībās administratīvo teritoriju līmenī ar detalizāciju līdz ēkas adresei, kā arī to iesniegšanas kārtība.
Informācijas centralizācija par publiski nozīmīgiem objektiem šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos apvienojumā ar informāciju par elektronisko sakaru tīkla infrastruktūru ir pretēja Latvijas un tās iedzīvotāju drošības interesēm, jo īpaši sistēmā, kurā tās lietotājiem MK noteikumu projektā šobrīd nav paredzētas diferencētas piekļuves tiesības sistēmas slēgtajā daļā atbilstoši datu subjektu veicamajām funkcijām.
Lūdzam neveikt šādu informācijas centralizāciju vienā sistēmā un svītrot Noteikumu projekta 8.1.,17.2., 20.2. un 20.4.apakšpunktus.
6. Noteikumu projekta 10.-12.punkts paredz sistēmas funkcionalitāti attiecībā uz sistēmas lietotāju piekļuves apstiprināšanu, anulēšanu un kontroli.
Noteikumu projekta regulējumā nav noteikti termiņi, kādā Satiksme ministrija un iestāde, kurai nodotas noteiktas sistēmas pārziņa funkcijas, organizē sistēmas lietotāju piekļuves apstiprināšanu un anulēšanu, kā arī nav noteikti kontroles mehānismi sistēmā veiktajām darbībām.
Aicinām papildināt 10. punkta attiecīgos apakšpunktus, 11.punktu un 12.punktu un izteikt šādā redakcijā:
10.2.Satiksmes ministrija ne vēlāk kā 3 darba dienu laikā izvērtē pamatojumu sistēmas piekļuves tiesību izveidei vai anulēšanai, ņemot vērā informācijas nepieciešamību datu subjektu funkciju nodrošināšanai un attiecīgā datu subjekta pārstāvja darba pienākumu veikšanai.
10.3.Sistēmas piekļuves tiesību izveidi vai anulēšanu nodrošina iestāde, kura veic noteiktas sistēmas pārziņa funkcijas atbilstoši noslēgtajam līgumam ar Satiksmes ministriju, ievērojot normatīvos aktus, pēc Satiksmes ministrijas pieprasījuma.
Iestāde veido un uztur sistēmas auditācijas pierakstus par sistēmā veiktajām sistēmas lietotāju darbībām un veic to kontroli atbilstoši Ministru kabineta [izdošanas datums] noteikumiem Nr.[XXX] Noteikumi par minimālajām kiberdrošības prasībām.
11.Satiksmes ministrija katru gadu līdz 30.janvārim pārskata datu subjektu (sistēmas lietotāju), kuriem ir izveidotas piekļuves tiesības sistēmai, sarakstu. Satiksmes ministrija 3 darba dienu laikā no šo noteikumu 12. punktā noteiktās informācijas saņemšanas brīža nosūta pieprasījumu iestādei, kura veic noteiktas sistēmas pārziņa funkcijas, anulēt lietotāja piekļuves tiesības sistēmai.
12.Regulatoram, elektronisko sakaru komersantiem, kas mazumtirdzniecībā sniedz interneta piekļuves pakalpojumu mobilā elektronisko sakaru tīklā, kā arī iestādei, kura veic noteiktas sistēmas pārziņa funkcijas atbilstoši noslēgtajam līgumam ar Satiksmes ministriju, ir pienākums 3 darba dienu laikā no notikuma iestāšanās brīža informēt Satiksmes ministriju gadījumos, kad darbinieki, kuriem ir izveidotas sistēmas piekļuves tiesības, izbeidz darba attiecības vai viņu darba pienākumu izpilde vairāk nav saistīta ar datu ielādi vai pārlūkošanu sistēmā.
7. Noteikumu projekta 13.punktā noteiktas informācijas vienību konfidencialitātes nodrošināšanas pienākums par iestāžu un institūciju iesniegtajiem datiem, bet ierobežotas pieejamības statuss nav noteikts informācijai, kuru paredzēts iesniegt elektronisko sakaru komersantiem. Operatoru sniegtā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija, jo tā ir komersantu komercnoslēpums. Elektronisko sakaru operatori iesniedzamajā griezumā informāciju nav darījuši par publiski pieejamu. Publiskajā kartē informācija ir apkopotā veidā. Elektronisko sakaru komersantu iesniegtā informācija izmantojama vienīgi Satiksmes ministrijas, Regulatora un valsts akciju sabiedrības “Elektroniskie sakari” normatīvajos aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildei.
Ierosinām papildināt 13. punktā noteiktās konfidencialitātes prasības un piedāvājam nostiprināt sistēmas drošības statusu MK noteikumu līmenī, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos par kiberdrošības prasībām.
Piedāvātā redakcija: 13. Šo noteikumu 15.punktā minētā informācija ciktāl tā nav pieejama saskaņā ar 6.punktu, 18.punktā un 14.1.6., 14.2.5 un 17.2. apakšpunktos minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija un sistēmas lietotāji, kuriem piešķirtas sistēmas piekļuves tiesības šo noteikumu 10. punktā noteiktajā kārtībā, ir atbildīgi par šo datu konfidencialitātes nodrošināšanu. Sistēmai tiek noteikts paaugstināts drošības sistēmas statuss.
8. Noteikumu projekta 15.punktā paredzēts, ka elektronisko sakaru komersants sniedz sistēmā informāciju par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma mobilā elektronisko sakaru tīklā pieejamību atbilstoši Regulatora informācijas iesniegšanas noteikumos elektronisko sakaru nozarē noteiktajam termiņam, apjomam un kārtībai.
Atbilstoši ESL 13. panta 5 daļas deleģējumam sistēmas saturu nosaka Ministru kabinets. Viena no valsts pārvaldes darbībām ir ārējo normatīvo aktu izdošana gadījumā, kad likumdevējs, ievērojot Satversmi, tos izdot pilnvarojis izpildvaras institūciju. Tā kā šādu normatīvo aktu izdošana ir valsts pārvaldes kompetence, Ministru kabinets detalizē likumā ietverto politisko gribu vai noteic likuma īstenošanas kārtību attiecībā uz sistēmā iesniedzamās informācijas saturu. Satversmes tiesa savā praksē ir atzinusi par neatbilstošiem Satversmei normatīvos aktus, kas izdoti, neievērojot likumdevēja pilnvarojumu, proti, ultra vires, (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedumu lietā Nr. 2015-11-03). MK noteikumu projekta gadījumā ultra vires būtu nodot sistēmas satura noteikšanu Regulatoram nevis nosakot Ministru kabineta līmenī.
MK Noteikumu projektā sistēmā iesniedzamās informācijas saturs mobilā pārklājuma pieejamības noteikšanai piedāvājam noteikt šādā 15.punta redakcijā, kas tuvāk faktiskai pieejamībai raksturo mobilo pārklājumu:
“15. Elektronisko sakaru komersants, kas mazumtirdzniecībā sniedz interneta piekļuves pakalpojumu mobilā elektronisko sakaru tīklā, sniedz sistēmā datus par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma mobilā elektronisko sakaru tīklā pieejamību atbilstoši šādiem pārklājuma aprēķina parametriem:.
15.1.mobilā elektronisko sakaru tīkla pārklājums (esošs/neesošs), ņemot vērā šādas radiosignāla līmeņa minimālās vērtības:
Tehnoloģija
Frekvenču diapazons
Radiosignāla līmeņa minimālā vērtība
4G – LTE vai LTE advanced tehnoloģija
Neatkarīgi no frekvenču diapazona
-108 dBm (RSRP)
5G – 3GPP release 15 (New Radio (NR) non-standalone (neautonomā) – pamattīkls ir 4G) vai autonomā NR versija (pamattīkls ir 5G) un tās turpmākie jauninājumi
Neatkarīgi no frekvenču diapazona
-108 dBm (SS-RSRP)
15.2. radiosignāla izplatīšanās modelis ITU-R P.1546-5 vai ITU-R P.1546-6,
terrain clearance angle korekcija,
laika varbūtība: 50%,
vietas varbūtība: 50%, uztverošās antenas augstums: 1,5 m,
uztverošās antenas pastiprinājums: 0 dBi,
MIMO tehnoloģija (Multiple-Input Multiple-Output),
frekvenču agregācija (Carrier Aggregation),
DTM reljefa dati, (Avots: Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras digitālā reljefa modelis https://www.lgia.gov.lv/lv/Digit%C4%81lais%20reljefa%20modelis)
15.3. ekspluatācijā esošo bāzes staciju augstums, antenu azimuti un nolieces atbilstoši elektronisko sakaru komersantu valsts akciju sabiedrībai "Elektroniskie sakari” iesniegtajiem datiem;
15.4. piekļuves tehnoloģija (4G - ceturtās paaudzes mobilo sakaru sistēmas, 5G - piektās paaudzes mobilo sakaru sistēmas un nākamo paaudžu mobilo sakaru sistēmas);
15.5. informācija par ļoti augstas veiktspējas tīkla (VHCN) tehnoloģiju 100x100m režģa vienībā.
9. Atbilstoši Noteikumu projekta 15.punktā piedāvātajam sistēmas saturam papildināms Noteikuma projekta 20.4. apakšpunkts, kas nosaka sistēmā izmantojamo atvērto datu vienības, ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras digitālā reljefa modeli.
10. Noteikumu projekta 23.punktā svītrots iepriekš paredzētais nosacījums kartes publiskošanai “pēc tam, kad Regulators ir iesniedzis kvalitātes mērījumus” un paredzēts, ka tiešsaistes kartes pirmreizējā publicēšana notiek pēc sistēmas izvietošanas Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrā.
Atbalstām iepriekšējo MK noteikumu projekta versiju attiecībā uz kartes publicēšanu, kas paredzēja pirmreizējo kartes publikāciju pēc Regulatora mērījumu iesniegšanas sistēmā. Viens no būtiskiem platjoslas kartes publicēšanas priekšnosacījumiem ir Regulatora mērījumi. Tieši Regulatora mērījumi dod objektīvu priekšstatu sabiedrībai un galalietotājiem par mobilās platjoslas pārklājumu tuvu faktiskai pieejamībai nevis operatoru teorētiskie pārklājuma aprēķini.
1. Noteikumu projekta 1. un 2. punkts paredz platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (turpmāk – sistēma) uzturēšanas kārtību, sistēmas saturu un tajā iekļautās informācijas iesniegšanas, aprites un publicēšanas kārtību.
Atbilstoši Elektronisko sakaru likuma (turpmāk- ESL) 13. panta 5.daļai Ministru kabinets nosaka platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izveides un uzturēšanas kārtību, platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas saturu un tajā iekļautās informācijas iesniegšanas, aprites un publicēšanas kārtību.
Noteikumu projekta 1.un 2.punkts papildināms ar sistēmas izveides kārtību.
2. Noteikumu projektā attiecībā uz iesniedzamo informāciju lietoti termini “informācija” un “dati”.
LIKTA ierosina Noteikumu projektā lietot vienotu terminoloģiju par iesniedzamo informāciju, tas ir, “informācija” atbilstoši ESL 13.panta 5.daļā lietotajai terminoloģijai.
3. Noteikumu projektā sistēmas slēgtās daļas lietotājiem, datu subjektiem - Satiksmes ministrijai Regulatoram, kā arī iestādei, kura veic noteiktas sistēmas pārziņa funkcijas atbilstoši noslēgtajam līgumam ar Satiksmes ministriju, nav noteiktas atsevišķas piekļuves tiesības iesniedzamās informācijas vienībām.
Sistēmas aizsardzības nolūkā atbilstoši minimālajām kiberdrošības prasībām arī slēgtās daļas lietotāju kontiem piekļuves tiesības piešķiramas, ievērojot principu "nepieciešamība zināt" (need to know) un mazāko privilēģiju principu (principle of least privilege), nodrošinot tikai minimāli nepieciešamo piekļuves tiesību līmeni lietotāja kontam, lai lietotājs spētu veikt tikai normatīvajos aktos noteiktās funkcijas sistēmā. LIKTA jau iepriekš ir piedāvājis veidot sistēmas lietotāju tiesību pārvaldību atbilstoši Satiksmes ministrijas, Regulatora, kā arī iestādes, kura veic noteiktas sistēmas pārziņa uzdevumus, funkcijām.
Ierosinām iekļaut Noteikumu projekta 5.punktā nosacījumus piekļuves tiesību diferencēšanai šādā redakcijā:
5.Sistēma nodrošina divus informācijas pieejamības līmeņus:
5.1.slēgtajā daļā esošo informāciju savu funkciju izpildei ir tiesības lietot:
5.1.1.Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, Regulatora pārstāvjiem, kā arī iestādes pārstāvjiem, kuriem ir piešķirtas sistēmas piekļuves tiesības atbilstoši šo noteikumu 10.punktā minētajai kārtībai, tostarp, ir tiesības piekļūt sistēmā iekļautajai informācijai.
5.1.2.elektronisko sakaru komersantam, kas mazumtirdzniecībā sniedz interneta piekļuves pakalpojumu mobilā elektronisko sakaru tīklā, ir tiesības piekļūt tikai savai iesniegtajai informācijai sistēmā.
5.2.publiskā daļa ir pieejama sabiedrībai, lai nodrošinātu informāciju par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieejamību konkrētā adresē.
Satiksmes ministrija nodrošina datu subjektu, kā arī iestādes, kura veic noteiktas sistēmas pārziņa funkcijas atbilstoši noslēgtajam līgumam ar Satiksmes ministriju, piekļuves tiesību pārvaldību sistēmas slēgtajā daļā tā, lai nodrošinātu sistēmas aizsardzību, kā arī datu kontrolētu un izsekojamu elektronisko apstrādi. Katrai loģiski nodalītai sistēmas daļai (modulim) un informācijas sistēmā elektroniski apstrādājamo datu kategorijai nosakāmas datu subjektu lietotāju grupas, izvērtējot datu subjektu nepieciešamību piekļūt informācijas resursam tikai atbilstoši Satiksmes ministrijas, Regulatora un iestādes, kura veic noteiktas sistēmas pārziņa funkcijas atbilstoši noslēgtajam līgumam ar Satiksmes ministriju, funkcijām.
Un papildināt Noteikumu projekta 10.1. apakšpunktu ar teikumu “Datu subjektiem ir tiesības piekļūt to funkciju izpildei nepieciešamajiem datiem sistēmā atbilstoši šo noteikumu 5.punktam un 9.punktā noteikto funkciju nodrošināšanai. “
4. Noteikumu projekta 6.1. punkts paredz trīs veidu kartes, kas attēlo kopējo pārklājumu, kā arī fiksētā un mobilā interneta pieejamību pēc elektronisko sakaru komersanta sniegtās informācijas par maksimālo lejupielādes ātrumu administratīvo teritoriju, adrešu vai poligonu līmenī.
Atbilstoši Noteikumu projekta anotācijai Noteikumu projektā ir nevis 3 veidu atsevišķas kartes, bet gan trīs kartes pietuvinājuma līmeņi. Noteikumu projektā ierosinām lietot vārdus “trīs kartes pietuvinājuma līmeņi”.
Maksimālais lejupielādes ātrums nosakāms elektronisko sakaru tīklā fiksētās tehnoloģijas gadījumā. Par paredzēto publisko pieejamības līmeni esam jau vairākkārt skaidrojuši un norādījuši, ka detalizēta informācija par pieejamo platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieslēguma teorētisko maksimālo lejupielādes ātrumu mobilā elektronisko sakaru tīklā atklāj uz kartes elektronisko sakaru komersantu precīzas bāzes staciju atrašanās vietas. Atkārtoti iebilstam pret šādas informācijas vienību iekļaušanu attiecībā uz mobilo elektronisko sakaru tīklu. Līdz ar to veicamas attiecīgas izmaiņas Noteikumu projekta apakšpunktos 6.1., 6.2.4., 14.1.5. Mobilo elektronisko sakaru tīklu gadījumā, piedāvājam veidot vispārīgu atsauci uz platjoslas interneta pakalpojuma maksimālo lejupielādes ātruma diapazonu 4G un 5G tehnoloģijā bez sasaistes 100x100m režģa vienībām.
Noteikumu projekta 6.1. apakšpunktam piedāvājam šādu redakciju:
6.1.trīs kartes pietuvinājuma līmeņi, kas attēlo kopējo pārklājumu, kā arī fiksētā un mobilā interneta pieejamību pēc elektronisko sakaru komersanta sniegtās informācijas fiksētajos elektronisko sakaru tīklos par maksimālo lejupielādes ātrumu administratīvo teritoriju, adrešu līmenī un vispārēju informācija par teorētisko maksimālo lejupielādes ātrumu 4G un 5G tehnoloģijai mobilo sakaru tīklā bez sasaistes ar 100×100 m režģa vienību;
Noteikumu projekta 6.2.4 apakšpunkts un 14.1.5. apakšpunkts izsakāms šādā redakcijā:
6.2.4. vispārēja informācija par teorētisko maksimālo lejupielādes ātrumu 4G un 5G tehnoloģijai mobilo sakaru tīklā bez sasaistes ar 100×100 m režģa vienību;
14.1.5.informāciju par adresē pieejamo platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma minimālo un maksimālo pieslēguma (lejupielādes/augšupielādes) ātruma diapazona vērtību fiksētajā elektronisko sakaru tīklā.
5. Noteikumu projektā paredzēts, ka sistēmā tiks uzturētas informācijas vienības par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieejamību un pakalpojuma sniedzēju skaitu izglītības, ārstniecības un kultūras iestādēs, uzņēmumos un mājsaimniecībās administratīvo teritoriju līmenī ar detalizāciju līdz ēkas adresei, kā arī to iesniegšanas kārtība.
Informācijas centralizācija par publiski nozīmīgiem objektiem šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos apvienojumā ar informāciju par elektronisko sakaru tīkla infrastruktūru ir pretēja Latvijas un tās iedzīvotāju drošības interesēm, jo īpaši sistēmā, kurā tās lietotājiem MK noteikumu projektā šobrīd nav paredzētas diferencētas piekļuves tiesības sistēmas slēgtajā daļā atbilstoši datu subjektu veicamajām funkcijām.
Lūdzam neveikt šādu informācijas centralizāciju vienā sistēmā un svītrot Noteikumu projekta 8.1.,17.2., 20.2. un 20.4.apakšpunktus.
6. Noteikumu projekta 10.-12.punkts paredz sistēmas funkcionalitāti attiecībā uz sistēmas lietotāju piekļuves apstiprināšanu, anulēšanu un kontroli.
Noteikumu projekta regulējumā nav noteikti termiņi, kādā Satiksme ministrija un iestāde, kurai nodotas noteiktas sistēmas pārziņa funkcijas, organizē sistēmas lietotāju piekļuves apstiprināšanu un anulēšanu, kā arī nav noteikti kontroles mehānismi sistēmā veiktajām darbībām.
Aicinām papildināt 10. punkta attiecīgos apakšpunktus, 11.punktu un 12.punktu un izteikt šādā redakcijā:
10.2.Satiksmes ministrija ne vēlāk kā 3 darba dienu laikā izvērtē pamatojumu sistēmas piekļuves tiesību izveidei vai anulēšanai, ņemot vērā informācijas nepieciešamību datu subjektu funkciju nodrošināšanai un attiecīgā datu subjekta pārstāvja darba pienākumu veikšanai.
10.3.Sistēmas piekļuves tiesību izveidi vai anulēšanu nodrošina iestāde, kura veic noteiktas sistēmas pārziņa funkcijas atbilstoši noslēgtajam līgumam ar Satiksmes ministriju, ievērojot normatīvos aktus, pēc Satiksmes ministrijas pieprasījuma.
Iestāde veido un uztur sistēmas auditācijas pierakstus par sistēmā veiktajām sistēmas lietotāju darbībām un veic to kontroli atbilstoši Ministru kabineta [izdošanas datums] noteikumiem Nr.[XXX] Noteikumi par minimālajām kiberdrošības prasībām.
11.Satiksmes ministrija katru gadu līdz 30.janvārim pārskata datu subjektu (sistēmas lietotāju), kuriem ir izveidotas piekļuves tiesības sistēmai, sarakstu. Satiksmes ministrija 3 darba dienu laikā no šo noteikumu 12. punktā noteiktās informācijas saņemšanas brīža nosūta pieprasījumu iestādei, kura veic noteiktas sistēmas pārziņa funkcijas, anulēt lietotāja piekļuves tiesības sistēmai.
12.Regulatoram, elektronisko sakaru komersantiem, kas mazumtirdzniecībā sniedz interneta piekļuves pakalpojumu mobilā elektronisko sakaru tīklā, kā arī iestādei, kura veic noteiktas sistēmas pārziņa funkcijas atbilstoši noslēgtajam līgumam ar Satiksmes ministriju, ir pienākums 3 darba dienu laikā no notikuma iestāšanās brīža informēt Satiksmes ministriju gadījumos, kad darbinieki, kuriem ir izveidotas sistēmas piekļuves tiesības, izbeidz darba attiecības vai viņu darba pienākumu izpilde vairāk nav saistīta ar datu ielādi vai pārlūkošanu sistēmā.
7. Noteikumu projekta 13.punktā noteiktas informācijas vienību konfidencialitātes nodrošināšanas pienākums par iestāžu un institūciju iesniegtajiem datiem, bet ierobežotas pieejamības statuss nav noteikts informācijai, kuru paredzēts iesniegt elektronisko sakaru komersantiem. Operatoru sniegtā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija, jo tā ir komersantu komercnoslēpums. Elektronisko sakaru operatori iesniedzamajā griezumā informāciju nav darījuši par publiski pieejamu. Publiskajā kartē informācija ir apkopotā veidā. Elektronisko sakaru komersantu iesniegtā informācija izmantojama vienīgi Satiksmes ministrijas, Regulatora un valsts akciju sabiedrības “Elektroniskie sakari” normatīvajos aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildei.
Ierosinām papildināt 13. punktā noteiktās konfidencialitātes prasības un piedāvājam nostiprināt sistēmas drošības statusu MK noteikumu līmenī, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos par kiberdrošības prasībām.
Piedāvātā redakcija: 13. Šo noteikumu 15.punktā minētā informācija ciktāl tā nav pieejama saskaņā ar 6.punktu, 18.punktā un 14.1.6., 14.2.5 un 17.2. apakšpunktos minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija un sistēmas lietotāji, kuriem piešķirtas sistēmas piekļuves tiesības šo noteikumu 10. punktā noteiktajā kārtībā, ir atbildīgi par šo datu konfidencialitātes nodrošināšanu. Sistēmai tiek noteikts paaugstināts drošības sistēmas statuss.
8. Noteikumu projekta 15.punktā paredzēts, ka elektronisko sakaru komersants sniedz sistēmā informāciju par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma mobilā elektronisko sakaru tīklā pieejamību atbilstoši Regulatora informācijas iesniegšanas noteikumos elektronisko sakaru nozarē noteiktajam termiņam, apjomam un kārtībai.
Atbilstoši ESL 13. panta 5 daļas deleģējumam sistēmas saturu nosaka Ministru kabinets. Viena no valsts pārvaldes darbībām ir ārējo normatīvo aktu izdošana gadījumā, kad likumdevējs, ievērojot Satversmi, tos izdot pilnvarojis izpildvaras institūciju. Tā kā šādu normatīvo aktu izdošana ir valsts pārvaldes kompetence, Ministru kabinets detalizē likumā ietverto politisko gribu vai noteic likuma īstenošanas kārtību attiecībā uz sistēmā iesniedzamās informācijas saturu. Satversmes tiesa savā praksē ir atzinusi par neatbilstošiem Satversmei normatīvos aktus, kas izdoti, neievērojot likumdevēja pilnvarojumu, proti, ultra vires, (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedumu lietā Nr. 2015-11-03). MK noteikumu projekta gadījumā ultra vires būtu nodot sistēmas satura noteikšanu Regulatoram nevis nosakot Ministru kabineta līmenī.
MK Noteikumu projektā sistēmā iesniedzamās informācijas saturs mobilā pārklājuma pieejamības noteikšanai piedāvājam noteikt šādā 15.punta redakcijā, kas tuvāk faktiskai pieejamībai raksturo mobilo pārklājumu:
“15. Elektronisko sakaru komersants, kas mazumtirdzniecībā sniedz interneta piekļuves pakalpojumu mobilā elektronisko sakaru tīklā, sniedz sistēmā datus par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma mobilā elektronisko sakaru tīklā pieejamību atbilstoši šādiem pārklājuma aprēķina parametriem:.
15.1.mobilā elektronisko sakaru tīkla pārklājums (esošs/neesošs), ņemot vērā šādas radiosignāla līmeņa minimālās vērtības:
Tehnoloģija
Frekvenču diapazons
Radiosignāla līmeņa minimālā vērtība
4G – LTE vai LTE advanced tehnoloģija
Neatkarīgi no frekvenču diapazona
-108 dBm (RSRP)
5G – 3GPP release 15 (New Radio (NR) non-standalone (neautonomā) – pamattīkls ir 4G) vai autonomā NR versija (pamattīkls ir 5G) un tās turpmākie jauninājumi
Neatkarīgi no frekvenču diapazona
-108 dBm (SS-RSRP)
15.2. radiosignāla izplatīšanās modelis ITU-R P.1546-5 vai ITU-R P.1546-6,
terrain clearance angle korekcija,
laika varbūtība: 50%,
vietas varbūtība: 50%, uztverošās antenas augstums: 1,5 m,
uztverošās antenas pastiprinājums: 0 dBi,
MIMO tehnoloģija (Multiple-Input Multiple-Output),
frekvenču agregācija (Carrier Aggregation),
DTM reljefa dati, (Avots: Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras digitālā reljefa modelis https://www.lgia.gov.lv/lv/Digit%C4%81lais%20reljefa%20modelis)
15.3. ekspluatācijā esošo bāzes staciju augstums, antenu azimuti un nolieces atbilstoši elektronisko sakaru komersantu valsts akciju sabiedrībai "Elektroniskie sakari” iesniegtajiem datiem;
15.4. piekļuves tehnoloģija (4G - ceturtās paaudzes mobilo sakaru sistēmas, 5G - piektās paaudzes mobilo sakaru sistēmas un nākamo paaudžu mobilo sakaru sistēmas);
15.5. informācija par ļoti augstas veiktspējas tīkla (VHCN) tehnoloģiju 100x100m režģa vienībā.
9. Atbilstoši Noteikumu projekta 15.punktā piedāvātajam sistēmas saturam papildināms Noteikuma projekta 20.4. apakšpunkts, kas nosaka sistēmā izmantojamo atvērto datu vienības, ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras digitālā reljefa modeli.
10. Noteikumu projekta 23.punktā svītrots iepriekš paredzētais nosacījums kartes publiskošanai “pēc tam, kad Regulators ir iesniedzis kvalitātes mērījumus” un paredzēts, ka tiešsaistes kartes pirmreizējā publicēšana notiek pēc sistēmas izvietošanas Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrā.
Atbalstām iepriekšējo MK noteikumu projekta versiju attiecībā uz kartes publicēšanu, kas paredzēja pirmreizējo kartes publikāciju pēc Regulatora mērījumu iesniegšanas sistēmā. Viens no būtiskiem platjoslas kartes publicēšanas priekšnosacījumiem ir Regulatora mērījumi. Tieši Regulatora mērījumi dod objektīvu priekšstatu sabiedrībai un galalietotājiem par mobilās platjoslas pārklājumu tuvu faktiskai pieejamībai nevis operatoru teorētiskie pārklājuma aprēķini.
Piedāvātā redakcija
Skat. augstāk.